Jaunuzņēmumu attīstībai un investīciju piesaistīšanai šogad piešķirs 400 tūkst.eiro

0

2024. gada 12. marta sēdē Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nepieciešamo atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmas veicināšanai, un deleģēja EM slēgt līdzdarbības līgumus ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvošajām organizācijām.

“Jaunuzņēmumiem ir būtiska loma kopējā inovācijas ekosistēmā, jo tie nodrošina inovatīvas biznesa idejas un veicina straujāku ekonomikas pāreju uz zināšanu ekonomiku. Tādēļ ir svarīgi ne tikai stiprināt sadarbību ar jaunuzņēmumu vides pārstāvjiem, bet ar vienotas stratēģijas palīdzību veidot tādu uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, kura ir motivējoša jaunuzņēmumu izveidei, attīstīt to radītās inovācijas, kas rada priekšnosacījumus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu veido vismaz 626 jaunuzņēmumi, no kuriem vairāk kā puse darbojas informācijas un sakaru pakalpojumu nozarē, un vairāk kā 20% ražošanā un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Pēc Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas sniegtās informācijas, pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. 2022. gadā vien Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši investīcijas 93 miljonu eiro apmērā un ir nodrošinātas vairāk nekā 3200 darba vietas.

Lai sekmētu jaunuzņēmumu nozares turpmāko ekonomisko attīstību un ārvalstu investīciju piesaisti jaunuzņēmumiem, EM šogad paredz slēgt sešus līdzdarbības līgumus, piešķirot 400 tūkst. eiro atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmu pārstāvošajām organizācijām.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijai Startin.lv līguma ietvaros tiks piešķirti 100 tūkst. eiro starptautiski atpazīstamajai “Startup Day” organizēšanai; jaunuzņēmumu ekosistēmas tīklošanās pasākumu organizēšanai; ārvalstu investoru darba vīzīšu organizēšanai Latvijā, lai iepazītos ar vietējo ekosistēmu un jaunuzņēmumiem un informētu par investīciju iespējām Latvijas iespējkapitāla fondos un to uzņēmumos u.c. pasākumiem.

TechHub līguma ietvaros tiks piešķirti 100 tūkst. eiro agrīnas stadijas ideju validācijas programmai, kas sastāv no kursa par startup un komandu pre-akselerācijas programmas. TechChill piešķirto 88 tūkst. eiro ietvaros plāno organizēt konferenci “TechChill 2024”, lai veicinātu jaunuzņēmumu attīstību un ārvalstu investīciju piesaistīšanu.

Rīgas Tehniskā universitātei līguma ietvaros 40 tūkst. eiro apmērā īstenos apmācību ciklus jaunuzņēmumiem. Savukārt Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija līguma ietvaros 23 tūkst. eiro apmērā organizēs un īstenos sadarbībā ar augstākās izglītības iestādi apmācību kursu studentiem par iespējkapitālu; organizēs apmācības iespējkapitāla investoriem, kā arī vizītes nozares organizāciju pārstāvjiem uz iespējkapitāla fondu portfelī esošiem uzņēmumiem.

Latvijas Biznesa Enģeļu tīkls LatBAN par līguma ietvaros paredzēto finansējumu 49 tūkst. eiro apmērā organizēs eņģeļu investoru un jaunuzņēmumu iespējkapitāla investoru apmācības; rīkos regulāras konsultāciju sesijas, kā arī organizēs pasākumu “Gada investors”.

Plānotais atbalsts jaunuzņēmumu ekosistēmai 2024. gadā ļaus piesaistīt papildus investīcijas vismaz 50 miljonu eiro apmērā un nodrošinās 150 jaunas darba vietas.

Kā ziņots iepriekš, EM, LIAA, Altum un Latvijas jaunuzņēmumu intereses pārstāvošās organizācijas 2022. gada 7. septembrī noslēdza sadarbības memorandu Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas 2022.-2025. gadam īstenošanai. Stratēģijā noteikta virkne aktivitāšu ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību un piesaistīt talantus jaunuzņēmumos, piemēram, dažādu atbalsta pasākumu izstrādi, starptautiski mērogojamu pasākumu īstenošanu, jaunuzņēmumu investīciju piesaistes pasākumus u.c..

Tautsaimniecības komisija aicina veicināt atbalstu inovatīvai uzņēmējdarbībai

0

Lai veicinātu uz eksportu orientētas investīcijas un nodrošinātu vidi jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 12.martā, otrajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam.

Komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra nepieciešamību mazināt administratīvo slogu, tostarp paredzot speciālu – atvieglotu – regulatīvu vidi uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu investoru piesaistei. Tāpat komisijas priekšsēdētāja aicināja maksimāli novērst birokrātiskos šķēršļus.

“Zaļā koridora” koncepcija paredz saīsināt administratīvos procesus investīciju projektu īstenošanai, piemēram, ļaujot saņemt būvatļauju vai citus nepieciešamos valsts pārvaldes pakalpojumus īsākā termiņā, un samazināt laiku, lai saņemtu dažādas atļaujas un saskaņojumus valsts iestādēs, uzsvēra deputāti.

Likumprojekts noteic prioritāro investīciju projektu standartus un jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Tāpat likumprojektā iecerēts izveidot atbalsta pasākumus, tostarp “zaļā koridora” pieeju, uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā iepriekš norādīja, ka līdz šim līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos. No 2021.gada marta līdz pagājušā gada beigām apstiprināti projekti ar kopējo pienesumu tautsaimniecībā vairāk nekā 308 miljonu eiro apmērā un radītas vairāk nekā 1150 darba vietas. Ņemot vērā “zaļā koridora” lomu Latvijas investīciju vides un konkurētspējas uzlabošanā, likumprojekts paredz nodrošināt tam pastāvīgu regulējumu, pauž likumprojekta autori.

Plānots, ka prioritāro projektu kvalifikācijas kritērijus, iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību, pieejamā finansējuma apmēru, kā arī citus nosacījumus un institūciju, kas nodrošinās vienu kontaktpunktu prioritāro projektu apkalpošanai, noteiks Ministru kabinets.

Iecerēts, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.

Uzņēmumi šogad optimistiskāk raugās uz inflāciju un cenām, bet saskata jaunus izaicinājumus darbavietu saglabāšanā

0

Lai arī 41% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) šogad paredz, ka tiem būs jāpielāgojas inflācijai, paaugstinātām izmaksām, kā arī enerģijas un degvielas cenu kāpumam, vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% – pieaugums pret pagājušo gadu – uzskata, ka uzmanība šajā gadā būs jāpievērš darbavietu saglabāšanai, liecina Luminor bankas uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Jautāti, kurām jomām uzņēmumiem būs visvairāk jāpielāgojas 2024. gadā, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi šogad jau salīdzinoši optimistiskāk raugās uz inflācijas un cenu kāpuma ietekmi, jo pērn pavasarī inflāciju kā vienu no galvenajām satraukuma jomām norādīja 54% aptaujāto.

Tomēr kā vienu no būtiskākajiem faktoriem mazie un vidējie uzņēmumi norādījuši darbavietu saglabāšanu un noturēšanu esošajā līmenī. Salīdzinot ar 2023. gadu, kad to kā vienu no svarīgākajiem faktoriem minēja 17% uzņēmēju, šogad bažīgo uzņēmēju skaits ir audzis līdz 27%. Bažas par darbavietu noturēšanu augušas arī pārējās Baltijas valstīs – to norāda arī 28% MVU Lietuvā un trešdaļa jeb 32% uzņēmēju Igaunijā. Tāpat Latvijā 2024. gadā arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta darbinieku atlasei – to kā būtisku jautājumu akcentēja 25%, savukārt pērn tā domāja tikai 12% MVU.

“Gadījumā, ja neradīsies kādi satricinājumi, ekonomisti paredz, ka 2024. gadā kopumā gandrīz visās jomās paredzami pakāpeniski uzlabojumi, lai arī ļoti lēni, un arī vidējā inflācija šogad jau būs tuvu nullei. Šādu pozitīvāku sentimentu iezīmē arī uzņēmumu noskaņojums, salīdzinot ar pagājušo gadu. Lai arī dati liecina, ka inflācija arvien rada bažas uzņēmumu vidū, kopumā situācija viņu uztverē ir krietni labāka, un arī novērojam, ka enerģijas un citu izejvielu cenas vairs nav uzņēmēju lielāko bažu pamatā. Tajā pašā laikā ir parādījies vēl jauns aspekts – darbavietas. Arī aptaujas dati iezīmē to, ka konkurence par darbaspēku kopumā patlaban ir milzīga. Turklāt redzam, ka daudzi darba devēji arī īpaši piedomā par dažādiem labumu groziem, ko piedāvāt saviem darbiniekiem, arvien lielāku uzmanību pievēršot labbūtībai. Tajā pašā laikā arvien ir nozares, kurās trūkst darbaspēka, kā arī nozares, kurām klājies grūtāk un nācies štata vietas samazināt,” saka Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

Pievērsīsies finanšu plūsmas pārskatīšanai un stabilizēsies

Aptaujas dati arī liecina, ka Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi par būtisku turpina uzskatīt kvalitatīvu pakalpojumu un produktu piedāvājumu, turklāt šogad to uzsver vairāk uzņēmēju nekā pērn – 26%. Tāpat šogad mazie un vidējie uzņēmumi vairāk domā, ka tiem būs jāpielāgojas finanšu plūsmas koriģēšanai. Saskaņā ar aptaujas datiem Latvijā teju ceturtdaļai jeb 24% uzņēmumu šis ir būtisks faktors.

Pie pozitīvām tendencēm jāmin arī fakts, ka piegāžu ķēžu problēma patlaban ir atrisinājusies – arī uzņēmumi norādījuši, ka šogad tikai 8% tā būs joma, kurai pielāgoties. Pērn tas bija izaicinājums 18% aptaujāto.

“Lai arī ekonomiskās prognozes nākamajam gadam ir pozitīvas, pēc vairākiem sarežģītiem gadiem šis uzņēmumiem varētu būt zināmas atkopšanās un stabilizācijas gads. Vairākās nozarēs ir īpaši jūtama Euribor pieauguma ietekme, tāpēc ziņas par likmes samazināšanos šī gada laikā ir pozitīvs signāls uzņēmējiem,” spriež Mareks Gurauskas.

Decembrī uzņēmēju noskaņojums pozitīvs mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā

0

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada decembrī bija pozitīvs mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Būvniecībā un apstrādes rūpniecībā pēc īslaicīgas uzlabošanās novembrī tas atkal pasliktinājās, un jau ilgstoši ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 3,9, un, salīdzinot ar novembri, tas pieaudzis par 1,1 procentpunktu. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums decembrī turpināja pasliktināties un, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 6,5 procentpunktiem un bija negatīvs (- 10,7). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums decembrī joprojām saglabājās pozitīvs (2,1). Salīdzinot ar novembri, par 3,6 procentpunktiem uzlabojās uzņēmēju noskaņojums degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs raksturīgi sezonai bija ļoti zems (- 21,0). Automobiļu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties un bija negatīvs (- 11,0), bet to detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā un apkopē decembrī uzņēmēju noskaņojums saglabājās pozitīvs (5,8).

Decembrī tāpat kā iepriekšējā mēnesī 22 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. 34 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, un tā ir augstākā rādītāja vērtība 2023. gada laikā. 21 % mazumtirgotāju atzīmēja darbaspēka trūkumu. Savukārt mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā, decembrī turpināja samazināties, bet joprojām bija ļoti augsts (50 %).

Pakalpojumu sektorā noskaņojums atkal pozitīvs

Pakalpojumu sektorā decembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,0, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar novembri, ir uzlabojies par 3,3 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2023. gada marta. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie decembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija apdrošinātāji (26,8), finanšu pakalpojumu sniedzēji (12,5), kā arī uzņēmēji, kuru pamatdarbība ir datorprogrammēšanas pakalpojumi (13,1). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji decembrī bija ūdens un gaisa transporta pakalpojumu nozarēs (attiecīgi – 27,4 un – 26,3), kā arī izmitināšanas pakalpojumos (- 25,9).

Kopumā decembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 12 uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, 17 – negatīvs, bet vienā nozarē (ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumos) konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.

Decembrī tāpat kā iepriekšējā mēnesī 37 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 40 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja nepietiekams pieprasījums. Šim rādītājam pēdējā gada laikā ir bijusi augšupejoša tendence, bet decembrī tas sasniedza augstāko vērtību – lielāko kopš 2012. gada oktobra. Savukārt darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošus faktorus atzīmēja attiecīgi 13 % un 9 % pakalpojuma sektora uzņēmēju, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā novembrī.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs decembrī bija – 11,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 0,6 procentpunktiem.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 8,5 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 3,1 procentpunktu. Konfidences rādītājs decembrī, salīdzinot ar novembri, inženierbūvniecībā samazinājās par 8,5 procentpunktiem, ēku būvniecībā – par 6,3 procentpunktiem, savukārt specializētajos būvdarbos pieauga par 5,9 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti decembrī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 44 % un 29 % respondentu). Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 18 % un 12 % būvuzņēmēju. Materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja 5 %, bet 21 % aptaujāto uzņēmēju decembrī neizjuta nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs decembrī bija – 9,3. Salīdzinot ar novembri, tas samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,3 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 2,9 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums uzlabojās nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem), kā arī metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,0 procentpunktu).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. Decembrī, salīdzinot ar novembri, 12 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 10 – samazinājums, bet vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru decembrī minēja 52 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 15 % un 14 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 13 %. Citu ierobežojošu faktoru ietekmi norādīja 8 %, bet 23 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā decembrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 95,9 (iepriekšējā mēnesī arī 94,2), un tas ir nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (95,6). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs decembrī bija 100,0 (iepriekšējā mēnesī 98,9). Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs bija 23,5 (iepriekšējā mēnesī 20,5). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Decembrī nenoteiktība pieauga visās minētajās jomās, izņemot pakalpojumu sektoru.

Valainis: Jaunajā gadā tiek turpinātas simtiem miljonu vērtas programmas Latvijas uzņēmēju atbalstam

0

2023. gadā ekonomikas attīstību turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, augstās cenas un aizdevumu procentu likmju celšanās. Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātes tuvākajos gados ir paaugstināt uzņēmējdarbības konkurētspēju, tautsaimniecības noturību un enerģētisko neatkarību, veicināt mājokļu pieejamību, kā arī uzlabot cilvēkkapitāla pieejamību un kvalitāti.

“Man kā ministram jau no pirmās dienas svarīgi bija panākt izmaiņas gan valsts institūciju attieksmē, gan likvidēt problēmas normatīvajos aktos, kas neļauj uzņēmējiem normāli strādāt un ieguldīt attīstībā. Tās ir lietas, kas bieži vien neprasa budžeta naudu, bet dod būtisku pozitīvu efektu. Sākot darbu es skaidri redzēju tos pārmaiņu virzienus, kurp mums ir jāiet – uzņēmējdarbībai, investīcijām un inovācijām labvēlīga vide, pamatīgs darbs pie investīciju piesaistes, kur mēs stipri atpaliekam no mūsu kaimiņiem, un konkrētas, precīzi mērķētas Eiropas Savienības (ES) fondu un valsts budžeta programmas Latvijas uzņēmējdarbības produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Atskatoties uz aizgājušo, 2023. gadu, jāatzīst, ka tas bija ļoti aktīvs, jo kopīgi ar nozares pārstāvjiem un iesaistītajām institūcijām esam īstenojuši nozīmīgas iestrādnes turpmākajai Latvijas attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei. Pagājušā gada laikā EM izstrādāja un piedāvā uzņēmējiem virkni jaunu atbalsta programmu Atveseļošanas fonda, ES fondu un arī valsts budžeta finansējuma ietvaros gan finanšu instrumentu, gan grantu veidā uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai”.

Tā Investīciju fonda atbalsta programmas ietvaros, kurā uzņēmumiem lieliem investīciju projektiem ir pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi, nodrošināta iespēja pirmās un slēgtās atlases kārtas komersantiem pietiekties papildaizdevumam līdz pat 30,5 milj. eiro, kā arī 2023.gada nogalē valdība atbalstīja Investīciju fonda turpināšanu, piešķirot tam papildu 70 milj. eiro nākamo atlašu organizēšanai. Kopš 11.decembra atvērta pieteikšanās atbalstam programmas 3.kārtā, bet pirmajās divās kārtās ir apstiprināti aizdevumi 13 investīciju projektiem, kuru  kopējā summa sniedzas pāri 279 miljoniem eiro.

2023. GADĀ EM IZSTRĀDĀJA VIRKNI JAUNU ATBALSTA PROGRAMMU
Valdībā atbalstīts, ka ES fondu finansējums 506 milj. eiro apmērā tiek novirzīts atbalstam uzņēmējiem Altum finanšu instrumentu veidā. Tas paredzēts garantiju piešķiršanai, aizdevumiem ar kapitāla atlaidi, iespējkapitāla ieguldījumiem, starta aizdevumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un aizdevumiem produktivitātes kāpināšanai un inovācijām, kā arī mājokļu pieejamībai un energoefektivitātei. Plānots, ka līdz 2029. gada 31. decembrim šo atbalstu saņems vairāk kā 2500 uzņēmumi, atbalstīti 600 jaunie uzņēmumi, 13 450 mājokļiem uzlabota energoefektivitāte, saražota 16 696 MWh/gadā atjaunojamā enerģija, ieviesta papildu elektroenerģijas ražošanas jauda 9,58 MW apmērā no atjaunojamiem energoresursiem, piesaistīts privātais līdzfinansējums vairāk kā 700 milj. EUR apmērā. Produktivitātes finanšu instrumenti jau ir pieejami, savukārt ES fondu finansējums energoefektivitātei tiks papildināts, kolīdz beigsies Atveseļošanas fonda finansējums.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pieejams atbalsts grantu veidā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai un biznesa ideju īstenošanai. Kopā pieejams ES fondu finansējums 73,3 milj. eiro apmērā. Programmā pieejams atbalsts biznesa inkubācijai komersantiem, eksporta veicināšanai komersantiem un biedrībām, kā arī uzņēmējdarbību veicinoši pasākumi biznesa ideju autoriem, komersantiem, fiziskām personām.

Tāpat uzņēmējiem tiek piedāvāta ES fondu Iespējkapitāla atbalsta programma 91,7 milj. eiro apmērā, kuras ietvaros atbalsts pieejams pirmssēklas ieguldījumiem līdz 250 tūkst. eiro, sēklas ieguldījumi līdz 1,5 milj. eiro, sākuma un izaugsmes ieguldījumiem līdz 2 milj. eiro sākuma riska kapitāla fondā un līdz 4 milj. eiro izaugsmes riska kapitāla fondā.

Izstrādātā ES fondu Tūrisma klasteru programma paredzēta MVU jaunu tūrisma produktu vai pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību izstrādei, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot tās konkurētspēju starptautiskā mērogā. Kopā pieejams ES fondu finansējums 6,4 milj. eiro apmērā. Atbalsts paredz arī apmācības sadarbības tīkliem un sadarbības tīkla dalībniekiem par jaunu, inovatīvu un piekļūstamu tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanu, mārketinga pasākumu īstenošanu un citām tēmām, ārvalstu tūristu piesaistei, iesaistei tūrisma sadarbības platformās un organizācijās.

Izstrādātā Sadarbības tīklu atbalsta programma piedāvā 5,24 milj. eiro finansējumu no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību sadarbības tīklu internacionalizācijai un privāto pētniecības un attīstības investīciju apjoma palielināšanai. Programmā iekļautas aktivitātes pieredzes apmaiņas, zināšanu pārneses un nozares popularizēšanas pasākumiem, darbībām, kas sekmē komersantu sadarbību ar pētniecības un zināšanu organizācijām, jaunu vai esošu produktu mērogošanai un izcilības veicināšanai uzņēmējdarbībā. Paredzēts, ka ar šo atbalstu būtiski veicināsim komersantu sadarbību starptautiskā līmenī, iesaistoties pārrobežu un daudzvalstu projektos, kas rezultēsies kā eksportspējas pieaugums.

Savukārt, lai sekmētu investīciju piesaisti un valsts tēla atpazīstamību, piešķirts papildu valsts budžeta finansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2023. gadā organizētās trešās atlases kārtas filmu projektiem 1 994 857 eiro apmērā. Ar piešķirto papildu finansējuma paredzēts īstenot septiņus Latvijas un Vācijas, Izraēlas, Francijas, Šveices, Somijas un Īrijas producentu apvienību kino kopprojektus. Projektu īstenošanas rezultātā plānots, ka Latvijas tautsaimniecībā ieplūdīs aptuveni 9,79 milj. eiro.

Savukārt uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai atvērtas trīs projektu pieņemšanas kārtas uzņēmumu atbalstam energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu veicināšanai. To ietvaros atbalstam pieteikti 116 projekti par kopējo projektu summu 73 milj. eiro.

Tāpat 2023. gadā nācām klajā ar informatīvo ziņojumu – Ekonomikas ministrijas redzējumu par strukturālās transformācijas nozīmi ekonomikas izaugsmes veicināšanā un tās galvenajiem izaicinājumiem, kā arī prioritārajiem rīcības virzieniem, aicinot visu valsts pārvaldi kopumā aktīvi iesaistīties ekonomiskās transformācijas jeb nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanas procesos, kas ietver fundamentālas izmaiņas tautsaimniecībā ar vienu mērķi – veicināt Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Un šajā procesā galvenais atslēgas vārds ir produktivitāte – gan ražošanā, gan nodarbinātībā, kā arī citās jomās. Ekonomikas transformācijai piedāvājam četrus galvenos darbības virzienus – kāpināt investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, īstenot inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldīt cilvēkkapitālā nepieciešamo prasmju veidošanai un īstenot institucionālo transformāciju un birokrātijas mazināšanu.

Turpinot darbu pie birokrātijas mazināšanas, kopā ar nozarēm identificējām primārās jomas un procesus, kur nepieciešams ieviest izmaiņas efektivitātes, ātruma uzlabošanai. Tā kā tika identificēti vairāk kā simts pasākumi, sadarbībā ar nozari tika noteikti primāri nepieciešamie pasākumi administratīvo šķēršļu mazināšanai uzņēmumu eksportspējas un konkurētspējas veicināšanai, piemēram, uzņēmuma reģistra pakalpojumu lēmumu pieņemšanas process, preču ievešanas muitas procedūras (preču laišana apgrozībā) un citi. Šobrīd turpinās darbs pie minēto uzdevumu izpildes.

Savukārt tūrisma nozares attīstības veicināšanai izstrādāta Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģija 2023.-2027. gadam, kurā sniegts konspektīvs ieskats esošajā situācijā tūrisma nozarē un skaidroti tūrisma nozares izaugsmes mērķi, vīzija un misija, kā arī ietvertas galvenās prioritātes pirms covid-19 izaugsmes tempu sasniegšanai.

Vienlaikus, lai sekmētu Latvijas kā tūrisma galamērķa popularitāti, uzsākta sadarbība ar Michelin Guide, kā ietvaros jau pirmajā gadā 26 Latvijas restorāni iekļauti populārajā Michelin ceļvedī, kas veicinās Latvijas gastronomijas atpazīstamību un starptautisko konkurētspēju.

Arī 2024. gadā Ekonomikas ministrija turpina aktīvu darbu, lai piedāvātu uzņēmumiem atbalsta programmas un uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, sniedzot būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai.

Uzņēmumu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai turpināsim atbalsta programmu, nodrošinot atbalsta pieejamību vismaz 300 uzņēmumiem par kopējo projektu summu vismaz 200 milj. eiro apmērā. Tai skaitā plānots paplašināt atbalstu arī uz tirdzniecības nozares uzņēmumiem.

Gada sākumā plānots apstiprināt valdībā trīs atbalsta programmas pētniecībai un attīstībai no Atveseļošanas fonda atbalsta programmu pakotnes Kompetences centru atbalstam. Kopumā paredzēts novirzīt 108 milj. eiro Atveseļošanas fonda finansējumu.

2024. gada februārī plānots īstenot pirmo uzsaukumu dalībnieku uzņemšanai MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros biznesa inkubācijai un veikt atsevišķus programmas uzlabojumus.  Kopumā biznesa inkubācijas pakalpojumiem pieejami 36 milj. eiro.

Kā iepriekš minēts, no 2024.gada uzņēmumiem ir pieejami aizdevumi un garantijas to produktivitātes kāpināšanai vairāk kā 70 milj. eiro apmērā. Papildus 2024. gada II.ceturksnī uzņēmējiem būs pieejami aizdevumi inovācijām investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem – būs pieejami aizdevumi līdz 5 milj. eiro ar kapitāla atlaidi līdz 30%; kopējais atbalsta finansējums no  ES struktūrfondiem ir 68,23 milj. eiro.

Tāpat uzņēmējiem būs pieejams atbalsts programmās, kuras uzsāktas jau 2023. gadā – Iespējkapitāla programmā pēc fondu pārvaldnieku iepirkuma noslēgšanas tiks uzsākta līguma slēgšana ar fondu pārvaldniekiem un ieguldījumu veikšana gala saņēmējos. Plānots, ka atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts 2024. gada vidū.

Līdz 2024. gada 11. martam turpinās arī Investīciju fonda 3. kārtas atlase, kuras ietvaros augstāk tiks novērtēti tie investīciju projekti, kas tiks īstenoti Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionos, domājot par darbaspēka produktivitātes celšanu ārpus Rīgas. Tāpat priekšroka tiek dota investīciju projektiem, kas plānoti Latvijas reģionos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir visszemākais.

2024. gada 15. janvārī tiks noslēgta finansējuma saņēmēju atlase Sadarbības tīklu atbalsta programmā, pēc kuras nozares pārstāvošās organizācijas varēs uzsākt sniegt atbalstu komersantu sadarbībai starptautiskā līmenī, iesaistoties pārrobežu un daudzvalstu projektos, kas rezultēsies kā eksportspējas pieaugums.

Savukārt Tūrisma klasteru programmā finansējuma saņēmēju atlase tiks noslēgta 2024. gada februārī, pēc kuras nozares pārstāvošās organizācijas varēs uzsākt sniegt atbalstu komersantu jaunu tūrisma produktu radīšanai un sniedzot iespēju šos produktus attīstīt starptautiskā līmenī, tādējādi veicinot aktivitātes, kas arī šajā nozarē rezultēsies kā eksportspējas pieaugums.

Savukārt, lai pilnveidotu Atveseļošanas fonda atbalsta programmu uzņēmēju digitālajām apmācībām, valdībā plānots apstiprināt grozījumus, lai 1. kārtas ietvaros apmācības būtu iespējams apgūt klātienes un hibrīdformātā, kā arī papildināt nosacījumus abu kārtu ietvaros atbalsta saņemšanai. Pirmās atlases kārtas uzsaukums ir no 2023. gada 4. decembra līdz 2024. gada 17. janvārim un otrās atlases kārtas uzsaukums ir no 2023. gada 30. novembra līdz 2024. gada 30. janvārim.

Papildus 2024. gada sākumā Ekonomikas ministrija visās atbalsta programmās veiks grozījumus, kas paredz de minimis sliekšņa celšanu no 200 000 eiro uz 300 000 eiro, ņemot vērā, ka ar 2024. gadu spēkā stājās jaunā Eiropas Komisijas Regula Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.

2024. gadā plānots ieviest Ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, kas paredz ieviest pētniecības organizāciju veidotas sadarbības platformas, kā ietvaros atlasīt projektus un to atlasē un īstenošanas uzraudzībā iesaistīt arī industrijas pārstāvjus. Sagaidāms, ka šāds valsts pētījumu modelis sniegs iespēju pētniecības organizāciju veidotām platformām noteiktās jomās rēķināties ar paredzamu pētniecības finansējumu ilgākā termiņā (vairāk par trim gadiem), cita starpā, valsts pasūtījumu pētniecības darbam definējot kopā ar industriju. Šādi pētījumi būtu ar komerciālu ievirzi un potenciālu un vienlaikus sniegtu iespēju attīstīt Latvijas pētniecisko ekselenci jau spēcīgās jomās, piemēram, biomedicīnā vai viedo materiālu jomā.

Tāpat 2024. gadā plānots izstrādāt “Zaļā koridora” jeb Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, ar mērķi palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Tas veicinās ieguldījumus Latvijā nostiprinātās viedās specializācijas (turpmāk – RIS3), neto nulles emisiju tehnoloģiju, kā arī tūrisma un pasākumu, zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecības, drošības un aizsardzības jomās.

Tāpat EM plāno izstrādāt RIS3 monitoringa ziņojumu, kas ietvers secinājumus no piecu RIS3 jomu stratēģijām, t.sk. šo stratēģiju prioritārajiem pasākumiem,  RIS3 mērķu sasniegšanas rādītāju izpildi, koncentrētu informāciju par pētniecības un attīstības un inovāciju atbalsta programmu.

2024. gadā EM plāno izstrādāt atbalsta programmu vidējā termiņā fiskāli neitrālu Dižpasākumu organizēšanai Latvijā, kas nodrošinās valsts līdzfinansējumu līdz 90% apmērā no aprēķinātajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.

Tāpat EM plāno pārskatīt atsevišķus regulējumus uzņēmējdarbības jomā, lai uzlabotu procesus un uzraudzību. Tā plānots paātrināt LIAA ārējo tirgu programmas projektu vērtēšanu (kas attiektos arī uz citiem ES finansētiem projektiem). Vienlaikus EM plāno izstrādāt Īstermiņa īres mītņu regulējumu (saskaņā ar ES Regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas priekšlikums par datu vākšanu un apmaiņu saistībā ar īstermiņa izmitināšanas īres pakalpojumiem un  ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 ), kas šobrīd tiek izskatīta ES Parlamentā), nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas normatīvajos aktos, precīzi definējot, kādas prasības attiecināmas un kādas nav attiecināmas uz īstermiņa īres mītnēm.

Novembrī uzņēmēju noskaņojums pozitīvs tikai mazumtirdzniecībā

0

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada novembrī pozitīvs ir tikai mazumtirdzniecībā. Pārējās nozarēs – būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, lai arī negatīvs, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir nedaudz uzlabojies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs

Novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,6, un, salīdzinot ar oktobri, tas samazinājies par 1,5 procentpunktiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums novembrī, salīdzinot ar oktobri, pasliktinājies par 4,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 4,8). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pēc īslaicīga samazinājuma oktobrī šomēnes atkal ir uzlabojies par 4,1 procentpunktu, sasniedzot vērtību 5,0. Raksturīgi sezonai izteikta uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās (par 12,3 procentpunktiem) novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs samazinājies līdz – 24,6. Automobiļu tirdzniecībā, kā arī to detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā un apkopē konfidences rādītāji novembrī ir nedaudz zem nulles (attiecīgi – 0,4 un – 1,0).

Novembrī tāpat kā iepriekšējā mēnesī 22 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. 33 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, un šis rādītājs sasniedzis augstāko vērtību kopš 2022. gada februāra. Arī darbaspēka trūkuma ietekme pieaugusi (22%). Toties mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā, salīdzinot ar oktobri, samazinājies par 2 procentpunktiem, bet joprojām ir ļoti augsts (53%). 29 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, bet 21 % – darbaspēka trūkumu.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums nedaudz uzlabojies

Pakalpojumu sektorā novembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija – 0,5, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir uzlabojies par 1,6 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie novembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (18,6), apdrošinātāji (18,1), kā arī uzņēmēji, kuru pamatdarbība ir datorprogrammēšanas pakalpojumi (15,5). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji novembrī ir gaisa transporta (- 41,7), izmitināšanas (- 27,0), kā arī sauszemes transporta pakalpojumos(- 19,4). Kopumā novembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 14 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 16 – negatīvs.

Novembrī 37 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 36 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, un tas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā oktobrī. Savukārt darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošus faktorus tāpat kā iepriekšējā mēnesī atzīmē attiecīgi 15 % un 11 % pakalpojuma sektora uzņēmēju.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs novembrī bija – 10,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 0,7 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 0,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs novembrī, salīdzinot ar oktobri, ēku būvniecībā samazinājies par 0,4 procentpunktiem un specializētajos būvdarbos – par 11,6 procentpunktiem, bet inženierbūvniecībā pieaudzis par 2,2 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti novembrī visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 29 % un 25 % respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 13 % un 6 % būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi atzīmēja 22 %, bet dažādus citus faktorus – 3 % respondentu. 27 % aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums kopš jūnija nav būtiski mainījies

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs novembrī bija – 8,0. Salīdzinot ar oktobri, tas pieaudzis par 0,3 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieauga gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 6,8 procentpunktiem), dzērienu ražošanā (par 5,6 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 4,3 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,3 procentpunktiem), pārtikas produktu, kā arī metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (abās nozarēs par 1,6 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām novembrī, salīdzinot ar oktobri, 4 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 17 – samazinājums, bet 2 nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru novembrī minēja 47 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības atzīmēja attiecīgi 16 % un 12 % respondentu, bet materiālu vai iekārtu trūkumu minēja 15 %. Citu ierobežojošu faktoru ietekmi norādīja 7 %, bet 27 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā novembrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada novembrī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 94,2 (iepriekšējā mēnesī arī 94,2). Novembrī tāpat kā iepriekšējos trīs mēnešos šis rādītājs Latvijā ir bijis nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (93,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs novembrī bija 98,9 (iepriekšējā mēnesī 98,7). Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs bija 20,5 (iepriekšējā mēnesī 24,9). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Novembrī nenoteiktība mazinājusies visās minētajās jomās, izņemot rūpniecību, bet vislielākā ietekme uz kopējo samazinājumu bijusi tieši patērētāju4 vērtējumam, kurš pēdējā pusgada laikā ir bijis ļoti svārstīgs.

Faktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem

0

2023. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenisLatvijā bija 6,3 %, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Gada laikā faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 0,5 procentpunktiem.

Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,3 %, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2022. gada septembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023. gada septembrī Latvijā bija 60,4 tūkstoši bezdarbnieku (21,4 tūkstoši sieviešu un 39,0 tūkstoši vīriešu), tas ir par 1,1 tūkstoti mazāk nekā augustā, bet par 5,7 tūkstošiem mazāk nekā 2022. gada septembrī. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 0,4 tūkstošiem, sieviešu – par 0,8 tūkstošiem.

LDDK: Nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026. gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt

0

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir aicinājusi Ekonomikas ministru V.Valaini uz dalību LDDK padomes sēdē, lai diskutētu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā ir vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas rada ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu, un atšķiras no līdz šim apspriestajiem nodokļu mehānismiem.

Kopš 2023. gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi (14) nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri t.sk. politiskās partijas skaidri iezīmēja mērķi – celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Šobrīd nodokļu politikas plānošanā iestājusies kognitīvā disonance, jo darba grupās spriestais, normatīvajos aktos iekļautais un publiskajā telpā izskanējušais ir pretrunā viens otram. Ne velti arī Eiropas Komisija ir nobažījusies par sociālā dialoga kvalitāti Latvijā, kas lielā mērā atkarīgs no publiskā sektora ieinteresētības un neapkopo iesaistīto pušu viedokli un ekspertīzi. Būtiski, lai nupat apstiprinātā valdība nodrošinātu pēctecību jau uzsāktajiem darbiem un iepriekš nospraustajām prioritātēm. Tādēļ LDDK ir aicinājusi uz sarunām ministriju pārstāvjus, lai informētu par darba devēju prioritātēm un kopīgi izstrādātu valdības rīcības plānu ar izmērāmiem rezultātiem tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai.”

No sociālo un sadarbības partneru piedāvājumiem, kas pārstāv darba devēju un uzņēmēju intereses, nodokļu pamatnostādņu projektā ir ietverts kāpums darba devēja kompensācijai darbiniekam saistībā ar attālināto darbu un IIN atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana veselības apdrošināšanas prēmiju summām. Tāpat FM piedāvājumā ir ietverts priekšlikums atbrīvot darba devēju izmaksas no IIN par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu, kas gan papildināti ar nosacījumiem, kas pakļauj riskam šī mehānisma pievienoto vērtību cilvēkkapitāla attīstības mērķu sasniegšanā.

Taču daļa FM rosinājumi nākuši bez diskusijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā rezultātā virknē nozaru jau vairākkārt palielinājušies izdevumi, kas apdraud to konkurētspēju.

Piemēram, Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA), kas ir LDDK biedrs, secina, ka 2023. gada 26. septembrī valdības atbalstītie Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026. gadam ir balstīti uz nodokļu palielinājumiem, kas samazinās ekonomisko aktivitāti un novedīs pie ostu nozares nozīmīgiem un eksistenciāliem sarežģījumiem. LSA, kura pārstāv Latvijas ostās strādājošos uzņēmējus, uzsver, ka konsultācijas un informācijas apmaiņa ar nozari par plānoto akcīzes nodokļa likmju palielinājumu dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un brīvostas, nav notikusi, un plānojot akcīzes nodokļa likmju dubultošanu jau 2024. gadā un to palielināšanu par 500% 2026. gadā, nav vērtēta kopējā situācija ostu nozarē.

Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis: “Akcīzes nodokļa degvielai palielināšana SEZ un brīvostu teritorijās grauj tiesiskās paļāvības principu un pārvelk svītru visiem investoru aprēķiniem par ieguldīto līdzekļu atdevi. Šāda “spēles noteikumu” maiņa pirms 2035. gada 31. decembra, kad paredzēta SEZ statusa maiņa, ir nepārprotams signāls investoriem par Latviju kā biznesam nedrošu un neprognozējamu valsti. Akcīzes nodokļa praktiski pieckārtīga palielināšana SEZ un brīvostu teritorijās strādājošajiem uzņēmējiem ir klajā pretrunā ar speciālās ekonomiskās zonas būtību, kas nepieļauj komercsabiedrību tiesiskā stāvokļa pasliktināšanos likuma grozījumu dēļ. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka uzņēmēji būs spiesti vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā un, nav izslēgts, arī Eiropas Savienības tiesā.”

LDDK aicina nekavējoties FM atjaunot sociālo dialogu un darbu pie nodokļu pamatnostādnēm, valdības pārstāvjiem iekļaut jaunās valdības rīcības plānā konkrētus, izmērāmus valsts ekonomiku veicinošus pasākumus un iestrādāt tos 2024.gada prioritātēs. Un LDDK atkārtoti uzsver Ekonomikas ministrijas lomu savstarpējā dialoga un sadarbības veicināšanā, kas novestu pie konkrētiem un izmērāmiem rezultātiem un tuvinātu mūs mērķim – Latvijas ekonomikas izaugsmi veicinoša nodokļu politika un ar to saistītie jautājumi.

Baltijas valstu uzņēmēji izjūt totālu uzticēšanās trūkumu

0

Baltijas valstu organizāciju svarīgākais stratēģiskās komunikācijas uzdevums nākamajos trijos gados ir uzticēšanās izveide un nostiprināšana. Latvijā to ir norādījuši 73 %, Lietuvā — 70 % un Igaunijā 80 % uzņēmēju. Tas ir noskaidrots pēc komunikācijas aģentūras „Olsen+Partners” pasūtījuma veiktajā 1535 Baltijas valstu uzņēmēju aptaujā.

Latvijas uzņēmēju otrais biežāk minētais uzdevums ir ilgtspējīga attīstība (38 % respondentu), bet trešais — biznesa un komunikācijas stratēģiju saskaņošana (35 %). Savukārt Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji otrajā vietā izvirzījuši biznesa mērķu un komunikācijas aktivitāšu saskaņošanas jautājumu (attiecīgi 48 % un 32 %), bet trešajā (42 % un 31 %) — ilgtspējīgo attīstību un sociālo atbildību.

„Uzticēšanās ir mūsdienu galvenā valūta. To apliecina fakts, ar cik lielu atrāvienu visu Baltijas valstu organizācijās priekšgalā izvirzās uzdevums cīnīties par uzticēšanos. Pandēmija un ģeopolitiskā situācija ir iedragājusi auditoriju uzticēšanos un ievērojami paplašinājusi organizāciju sociālās atbildības loku, aktualizējot dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas (DEI) principu, kā arī uzņēmumu vērtību svarīgumu. Tas nozīmē, ka uzņēmuma komunikācijas stratēģiju ir svarīgi papildināt ar jauniem stratēģiskiem akcentiem,” norāda „Olsen+Partners” partnere Olga Kazaka, piebilsot, ka pastāv četri galvenie komponenti, kas veido mērķauditorijas uzticēšanos organizācijām.

Pirmkārt, tā ir kompetence, kas ietver organizācijas spējas, zināšanas, pieredzi, darbības rezultātus un reputāciju. Otrkārt, motīvi, tas ir, atbilde uz jautājumu, kā interesēs darbojas organizācija. Treškārt, tie ir līdzekļi, ar kādiem organizācija sasniedz mērķus. Šeit izpaužas organizācijas vērtības un sociālā atbildība. Ceturtais svarīgais uzticēšanās elements ir spēja uzņemties atbildību. „Organizācijām ir jāpārskata komunikācijas stratēģija un jāsaprot, vai tā darbojas visos četros uzticēšanos veidojošajos virzienos. Šie stratēģiski svarīgie vēstījumi mērķauditorijām ir jāsaskata organizācijas ikdienas komunikācijā,” stāsta Olga Kazaka.

Pārliecības trūkums – biežākais šķērslis biznesa sākšanai Latvijā

0

Pārliecības trūkums un bailes no neizdošanās ir būtisks šķērslis Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Līdzās dažādiem finansiāliem izaicinājumiem teju piektā daļa potenciālo Latvijas uzņēmēju nav pārliecināti par savu biznesa ideju. Arī pārējās Baltijas valstīs situācija ir līdzīga, proti, arī Igaunijā par sava biznesa ieceri nedroši jūtas aptuveni 20 % potenciālo uzņēmēju, bet Lietuvā – 29 %.

Potenciālo uzņēmēju pārliecinātības trūkums Latvijā ir vērojams visās vecuma grupās, tomēr tieši gados jaunāki cilvēki par savu biznesa ideju jūtas pārliecinātāki. Par savu uzņēmējdarbības ieceri Latvijā nav pārliecināti vidēji 23% iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 59 gadiem, turpretim vecumā no 18 līdz 29 gadiem nedroši jūtas vien 15 %. Tajā pašā laikā Lietuvā un Igaunijā situācija ir krasi atšķirīga – gados jaunāki cilvēki ir gandrīz divas reizes nepārliecinātāki par savu biznesa ideju nekā Latvijā.

“Pārliecība par savu ideju ir uzņēmējdarbības pamatkapitāls, tomēr bailes no neizdošanās ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi izvēlas tomēr nesākt biznesu. Latvijas iedzīvotājiem ir vērā ņemams potenciāls veicināt mūsu biznesa vidi, esam maza un atvērta ekonomika un mums ir pieejami dažādi atbalsta fondi. Netrūkst tādu, kuri ir ieinteresēti veicināt ekonomisko izaugsmi un darboties uzņēmējdarbībā, tomēr ir jūtams, ka pārliecības veicināšanai būtu nepieciešams spēcīgāks atbalsts. Esam apņēmības pilni būt par atbalsta punktu jaunajiem uzņēmējiem, piedāvājot dažādas iniciatīvas, tostarp jaunu zināšanu apguvei ikvienam bez maksas ir pieejama eAkadēmijas platforma ar vērtīgiem padomiem un pieredzes stāstiem. Tomēr jāatceras, ka galvenās mācības tiek gūtas darot un nav iespējams kļūt par uzņēmēju, mācoties tikai lekcijās, ir jāmēģina,” norāda SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Trūkst starta kapitāls un zināšanas

Latvijā kopumā teju katrs otrais potenciālais uzņēmējs izvēlas neuzsākt savu biznesu tieši finansiālo līdzekļu, tostarp starta kapitāla trūkuma dēļ. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir salīdzinoši labāks – līdzekļu trūkuma dēļ biznesu neuzsāk vidēji katrs trešais iedzīvotājs. Visbiežāk ar finansiāliem izaicinājumiem un starta kapitāla trūkumu saskaras jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – no biznesa ieceres īstenošanas šī iemesla dēļ atsakās 62% jauniešu Latvijā, 49% Lietuvā un 55% Igaunijā.

Pārliecības trūkums Latvijas potenciālo uzņēmēju vidū kopumā izpaužas dažādos aspektos – gan finansiālos, gan zināšanu, gan atbalsta trūkuma veidā. Baltijas valstīs aptuveni 15 % aptaujāto iedzīvotāju izvēlas nekļūt par uzņēmējiem, jo baidās no negatīvām sekām. Arī zināšanu trūkums ir viens no iemesliem uzņēmējdarbības nesākšanai – Latvijā šo par iemeslu norādījuši 16% respondentu, Lietuvā 24%, bet Igaunijā 23%.

Tāpat teju piektā daļa aptaujāto norāda, ka papildu aspekti, kas attur no uzņēmējdarbības sākšanas, ir administratīvais slogs un kopējā ekonomiskā situācija valstī un pasaulē. Latvijā un Lietuvā situācija ir līdzīga – birokrātiskie procesi un nodokļu apmērs ir iemesli sava biznesa neuzsākšanai attiecīgi 23% un 24% cilvēku. Savukārt Igaunijā par šo aspektu uztraucas vien 14 % respondentu.