2023. gada 22. septembrī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji piedalījās Finanšu ministrijas (FM) rīkotā sanāksmē, lai pārrunātu iesniegtos priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem izglītības jomā. LDDK un IZM kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) pauž gandarījumu, ka ar FM nav domstarpību, vai atvieglojumi vispār būtu ieviešami – par to visas puses ir vienisprātis, tomēr nesakrīt izpratne par to, kā šīs izmaiņas administrēt, nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem.

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors: “Pēc vairāku gadu ierosinājumiem beidzot ir sadzirdēts LDDK un IZM kopīgi izstrādātais priekšlikums neaplikt ar IIN darba devēja izdevumus, kas saistīti ar darbinieku augstākās izglītības ieguvi un stipendijām. Kvalitatīva izglītība ir gan ieguvums darba devējiem, gan viens no pieturpunktiem ceļā uz augstvērtīga cilvēkkapitāla pieejamību. Mūsu mērķis – pēc iespējas vairāk augsti izglītotu un konkurētspējīgu darba ņēmēju Latvijā, tāpēc FM būtu jāsāk nevis ar disciplinējošiem ieviešamās normas uzraudzības kritērijiem, bet gan motivējošiem un veicinošiem pasākumiem mērķa sasniegšanā.”

LDDK un IZM rosinātās darbaspēka nodokļu izmaiņas izglītības jomā (atbilstoši arī OECD rekomendācijām) no FM puses pēc būtības tiek atbalstītas, tomēr normatīvā regulējuma izstrādes procesā tiek piedāvāti uzraudzības kritēriji, kas paredz birokrātiskā sloga palielināšanās riskus. LDDK nepiekrīt ierobežojumiem, kas paredzētu obligātu darbinieka līdzmaksājumu un stingri regulētu minimālo gadu skaitu, kas pēc absolvēšanas būtu jānostrādā darba vietā, kas segusi augstākās izglītības izdevumus. LDDK iestājas par regulējuma vienkāršību un uzskata, ka darba devējam nepieciešamā aizsardzība jau ir paredzēta Darba likumā, kas paredz, ka darba devējs var slēgt vienošanos ar darbinieku, kuram darba devējs ir sedzis mācību izdevumus.

Jānis Paiders, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors: “Augsti kvalificēts un profesionāls darbaspēks ir atslēga Latvijas konkurētspējai un ekonomiskajai izaugsmei, līdz ar to, šādi atvieglojumi mums ļautu darba devējiem atvieglot iespēju ieguldīt savu darbinieku kvalifikāciju un prasmju celšanā. Augstākajai izglītībai Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, ko skaidri parāda tas, ka pēc absolventu monitoringa datiem – absolventu saņemtais atalgojums strauji aug pēc absolvēšanas un būtiski pārsniedz valsts vidējo. Mēs arī labi redzam, īpaši saistībā ar daudz tautsaimniecības nozaru zinātnisko, tehnoloģiju vai inovāciju attīstību to, cik aktuāli ir esošajiem darba ņēmējiem atjaunot, pilnveidot vai iegūt jaunas prasmes, kompetences vai kvalifikāciju, kur šādi darbaspēka nodokļu izmaiņu atvieglojumi ir ļoti gaidīti.”

Artūrs Zeps, RTU attīstības un finanšu prorektors: “Jaunu tehnoloģiju radītās darba tirgus izmaiņas pieprasa pastāvīgu jaunu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā. Ņemot vērā kritisko augstas kvalifikācijas STEM jomu speciālistu trūkumu Latvijā, valstij ir jāmotivē darba devējus ieguldīt savu darbinieku izglītības pilnveidošanā. RTU veiktās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka 30% respondentu būtu gatavi studēt augstākā līmenī vai tālākizglītības kursos, ja darba devējs viņus atbalstītu. Tas apliecina darba ņēmēju izpratni par nepieciešamību pilnveidot savas zināšanas atbilstoši darba tirgus un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, taču viņiem ir nepieciešams pamudinājums.”

Ir izdevies gūt FM atbalstu palielināt IIN atvieglojumu par darba devēja izmaksātu stipendiju audzēknim, kas pie darba devēja iesaistīts darba vidē balstītās mācībās profesionālās izglītības programmas ietvaros (šobrīd noteikts ierobežojums stipendijas apmēram līdz 280 EUR mēnesī). Savukārt priekšlikumam palielināt stipendijas augstskolu studentiem līdz pusotras minimālās algas apmēram mēnesī nepiekrīt par nodokļiem atbildīgo ministriju ierēdņi.

LDDK, kas aktīvi piedalās Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā, ir vairākkārt uzsvērusi, ka īpaša uzmanība Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādē būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Darbaspēka izmaksas ir būtiska uzņēmumu izdevumu pozīcija, kura pēdējo gadu laikā palielinās, un šo izaugsmi ietekmē arī Latvijas konverģence ar pārējo Eiropas Savienību. Jau vairāku gadu garumā algu fonds ir audzis straujāk nekā ražīgums, kas ievērojami apgrūtina Latvijas starptautisko konkurētspēju. Lai Latvijas uzņēmumi varētu veiksmīgi darboties starptautiskajos eksporta tirgos, darba nodokļiem un ar nodarbinātību saistītajām izmaksām ir jābūt konkurētspējīgām – jo īpaši salīdzinājumā starp Baltijas valstīm.

Tuvāko trīs gadu laikā 24% Latvijas iedzīvotāju vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, proti, Lietuvā uzsākt savu biznesu tuvākajā nākotnē ir apņēmušies 19%, bet Igaunijā – 17% respondentu.

“Dati ir iepriecinoši – iedzīvotājos ir dzīvs uzņēmēja gars. Vismaz nodomu līmenī, jo laiks tikai rādīs, cik no plānotā piepildīsies. Taču doma, vēlme kļūt par uzņēmēju liek būt ekonomiski aktīvam, sociāli atbildīgākam un iesaistīties sabiedriskos procesos. No tā ieguvēji esam mēs visi. Tur ir liels potenciāls, jo ekonomiskās aktivitātes ziņā Latvijas sabiedrībai vēl ir, kur augt. Uzņēmumi rodas un tiek likvidēti, tādēļ, lai noturētu situāciju nemainīgu, ir nepieciešams tos veidot no jauna,” aptaujas datus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Būtiska loma finansiālam atbalstam un zināšanām

Lai veidotu un attīstītu veiksmīgu uzņēmējdarbību, joprojām nozīmīga loma ir finansiālam atbalstam un labvēlīgiem finansējuma nosacījumiem. Teju puse aptaujāto Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šie ir izšķirošie faktori sava biznesa uzsākšanai – šādu viedokli pauž 55% Latvijas, 50% Lietuvas un 48% Igaunijas respondentu.

Vairāk kā ceturtā daļa iedzīvotāju visā Baltijas reģionā uzsver nepieciešamību iegūt specifiskas zināšanas un prasmes, lai veiksmīgi vadītu savu biznesu – to atzīst 26% Latvijas, 38% Lietuvas un 35% Igaunijas aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mazāka loma ir ģimenes un draugu iedrošinājumam – to kā motivējošu faktoru biznesa uzsākšanai norāda vien 9% Latvijas respondentu, kamēr Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir nedaudz augstāks – attiecīgi 14% un 13%.

Uzdrīkstēties kļūt par uzņēmēju daudziem palīdzētu biznesa partneris – to kā vienu no būtiskiem faktoriem norāda 23% Latvijas, 12% Igaunijas un 18% Lietuvas respondentu. Tāpat arī tiek uzsvērts praktiskais atbalsts administratīvos procesos, piemēram, uzņēmuma reģistrēšanā, ko norāda 22% aptaujāto Latvijā, 16% Igaunijā un 27% Lietuvā.

Trūkst starta kapitāla un pārliecības par biznesa ideju

Kā galveno šķērsli biznesa uzsākšanai visvairāk iedzīvotāju min starta kapitāla trūkumu – to norāda 45% Latvijas, 37% Igaunijas un 32% Lietuvas respondentu. Tāpat uzņēmējdarbības uzsākšanu kavē neziņa par nākotni, pārliecības trūkums par savu ideju un bailes no neveiksmes. Pie šķēršļiem tiek minēts arī specifisku zināšanu trūkums un pārāk liels administratīvais slogs.

“Idejas realizācija ir pats sarežģītākais posms. Nākas saskarties ar daudziem riskiem, tai skaitā bažām par neizdošanos. Sabiedrībai un valstij ir jāveido un jāattīsta dažādi atbalsta mehānismi, lai atbalstītu pirmos soļus uzņēmējdarbībā. Tādēļ tajā iesaistās arī SEB banka, veidojot dažādas atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem. Idejai, kas ir pilnvērtīgi izstrādāta, finansējumu piesaistīt būs vieglāk. Izstrādes procesā var iegūt un uzkrāt zināšanas, kas ļauj labāk sagatavoties tālākai tās realizēšanai. Tāpat jāiegulda laiks un apņēmība. Un, protams, biznesa partneris ir balsts, kas ļaus vieglāk īstenot ieplānoto. Iespējams, ka tāds ne vienmēr ir nepieciešams un var pietikt arī ar mentora piesaisti. Tādēļ aktīva iesaistīšanās dažādos projektos, konkursos un uzņēmēju kopienās ļaus gan noslīpēt un notestēt savas idejas, atrast optimālāko finansējumu, kā arī sastapt līdzīgi domājošus uzņēmējus,” saka Dainis Gašpuitis.

Grantu programma (ie)dvesma biznesa attīstībai

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, SEB banka jau septīto gadu kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem īstenos grantu programmu (ie)dvesma, kurā gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori var iesniegt savus pieteikumus. Kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 70 tūkstošiem eiro, savukārt maksimālā naudas summa vienam grantam būs līdz 10 tūkstošiem eiro. Granta līdzekļi paredzēti saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei. Pieteikšanās norisinās no 1. līdz 28. septembrim.

“Programma dod iespēju rūpīgi aprakstīt savu ideju un saņemt atgriezenisko saiti no dažādu jomu ekspertiem, kā arī pašam uzņēmējam gūt pārliecību par idejas dzīvotspēju. Turklāt grants daudziem jauna biznesa uzsācējiem ir kā pēdējais grūdiens uzdrīkstēties un riskēt, jo tā ir atbalsta summa, kas nav jāatmaksā un nav kā slogs jaunajam uzņēmumam,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada aprīlī pasliktinājies visās uzņēmējdarbības jomās. Mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā tas saglabāja pozitīvas vērtības, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRDZNIECĪBĀ SARŪK UZŅĒMĒJU OPTIMISMS

2023. gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 6,1, un, salīdzinot ar martu, tas samazinājās par 2,4 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 10,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 12,6. Uzņēmēju noskaņojums aprīlī uzlabojās gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 9,0 un 6,0 procentpunktiem), taču pieaugums pamatā skaidrojams ar nozarei raksturīgo sezonalitāti. Savukārt automobiļu pārdošanā pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums aprīlī, lai arī pozitīvs, tomēr samazinājies par 5,6 procentpunktiem.

27 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā martā. 16 % kā ierobežojošu norādīja darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs kopš gada sākuma ir ļoti stabils. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu atzīmēja 30 % mazumtirgotāju, un tas ir par vienu procentpunktiem vairāk nekā martā. Šī gada pirmajos mēnešos pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru atzīmē konkurenci. Aprīlī tādu bija 44 %. 12 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, un šis ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada aprīļa. Pirms trim gadiem, sākoties pandēmijai, šis rādītājs strauji pieauga, kad to norādīja 54 %.

PAKALPOJUMU SEKTORĀ NOSKAŅOJUMS PASLIKTINĀS, BET SAGLABĀJAS POZITĪVS

Pakalpojumu sektorā 2023. gada aprīlī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,7, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir pasliktinājies par 2,4 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (34,2), gaisa transporta (28,1) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (24,4). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji tāpat kā martā ir apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 10,0), kā arī sauszemes un ūdens transporta nozarēs (attiecīgi – 13,5 un – 13,8). Kopumā aprīlī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 19 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 11 – negatīvs.

Aprīlī 39 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 17 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 31 %, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par vienu procentpunktu. 14 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas), taču to īpatsvars kopš 2022. gada novembra samazinās, rādītājam sasniedzot zemāko vērtību kopš 2020. gada aprīļa.

BŪVNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā aprīlī bija – 8,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 0,5 procentpunktiem zemāks.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 7,7 procentpunktiem uzlabojies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni un par 0,4 procentpunktiem gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs aprīlī, salīdzinot ar martu, inženierbūvniecībā palielinājās par 11,3 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos – par 2,3 procentpunktiem. Savukārt ēku būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās par 1,1 procentpunktu.

Būvniecības aktivitāti aprīlī visvairāk ierobežoja nepietiekams pieprasījums un slikti laika apstākļi (norādīja attiecīgi 35,8 % un 30,9 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādīja 26,9 % respondentu, bet finansiālas grūtības 17,3 % respondentu. Dažādu citu faktoru (piemēram, būvmateriālu cenu kāpums, iepirkumu nosacījumi un karš Ukrainā) ietekmi atzīmēja 3,4 % respondentu. Savukārt 20,8 % uzņēmēju norādīja, ka neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS PASLIKTINĀS UN JOPROJĀM IR NEGATĪVS

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija – 6,9. Salīdzinot ar martu, tas samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu ražošanā (par 4,0 procentpunktiem), dzērienu ražošanā (par 3,0 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 8,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,4 procentpunktiem), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,1 procentpunktu).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām aprīlī, salīdzinot ar martu, 10 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, 11 nozarēs – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru aprīlī minēja 46,1 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 13,3 % un 13,6 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 12,3 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 11,2 % uzņēmēju (joprojām galvenokārt tiek minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme). 24,9 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā aprīlī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 94,9 (iepriekšējā mēnesī 97,7). Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Šis un, visticamāk, arī nākamie gadi būs lielas ekonomiskās, politiskās un fiskālās nenoteiktības laiks, un fiskālās politikas veidotājiem ir jāspēj tikt galā ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nepasliktinātu budžeta bilanci un nepalielinātu valsts parādu. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2023. – 2026. gadiem norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Kā uzsver padome, globālie riski turpina ietekmēt Latviju, no kuriem būtiskākais ir ģeopolitikās konfrontācijas turpināšanās un saasināšanās. Pieaug arī globālā finanšu sektora riski, kas saistīti ar ļoti straujo procentu likmju kāpumu īsā periodā, kas nesen izraisīja turbulenci finanšu tirgos. Augstas nenoteiktības periods skar lielāko daļu pasaules valstu un ir asi izjūtams arī Baltijas valstīs un ES, kur augstā inflācija un ģeopolitiskā spriedze slāpē izaugsmi.

Šādos apstākļos valdībai ir jāspēj ātri reaģēt uz situāciju, palīdzēt krīzes skartajām iedzīvotāju grupām un veicināt investīcijas, kas kāpinātu produktivitāti un nodrošinātu digitālo un zaļo transformāciju.

“Valdības izaicinājums ir panākt straujāku ekonomikas izaugsmi. Stabilitātes programmas pamatā ir relatīvi lēni ekonomikas attīstības tempi, kas neļaus samazināt plaisu starp Latviju, no vienas puses, un Igauniju un Lietuvu, kas jau 2022. gadā ir apsteigušas Spāniju pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja tiks panākta straujāka izaugsme, arī budžetā būs daudz vairāk resursu,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā atgādina padome, nākamajos gados ar pieaugošu intensitāti Latvijas ekonomikā ieplūdīs liels finanšu līdzekļu apjoms no ES daudzgadu budžeta, tai skaitā arī no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem un Kohēzijas fonda. ANM laicīga un efektīva ieviešana, veicinot produktivitāti un konkurētspēju, ir viens no Latvijas ekonomikas izrāviena nosacījumiem. EK vērtējumā, ANM ieguldījumi dos gan tiešu ietekmi, gan multiplikatīvu efektu. Lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026. gadā, kad tas varētu būt 1,3% – 2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem. Kā norāda Padome, Finanšu ministrijas scenārijs par ES struktūrfondu un ANM līdzekļu savlaicīgu apguvi ir piesardzīgs un pieļauj kapacitātes trūkumu šī nozīmīgā uzdevuma īstenošanā.

Padome arī norāda, ka viens no būtiskiem šā brīža riskiem Latvijas tautsaimniecībai ir inflācijas iesakņošanās, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju un labklājību. Aktuālie makroekonomikas rādītāji liecina, ka inflācija Latvijā vēl aizvien ir augstākā Eirozonā, un, lai gan martā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, tā samazinājās līdz 17,3%, kas ir lielākais kritums pēdējā gada laikā, pastāv bažas, ka inflācija sāk iesakņoties.

Inflācijas noturību nosaka energokrīzes ietekmē kāpušās ražošanas izmaksas un patērētāju groza īpatnības, kur dominē preces ar ierobežotu pieprasījuma elastību. Latvijas Bankas veiktā inflācijas analīze parāda, ka 1/3 inflācijas nav skaidrojama ar minētajiem objektīvajiem faktoriem. Padomes ieskatā, iespējams, ka cenu pieaugumu veicina konkurences trūkums Latvijas šaurā tirgus apstākļos, kas nosaka spiedienu uz cenu kāpumu no piedāvājuma puses. Tikmēr darbinieku bruto darba samaksa iepriekšēja gadā pieauga par 8%, kas atpaliek no inflācijas tempa (17,2%), līdz ar to darbinieku reālie ienākumi gada laikā ir būtiski samazinājušies. Kaut gan pieprasījumam nesamērīgi augsto cenu apstākļos vajadzētu kristies, Padome norāda – tas notiek pārāk lēni. Inflācijas noturība, padomes ieskatā, var būt skaidrojama ar apjomīgo ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, kas būtiski palielina pieprasījumu.

Padome arī atgādina, ka ES dalībvalstīm jānodrošina samērīgs valsts parāds, vienlaicīgi veicinot stabilu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. EK aicina valstu Stabilitātes programmās iekļaut fiskālos mērķus, kas nodrošinātu vispārējās valdības parādu samazināšanas (vai minimāla pieauguma) iespējas nākotnē un nodrošina vispārējo valsts budžeta (VVB) deficītu ne lielāku par 3% no IKP.

Vērtējot valdības sākto darbu pie nodokļu reformas, Padome atgādina, ka nenoteiktības apstākļos kā šobrīd nodokļu reforma var izraisīt negaidīti negatīvas fiskālās un ekonomiskās konsekvences. Piemēram, nodokļu samazināšana uz augstas inflācijas fona varētu palielināt pieprasījumu, tādējādi veicinot cenu kāpumu. Tādēļ pirms plānotājām nodokļu izmaiņām būtu nepieciešams uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās sekas. Vienlaicīgi nepieciešams pastiprināt pasākumus ēnu ekonomikas samazināšanai.

Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Tā ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.
Kopš 2016. gada februāra FM izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto patr pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, tiek nodotas Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā: izstrādājot Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2023. gada martā mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā ir pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī turpināja uzlaboties, joprojām ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs sasniedzis augstāko līmeni kopš 2021. gada jūlija

2023. gada martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,9, un, salīdzinot ar februāri, tas pieaudzis par 1,5 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums, iestājoties pavasarim, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pozitīvs un optimistiskāks nekā februārī visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visaugstākās konfidences rādītāju vērtības ir automobiļu pārdošanā (12,7), kā arī to detaļu un piederumu tirdzniecībā un remontā (9,6). Pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītāji martā sasniedza attiecīgi 4,3 un 5,2. Savukārt degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs martā ir zemāks nekā citās nozarēs (2,0), taču arī tas, salīdzinot ar februāri pieauga par 4,6 procentpunktiem.

26 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā februārī. 16 % kā ierobežojošu norādīja darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs pēdējos trīs mēnešus nav būtiski mainījies. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu atzīmēja 29 % mazumtirgotāju, un tas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā februārī. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci, kā ierobežojošu faktoru, martā atzīmēja 43 % uzņēmumu. Šis rādītājs, salīdzinot ar februāri, kad tā vērtība bija īpaši augsta, ir samazinājies par 3 procentpunktiem. 16 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs jau piekto mēnesi pēc kārtas

Pakalpojumu sektorā 2023. gada martā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 5,4, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie martā bija uzņēmēji apdrošināšanā (21,7), gaisa transportā (21,1) un reklāmas pakalpojumu sniegšanā (19,7). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji bija apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 17,8), kā arī sauszemes un ūdens transporta nozarēs (attiecīgi – 13,3 un – 21,9). Kopumā martā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs.

Martā, tāpat kā mēnesi iepriekš, 36 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 20 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru martā atzīmējuši 32 % pakalpojumu sektora uzņēmēju, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 3 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā. 17 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas), taču to īpatsvars kopš 2022. gada novembra samazinās.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā martā bija – 7,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojās par 2,5 procentpunktiem.

Martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 12,2 procentpunktiem uzlabojies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, bet par 5,1 procentpunktu samazinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Konfidences rādītājs martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās visās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecībā – par 0,6 procentpunktiem, inženierbūvniecībā – par 6,4 procentpunktiem un specializētajos būvdarbos – par 6,6 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti martā visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 47,5 % respondentu) un nepietiekams pieprasījums (35,0 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādīja 21,5 %, bet materiālu vai iekārtu trūkumu 6,1 % respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi atzīmēja attiecīgi 14,2 % un 5,6 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums un nosacījumi iepirkumos). Savukārt 15,6 % uzņēmēju norādīja, ka neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas, bet joprojām ir negatīvs

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs martā bija – 4,9. Salīdzinot ar februāri, tas pakāpies par 1,7 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga visās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,4 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 1,1 procentpunktu) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 7,7 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 4,7 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,6 procentpunktiem) un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 4,3 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām martā, salīdzinot ar februāri, 14 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, septiņās nozarēs – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minēja attiecīgi 44,0 % un 15,6 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu atzīmēja 14,3 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 13,2 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 11,2 % uzņēmēju (galvenokārt tiek minēta inflācija un Ukrainas kara ietekme). 25,6 % uzņēmēju martā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 97,9, un pirmo reizi kopš 2020. gada novembra tas ir augstāks nekā Eiropas Savienībā. Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Lietuvā un Igaunijā martā ekonomikas sentimenta rādītājs ir attiecīgi 94,4 un 84,2. Igaunijā uzņēmēju noskaņojums martā ir negatīvs visās jomās – rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Negatīvs ir arī patērētāju noskaņojums, tādējādi arī ekonomikas sentimenta rādītājs ir zemāks nekā citās Baltijas valstīs. Savukārt Lietuvā ir izteikti zems uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā, bet, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, ir būtiski labāki patērētāju noskaņojuma rādītāji.

Eiropas Komisija sniegusi saskaņojumu īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas uz Eiropas Savienības un attīstītajām OECD valstīm termiņa pagarinājumam, līdz ar to Latvijas komersanti līdz š.g. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

“Lai noturētu un sekmētu kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un koriģējusi izaugsmes plānus. Esam pagarinājuši Altum eksporta garantiju programmas termiņu, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties un stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nevar garāks par 547 dienām, un darījuma summa ar vienu debitoru nav lielāka par 2 miljoniem eiro.

Īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atbalstu var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs saņemt eksporta kredītu garantijas uz Eiropas Savienības valstīm un attīstītajām OECD valstīm neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un iepriekšējo gadu eksporta apgrozījuma apjoma.

Šī gada 4. februārī noslēdzās pirmā atlases kārta Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajā Atveseļošanas fonda programmā uzņēmumu energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Pirmās kārtas ietvaros kopā saņemti pieteikumi no 138 uzņēmumiem, un no tiem 118 ir aicināti pretendēt uz programmas aizdevumu ar kapitāla atlaidi.

Uzņēmumu iesniegtie projekti tika savstarpēji salīdzināti, lielāko punktu skaitu piešķirot projektiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro.

Plānoto investīciju diapazons ir ļoti plašs, sākot no 10 tūkstošiem eiro līdz pat 5 miljoniem eiro. Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanas pasākumiem vidēji pieprasītā kapitāla atlaide ir 144 tūkstoši eiro ar plānoto investīciju ap 480 tūkstošiem eiro. Savukārt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem vidēji pieprasītā kapitāla atlaide ir 257 tūkstoši eiro, plānotās investīcijas – ap 850 tūkstošiem eiro. Kopējā pieprasītās kapitāla atlaides summa atlasītajos projektos ir 18.9 miljoni eiro. Kapitāla atlaide uzņēmumiem tiks izmaksāta pēc projekta pabeigšanas un izvirzīto energoefektivitātes mērķu sasniegšanas.

Lielākā daļa – 98 pieteikumi, tika apstiprināti atjaunojamās enerģijas projektiem uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai, un to potenciāli plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums ik gadu ir 5251 tonnas CO2. 18 pieteikumi apstiprināti energoefektivitātes uzlabošanas projektiem uzņēmumos, un šo projektu īstenošanas rezultātā primārās enerģijas samazinājums gadā plānots 9883 MWh apjomā. Savukārt 2 pieteikumi apstiprināti elektroauto iegādes projektiem.

Līga Mellēna, ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja: “Nākamais solis apstiprināto projektu pieteicējiem ir četru mēnešu laikā sagatavot un iesniegt ALTUM pieteikumu aizdevumam vai paralēlajam aizdevumam, ja projektu plānots finansēt ar komercbankas līdzfinansējumu. Pieņemot lēmumu par aizdevuma ar kapitāla atlaidi piešķiršanu, tiks izvērtēta projekta dzīvotspēja un citi finanšu un atbilstības kritēriji. Šī programma uzņēmējus motivē uzlabot energoefektivitāti un palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru savā energoresursu patēriņa bilancē, piedāvājot pievilcīgu finansējuma risinājumu – pēc projekta realizācijas kapitāla atlaides veidā dzēst līdz pat 30% no investīciju izmaksām. Interesi par programmu un projektu savstarpējo konkurenci vērtējam kā pietiekami aktīvu, īpaši atjaunojamo energoresursu projektu sadaļā. Sagaidām, ka nākamajās atlases kārtās pieaugs aktivitāte arī pārējās sadaļās.”

Atbalsta programma uzņēmēju energoefektivitātei tiek finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem. Atbalsts uzņēmējiem tiek sniegts kā aizdevums vai paralēlais aizdevums, lai paaugstinātu energoefektivitāti ēkās un ražošanas procesos vai īstenotu atjaunojamās enerģijas (AER) projektus pašpatēriņa nodrošināšanai. ALTUM aizdevums vai paralēlais aizdevums pieejams ar 30 procentu kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai, ja aizņēmējs īstenos plānoto projektu, sasniedzot tajā noteiktos mērķus.

Aizdevuma apjoms var būt līdz 5 miljoniem EUR, ieskaitot kapitāla atlaidi līdz 30 procentu apmērā no investīciju summas, kas nevar būt lielāka par 1,5 miljoniem EUR. Paralēliem aizdevumiem, kurus ALTUM sniegs līdztekus kredītiestāžu aizdevumiem, minimālā aizdevuma summa būs 50 tūkstoši EUR. Aizdevuma termiņš ir līdz 15 gadiem. Atbalsts elektroauto iegādei pieejams kā līzinga garantija ar kapitāla atlaidi līdz 180 000 eiro (vienam transportlīdzeklim līdz 5 000 eiro, nepārsniedzot 30% no līzinga saistību apmēra bez PVN).

Projekti tiks pieņemti trīs atlases kārtās (pirmā kārta risinājās no 4. novembra līdz 4. janvārim ar projektu vērtēšanu līdz 4.februārim) un katra atlase ilgst divus mēnešus (paziņojums par atlases sākumu tiek publicēts Altum mājaslapā).

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2023. gada janvārī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bijuši pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī uzlabojies, tomēr vēl joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums kopš augusta ik mēnesi uzlabojas

Šī gada janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 7,2. Pēdējā pusgada laikā šis rādītājs ik mēnesi ir pieaudzis un janvārī, salīdzinot ar decembri, uzlabojies par 0,3 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar decembri, konfidences rādītājs uzlabojies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, izņemot automobiļu tirdzniecību. Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums janvārī ir bijis pozitīvs (attiecīgi 0,4 un 6,2). Noskaņojuma uzlabojumu šajās nozarēs visvairāk ietekmējis pozitīvais uzņēmumu aktivitātes vērtējums pēdējos trīs mēnešos, kuros ietilpst Ziemassvētku iepirkšanās periods. Turpretī degvielas mazumtirgotāju, kā arī automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā noskaņojuma rādītāji janvārī ir negatīvi (attiecīgi – 14,4 un – 2,1).

Janvārī 24 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 28 % un 17 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru janvārī atzīmējuši 42 % mazumtirgotāju. Šis rādītājs jau decembrī bija sasniedzis augstāko vērtība kopš 2021. gada septembra, bet janvārī pieaudzis vēl par vienu procentpunktu. 20 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē dažādi citi ierobežojošie faktori, piemēram, inflācija, ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs jau trešo mēnesi pēc kārtas

Pakalpojumu sektorā 2023. gada janvārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 4,3, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir uzlabojies par 1,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem vairākās pakalpojumu nozarēs janvārī uzņēmēju noskaņojums būtiski uzlabojies. Piemēram, izmitināšanā, ēdināšanā, iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā, kā arī reklāmas pakalpojumos noskaņojuma rādītāji, salīdzinot ar decembri, pieauguši par vairāk nekā 20 procentpunktiem. Turpretī apsardzē, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, kā arī radio un televīzijas programmu izstrādē un apraidē uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 10 līdz 11 procentpunktiem. Kopumā janvārī noskaņojums uzlabojies 22, bet pasliktinājies 8 pakalpojumu apakšnozarēs. Visoptimistiskākie bijuši uzņēmēji kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (29,9), bet vispesimistiskākie – gaisa transporta nozarē (- 35,2).

Savukārt 34 % pakalpojumu sektora respondentu janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar decembri, to īpatsvars ir pieaudzis par 1 procentpunktu. 20 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja darbaspēka trūkums. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru janvārī atzīmējuši 31 % pakalpojumu sektora uzņēmēju, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi pieaudzis par 6 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada marta.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā janvārī bija – 11,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 2,7 procentpunktiem.

Janvārī, salīdzinot ar decembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 26,7 procentpunktiem uzlabojies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, kā arī par 3,4 procentpunktiem palielinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Konfidences rādītājs janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis visās būvniecības apakšnozarēs – inženierbūvniecībā par 21,9 , ēku būvniecībā par 14,0, bet specializētajos būvdarbos par 4,0 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti janvārī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 42,9 % respondentu) un nepietiekams pieprasījums (35,7 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādījuši 23,1 %, bet materiālu vai iekārtu trūkumu – 7,9 % respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 13,9 % un 7,3 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums un karš Ukrainā). Savukārt 16,0 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums zem nulles kopš pagājušā marta

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs janvārī bija – 7,4. Salīdzinot ar decembri, tas pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 10,2 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 5,3 procentpunktiem) un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 6,5 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies mēbeļu ražošanā (par 3,5 procentpunktiem), elektrisko iekārtu ražošanā (par 4,1 procentpunktu), kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 4,6 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām janvārī, salīdzinot ar decembri, 19 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet četrās nozarēs – samazinājums.

Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru janvārī minējuši attiecīgi 44,4 % un 16,4 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Savukārt materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmējuši 14,9 %, bet finansiālas grūtības 13,2 % respondentu. 24,2 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 93,63, (iepriekšējā mēnesī – 92,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi, jo atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību. Pretēji LTRK norādēm, starp nozarēm un komersantiem, kam energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsts nav pieejams, iekļauta arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka: “Noteikumi neveicina izvirzīto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, jo netiek ievērots vienlīdzības princips un netiek vērtēts lielākais guvums energoefektivitātē starp visām nozarēm. Tirdzniecības nozare dod būtisku pienesumu tautsaimniecībā, tā eksportē, turklāt nozares dalībnieki ir ievērojami energoresursu patērētāji, kuru energoefektivitātes paaugstināšana ļautu ātrāk sasniegt Latvijai nospraustos klimata mērķu un mazinātu komersantu atkarību no fosilā kurināmā.”

LTRK Tirdzniecības padomes loceklis, AS “AKVEDUKTS” valdes loceklis Gints Jaudzems komentē: “Lai gan tirdzniecības nozare ir viens no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, līdz šim ierasta prakse ir jebkādu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu liegums šīs nozares uzņēmumiem. Energoefektivitātes pasākumu ieviešanas atbalsta mērķis ir energoresursu samazinājums visā valstī, un tā sasniegšanā būtu jāiesaista ikviens, taču absurdā kārtā tirdzniecības uzņēmumi no pretendentu loka tika izslēgti. Tirdzniecības nozare ir gan ievērojamu energoresursu patērētājs, tātad, ar kapacitāti to samazinājumam, gan tai ir potenciāls efektīvu pasākumu realizācijai valsts izvirzītā mērķa sasniegšanai. Tirdzniecības uzņēmumi nodrošina valstī saražotās produkcijas izplatīšanu vietējā un ārzemju tirgū, vietējā tirgus nodrošinājumu ar precēm un izejvielu, ko valsts neražo, ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai rada uzņēmumi, kas nodarbojas ar reeksportu. Ne tikai liegums energoefektivitātes atbalsta pasākumu saņemšanai, bet arī jebkuriem citiem atbalsta pasākumiem, kas tai pašā laikā pieejami citām uzņēmējdarbības nozarēm – darbinieku apmācībai, procesu optimizācijai, u.c. ir tuvredzīgs, valsts ekonomikai kaitējošs, nevienlīdzību rosinošs un Latvijas tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju mazinošs attiecībā pret citu valstu tirdzniecības nozares uzņēmumiem.”

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš pirmajā atlases kārtā noslēdzās šā gada 4. janvārī, un Ekonomikas ministrijai pēc pirmās atlases kārtas norises beigām jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējums par atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu dalībai atbalsta programmā. LTRK aicina valdību pārskatīt nosacījumus atbalsta saņemšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, saņēmēju lokā iekļaujot arī citas nozares, ja vien starptautiskie un nacionālie tiesību akti nenosaka tām atbalsta liegumu.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada decembrī apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar novembri, uzlabojušies, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums rādītājs sasniedzis gada augstāko līmeni

2022. gada decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 7,2. Salīdzinot ar novembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 3,0 procentpunktiem, un tā ir augstākā rādītāja vērtība 2022. gadā. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar novembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 9,0 procentpunktiem, sasniedzot negatīvu vērtību – 7,0. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā decembrī uzņēmēju noskaņojums bijis negatīvs (- 1,3), un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs ir samazinājies par 2,1 procentpunktu. Vispesimistiskākie decembrī (tāpat kā iepriekšējos trijos mēnešos) bijuši degvielas tirgotāji (- 16,0), bet pozitīvs uzņēmēju noskaņojums gada izskaņā bijis automobiļu tirdzniecības nozarē (8,3).

Decembrī 22 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29 % un 12 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru decembrī atzīmējuši 41 % mazumtirgotāju, kas ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2021. gada septembra. 7 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 12 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs pirmo reizi kopš februāra

Pakalpojumu sektorā 2022. gada decembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija pozitīvs (1,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar novembri, ir uzlabojies par 2,2 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie decembrī tāpat kā mēnesi iepriekš bija apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (18,6). Tiem seko uzņēmēji, kas darbojas pasta un kurjeru pakalpojumu jomā (13,1), taču šajā nozarē noskaņojums tomēr nav tik optimistisks kā 2021. gada decembrī, kad ierobežotas klātienes mazumtirdzniecības apstākļos noskaņojuma rādītājs pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē bija sasniedzis rekordaugstu vērtību 35,8. Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums decembrī fiksēts izmitināšanā (- 42,0), gaisa transporta nozarē (- 37,8), kā arī ēdināšanas pakalpojumos (- 30,7). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 18 pakalpojumu apakšnozarēs.

33 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar novembri, to īpatsvars ir pieaudzis par 2 procentpunktiem. 25 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 17 % – darbaspēka trūkums. Abi šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. 8 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 7 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums atkal pasliktinās

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā decembrī bija – 14,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 2,1 procentpunktu.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 7,9 procentpunktiem samazinājies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Turpina pazemināties arī būvuzņēmēju novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni (samazinājums par 4,5 procentpunktiem). Konfidences rādītājs decembrī inženierbūvniecībā samazinājies par 8,7 procentpunktiem, ēku būvniecībā par 6,8 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti decembrī ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 47,5 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (32,4 % respondentu), darbaspēka trūkums (norādījuši 27,3 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (11,7 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 16,0 % un 9,7 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums). Savukārt 11,9 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili zems

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija – 8,8. Salīdzinot ar novembri, tas pieaudzis par 0,6 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 4,3 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem) un mēbeļu ražošanā (par 9,1 procentpunktu). Savukārt uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies pārtikas produktu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,0 procentpunktu) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 3,7 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām decembrī, salīdzinot ar novembri, deviņās nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, bet 13 nozarēs – samazinājums.

Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru decembrī minējuši attiecīgi 40,1 % un 16,8 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 15,5 % respondentu, bet finansiālas grūtības minējuši 19,2 %. Joprojām kā ierobežojošais faktors tiek minēta ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem. 24,7 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2022. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,63, (iepriekšējā mēnesī – 91,1). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.