Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveic 21 uzņēmumu. Tradicionālais VID apbalvojums arī šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem, izceļot to kā ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi labklājīgai, spēcīgai un drošai Latvijai.

“Uzņēmēji ir mūsu valsts budžeta asinsrite. Uzņēmēju godprātīgi maksātie darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tie ir arī ikviena cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts brīžos, kad ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs. Šie maksājumi ir ieguldījums katra cilvēka nākotnes pensijā, tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un īpaši izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un izaugsmē,” stāsta VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Šogad lielākie nodokļu maksātāji tiek godināti jau divdesmit sesto gadu. Kā VID atzinību un pateicību par atbildīgo darbu uzņēmumi arī šogad saņems jau tradicionālo un īpaši šim apbalvojumam darināto balvu, kuras vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols. Balvā attēlotais koka siluets ir izvēlēts kā sekmīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas tautsaimniecības simbols, kas iezīmē ceļu no jaunas biznesa idejas rašanās līdz tās sekmīgai īstenošanai un attīstībai, sniedzot ieguldījumu valsts ekonomikā un labklājībā.

2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā:

Accenture Latvijas filiāle – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
SIA “EIS Group Latvia” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA “ALSO Cloud Latvia” – lielākais darbspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
AS “Antares Venture Capital” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Kurzemes reģionā:

Akciju sabiedrība “UPB” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
SIA “Niedrāji MR” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA “ALGORITMS L” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
SIA “DIGI-INK” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Latgales reģionā:

SIA “Light Guide Optics International” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA DRILLEX – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
SIA “Per Frandsen” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Vidzemes reģionā:

AS “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
SIA “RAIRU” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA “Wunder Latvia” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
“MADARA 89 GRUPA” SIA – lielākais darbaspēkā nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Zemgales reģionā:

SIA “EAST METAL” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
AS “ITERUM” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA “Scandivac” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
SIA “Agrofirma Liepas” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā 2023. gadā ir SIA “ORLEN Latvija”.

Darbinieki ilgtermiņā fokusējas uz profesionālo prasmju pilnveidi, lai veicinātu savu personīgo izaugsmi un spētu pielāgoties mūsdienu straujajam tempam un pārmaiņām darba tirgū, liecina nupat publicētas PwC aptaujas “Global Workforce Hopes and Fears 2024” rezultāti. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 56 000 darba ņēmēju 50 valstīs.

Darbinieki atzīst, ka iepriekšējos 12 mēnešos izjutuši arvien lielāku darba slodzi (45%) un straujāku darba vides pārmaiņu tempu. Gandrīz divas trešdaļas (62%) uzskata, ka pērn darbā pieredzējuši vairāk pārmaiņu nekā iepriekšējos 12 mēnešos, un divas piektdaļas (40%) atzīmē, ka lielā vai ļoti lielā mērā ir mainījušies viņu ikdienas darba uzdevumi. Interesanti, ka teju puse (44%) nesaprot notiekošo pārmaiņu jēgu.

Vairāk nekā ceturtdaļa (28%) respondentu norāda, ka nākamajos 12 mēnešos varētu nomainīt darbavietu. Tas ir daudz lielāks īpatsvars nekā 2022. gada darbinieku masveida migrācijas periodā (19%). Divas trešdaļas (67%) no tiem atzīst, ka iespēja pilnveidoties ir svarīgs faktors, lai viņi turpinātu darbu pie sava pašreizējā darba devēja vai pārietu pie jauna.

Darbinieki sagaida, ka mākslīgais intelekts uzlabos darba efektivitāti

Izjūtot arvien lielākas grūtības darbā, darbinieki pievēršas tādām jaunām tehnoloģijām kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (GenAI) – mākslīgā intelekta apakšjoma, kas koncentrējas uz jauna satura ģenerēšanu. 82% respondentu, kuri GenAI lieto ikdienā, paredz, ka tas nākamajos 12 mēnešos uzlabos viņu darbā pavadītā laika efektivitāti.

Darbinieki ir optimistiski noskaņoti arī par GenAI iespējām veicināt viņu izaugsmi. 49% visu mākslīgā intelekta lietotāju sagaida, ka tā rezultātā palielināsies algas – šī cerība ir vēl lielāka (76%) to darbinieku vidū, kuri lieto tehnoloģijas ikdienā. Vairāk nekā 70% mākslīgā intelekta lietotāju piekrīt, ka GenAI rīki radīs iespējas darbā būt radošākiem (73%) un uzlabos darba kvalitāti (72%).

Darbinieku galvenā prioritāte – prasmju pilnveide

Darbinieki augstu vērtē iespēju attīstīt prasmes, lai mazinātu savas bažas par nepatstāvību un veicinātu karjeras iespējas. Respondenti, kuri apgalvo, ka plāno mainīt darba devēju nākamo 12 mēnešu laikā, divreiz biežāk apsver jaunu prasmju apgūšanu nekā tie, kuri plāno palikt esošajā darbavietā (67% pret 36%), savukārt 51% daļēji vai piekrīt, ka viņu darbā vajadzīgās prasmes nākamajos piecos gados mainīsies (pretstatā 29% darbinieku, kuri darba devēju mainīt neplāno). Vienlaikus mazāk nekā puse (46%) aptaujāto darbinieku daļēji vai piekrīt, ka darba devējs nodrošina viņiem pietiekamas iespējas apgūt jaunas prasmes, kas noderēs karjerā. Ņemot vērā nemitīgi mainīgos darba apstākļus, aptaujā secināts, ka darbinieki ir vērīgi pret iespējām, kas tiek piedāvātas citur, un koncentrējas uz prasmju pilnveidi un mākslīgā intelekta izmantošanu.

Īpaša interese vērojama par mākslīgā intelekta ietekmi uz prasmju attīstību – 76% visu mākslīgā intelekta lietotāju uzskata, ka tas darbā radīs iespējas apgūt jaunas prasmes. Tomēr darba devējiem būs nepieciešams veikt apjomīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu apmācībās un piekļuvi jaunajām tehnoloģijām. Starp darbiniekiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav izmantojuši GenAI darbā, viena trešdaļa (33%) uzskata, ka viņiem nav iespēju izmantot šo tehnoloģiju savā ikdienā, kamēr 24% darbavietās nav pieejami šādi rīki, un 23% neprot tos izmantot.

Neskatoties uz pārmaiņu tempu, vērojams arī optimisms un interese par savu darbu. 60% darbinieku pauž vismaz mērenu apmierinātību ar savu darbu (pērn – 56%). Vairāk nekā puse (57%) darbinieku, kuriem svarīgs ir darba samaksas taisnīgums, piekrīt, ka viņu darba samaksa ir taisnīga. Dzīves dārdzības radītās grūtības kopš 2023. gada ir nedaudz mazinājušās – to darbinieku īpatsvars, kam ik mēnesi paliek pāri nauda, ir palielinājies līdz 45% (iepriekš – 38%). Tomēr vairāk nekā puse (52%) atzīst, ka joprojām kaut kādā mērā izjūt finansiālas grūtības.

“Tehnoloģijas fundamentāli mainījušas to, kā tiek veikti darba uzdevumi un kādas prasmes meklē darba devēji. Tādēļ darbinieki augstu vērtē uzņēmumus, kuri iegulda darbinieku prasmju pilnveidē, lai viņi joprojām būtu konkurētspējīgi un spētu efektīvi darboties digitālajā pasaulē. Uzņēmumiem savukārt jābūt proaktīviem kvalifikācijas celšanas jautājumos, prioritizējot darbinieku pieredzi, tā veiksmīgi paātrinot procesu transformāciju,” pētījuma rezultātus komentē PwC Latvija personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā Irēna Arbidāne.

Galvenie secinājumi

• Teju puse (45%) aptaujāto darba ņēmēju apgalvo, ka iepriekšējā gadā viņu darba slodze būtiski pieaugusi, un gandrīz divas trešdaļas (62%) atzīst, ka vienlaikus darbā paātrinājies pārmaiņu temps.
• Vairāk nekā ceturtdaļa (28%) darbinieku norāda, ka ir gatavi mainīt darba vietu nākamajos 12 mēnešos – tas ir lielāks īpatsvars nekā 2022. gadā darbinieku masveida migrācijas laikā (19%).
• Par prioritāti darbinieki ir izvirzījuši prasmju pilnveidošanu – mazāk nekā puse (46%) daļēji vai piekrīt, ka darba devējs viņiem nodrošina pietiekamas iespējas apgūt jaunas prasmes. Īpaši to novērtē nodarbinātie, kuri apsver iespēju pamest konkrēto darbavietu – divas trešdaļas (67%) atzīst, ka iespējas apgūt jaunas prasmes ir galvenais faktors jebkurā lēmumā par darba maiņu.
• Vairāk nekā 80% darbinieku, kuri ikdienā lieto ģeneratīvo mākslīgo intelektu (GenAI), uzskata, ka tas nākamajos 12 mēnešos uzlabos darba efektivitāti. Teju puse (49%) mākslīgā intelekta lietotāju sagaida, ka tas veicinās augstākas algas.
• Finansiālais spiediens nedaudz mazinās – to darbinieku īpatsvars, kam ik mēnesi paliek pāri nauda, palielinājies līdz 45% (pērn – 38%).
Tomēr 52% atzīst, ka joprojām izjūt finansiālas grūtības.

Saules paneļu uzstādīšana un elektroenerģijas pārdošana elektrotīklā ir ļoti mainīgs bizness, kas ne vienmēr var būt ienesīgs, taču, atjaunīgās elektroenerģijas ražošana un patstāvīga uzglabāšana vienmēr ir pievilcīgs ieguldījums uzņēmumiem. Atjaunīgās enerģijas pašražošana uzlabo uzņēmuma energoefektivitāti, ļauj ietaupīt naudu un sniedz papildu drošību ārkārtas situācijās, kā arī palīdz uzņēmumam kļūt ilgtspējīgākam, vērtējot to pēc ESG kritērijiem, kas ir īpaši svarīgi uz eksporta tirgiem vērstiem biznesiem. Tomēr, par spīti plašajiem ieguvumiem, ko var sniegt atjaunīgās enerģijas ražošana, vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi šogad aizvien neplāno tajā ieguldīt līdzekļus.

Atjaunīgā enerģija paša uzņēmuma patēriņam

Kā novērots saules paneļu uzstādīšana ir kļuvusi diezgan populāra gan privātpersonu, gan uzņēmēju vidū. Tomēr, ņemot vērā šobrīd sasniegto ražošanas jaudu, maksimālās elektroenerģijas cenas šobrīd ir tik zemas, ka saražotās enerģijas pārdošana tīklā par biržas cenu vairs nav ļoti ienesīgs biznesa modelis.

Tajā pašā laikā katram uzņēmumam ir vērts aprēķināt, kādi ieguldījumi būtu nepieciešami, lai, piemēram, uzstādītu saules paneļus uz savas ēkas jumta vai zemes gabala brīvās daļas, lai ražotu elektrību savam patēriņam. Saražojot elektroenerģiju pašiem, var ietaupīt uz tīkla maksām, kas veido arvien lielāku daļu no kopējās elektroenerģijas gala cenas.

Elektroenerģijas ražošana – ceļš uz labāku rentabilitāti

Luminor bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas norāda, ka uzņēmuma elektroenerģijas pašražošana var būt ne tikai tūlītējs finansiāls ieguvums, bet arī var sniegt atbalstu uzlabojot uzņēmuma rentabilitāti.

“Elektroenerģijas kopējās izmaksas veido ne tikai elektrības cena konkrētajā brīdī, bet arī nodokļi, kā arī pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu operatoru noteiktie tarifi, piemēram, par pieslēguma nodrošināšanu. Dažādās papildmaksas sastāda diezgan ievērojamu daļu no gala maksājuma, tādējādi krietni palielinot kopējos izdevumus par elektroenerģiju, ja to pērk no tīkla,” norāda eksperts. Ņemot to vērā, uzņēmumiem joprojām var būt ļoti izdevīgi ieguldīt līdzekļus atjaunīgās enerģijas ražošanā savām vajadzībām, īpaši tad, ja tiek izmantoti dažādi aizdevumu piedāvājumi ar atvieglotām procentu likmēm investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanai.

Domās par nākotni

Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs piebilst, ka izdevīgs finansējums tiek piedāvāts ne tikai elektroenerģijas ražošanai, bet arī citām investīcijām, kas var palīdzēt uzlabot uzņēmuma energoefektivitāti. “Investīcijas ar izdevīgiem noteikumiem pieejamas, piemēram, iekārtu nomaiņai, ūdens resursu izmantošanas uzlabošanai, siltuma reģenerācijai, saules paneļu uzstādīšanai un citiem risinājumiem. Mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi šādus ieguldījumus jau veic, gūstot labumu jau šobrīd un rūpējoties arī par ilgtspējīgāku nākotni,” izceļ Mareks Gurauskas.

Ieguldījumi efektivitātes paaugstināšanā ir svarīgi ne tikai lielajiem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. “Tehnoloģiju attīstības temps pēdējos gados ir bijis tik straujš, ka, ja pirms dažiem gadiem investīciju atmaksāšanās periods šādos risinājumos varēja būt ļoti ilgs, tad tagad šie risinājumi atmaksājas jau krietni ātrāk,” piebilst eksperts.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,1% jeb 0,5 tūkstošiem, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64%, par 0,3 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada 1. ceturkšņa rādītāju.

Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī kopējo nodarbināto skaita dinamiku turpina ietekmēt iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.

Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos – par 4,4 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024. gada 1. ceturksnī – 68,4%), bet par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024. gada 1. ceturksnī – 64,7%).

Neraugoties uz darba tirgus aktivitāšu samazināšanos, joprojām turpina pieaugt iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2024. gada 1. ceturksnī palielinājās līdz 69,4%, kas bija par 1,1 procentpunktu augstāks rādītājs nekā attiecīgi 2023. gada 1. ceturksnī (68,3%). 2024. gada 1. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 948,6 tūkstošus, kas ir par 8,4 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada 1. ceturksnī.

Ņemot vērā gan darbaspēka pieprasījuma samazināšanos, gan arī kopējā darbaspēka piedāvājuma pieaugumu, kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā 1. ceturksnī palielinājās par 0,8 procentpunktiem (līdz 7,2%). 2024. gada 1. ceturksnī darba meklējumos bija 68,7 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 8,9 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada 1. ceturksnī.

Neskatoties uz bezdarba pieaugumu, kā arī kopumā zemāku nodarbinātības līmeni, 2024. gada 1. ceturksnī Latvijā bija vērojams arī zemākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm. Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada 1. ceturksnī bija par vidēji 0,6 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024. gada 1. ceturksnī – 7,8%), bet par 1 procentpunktu zemāks nekā Lietuvā (2024. gada 1. ceturksnī – 8,2%).

Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību ārējos tirgos, kā arī saspringto ģeopolitisko situāciju, sagaidāms, ka darba tirgus aktivitāte kopumā gada griezumā saglabāsies ierobežota. Neliels aktivitāšu pieaugums darba tirgū varētu būt vērojams vasaras sezonā, palielinoties sezonālam darbaspēka pieprasījumam, tomēr būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums kopumā 2024. gadā nav paredzams. Vienlaikus 2024. gadā situāciju darba tirgū ar vien vairāk turpinās ietekmēt piedāvājuma puses faktori, ņemot vērā negatīvo demogrāfijas fonu, kā arī kopējā darbaspēka piedāvājuma samazinājumu, tādejādi saglabājot bezdarbu zemā līmenī. Kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā varētu samazināties līdz vidēji 6,3%, savukārt nodarbināto skaits pieaugt par vidēji 0,1%, salīdzinot ar 2023. gadu.

Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada aprīlī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bija pozitīvs, bet būvniecībā un apstrādes rūpniecībā negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

MAZUMTIRDZNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS POZITĪVS

Aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,1, un, salīdzinot ar martu, tas pieaudzis par 0,2 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs (attiecīgi 10,5 un 6,5). Visstraujākais konfidences rādītāja kāpums (par 18,2 procentpunktiem), salīdzinot ar martu, bija degvielas mazumtirdzniecībā (11,7). Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, uzlabojies par 8,2 procentpunktiem (1,1), savukārt to detaļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī to remontā konfidences rādītājs pieaudzis par 1,6 procentpunktiem un uzņēmēju noskaņojums raksturīgi sezonai ir optimistisks (13,8).

PAKALPOJUMU SEKTORĀ NOSKAŅOJUMS NEDAUDZ PASLIKTINĀS

Pakalpojumu sektorā aprīlī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 0,9, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir pasliktinājies par 1,7 procentpunktiem. Optimistiskākie aprīlī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija biroju administratīvo darbību un citu uzņēmumu palīgdarbību veicēji (21,2), juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji (14,6). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji aprīlī bija pasta un kurjeru pakalpojumos (- 29,2), kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (- 16,7), kā arī sauszemes transporta pakalpojumos (- 11,6).

BŪVNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS STABILI NEGATĪVS

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija – 14,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pazeminājies par 3,6 procentpunktiem. Pesimistiskais noskaņojums saistīts ar pasūtījumu līmeni būvdarbiem, kuru kā nepietiekamu aprīlī vērtēja 33,4 % būvuzņēmēju. Konfidences rādītājs aprīlī, salīdzinot ar martu, ēku būvniecībā pieaudzis par 1,6 procentpunktiem, savukārt inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos samazinājies attiecīgi par 3,1 un 0,6 procentpunktiem.

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ NOSKAŅOJUMS JOPROJĀM NEGATĪVS

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija – 5,9. Salīdzinot ar martu, tas pasliktinājies par 0,8 procentpunktiem. Aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, (par 2,3 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 5,4 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā (par 2,7 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 4 procentpunktiem).

NEPIETIEKAMS PIEPRASĪJUMS VISVAIRĀK IEROBEŽO UZŅĒMĒJUS RŪPNIECĪBĀ UN BŪVNIECĪBĀ

Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri aprīlī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (41,4 %), bet vismazākais – būvniecībā (23,0 %). Gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā dominējošais ierobežojošais faktors aprīlī bija nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 47,9 % un 37,0 %), bet mazumtirdzniecībā – konkurence savā tirdzniecības sektorā (50,0 %). Mazāk ierobežoja darbaspēka trūkums (no 12,7 % pakalpojumos līdz 17,2 % būvniecībā) un finansiālas grūtības (no 7,4 % pakalpojumos līdz 13 % būvniecībā). Laikapstākļi negatīvi ietekmēja 28,3 % būvniecības uzņēmumu.

2024. gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 98,2 (iepriekšējā mēnesī 98,0), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas trīs iepriekšējos mēnešos bija virs ilgtermiņa vidējās vērtības (100), samazinājies līdz 98,7.

EKONOMISKĀ NENOTEIKTĪBA UZŅĒMĒJDARBĪBĀ APRĪLĪ NEDAUDZ SAMAZINĀJUSIES

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, aprīlī bija 17,4 (iepriekšējā mēnesī 17,1). Aprīlī, salīdzinot ar martu, nenoteiktība samazinājās visās uzņēmējdarbības jomās, taču augstāka tā saglabājās būvniecībā un apstrādes rūpniecībā (attiecīgi 28,9 un 27,3). Mazumtirdzniecībā nenoteiktības rādītājs samazinājies līdz 23,5, bet pakalpojumu sektorā līdz 8,3. Kopējo ekonomiskās nenoteiktības rādītāju ietekmē arī patērētāju3 vērtējums, kurš atšķirībā no uzņēmēju noskaņojuma salīdzinājumā ar martu ir pieaudzis par 9,2 procentpunktiem un atkal ir pozitīvs (5,5).

Darbaspēka uzkrāšanas rādītājs raksturo uzņēmēju īpatsvaru, kuri, tuvākajā laikā paredzot uzņēmuma aktivitātes vai preču vai pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, tomēr neplāno samazināt nodarbināto skaitu. Aprīlī šī rādītāja vērtība bija 7,8, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā martā.

2024. gada 19. marta sēdē Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes locekļiem sagatavoto Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027. gadam (Stratēģija).

“Stratēģija ir izstrādāta laikā, kad tūrisma nozare vēl ir atveseļošanās posmā pēc COVID-19 pandēmijas radītajiem zaudējumiem un saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem ģeopolitiskās situācijas dēļ, līdz ar to nepieciešams jauns skaidrs redzējums par tūrisma nozares ienesīgumu un eksportspējas jaudu, kā arī jauni instrumenti nozares eksporta izrāviena sekmēšanai. Mēs piedāvājam iestrādnes jaunai tūrisma nozares attīstības politikas paradigmai – izvirzām nozares eksportspēju, starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību kā būtiskākās komponentes tūrisma nozares attīstībai. Vienlaikus nozarei jākļūst inovatīvākai, ilgtspējīgākai un efektīvākai. Mūsu mērķis ir panākt Latvijas tūrisma eksporta pieaugumu līdz 1,52 miljardiem eiro 2027. gadā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Stratēģija sniedz konspektīvu ieskatu esošajā situācijā tūrisma nozarē un skaidro tūrisma un pasākumu nozares attīstības mērķi, vīziju un misiju, kā arī ietver galvenās prioritātes nozares attīstības mērķa sasniegšanai.

Stratēģijā ir noteikta kopēja vīzija tūrisma nozares attīstībai, paredzot, ka Latvija ir pievilcīgs un dzīvotspējīgs tūrisma galamērķis jebkurā sezonā. Kā galvenā misija ir noteikts – palielināt Latvijas tūrisma nozares eksportspēju, veicinot inovatīvu, personalizētu tūrisma produktu un produktu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un popularizēšanu, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus.

Lai sasniegtu Stratēģijā izvirzīto mērķi, būtiski ir veicināt investīcijas lielu starptautiski pievilcīgu tūrisma projektu attīstībai, veikt aktīvu Latvijas kā droša tūrisma galamērķa mārketingu, kā arī nodrošināt uzņēmēju eksportspēju veicinošas atbalsta programmas. Stratēģijā noteiktas četras būtiskākās prioritātes jeb stratēģiskie virzieni mērķa sasniegšanai:

• produktu un galamērķu attīstība, kas paredz jaunu un inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un ieviešanu tirgū, jaunu sadarbības formu veidošanu tūrisma produktu attīstībā un komersantu kompetences stiprināšanu;
• pieprasījuma veicināšana, kas paredz efektīvas mārketinga aktivitātes Latvijas kā tūrisma galamērķa un Latvijas tūrisma produktu atpazīstamības veicināšanai, īpaši strādājot uz jauniem, perspektīviem tūrisma tirgiem;
• datos balstīta pārvaldība – paredz vienota risinājuma/ sistēmas izstrādi tūrisma nozarei nozīmīgu datu ieguvei un atvērto datu pieejamības nodrošināšanai iesaistītajām pusēm, kā arī veikt padziļinātus tūrisma jomas pētījumus;
• uzņēmējdarbības vides tūrisma jomā pilnveidošana un tūrisma jomas normatīvā regulējuma sakārtošana – paredz pārskatīt Tūrisma likumu, kā arī izstrādāt īstermiņa īres mītņu regulējumu.

“Lai gan Stratēģijā fokusējamies uz tūrisma eksporta stimulēšanu, nedrīkstam aizmirst arī par vietējā tūrisma attīstību. Latvijā būtiskas ir tradīcijās balstītas vietējā tūrisma aktivitātes, kas bieži vien ir ģimenes uzņēmumi, un pamatā kļūst par reģionālā tūrisma piedāvājuma stūrakmeni un potenciālu eksportspējas celšanai reģionos. Veicinot vietējā tūrisma attīstību un izstrādājot jaunus produktus tieši vietējam tirgum, tūrisma uzņēmumi, reģioni un pašvaldības veicinās savu novitāti un konkurētspēju,” pauž ekonomikas ministrs.

Noteikto prioritāšu īstenošanu caurvij horizontālās komponentes – digitalizācija un vides, sociālā un ekonomiskā ilgtspēja.

Stratēģija ietver divus rīcības plānus jeb darbības virzienus – Latvijas tūrisma starptautiskās atpazīstamības nodrošināšana un Darījumu un pasākumu tūrisma eksporta veicināšana, kas tiks realizēti atbilstoši pieejamajam ES fondu un valsts budžeta līdzekļu apjomam. Vienlaikus, paredzēts, ka jauni rīcības plāni var tikt izstrādāti jebkurā Stratēģijas īstenošanas laika posmā, ņemot vērā aktuālo situāciju tūrisma un pasākumu nozarē, izaicinājumiem vai tūrisma nozares profesionāļu priekšlikumus.

2024. gada 12. marta sēdē Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nepieciešamo atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmas veicināšanai, un deleģēja EM slēgt līdzdarbības līgumus ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvošajām organizācijām.

“Jaunuzņēmumiem ir būtiska loma kopējā inovācijas ekosistēmā, jo tie nodrošina inovatīvas biznesa idejas un veicina straujāku ekonomikas pāreju uz zināšanu ekonomiku. Tādēļ ir svarīgi ne tikai stiprināt sadarbību ar jaunuzņēmumu vides pārstāvjiem, bet ar vienotas stratēģijas palīdzību veidot tādu uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, kura ir motivējoša jaunuzņēmumu izveidei, attīstīt to radītās inovācijas, kas rada priekšnosacījumus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu veido vismaz 626 jaunuzņēmumi, no kuriem vairāk kā puse darbojas informācijas un sakaru pakalpojumu nozarē, un vairāk kā 20% ražošanā un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Pēc Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas sniegtās informācijas, pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. 2022. gadā vien Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši investīcijas 93 miljonu eiro apmērā un ir nodrošinātas vairāk nekā 3200 darba vietas.

Lai sekmētu jaunuzņēmumu nozares turpmāko ekonomisko attīstību un ārvalstu investīciju piesaisti jaunuzņēmumiem, EM šogad paredz slēgt sešus līdzdarbības līgumus, piešķirot 400 tūkst. eiro atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmu pārstāvošajām organizācijām.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijai Startin.lv līguma ietvaros tiks piešķirti 100 tūkst. eiro starptautiski atpazīstamajai “Startup Day” organizēšanai; jaunuzņēmumu ekosistēmas tīklošanās pasākumu organizēšanai; ārvalstu investoru darba vīzīšu organizēšanai Latvijā, lai iepazītos ar vietējo ekosistēmu un jaunuzņēmumiem un informētu par investīciju iespējām Latvijas iespējkapitāla fondos un to uzņēmumos u.c. pasākumiem.

TechHub līguma ietvaros tiks piešķirti 100 tūkst. eiro agrīnas stadijas ideju validācijas programmai, kas sastāv no kursa par startup un komandu pre-akselerācijas programmas. TechChill piešķirto 88 tūkst. eiro ietvaros plāno organizēt konferenci “TechChill 2024”, lai veicinātu jaunuzņēmumu attīstību un ārvalstu investīciju piesaistīšanu.

Rīgas Tehniskā universitātei līguma ietvaros 40 tūkst. eiro apmērā īstenos apmācību ciklus jaunuzņēmumiem. Savukārt Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija līguma ietvaros 23 tūkst. eiro apmērā organizēs un īstenos sadarbībā ar augstākās izglītības iestādi apmācību kursu studentiem par iespējkapitālu; organizēs apmācības iespējkapitāla investoriem, kā arī vizītes nozares organizāciju pārstāvjiem uz iespējkapitāla fondu portfelī esošiem uzņēmumiem.

Latvijas Biznesa Enģeļu tīkls LatBAN par līguma ietvaros paredzēto finansējumu 49 tūkst. eiro apmērā organizēs eņģeļu investoru un jaunuzņēmumu iespējkapitāla investoru apmācības; rīkos regulāras konsultāciju sesijas, kā arī organizēs pasākumu “Gada investors”.

Plānotais atbalsts jaunuzņēmumu ekosistēmai 2024. gadā ļaus piesaistīt papildus investīcijas vismaz 50 miljonu eiro apmērā un nodrošinās 150 jaunas darba vietas.

Kā ziņots iepriekš, EM, LIAA, Altum un Latvijas jaunuzņēmumu intereses pārstāvošās organizācijas 2022. gada 7. septembrī noslēdza sadarbības memorandu Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas 2022.-2025. gadam īstenošanai. Stratēģijā noteikta virkne aktivitāšu ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību un piesaistīt talantus jaunuzņēmumos, piemēram, dažādu atbalsta pasākumu izstrādi, starptautiski mērogojamu pasākumu īstenošanu, jaunuzņēmumu investīciju piesaistes pasākumus u.c..

Lai veicinātu uz eksportu orientētas investīcijas un nodrošinātu vidi jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 12.martā, otrajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam.

Komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra nepieciešamību mazināt administratīvo slogu, tostarp paredzot speciālu – atvieglotu – regulatīvu vidi uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu investoru piesaistei. Tāpat komisijas priekšsēdētāja aicināja maksimāli novērst birokrātiskos šķēršļus.

“Zaļā koridora” koncepcija paredz saīsināt administratīvos procesus investīciju projektu īstenošanai, piemēram, ļaujot saņemt būvatļauju vai citus nepieciešamos valsts pārvaldes pakalpojumus īsākā termiņā, un samazināt laiku, lai saņemtu dažādas atļaujas un saskaņojumus valsts iestādēs, uzsvēra deputāti.

Likumprojekts noteic prioritāro investīciju projektu standartus un jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Tāpat likumprojektā iecerēts izveidot atbalsta pasākumus, tostarp “zaļā koridora” pieeju, uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā iepriekš norādīja, ka līdz šim līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos. No 2021.gada marta līdz pagājušā gada beigām apstiprināti projekti ar kopējo pienesumu tautsaimniecībā vairāk nekā 308 miljonu eiro apmērā un radītas vairāk nekā 1150 darba vietas. Ņemot vērā “zaļā koridora” lomu Latvijas investīciju vides un konkurētspējas uzlabošanā, likumprojekts paredz nodrošināt tam pastāvīgu regulējumu, pauž likumprojekta autori.

Plānots, ka prioritāro projektu kvalifikācijas kritērijus, iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību, pieejamā finansējuma apmēru, kā arī citus nosacījumus un institūciju, kas nodrošinās vienu kontaktpunktu prioritāro projektu apkalpošanai, noteiks Ministru kabinets.

Iecerēts, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.

Lai arī 41% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) šogad paredz, ka tiem būs jāpielāgojas inflācijai, paaugstinātām izmaksām, kā arī enerģijas un degvielas cenu kāpumam, vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% – pieaugums pret pagājušo gadu – uzskata, ka uzmanība šajā gadā būs jāpievērš darbavietu saglabāšanai, liecina Luminor bankas uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Jautāti, kurām jomām uzņēmumiem būs visvairāk jāpielāgojas 2024. gadā, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi šogad jau salīdzinoši optimistiskāk raugās uz inflācijas un cenu kāpuma ietekmi, jo pērn pavasarī inflāciju kā vienu no galvenajām satraukuma jomām norādīja 54% aptaujāto.

Tomēr kā vienu no būtiskākajiem faktoriem mazie un vidējie uzņēmumi norādījuši darbavietu saglabāšanu un noturēšanu esošajā līmenī. Salīdzinot ar 2023. gadu, kad to kā vienu no svarīgākajiem faktoriem minēja 17% uzņēmēju, šogad bažīgo uzņēmēju skaits ir audzis līdz 27%. Bažas par darbavietu noturēšanu augušas arī pārējās Baltijas valstīs – to norāda arī 28% MVU Lietuvā un trešdaļa jeb 32% uzņēmēju Igaunijā. Tāpat Latvijā 2024. gadā arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta darbinieku atlasei – to kā būtisku jautājumu akcentēja 25%, savukārt pērn tā domāja tikai 12% MVU.

“Gadījumā, ja neradīsies kādi satricinājumi, ekonomisti paredz, ka 2024. gadā kopumā gandrīz visās jomās paredzami pakāpeniski uzlabojumi, lai arī ļoti lēni, un arī vidējā inflācija šogad jau būs tuvu nullei. Šādu pozitīvāku sentimentu iezīmē arī uzņēmumu noskaņojums, salīdzinot ar pagājušo gadu. Lai arī dati liecina, ka inflācija arvien rada bažas uzņēmumu vidū, kopumā situācija viņu uztverē ir krietni labāka, un arī novērojam, ka enerģijas un citu izejvielu cenas vairs nav uzņēmēju lielāko bažu pamatā. Tajā pašā laikā ir parādījies vēl jauns aspekts – darbavietas. Arī aptaujas dati iezīmē to, ka konkurence par darbaspēku kopumā patlaban ir milzīga. Turklāt redzam, ka daudzi darba devēji arī īpaši piedomā par dažādiem labumu groziem, ko piedāvāt saviem darbiniekiem, arvien lielāku uzmanību pievēršot labbūtībai. Tajā pašā laikā arvien ir nozares, kurās trūkst darbaspēka, kā arī nozares, kurām klājies grūtāk un nācies štata vietas samazināt,” saka Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

Pievērsīsies finanšu plūsmas pārskatīšanai un stabilizēsies

Aptaujas dati arī liecina, ka Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi par būtisku turpina uzskatīt kvalitatīvu pakalpojumu un produktu piedāvājumu, turklāt šogad to uzsver vairāk uzņēmēju nekā pērn – 26%. Tāpat šogad mazie un vidējie uzņēmumi vairāk domā, ka tiem būs jāpielāgojas finanšu plūsmas koriģēšanai. Saskaņā ar aptaujas datiem Latvijā teju ceturtdaļai jeb 24% uzņēmumu šis ir būtisks faktors.

Pie pozitīvām tendencēm jāmin arī fakts, ka piegāžu ķēžu problēma patlaban ir atrisinājusies – arī uzņēmumi norādījuši, ka šogad tikai 8% tā būs joma, kurai pielāgoties. Pērn tas bija izaicinājums 18% aptaujāto.

“Lai arī ekonomiskās prognozes nākamajam gadam ir pozitīvas, pēc vairākiem sarežģītiem gadiem šis uzņēmumiem varētu būt zināmas atkopšanās un stabilizācijas gads. Vairākās nozarēs ir īpaši jūtama Euribor pieauguma ietekme, tāpēc ziņas par likmes samazināšanos šī gada laikā ir pozitīvs signāls uzņēmējiem,” spriež Mareks Gurauskas.

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada decembrī bija pozitīvs mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Būvniecībā un apstrādes rūpniecībā pēc īslaicīgas uzlabošanās novembrī tas atkal pasliktinājās, un jau ilgstoši ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 3,9, un, salīdzinot ar novembri, tas pieaudzis par 1,1 procentpunktu. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums decembrī turpināja pasliktināties un, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 6,5 procentpunktiem un bija negatīvs (- 10,7). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums decembrī joprojām saglabājās pozitīvs (2,1). Salīdzinot ar novembri, par 3,6 procentpunktiem uzlabojās uzņēmēju noskaņojums degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs raksturīgi sezonai bija ļoti zems (- 21,0). Automobiļu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties un bija negatīvs (- 11,0), bet to detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā un apkopē decembrī uzņēmēju noskaņojums saglabājās pozitīvs (5,8).

Decembrī tāpat kā iepriekšējā mēnesī 22 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. 34 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, un tā ir augstākā rādītāja vērtība 2023. gada laikā. 21 % mazumtirgotāju atzīmēja darbaspēka trūkumu. Savukārt mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā, decembrī turpināja samazināties, bet joprojām bija ļoti augsts (50 %).

Pakalpojumu sektorā noskaņojums atkal pozitīvs

Pakalpojumu sektorā decembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,0, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar novembri, ir uzlabojies par 3,3 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2023. gada marta. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie decembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija apdrošinātāji (26,8), finanšu pakalpojumu sniedzēji (12,5), kā arī uzņēmēji, kuru pamatdarbība ir datorprogrammēšanas pakalpojumi (13,1). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji decembrī bija ūdens un gaisa transporta pakalpojumu nozarēs (attiecīgi – 27,4 un – 26,3), kā arī izmitināšanas pakalpojumos (- 25,9).

Kopumā decembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 12 uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, 17 – negatīvs, bet vienā nozarē (ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumos) konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.

Decembrī tāpat kā iepriekšējā mēnesī 37 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 40 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja nepietiekams pieprasījums. Šim rādītājam pēdējā gada laikā ir bijusi augšupejoša tendence, bet decembrī tas sasniedza augstāko vērtību – lielāko kopš 2012. gada oktobra. Savukārt darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošus faktorus atzīmēja attiecīgi 13 % un 9 % pakalpojuma sektora uzņēmēju, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā novembrī.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs decembrī bija – 11,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 0,6 procentpunktiem.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 8,5 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 3,1 procentpunktu. Konfidences rādītājs decembrī, salīdzinot ar novembri, inženierbūvniecībā samazinājās par 8,5 procentpunktiem, ēku būvniecībā – par 6,3 procentpunktiem, savukārt specializētajos būvdarbos pieauga par 5,9 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti decembrī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 44 % un 29 % respondentu). Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 18 % un 12 % būvuzņēmēju. Materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja 5 %, bet 21 % aptaujāto uzņēmēju decembrī neizjuta nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs decembrī bija – 9,3. Salīdzinot ar novembri, tas samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,3 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 2,9 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums uzlabojās nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem), kā arī metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,0 procentpunktu).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. Decembrī, salīdzinot ar novembri, 12 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 10 – samazinājums, bet vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru decembrī minēja 52 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 15 % un 14 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 13 %. Citu ierobežojošu faktoru ietekmi norādīja 8 %, bet 23 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā decembrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 95,9 (iepriekšējā mēnesī arī 94,2), un tas ir nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (95,6). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs decembrī bija 100,0 (iepriekšējā mēnesī 98,9). Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs bija 23,5 (iepriekšējā mēnesī 20,5). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Decembrī nenoteiktība pieauga visās minētajās jomās, izņemot pakalpojumu sektoru.