Bizness – nav domāts latviešiem? 95% Latvijas iedzīvotāju nav gatavi uzsākt savu biznesu

0

Salīdzinot ar saviem Baltijas kaimiņiem, vienmēr esam izskatījušies mazāk uzņēmīgi, un tā ir patiesība – absolūts vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju neplāno uzsākt savu biznesu – liecina aptauja, ko veica talantu piesaistes aģentūra Nextra un pētījumu aģentūra Norstat Latvija. Uzņēmīgākie Latvijas iedzīvotāji dzīvo Pierīgā: Mārupē, Babītē, Jūrmalā, Baložos, Ogrē, Olainē utt. «Ābols no ābeles tālu nekrīt, vēsta teiciens. Ņemot vērā, ka starp jauniešiem līdz 29 gadu vecumam ir divreiz vairāk sava biznesa uzsākt gribētāju nekā starp citām vecuma grupām (10%), var pieņemt, ka viņu piemērs ir vecāki vai tuvākie radinieki un draugi», – komentē Evija Šalte, cilvēkresursu jomas eksperte, talantu piesaistes aģentūras Nextra izveidotāja.

Bizness – vientuļniekiem. Starp vecākiem cilvēkiem (no 30 līdz 49 gadiem) par sava uzņēmuma dibināšanu aizdomājas 6%, bet starp tiem, kas ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 5%. Tikai 1% aptaujāto vecākajā vecuma grupā vēlas uzsākt savu biznesu. «Vērojama arī tendence, ka neprecētie cilvēki biežāk vēlas uzsākt savu biznesu, taču tas, manuprāt, ir saistīts ar vecumu, jo uz uzņēmējdarbību tiecas cilvēki, kas ir jaunāki par 29 gadiem», piebilst E. Šalte. Tajā pašā laikā šķirto un atraitņu statusā esošo Latvijas iedzīvotāju vidū uzņēmējdarbību uzsākt vēlas vien 3% – trīs reizes mazāk nekā neprecēto vidū.

Jo lielāka alga – jo lielāka vēlme uzsākt savu lietu. Pētījuma dati rāda, jo lielāka alga, jo vairāk cilvēks tiecas turpināt savu karjeru jau uzņēmējdarbības jomā: piemēram, starp tiem, kas pelna no 1251 līdz 1500 eiro, 12% vēlas uzsākt savu biznesu, bet starp tiem, kas pelna no 551 līdz 750 eiro, – tikai 2%. «Tas ir diezgan likumsakarīgi. Sasniedzis karjeras virsotnes, cilvēks aizdomājas – kas tālāk? Un dažiem atbilde slēpjas nevis darbavietas vai nozares nomaiņā, bet gan savas lietas uzsākšanā», – komentē personāla atlases eksperte.

Patiesi, pētījums parādīja, ka par savu biznesu visbiežāk aizdomājas tie, kas pašlaik nestrādā, vai gluži otrādi – jau tagad darbojas kā vadītāji. «Līdz ar to starp bezdarbniekiem, kuri meklē darbu, sava biznesa gribētāji ir divas reizes vairāk nekā vidēji starp Latvijas iedzīvotājiem. Bet nestrādājošo vai darbu nemeklējošo vidū – veselas 3 reizes vairāk – attiecīgi 12% un 17% pret 5%. Salīdzinoši biežāk par savu uzņēmumu aizdomājas pakalpojumu un tirdzniecības sfēras darbinieki (8%) un vadītāji (8%). Tas skaidrojams ar to, ka pakalpojumu sfēras darbinieku profesijas bieži ir frizieri, manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, masieri un līdzīgu jomu pārstāvji – viņiem darbs sev ļoti bieži ir loģisks solis pēc perioda, kas nostrādāts skaistumkopšanas salonā. Runājot par vadītājiem, pēc vadītāja pieredzes iegūšanas nereti rodas ambīcijas izveidot savu lietu, jo viņiem jau ir atbilstoša pieredze un zināšanas, un viņi vēlas augt tālāk», – skaidro E. Šalte, piebilstot, ka visbiežāk komforta zonā «aizsēžas» kvalificēti speciālisti: viņi ir pietiekami izglītoti, lai nopelnītu labu algu, bet visticamāk nepietiekami ambiciozi, lai vadītu uzņēmumu, tāpēc viņu vidū tikai 3% aptaujāto vēlas dibināt savu uzņēmumu.

Zīmīgi arī tas, ka, jo lielāka mājsaimniecība, jo lielāka vēlme uzsākt uzņēmējdarbību: starp tiem, kas dzīvo vieni, 6% vēlas uzsākt biznesu, starp tiem, kas dzīvo divatā, – 4%, bet starp mājsaimniecībām ar 5 un vairāk cilvēkiem – 8%. Vēl izteiktāka šī attiecība ir saistībā ar bērnu skaitu – starp tiem, kam bērnu nav vai ir viens bērns, biznesu vēlas uzsākt 5%, bet starp tiem, kam ir trīs bērni – jau 13%.

«Tomēr aptauja parāda, ka mūsu valstī nav pietiekami daudz uzņēmēju, – rezumē eksperte, – Ceru, ka nākotnē šī tendence uzlabosies, un būsim drosmīgāki uzsākt uzņēmējdarbību, jo plaukstošs bizness ir – obligāts valsts un ekonomikas attīstības priekšnoteikums», – apstiprina eksperte, piebilstot, ka uzņēmējdarbības attīstībai, protams, ļoti svarīga ir labvēlīga vide – valsts atbalsts, stabilitāte, caurspīdīga nodokļu politika un saprotami likumi.