Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada decembrī, vērtībām joprojām saglabājoties negatīvām, nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, rūpniecībā saglabāja stabilitāti, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -1,2. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,8 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Samazinājums, salīdzinot ar novembri, bijis gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši attiecīgi līdz -8,2 un -20,1. Vispesimistiskāk decembrī bija noskaņoti degvielas mazumtirgotāji (-34,8). Turpretī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiski pieaudzis un sasniedzis pozitīvu vērtību (5,6), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par četriem procentpunktiem un jau otro mēnesi pēc kārtas ir negatīvs (-13,9).

Decembrī 16 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs būtiski nemainās jau trīs mēnešus pēc kārtas. Savukārt 45 % mazumtirgotāju norāda, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar novembri, samazinājies par 5 procentpunktiem.

Arī pakalpojumu sektorā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies, taču konfidence joprojām ir negatīva (-0,7). Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs pieaudzis par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Uzņēmēju noskaņojums turpina būtiski pasliktināties izmitināšanas nozarē, kur konfidence, salīdzinot ar novembri, samazinājusies vēl par 15 procentpunktiem, sasniedzot -65,0, kas ir decembra viszemākais rādītājs pakalpojumu sektorā. Ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumos, kur no marta līdz novembrim uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, bet decembrī konfidence noslīdējusi zem nulles (- 20,9). Savukārt visoptimistiskākie Ziemassvētku mēnesī bijuši noslogotie pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (35,8). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs deviņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

29 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par 2 procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28 % līmenī.

Konfidences rādītājs būvniecībā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,3 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 0,7 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums, kā arī pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet nedaudz uzlabojās inženierbūvniecībā.

Decembrī būvniecības nozari visvairāk ietekmēja slikti laika apstākļi (norādījuši 43 % respondentu, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā mēnesī).

Tāpat kā novembrī otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi decembrī atzīmējuši 8 % uzņēmumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par trim procentpunktiem. 12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar 2020. gada decembri, samazinājums par 14 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -1,7 (pieaugums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar novembri), un to ietekmēja uzņēmumu vadītāju nedaudz pozitīvākas prognozes sava uzņēmuma gaidāmajai ražošanas aktivitātei nākamajos trīs mēnešos. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, dzērienu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, kā arī elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt samazinājums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā.

Covid-19 ietekmi decembrī atzīmējuši 10 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar novembri, samazinājums par trim procentpunktiem). 30 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību 2021. gada decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,83, (iepriekšējā mēnesī – 98,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada oktobrī turpināja samazināties mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet būvniecībā un rūpniecībā noskaņojuma rādītāji nav būtiski mainījušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pēc pusgada pārtraukuma atkal negatīvs

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -2,0, un tas pasliktinās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar septembri, šis rādītājs samazinājies par 5,7 procentpunktiem. Pārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītāji oktobrī noslīdējuši zem nulles (attiecīgi -6,6 un -11,1). Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītājs pagaidām ir pozitīvs (1,3), taču, salīdzinot ar septembri, piedzīvojis būtisku samazinājumu (par 16,4 procentpunktiem). Uzņēmēju noskaņojums negatīvs arī automobiļu tirdzniecībā (-12,0), bet automobiļu detaļu tirdzniecības, remonta un apkopes uzņēmēju noskaņojums, lai arī salīdzinājumā ar septembri pasliktinājies, tomēr pagaidām ir pozitīvs (3,5). Jāņem vērā, ka, iestājoties rudenim, konfidences rādītājiem mazumtirdzniecībā raksturīgs arī sezonāla rakstura samazinājums.

Oktobrī 44 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar septembri, pieaudzis par 16 procentpunktiem un ir tuvs šī gada maija vērtībai. Nedaudz samazinājies darbaspēka trūkuma kā ierobežojoša faktora nozīmīgums – to atzīmējuši 19 % respondentu. Nepietiekamu pieprasījumu un konkurenci savā tirdzniecības sektorā kā ierobežojošus faktorus atzīmējuši attiecīgi 17 % un 38 % mazumtirgotāju, un, salīdzinot ar septembri, arī šie rādītāji ir samazinājušies. Oktobrī strauji samazinājies mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Ja septembrī tādu bija 22 %, tad oktobrī vairs tikai 16 %.

Noskaņojums pakalpojumu sektorā pasliktinās un noslīd zem nulles

Arī pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, un 2021. gada oktobrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -1,2. Salīdzinot ar septembri, šis rādītājs samazinājies par 1,8 procentpunktiem. Iepriekšējo reizi pakalpojumu sektorā kopumā noskaņojums bija negatīvs šī gada aprīlī. Noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Būtisks konfidences samazinājums, salīdzinot ar septembri, bija izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs (abās par 26 procentpunktiem). Uzņēmēju noskaņojuma rādītāji, kas vasaras mēnešos un vēl arī septembrī šajās nozarēs bija pozitīvi, tagad ir noslīdējuši zem nulles. Taču vispesimistiskākie oktobrī bijuši ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras (-27,7) kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji (-19,9). Savukārt visoptimistiskākie bijuši uzņēmēji datorprogrammēšanas (19,2) un apdrošināšanas (18,1) nozarēs. Kopumā oktobrī noskaņojums bija pozitīvs 13 no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

27 % pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Savukārt to respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, ir pieaudzis līdz 28 %, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā septembrī. Nedaudz pieaudzis arī finansiālu grūtību kā ierobežojoša faktora nozīmīgums (15 %). Pārējo uzņēmējdarbību potenciāli ierobežojošo faktoru būtiskums pēdējos mēnešos nav mainījies: nepietiekams pieprasījums (28 %) un darbaspēka trūkums (16 %).

Būvniecībā konfidences rādītājs saglabājas stabils un negatīvs

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada oktobrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -10,3 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,1 procentpunktu), un to ietekmēja pesimistiskākas vadītāju prognozes nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā, bet pieauga specializētajos būvdarbos.

Oktobrī būvniecības nozari visvairāk ietekmēja darbaspēka trūkums (norādījuši 29 % respondentu). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši šo faktoru, pieaudzis par četriem procentpunktiem. Otrs visbiežāk norādītais uzņēmuma darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 27 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 9 % uzņēmumu. Finansiālas grūtības atzīmējuši 16 % respondentu, savukārt materiālu vai iekārtu trūkumu un laika apstākļu ietekmi norādījuši attiecīgi 12 % un 11 % uzņēmumu. Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, ievērojami pieaudzis uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši materiālu vai iekārtu trūkumu un darbaspēka trūkumu (pieaugums attiecīgi 3,9 un 2,4 reizes), bet par astoņiem procentpunktiem samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu. 24 % apsekoto būvniecības uzņēmumu šī gada oktobrī neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs saglabājas pozitīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija 0,3 (salīdzinot ar septembri, nav mainījies). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, metālu ražošana, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt samazinājums bija papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, dzērienu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, negatīvas kļuvušas uzņēmēju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību, bet optimistiskākas – par gaidāmo preču realizācijas cenu nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020. gada oktobri, par 2 procentpunktiem uzlabojies uzņēmēju negatīvais vērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, nedaudz uzlabojies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības, gan Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstīm). Uzlabojies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos (gan iekšējā, gan ārējā tirgū, sasniedzot pozitīvas vērtības) un uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada septembri, pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un nepietiekamu pieprasījumu (norādījuši attiecīgi 30 % un 28 % aptaujāto uzņēmumu), bet nedaudz samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši 18 % respondentu). Covid-19 ietekmi oktobrī norādījuši 10 % apsekoto uzņēmumu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru ražošanu oktobrī ietekmējušas finansiālās grūtības, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (8 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (pieaugums attiecīgi 2,6 un 1,9 reizes), bet par sešiem procentpunktiem samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu. 26 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada oktobrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par pieciem procentpunktiem).

2021. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 100,7, (iepriekšējā mēnesī – 99,8). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.