Uzņēmēju atbalstam energocenu krīzē piedāvās sadales tarifa izmaksu kompensācijas un atteikšanos no obligātās iepirkuma komponentes (OIK), paredz ekonomikas un finanšu ministra vienošanās.

Kā zinams, pirmdien, 15. augustā, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni un pārrunāja optimālākos atbalsta veidus uzņēmējiem saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu, kā arī to fiskālo ietekmi.

Ministri vienojās 16. augusta sadarbības sanāksmē izskatīšanai virzīt šādus atbalsta virzienus – pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) piemērošanas un pilnībā kompensēt sadales tarifa izmaksas juridiskām personām, kā arī piedāvāt risinājumus energointensīviem uzņēmumiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Karš, enerģētiskā pārorientēšanās prom no Krievijas energoresursiem, inflācija, iespējamā recesija. Šis būs grūts periods, un galvenais uzdevums, līdzīgi kā Covid krīzē, ir nepieļaut lielu bezdarbu un ekonomikas ieslīgšanu recesijā. Tāpēc ir svarīgi rast efektīvus atbalsta risinājumus uzņēmējiem.”

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone: “Sarunā ar finanšu ministru konceptuāli vienojāmies par steidzamākajiem pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai inflācijas apstākļos. Koalīcijas partneriem piedāvāsim Ekonomikas ministrijas sagatavotos un Tautsaimniecības padomē pārrunātos pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai. Tas ietver obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem un sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām, kā arī atbalstu energointensīviem uzņēmumiem. Vienlaikus, turpinām darbu pie citiem atbalsta pasākumiem konkurētspējas saglabāšanai.”

2022. gada janvārī-maijā konsolidētā kopbudžeta deficīts atbilstoši Valsts kases datiem bijis par 465,1 miljonu eiro zemāks nekā 2021. gada attiecīgajā periodā un veido 165,1 miljonu eiro. Ņemot vērā straujo ekonomiskās aktivitātes un cenu pieaugumu gada sākumā, kopbudžeta ieņēmumi šogad bijuši par 639,6 miljoniem eiro jeb 12,7% augstāki nekā pērn piecos mēnešos, bet izdevumi pieauguši mērenāk – par 174,4 miljoniem eiro jeb 3,1%.

Pērnā gada sākumā noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai bremzēja tautsaimniecības izaugsmi, tādējādi arī nodokļu ieņēmumu līmenis pagājušā gada sākumā bija salīdzinoši zemāks, bet jau otrajā ceturksnī, atceļot ierobežojumus, atsāka pieaugt. Šogad ieņēmumu pieaugumu nozīmīgi sekmē arī augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem, līdz ar ko iedzīvotāju tēriņi pieauguši straujāk. Jāatzīmē, ka pērn janvārī-maijā kopbudžeta izdevumi plašā Covid-19 atbalsta izmaksu ietekmē bija par 21,8% augstāki nekā 2020. gadā. Šogad joprojām turpinājās ne tikai Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšana, bet arī valdības apstiprinātā atbalsta izmaksa energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Tādējādi, lai gan izdevumi kopbudžetā šogad pieaug mēreni, tie joprojām, salīdzinot ar pirmspandēmijas periodu, bijuši ļoti augstā līmenī, kas arī noteica deficīta veidošanos kopbudžetā.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos nodokļi pildās virs valdības apstiprinātā plāna, taču arī izdevumi kopbudžetā joprojām ir ļoti augstā līmenī salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu. Vēlos īpaši uzsvērt, ka tuvākajā nākotnē politiķiem ir jābūt īpaši apdomīgiem un racionāliem valsts tēriņu plānošanā, jo Eiropas Centrālā banka no jūlija plāno pakāpeniski paaugstināt procentu likmes, un ir jārēķinās, ka gada griezumā nodokļu virsplāna izpilde var būt zemāka nekā pašlaik, ko rudenī var ietekmēt izmaiņas iedzīvotāju patērēto preču un pakalpojumu grozā un ekonomiskās aktivitātes mazināšanās,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pirmajos gada piecos mēnešos mērens ieņēmumu pieaugums vērojams valsts pamatbudžetā (+4,3%), bet krietni augstāks tas bijis valsts speciālajā budžetā (+31,6%) un pašvaldību budžetā (+8,8%). Valsts pamatbudžetā, ņemot vērā augsto izdevumu līmeni pērn, šogad janvārī-maijā veikto izdevumu apmērs pat nedaudz samazinājies (-0,2%), savukārt valsts speciālajā un pašvaldību budžetā izdevumi pieauguši attiecīgi par 9,4% un 4,3%. Neskatoties uz bilances uzlabošanos, valsts pamatbudžetā joprojām bijis deficīts 518,8 miljonu eiro apmērā, kamēr valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā veidojies attiecīgi 144,8 miljonu eiro un 153,4 miljonu eiro pārpalikums, ko nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums.

Atbilstoši Finanšu ministrijas šā gada martā izstrādātajam novērtējumam, kas iekļauts Latvijas Stabilitātes programmā 2022.-2025. gadam, šogad vispārējās valdības budžetā sagaidāms 6,5% no IKP deficīts, kas būs augstāks nekā iepriekš budžetā plānotais 4,8% no IKP.

Kopbudžeta ieņēmumos janvārī-maijā saņemti 5,7 miljardi eiro. Augstāku ieņēmumu līmeni pamatā nodrošina nodokļu ieņēmumu pieaugums, kas piecos mēnešos bija par 647,8 miljoniem eiro jeb 16,7% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā un veido 4,5 miljardus eiro. Gan nodokļu, gan arī nenodokļu ieņēmumi šogad saņemti virs budžetā plānotā apmēra. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pārsniegts par 499,1 miljonu eiro jeb 12,4%, bet nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā bijuši par 29,3 miljoniem eiro jeb 13,2% augstāki kā plānots. Nenodokļu ieņēmumos kopbudžetā saņemti 324,4 miljoni eiro, bet vēl 641,7 miljonus eiro veidoja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Jāatzīmē straujais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums. PVN ieņēmumos šogad janvārī-maijā saņemti 1,3 miljardi eiro, kas bija par 23,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Pieaugot ekonomiskai aktivitātei, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ļoti augsts pieaugums bijis PVN ieņēmumos tirdzniecības nozarē, kā arī ar enerģētiku saistītajās nozarēs. To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu gada pirmajos četros mēnešos, kas bijis par 23,9% augstāks kā gadu iepriekš, ko sekmēja strauji augošās cenas pārtikai un degvielai.

CSP dati liecina, ka gada pirmajā ceturksnī valstī uzlabojušies nodarbinātības rādītāji un turpinās vidējās darba samaksas kāpums, bet darba samaksas fonds bijis par 13% augstāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Situācijas uzlabošanās darba tirgū sekmējusi sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu kopbudžetā par 379 miljoniem eiro jeb 34%, tām sasniedzot 1,5 miljardus eiro šā gada 5 mēnešos. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos saņemti 0,8 miljardi eiro, kas bija par 213,5 miljoniem eiro jeb 35,2% vairāk kā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Būtiski, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums uzlabo un palielina Latvijas iedzīvotāju sociālo drošību jau tagad, kā arī pozitīvi ietekmē nākotnes pensionārus”, norāda finanšu ministrs.

Kopbudžeta izdevumi piecos mēnešos bijuši 5,8 miljardi eiro. Ņemot vērā izmaksāto atbalstu energoresursu cenu pieauguma mazināšanai un Covid-19 atbalsta maksājumus, izdevumu līmenis šogad bijis augstāks kā budžetā iepriekš plānots. Izdevumu kāpumu sekmē arī papildu finansējuma novirzīšana iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.

Visvairāk piecos mēnešos kopbudžetā palielinājušies izdevumi subsīdijām un dotācijām – par 402,6 miljoniem eiro jeb 37,2%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro. Izdevumu kāpums pamatā saistīts ar energoatbalsta izmaksām, kā arī turpinot augt finansējumam veselības nozarei.

Iepirkums valsts drošības stiprināšanai, kā arī pieaugošie izdevumi par energoresursu patēriņu veicinājuši preču un pakalpojumu izdevumu palielināšanos kopbudžetā par 148,9 miljoniem eiro jeb 27,8% vairāk kā pagājušā gada piecos mēnešos, tiem veidojot 684,9 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu šajā pozīcijā ietekmēja augstāki preču un pakalpojumu izdevumi pašvaldību budžetā. Janvārī-maijā augstāki nekā pērn bijuši izdevumi autoceļu un ielu uzturēšanai, energoresursu cenu kāpuma ietekmē kāpuši izdevumi par siltumenerģiju un elektroenerģiju, lielāki tēriņi pašvaldībās vērojami arī ēdināšanai un sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai. Tāpat pašvaldībās auguši sociālie izdevumi – garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstiem, kā arī pašvaldību pabalsti krīzes situācijā, ko ietekmēja gan izmaiņas likumdošanā, ceļot garantētā neapliekamā minimuma apmērus, gan arī atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Jāatzīmē arī būtisks kāpums pašvaldību izdevumos par sociālo aprūpi gan mājās, gan sociālās rehabilitācijas institūcijās.

Kopbudžetā izdevumi pensijām bija 1,1 miljardi eiro un, salīdzinot ar 2021. gada janvāri-maiju, tie palielinājās par 65,9 miljoniem eiro jeb 6,4%, ko noteica oktobrī veiktā indeksācija. Pārējo pabalstu izdevumi kopbudžetā bija 870 miljoni eiro, kas bija par 418,5 miljoniem eiro jeb 32,5% mazāk nekā pērn piecos mēnešos. Pārējo pabalstu būtiski zemāku līmeni kā pērn piecos mēnešos noteica augstais izdevumu apmērs 2021. gadā, izmaksājot Covid-19 atbalstu nodarbinātajiem, ģimenēm ar bērniem un senioriem. Turpretī jāatzīmē augstāks izdevumu līmenis slimības pabalstiem valsts speciālajā budžetā. Covid-19 ietekmē šogad izdevumi slimības pabalstiem bijuši par 46,6 miljoniem eiro jeb 31,8% augstāki kā pērn janvārī-maijā. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem šogad slimības pabalstu saņēmēju skaits palielinājies no 55,7 tūkstošiem saņēmēju vidēji mēnesī pērn līdz 80 tūkstošiem vidēji mēnesī šogad jeb par 44%, pie kam lēns pabalstu iesniegumu apstrādes un izmaksas progress lielā pieprasījuma dēļ gada pirmajos mēnešos nosaka ļoti augstu slimības pabalstu izdevumu līmeni arī maijā.

Zemāks ārvalstu finanšu palīdzības investīciju daudzums lielā mērā noteica zemāku kapitālo izdevumu līmeni šā gada piecos mēnešos kopbudžetā nekā pērn. Kapitālie izdevumi janvārī-maijā bija 266,3 miljoni eiro un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājušies par 16,6 miljoniem eiro jeb 5,9%. Pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi samazinājās par 30 miljoniem eiro jeb 18,7%, ko ietekmēja būvniecības apjomu samazinājums, kavējot investīciju apguvi pašvaldībās. Būvniecības izaugsmi ierobežo gan atsevišķu materiālu trūkums, gan strauji augošās izmaksas, kuras vēl vairāk paaugstina Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, būvniekiem nespējot realizēt projektus noslēgto līgumu ietvaros.

Vēl šī gada nogalē Saeima ir pieņēmusi vairākas izmaiņas dažādos nodokļu normatīvajos aktos, kas stāsies spēkā 2021. gadā. Tās ir saistošas arī uzņēmējiem un viņu darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina par svarīgākajām izmaiņām.

Jau 2021. gada 1. janvārī sāks darboties vienotais nodokļu konts. Tas nozīmē, ka līdzšinējo vairāk nekā 40 nodokļu kontu vietā visi VID administrētie nodokļi būs jāmaksā vienā kontā, visiem VID administrēto regulāro iekšzemes nodokļu maksājumiem ir viens gala termiņš – 23. datums un ir mainīti vairāku nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņi.

Nākamgad izmaiņas nodokļu jomā skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), akcīzes nodokļa maksātājus un autoratlīdzības izmaksātājus. Tāpat uzņēmumiem arī jārēķinās, ka no 2021. gada mainās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes.

Izmaiņas darba devējiem un darbiniekiem

No 2021. gada mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu likmes. Mainās arī minimālās darba algas apmērs – nākamgad tā būs 500 eiro apmērā, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī.

Savukārt, sākot ar 2021.gada 1.jūliju tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Tas nozīmē, ka darba devējam būs jāveic obligātās iemaksas par saviem darbiniekiem, no starpības starp triju Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Izmaiņas mikrouzņēmumu īpašniekiem

Mikrouzņēmumu īpašniekiem nākamgad jārēķinās ar vairākām būtiskām izmaiņām. No 2021. gada mainās mikrouzņēmuma nodokļa likmes; kārtība, kādā tiek maksāti nodokļi no darbinieku algām mikrouzņēmumā; mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu deklarēšanas un veikšanas kārtībā, kā arī paredzēti vairāki ierobežojumi. Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem daļēji stājas spēkā gan no nākamā gada 1. janvāra, gan 1. jūlija.

Tādēļ, lai uzņēmēji varētu pieņemt izsvērtu lēmumu par tālāko darbību, atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa ar 2021. gadu varēs līdz 2021. gada 15. janvārim, nevis kā ierasts, līdz šī gada 15. decembrim.

Jau šī gada 14. decembrī notika VID tiešsaistes seminārs par izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tā video ieraksts, prezentācija un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem pieejamas VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi2021/Esmu MUN maksātājs”.

Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem

Tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31.decembrim mainīsies tas, kā jāaprēķina un jāizmaksā autoratlīdzība, jo būs spēkā jauna IIN un VSAOI ieturēšanas un maksāšanas kārtība. Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās.

Izmaiņas akcīzes nodokļa maksātājiem

Galvenās izmaiņas akcīzes nodokļa jomā skar tos komersantus, kuri veic vai plāno veikt darbības ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņiem u.c.).

No 2021. gada 1. janvāra visi tabakas aizstājējprodukti un elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas kļūs par akcīzes preci. Tas nozīmē, ka no nākamā gada tiem tiks piemērots akcīzes nodoklis, un visiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar to ievešanu, izplatīšanu vai tirgošanu, turpmāk jāievēro vairāki nosacījumi, kas attiecināmi uz akcīzes preču apriti.

No 2021.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, bet cigaretēm akcīzes nodokļa likme paaugstināsies 2021. gada 1.martā.

No 2021. gada 1. jūlija ar akcīzes nodokļa markām būs jāmarķē elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, to sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kā arī karsējamo tabaku.

Lai skaidrotu, kā tieši šīs izmaiņas ietekmēs uzņēmējus un dažādas iedzīvotāju grupas, VID šogad un arī nākamā gada sākumā rīkos vairākus tiešsaistes seminārus par izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos 2021. gadā.

Svarīgi, ka nākamā gada valsts budžets ir apstiprināts, garantējot politisko stabilitāti, kam šajos apstākļos ir būtiska nozīme, tomēr izmaiņas nodokļu politikā vairo nedrošību un mazina prognozējamību, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

“Likumsakarīgi, ka krīzes negatīvās ietekmes dēļ, 2021. gadā plānoti mazāki ieņēmumi, kā rezultātā veidosies 3,9% deficīts. Lai arī Latvijai šāds deficīta apjoms ir neierasts, šobrīd tas ir starp 3 zemākajiem visā ES. LDDK ieskatā krīzes laikā būtu pilntiesīgi jāizmanto visas pieejamās finansējuma iespējas, lai palīdzētu uzņēmumiem izdzīvot un noturēt savu darbaspēku,” pauž Meņģelsone.

Darba devēji arī norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai.”

Šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.