Bizness – nav domāts latviešiem? 95% Latvijas iedzīvotāju nav gatavi uzsākt savu biznesu

0

Salīdzinot ar saviem Baltijas kaimiņiem, vienmēr esam izskatījušies mazāk uzņēmīgi, un tā ir patiesība – absolūts vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju neplāno uzsākt savu biznesu – liecina aptauja, ko veica talantu piesaistes aģentūra Nextra un pētījumu aģentūra Norstat Latvija. Uzņēmīgākie Latvijas iedzīvotāji dzīvo Pierīgā: Mārupē, Babītē, Jūrmalā, Baložos, Ogrē, Olainē utt. «Ābols no ābeles tālu nekrīt, vēsta teiciens. Ņemot vērā, ka starp jauniešiem līdz 29 gadu vecumam ir divreiz vairāk sava biznesa uzsākt gribētāju nekā starp citām vecuma grupām (10%), var pieņemt, ka viņu piemērs ir vecāki vai tuvākie radinieki un draugi», – komentē Evija Šalte, cilvēkresursu jomas eksperte, talantu piesaistes aģentūras Nextra izveidotāja.

Bizness – vientuļniekiem. Starp vecākiem cilvēkiem (no 30 līdz 49 gadiem) par sava uzņēmuma dibināšanu aizdomājas 6%, bet starp tiem, kas ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 5%. Tikai 1% aptaujāto vecākajā vecuma grupā vēlas uzsākt savu biznesu. «Vērojama arī tendence, ka neprecētie cilvēki biežāk vēlas uzsākt savu biznesu, taču tas, manuprāt, ir saistīts ar vecumu, jo uz uzņēmējdarbību tiecas cilvēki, kas ir jaunāki par 29 gadiem», piebilst E. Šalte. Tajā pašā laikā šķirto un atraitņu statusā esošo Latvijas iedzīvotāju vidū uzņēmējdarbību uzsākt vēlas vien 3% – trīs reizes mazāk nekā neprecēto vidū.

Jo lielāka alga – jo lielāka vēlme uzsākt savu lietu. Pētījuma dati rāda, jo lielāka alga, jo vairāk cilvēks tiecas turpināt savu karjeru jau uzņēmējdarbības jomā: piemēram, starp tiem, kas pelna no 1251 līdz 1500 eiro, 12% vēlas uzsākt savu biznesu, bet starp tiem, kas pelna no 551 līdz 750 eiro, – tikai 2%. «Tas ir diezgan likumsakarīgi. Sasniedzis karjeras virsotnes, cilvēks aizdomājas – kas tālāk? Un dažiem atbilde slēpjas nevis darbavietas vai nozares nomaiņā, bet gan savas lietas uzsākšanā», – komentē personāla atlases eksperte.

Patiesi, pētījums parādīja, ka par savu biznesu visbiežāk aizdomājas tie, kas pašlaik nestrādā, vai gluži otrādi – jau tagad darbojas kā vadītāji. «Līdz ar to starp bezdarbniekiem, kuri meklē darbu, sava biznesa gribētāji ir divas reizes vairāk nekā vidēji starp Latvijas iedzīvotājiem. Bet nestrādājošo vai darbu nemeklējošo vidū – veselas 3 reizes vairāk – attiecīgi 12% un 17% pret 5%. Salīdzinoši biežāk par savu uzņēmumu aizdomājas pakalpojumu un tirdzniecības sfēras darbinieki (8%) un vadītāji (8%). Tas skaidrojams ar to, ka pakalpojumu sfēras darbinieku profesijas bieži ir frizieri, manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, masieri un līdzīgu jomu pārstāvji – viņiem darbs sev ļoti bieži ir loģisks solis pēc perioda, kas nostrādāts skaistumkopšanas salonā. Runājot par vadītājiem, pēc vadītāja pieredzes iegūšanas nereti rodas ambīcijas izveidot savu lietu, jo viņiem jau ir atbilstoša pieredze un zināšanas, un viņi vēlas augt tālāk», – skaidro E. Šalte, piebilstot, ka visbiežāk komforta zonā «aizsēžas» kvalificēti speciālisti: viņi ir pietiekami izglītoti, lai nopelnītu labu algu, bet visticamāk nepietiekami ambiciozi, lai vadītu uzņēmumu, tāpēc viņu vidū tikai 3% aptaujāto vēlas dibināt savu uzņēmumu.

Zīmīgi arī tas, ka, jo lielāka mājsaimniecība, jo lielāka vēlme uzsākt uzņēmējdarbību: starp tiem, kas dzīvo vieni, 6% vēlas uzsākt biznesu, starp tiem, kas dzīvo divatā, – 4%, bet starp mājsaimniecībām ar 5 un vairāk cilvēkiem – 8%. Vēl izteiktāka šī attiecība ir saistībā ar bērnu skaitu – starp tiem, kam bērnu nav vai ir viens bērns, biznesu vēlas uzsākt 5%, bet starp tiem, kam ir trīs bērni – jau 13%.

«Tomēr aptauja parāda, ka mūsu valstī nav pietiekami daudz uzņēmēju, – rezumē eksperte, – Ceru, ka nākotnē šī tendence uzlabosies, un būsim drosmīgāki uzsākt uzņēmējdarbību, jo plaukstošs bizness ir – obligāts valsts un ekonomikas attīstības priekšnoteikums», – apstiprina eksperte, piebilstot, ka uzņēmējdarbības attīstībai, protams, ļoti svarīga ir labvēlīga vide – valsts atbalsts, stabilitāte, caurspīdīga nodokļu politika un saprotami likumi.

Arī decembrī uzņēmēju noskaņojums zem nulles visās uzņēmējdarbības jomās

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada decembrī, vērtībām joprojām saglabājoties negatīvām, nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, rūpniecībā saglabāja stabilitāti, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -1,2. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,8 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Samazinājums, salīdzinot ar novembri, bijis gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši attiecīgi līdz -8,2 un -20,1. Vispesimistiskāk decembrī bija noskaņoti degvielas mazumtirgotāji (-34,8). Turpretī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiski pieaudzis un sasniedzis pozitīvu vērtību (5,6), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par četriem procentpunktiem un jau otro mēnesi pēc kārtas ir negatīvs (-13,9).

Decembrī 16 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs būtiski nemainās jau trīs mēnešus pēc kārtas. Savukārt 45 % mazumtirgotāju norāda, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar novembri, samazinājies par 5 procentpunktiem.

Arī pakalpojumu sektorā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies, taču konfidence joprojām ir negatīva (-0,7). Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs pieaudzis par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Uzņēmēju noskaņojums turpina būtiski pasliktināties izmitināšanas nozarē, kur konfidence, salīdzinot ar novembri, samazinājusies vēl par 15 procentpunktiem, sasniedzot -65,0, kas ir decembra viszemākais rādītājs pakalpojumu sektorā. Ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumos, kur no marta līdz novembrim uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, bet decembrī konfidence noslīdējusi zem nulles (- 20,9). Savukārt visoptimistiskākie Ziemassvētku mēnesī bijuši noslogotie pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (35,8). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs deviņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

29 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par 2 procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28 % līmenī.

Konfidences rādītājs būvniecībā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,3 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 0,7 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums, kā arī pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet nedaudz uzlabojās inženierbūvniecībā.

Decembrī būvniecības nozari visvairāk ietekmēja slikti laika apstākļi (norādījuši 43 % respondentu, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā mēnesī).

Tāpat kā novembrī otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi decembrī atzīmējuši 8 % uzņēmumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par trim procentpunktiem. 12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar 2020. gada decembri, samazinājums par 14 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -1,7 (pieaugums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar novembri), un to ietekmēja uzņēmumu vadītāju nedaudz pozitīvākas prognozes sava uzņēmuma gaidāmajai ražošanas aktivitātei nākamajos trīs mēnešos. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, dzērienu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, kā arī elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt samazinājums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā.

Covid-19 ietekmi decembrī atzīmējuši 10 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar novembri, samazinājums par trim procentpunktiem). 30 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību 2021. gada decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,83, (iepriekšējā mēnesī – 98,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.