Pandēmijas periodā katrs piektais Latvijas mazais un vidējais uzņēmums pāgājis uz e-komerciju

0

Pandēmijas pirmā viļņa laikā katrs piektais uzņēmums Latvijā veicis pāreju uz e-komerciju jeb pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu Internetā. Luminor bankas veiktajā Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju vēl joprojām dod priekšroku tradicionālajām pārdošanas metodēm un neplāno investēt līdzekļus e-komercijas attīstībā, taču tikai katrs desmitais apsver šādu risinājumu ieviešanu tuvākajā nākotnē.

COVID-19 pandēmijas sākumposms 2020. gada pavasarī lika uzņēmējiem meklēt risinājumus savu pakalpojumu un preču attālinātai pārdošanai. Baltijas valstu e-komercijas tirgus izaugsme ir bijusi ļoti strauja, tajā iesaistoties ne tikai preču tirgotājiem, bet arī pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem.

Tomēr Luminor bankas veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki un vadītāji ir diezgan skeptiski noskaņoti attiecībā uz e-komerciju – 51 % aptaujāto Latvijā, 60 % Lietuvā un 62 % aptaujāto Igaunijā pandēmijas laikā nav ieviesuši e-komercijas risinājumus. Papildus tam, tikai salīdzinoši neliela daļa aptaujāto plāno nākotnē ieviest pārdošanu tie’ssaist’e. Igaunijas pārstāvji ir noskaņoti visoptimistiskāk – 27 % plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību e-komercijas jomā, salīdzinot ar 22 % Latvijā un 20 % Lietuvā.

“Atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pērn pavasarī izveidojām e-komercijas atbalsta programmu uzņēmējiem un saņēmām ļoti lielu interesi no dažādu jomu pārstāvjiem. Programmas ietvaros novērojām, ka nereti galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības pārorientēšanai uz e-vidi, ir zināšanu, pieredzes un resursu trūkums. Šī iemesla dēļ uzņēmējiem ir vajadzīgs profesionāls atbalsts un risinājumi, kurus mēs, Luminor, varam sniegt, balstoties uz savu pieredzi bankas digitālās transformācijas procesā. Vienlaikus lielisks piemērs ir tie Latvijas MVU, kas uzsākuši tiešsaistes tirdzniecību, un atzīst, ka pieaugusi gan uzņēmuma atpazīstamība un klientu apjoms, gan kļuvis vieglāk izprast esošo un potenciālo klientu vēlmes. Arī turpmāk Luminor esam gatavi atbalstīt un mudināt Baltijas mazos un vidējos uzņēmējus pārorientēt savu darbību uz digitālo vidi,” uzsver Jekaterina Ziniča, Luminor biznesa attīstības vadītāja Baltijā.

Kopumā katrs piektais no Latvijā aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem pilnībā vai daļēji pārorientējuši savu uzņēmējdarbību uz digitālo vidi. Kaimiņos to realizējis vien katrs desmitais MVU – Lietuvā to veikuši 11 %, bet Igaunijā ­– 9 %. Savukārt pirms pandēmijas jau 21 % Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu bija savs e-komercijas risinājumus.

Viens no iemesliem, kāpēc liela daļa MVU neizmanto e-komercijas risinājumus, ir saistīts ar pakalpojumu un preču nepiemērotību pārdošanai tiešsaistē. Taču 12 % Latvijas un Igaunijas uzņēmēju norāda, ka to uzņēmējdarbība ir pietiekoši ienesīga arī bez tiešsaistes veikala. Interesanti, ka šajā gadījumā īpaši izceļas Lietuva – tikai 3 % aptaujāto norādīja, ka viņu ienesīgums ir pietiekams bez e-komercijas risinājumiem.

Kā galvenos pozitīvos aspektus uzņēmējdarbības digitalizācijai MVU vadītāji min efektīvāku uzņēmuma iekšējo procesu pārvaldību un lielāku atpazīstamību digitālajā telpā. Lietuvas uzņēmēji īpaši izceļ arī pieaugošo pakalpojumu un preču pasūtījumu skaitu, ko nodrošina jaunie klienti, bet Latvijā to novēroja gandrīz katrs piektais MVU.

Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri izkar baltus karogus

0

Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa tirdzniecības uzņēmumu ir apstādināti, kas tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus. Nākot pretim tirgotājiem sarežģītajos apstākļos, iznomātāji jau kopš pagājušā gada pavasara piešķir nomniekiem atlaides, kas nereti sasniedz pat 100%, taču jāapzinās, ka tirdzniecības centriem ir jāturpina kārtot saistības pret bankām un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts nomas maksas segšanai aizvien nav ieviests.

“Esam nonākuši pie sliekšņa, kad tirdzniecības centri vairs nespēj turpināt darbību. Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri – tostarp Origo, Alfa, Domina Shopping, Spice, Mols, Galerija Centrs un Galleria Riga – un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse uzsāk Balto karogu akciju. Šīs nedēļas laikā, vienojoties kopīgā nostājā par kritisko situāciju nekustamā īpašuma nozarē, pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā tiek izkarināti balti karogi,” pauž Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse.

Par valdības noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides – gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams steidzams, mērķtiecīgs atbalsts, ieviešot atsevišķu nomas atbalsta instrumentu vai pielāgojot esošo apgrozāmo līdzekļu granta programmu. Tirdzniecības infrastruktūrai Latvijā ir jādod iespēja izdzīvot krīzi, savukārt nomniekiem – saglabāt esošās tirdzniecības telpas, lai pēc iespējas ātrāk, ierobežojumiem atceļoties, atsāktu darbību un atgūtos no zaudējumiem.

“Ar balto karogu akciju uzsveram, ka lēmumi par atbalstu nomas maksai slēgtajiem veikaliem ir jāpieņem nekavējoties, vai arī liels ekonomikas segments tiks iznīcināts. Operatīvie dati par 2021. gada janvāri liecina, ka cilvēku plūsma uz tirdzniecības centriem ir samazinājusies par vismaz 70%, veikalu ieņēmumi – par 75% (salīdzinot ar 2020. gada janvāri). Tirdzniecības centri jau ir uzkrājuši zaudējumus par 2020. gadu un to kapacitāte tuvojas izsīkumam. Tieši tādēļ aicinām valdību nekavējoties lemt par atbalsta sniegšanu nomas maksas segšanai, beidzot sperot soli pretim tirdzniecības infrastruktūrai, pirms situācija pasliktinās tik tālu, ka sācies nekontrolēts bankrotu vilnis tirdzniecības nozarē un jauni maksātnespējas administratoru “ziedu laiki”,” uzsver Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.

Sekas, turpinoties atbalsta trūkumam nekustamā īpašuma nozarei, var būt ievērojamas. Kopējā profesionālās tirdzniecības (virs 5000 kvadrātmetru) platība Latvijā sasniedz gandrīz miljonu kvadrātmetru. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas par šīm platībām vien tirdzniecības centri samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu – to bankrota gadījumā valsts budžetā rastos milzīgs iztrūkums, vienlaikus tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba vietas. Lai no tā izvairītos, ir jārīkojas tagad, lai sniegtu iespēju iznomātājiem un tirgotājiem visā Latvijā saglabāt cerību pārdzīvot krīzi un turpināt darbību arī pēc tās.

Citās Eiropas valstīs pastāv īpašs atbalsts nomai, ko varētu ņemt vērā arī Latvijas lēmumu pieņēmēji. Piemēram, Lietuvā un Čehijā darbojas modelis, kurā valsts sniedz 50% atbalstu nomas izdevumu segšanai, ja iznomātājs piešķīris 30% atlaidi, bet nomnieks uz sava rēķina kompensē atlikušos 20% no nomas. Nīderlandē valsts kompensē 70% no fiksētajām izmaksām (t.sk. nomu), savukārt Somijā noma ir definēta kā obligāti sedzamie izdevumi valsts atbalstā. Situācija Latvijā atstāj ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz valsts investīciju vidi.