Latvijā 47 % no “Gen Z” sapņo par sava biznesa uzsākšanu

0

Latvijā aptuveni puse (47 %) jeb katrs otrais aptaujātais “Gen Z” paaudzes pārstāvis sapņo par sava biznesa uzsākšanu, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2022” ietvaros veiktais pētījums sadarbībā ar kompāniju “Norstat”.

Izsalkums pēc sava biznesa uzsākšanas un sapnis par tā realizāciju pakāpeniski sarūk līdz ar vecumu. Ja Z paaudzē gandrīz katrs otrais respondents izrāda vēlmi par debiju uzņēmējdarbībā, tad sabiedrība kopumā ir piezemētāka. Vien nepilna trešdaļa (29 %) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka sapņo par sava biznesa uzsākšanu.

“Mums jāuzdrīkstas sapņot, darīt un transformēt idejas biznesos. Cilvēkiem ir bail no patēriņa cenu kāpuma un, protams, neprognozējamības. Bet svarīgi atcerēties, ka svaigas un inovatīvas biznesa idejas ir ekonomikas dzinējspēks, kas veido valsts izaugsmi un attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc mēs jau 14 gadus aicinām visus no 18 gadu vecuma pārbaudīt savas idejas konkurētspēju, apgūt pirmos soļus biznesā, lai piepildītu sapni par uzņēmējdarbību,” uzsver LIAA Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktors Ņikita Kazakevičs.

Kā secināts pētījumā, par sava biznesa uzsākšanu vecumā no 30 līdz 39 gadiem sapņo virs trešdaļas (39 %) aptaujāto, bet vecumā no 40 līdz 49 gadiem tikai katrs ceturtais (28 %) iedzīvotājs.

Uz jautājumu, kas ir lielākais ieguvums, uzsākot savu biznesu, vairāk nekā puse (57 %) cilvēku uzsver neatkarību. Tā ir izplatītākā atbilde visās vecuma grupās. Par otru vērtīgu priekšrocību 42 % iedzīvotāju atzīst savu sapņu realizēšanu, kā arī darba un hobija apvienošanu. Vēl nepilna ceturtdaļa (27 %) cilvēku par nozīmīgu ieguvumu uzskata pašizaugsmi.

Aptauja veikta LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursa “Ideju kauss 2021” ietvaros 2022. gada augustā, intervējot 1000 Latvijas iedzīvotājus 18 – 74 gadu vecumā.

Pieteikšanās Latvijas lielākajam inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss” ir atvērta līdz 6. septembrim. Pretendenti savas biznesa idejas var iesniegt, elektroniski reģistējoties un piesakot dalību šeit. Profesionāla vērtēšanas komisija spēcīgākos kandidātus virzīs konkursa otrajā kārtā. Plašāka informācija mājaslapā: www.idejukauss.lv.

Konkursa “Ideju kauss 2022” gaitā dalībnieki apgūs un papildinās biznesa zināšanas, pilnveidos savu ideju un sacentīsies par naudas balvām no 1500 līdz 10 000 eiro biznesa uzsākšanai. Balvas tiks piešķirtas 12 ideju autoriem. Kopējais balvu fonds ir 40 000 eiro, ko nodrošina LIAA un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Aptauja: Sava biznesa uzsākšanai trūkst starta kapitāla un pārliecības

0

Izdevīgi finansējuma nosacījumi, kā arī papildu zināšanas un prasmes ir divi galvenie nosacījumi, lai cilvēki izšķirtos uzsākt paši savu biznesu, – liecina SEB bankas veiktā aptauja.

59% aptaujāto kā galveno nosacījumu biznesa uzsākšanai minējuši izdevīgus finansiālos nosacījumus un finansiālu atbalstu, bet 40% uzsvēruši, ka sava uzņēmuma attīstīšanai būtu jāapgūst papildu zināšanas un prasmes. Savukārt kā galvenos šķēršļus biznesa uzsākšanai visvairāk cilvēku min starta kapitāla trūkumu (59%), kā arī neziņu un pārliecības trūkumu par izdošanos.

Starp nozīmīgākajiem atbalsta veidiem, kas būtu vajadzīgi, lai cilvēki uzsāktu savu biznesu, trešdaļa respondentu (35%) bez augstāk minētā finansiālā atbalsta un papildu zināšanām, aptaujā minējuši arī praktiska atbalsta nepieciešamību administratīvos un birokrātiskos procesos, piemēram, uzņēmuma reģistrēšanai. Arī tāda cilvēka padoms, kurš pats ir izveidojis savu uzņēmumu, pēc daudzu cilvēku domām būtu ļoti noderīgs atbalsta veids biznesa uzsākšanai.

Savukārt, novērtējot cilvēku pausto viedokli par šķēršļiem biznesa uzsākšanai, kā būtiskākie bez jau pieminētā starta kapitāla trūkuma, ir bailes un pārliecības trūkums par nākotni. Neziņu par nākotni minējuši 35% respondentu, pārliecības trūkumu akcentējuši 24%, bet bailes no neveiksmes – 20% cilvēku. Salīdzinoši liels respondentu skaits kā šķēršļus minējuši arī pietiekamu zināšanu trūkumu un pārāk lielu administratīvo slogu (birokrātija, nodokļi).

“Sava biznesa starts ir liela uzdrīkstēšanās, jo parasti saistās ar ievērojamām pārmaiņām cilvēka dzīvē. Tāpēc ir labi saprotamas bažas, kas valda cilvēkos, runājot par sava uzņēmuma veidošanu. Viens ir to iztēloties, domāt par šādu iespēju, bet pavisam kas cits – spert konkrētus soļus, ieguldot naudu un laiku jauna biznesa uzsākšanai. Lai atvieglotu šos pirmos soļus esam izveidojuši īpašu piedāvājumu bankas ikdienas pakalpojumu saņemšanai, kā arī digitālu akadēmiju jaunajiem uzņēmējiem, kur apkopoti praktiski padomi un ieteikumi – ar tiem dalās biznesā pieredzējuši cilvēki. Savukārt, runājot par pētījumā pieminēto starta finansējuma trūkumu, jāuzsver, ka sadarbībā ar Pierīgas novadiem, no 1. septembra gaidīsim pieteikumus grantu programmā “Iedvesma” jaunajiem uzņēmējiem, kur līdz pat 10 tūkstošu eiro lielu grantu varēs saņemt gan jaunu biznesa ideju īstenošanai, gan esošo attīstībai,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Novērtējot cilvēku viedokļus visās Baltijas valstīs, kā izteikti galvenais šķērslis biznesa uzsākšanai ir finanšu resursu trūkums, lai izveidotu uzņēmumu un uzsāktu tā darbu (Igaunijā to minējuši 64% respondentu, Lietuvā – 53%). Bez starta kapitāla, arī Lietuvā un Igaunijā kā šķēršļi tiek minēti neziņa un bažas par nākotni, kā arī pārliecības un zināšanu trūkums.

No visiem aptaujātajiem cilvēkiem, apņemšanos uzsākt savu biznesu pauž aptuveni ceturtā daļa respondentu Latvijā (26%), piektdaļa Igaunijā (21%) un nepilna piektā daļa Lietuvā (17%). Starp tiem, kuri domā par savu uzņēmumu, salīdzinoši vairāk ir cilvēku, kuri vēl nav atraduši sev piemērotāko biznesa ideju.

Energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejams valsts atbalsts energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijai

0

Apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā”, Ministru kabineta sēdē š.g. 23. augustā pieņemts lēmums, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai.

Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas – energoresursu izmaksu pieaugums.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsver: “Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs.”

Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme, t.i.:

– kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);

– komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;

– biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā.

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību.

Atbalsts komersantiem būs pieejams pēc atbalsta saņemšanas nosacījumu – Ministru kabineta noteikumu projekta – apstiprināšanas valdībā un saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardu EUR apmērā jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.

Uzņēmējiem energocenu krīzē piedāvās sadales tarifa izmaksu kompensācijas un atteikšanos no OIK

0

Uzņēmēju atbalstam energocenu krīzē piedāvās sadales tarifa izmaksu kompensācijas un atteikšanos no obligātās iepirkuma komponentes (OIK), paredz ekonomikas un finanšu ministra vienošanās.

Kā zinams, pirmdien, 15. augustā, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni un pārrunāja optimālākos atbalsta veidus uzņēmējiem saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu, kā arī to fiskālo ietekmi.

Ministri vienojās 16. augusta sadarbības sanāksmē izskatīšanai virzīt šādus atbalsta virzienus – pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) piemērošanas un pilnībā kompensēt sadales tarifa izmaksas juridiskām personām, kā arī piedāvāt risinājumus energointensīviem uzņēmumiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Karš, enerģētiskā pārorientēšanās prom no Krievijas energoresursiem, inflācija, iespējamā recesija. Šis būs grūts periods, un galvenais uzdevums, līdzīgi kā Covid krīzē, ir nepieļaut lielu bezdarbu un ekonomikas ieslīgšanu recesijā. Tāpēc ir svarīgi rast efektīvus atbalsta risinājumus uzņēmējiem.”

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone: “Sarunā ar finanšu ministru konceptuāli vienojāmies par steidzamākajiem pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai inflācijas apstākļos. Koalīcijas partneriem piedāvāsim Ekonomikas ministrijas sagatavotos un Tautsaimniecības padomē pārrunātos pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai. Tas ietver obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem un sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām, kā arī atbalstu energointensīviem uzņēmumiem. Vienlaikus, turpinām darbu pie citiem atbalsta pasākumiem konkurētspējas saglabāšanai.”

Iniciatīva “Uzņēmēji mieram” nepilnu piecu mēnešu laikā Ukrainai saziedojusi vairāk nekā 2,9 miljonus eiro

0

Iniciatīva “Uzņēmēji mieram” nepilnu piecu mēnešu laikā Ukrainai saziedojusi vairāk nekā 2,9 miljonus eiro finanšu līdzekļu un humānās palīdzības veidā. No šī apjoma Ukrainas aizsardzībai novirzīti resursi vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtībā, slimnīcām – vairāk nekā 500 000 eiro, bet civiliedzīvotāju atbalstam – 180 000 eiro vērtībā.

Par saziedotajiem līdzekļiem iegādātas automašīnas un droni militārām vajadzībām, militārie tērpi un apavi, ugunsdzēšamie aparāti, rācijas un daudz citu būtisku atribūtu Ukrainas aizstāvjiem, sniegts ievērojams atbalsts slimnīcu darbības nodrošināšanā, tajā skaitā iegādātas un piegādātas ātrās palīdzības automašīnas, kā arī sniegts humānais atbalsts civiliedzīvotājiem.

“Ukrainas tauta jau vairākus mēnešus ik dienu sastopas ar milzīgiem izaicinājumiem. Jebkuras civilizētasas sabiedrības pienākums ir nepalikt malā un visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par savu un visas Eiropas brīvību. Mēs sakām lielu paldies visiem, kuri ir atsaukušies “Uzņēmēji mieram” aicinājumam un snieguši savu ieguldījumu – naudu, dažādas preces vai darba spēku, lai kopā palīdzētu Ukrainas cilvēkiem. Īpašs gandarījums ir par latviešu uzņēmēju aktīvo iesaisti ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, kas ziedojumus veikuši gan caur iniciatīvu “Uzņēmēji mieram”, gan caur fondu ziedot.lv/mieram, kā arī paši nodrošinājuši preču un produktu piegādi Ukrainai. Un milzīgs paldies arī mūsu sadarbības partneriem Ukrainā, kas palīdzējuši kravas piegādāt droši, operatīvi un īstajās rokās!” stāsta “Uzņēmēji mieram” pārstāve Ieva Driksna.

Iniciatīva “Uzņēmēji mieram” tika izveidota uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sākot ziedojumu vākšanas kampaņu, lai palīdzētu cīnīties ar lielvalsts agresiju. Iniciatīvā apvienojušies ap 200 uzņēmumu.

Faktiskā bezdarba līmenis jūnijā bija 6,3 %, reģistrētais – 5,9 %

0

2022. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, un salīdzinājumā ar maiju tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.

Sieviešu bezdarba līmenis jūnijā samazinājās par 0,1 procentpunktu līdz 5,4 %, taču vīriešu – par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 7,2 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,9 %, un kopš maija, tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju gan faktiskā, gan reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,5 procentpunktiem.

2022. gada jūnijā Latvijā bija 59,7 tūkstoši bezdarbnieku (25,5 tūkstoši sieviešu un 34,2 tūkstoši vīriešu), kas ir par 1,5 tūkstošiem mazāk nekā maijā, un par 13,3 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem, taču sieviešu – par 0,3 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.

Aicina Latvijas uzņēmējus turpināt atbalstīt Ukrainas tautu karā pret Krieviju

0

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir organizējusi un turpina īstenot dažādas ziedojumu vākšanas kampaņas Ukrainas atbalstam, vienlaikus aicinot Latvijas uzņēmējus un sabiedrību turpināt ziedot un palīdzēt ukraiņiem cīņā pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā.

Jau vairāk nekā četrus mēnešus turpinās Krievijas īstenotais karš Ukrainā. Svarīgi neaizmirst, ka nekas vēl nav beidzies un ukraiņiem palīdzība nepieciešama nepārtraukti. LTRK īsteno vairākas aktivitātes Ukrainas atbalstam un aicina uzņēmējus un sabiedrību turpināt savu iespēju robežās veikt ziedojumus palīdzībai Ukrainas tautai.

LTRK sadarbībā ar AgroPlatforma izveidotais labdarības interneta veikals www.latvijapalidz.lv turpina darboties un līdz šim uz Ukrainu ir nosūtītas 2 kravas ar veikalā iegādātajām, ziedotajām precēm. Preces nogādātas Ukrainas mazo pilsētu asociācijai, un tālāk jau pilsētām, kur palīdzība nepieciešama visvairāk. Vienlaikus LTRK organizēja vairākas ziedojumu vākšanas kampaņas, kurās piedalījās gan uzņēmēji, gan privātpersonas. Sadarbībā ar organizāciju “Viegli palīdzēt”, iniciatīvu “Uzņēmēji mieram” un Aizsardzības ministriju, ziedojumi nogādāti Ukrainā, arī uz karadarbības vietām. Tāpat LTRK konsultē biedrus par ziedojumu iespējām un bēgļu izmitināšanas, nodarbināšanas jautājumiem, kā arī, pateicoties biedru ziedojumiem, sniedz palīdzību Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Ukrainas uzņēmējiem.

LTRK pateicas visiem ziedotājiem un aicina turpināt atbalstīt Ukrainas tautu gan iegādājoties ziedojuma preces labdarības interneta veikalā www.latvijapalidz.lv, gan ziedojot finanšu līdzekļus, gan veikalos izvēloties Ukrainā ražotas preces. 

“No sirds pateicamies visiem ziedotājiem par līdz šim sniegto atbalstu un aicinām to darīt arī turpmāk! Lai arī varētu likties, ka Latvijas sniegtā palīdzība, pret visas pasaules palīdzību Ukrainai, ir maz, nesen tiekoties ar Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Genādiju Čižikovu, viņš uzsvēra, ka Ukrainas tauta jūt sirds siltumu un visa veida atbalstu, kas nāk no Latvijas, un tas viņiem palīdz turpināt šo cīņu, “ stāsta LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Aptauja: par 42 % pieaudzis uzņēmumu skaits, kas pielāgojuši mājaslapas mobilajām ierīcēm

0

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm. Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Kā liecina aptaujas dati, no visiem tiem MVU, kuriem mājaslapas nav pielāgotas mobilajām ierīcēm, 35 % apsver to izdarīt nākotnē – 8 % to darīs noteikti, bet 27 % atzīst, ka to visticamāk darīs.

Aptauja veikta 2022. gada jūnijā, aptaujājot 313 mazos un vidējos uzņēmumus.

EM: Būtiskākais darbaspēka trūkums veidosies pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību

0

“Neskatoties uz globāliem izaicinājumiem, arī turpmāk ir jānotur Latvijas tautsaimniecības virzība uz iepriekš definētajiem ilgtermiņa attīstības mērķiem, kas nosaka Latvijas ekonomikas transformāciju uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, galveno konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas, tādejādi nodrošinot preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu. Kopumā ekonomikas izaugsmi periodā no 2022.-2030. gadam prognozējam vidēji 4,2% gadā, bet periodā no 2031.-2040. gadam – vidēji 3% gadā,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm, kā arī ņemot vērā aktuālos globālās ekonomikas procesus, tai skaitā Covid-19 pandēmijas ieviestās izmaiņas un ģeopolitiskos izaicinājumus reģionā, Ekonomikas ministrija aktualizējusi vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, aptverot nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

“Covid-19 pandēmija pēdējos divos gados atstājusi redzamas “pēdas” darba tirgū – nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāki nekā 2019. gadā, turklāt daudzās krīzes tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits ilgstoši var neatgriezties iepriekšējā līmenī. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamības riski. Lai situāciju darba tirgū uzlabotu, nepieciešama aktīvāka cilvēku iesaiste mūžizglītībā, sistemātiski un regulāri apgūstot mūsdienu darba tirgū pieprasītās prasmes, kas ļautu veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem ekonomikas apstākļiem, ko ietekmē ģeopolitiskā situācija. Vēlos uzsvērt, ka šī ir pilnīgi atšķirīga situācija no tās, kāda bija Covid-19 krīzes laikā, kas vienkārši bija jāpārdzīvo. Šobrīd mēs sastopamies ar intensīvu un paliekošu ekonomikas struktūras maiņu, tādēļ veiksmīgāki būs tie tirgus dalībnieki, kas aktīvi rīkosies, lai pielāgotos pārmaiņām,” norāda ekonomikas ministre.

Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, sagaidāms, ka situācija darba tirgū šogad kopumā būs nogaidoša. Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādejādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota. Paredzams, ka šogad nodarbināto skaits varētu pieaugt par 0,9% jeb 8 tūkst., bet bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 7,1%. Nodarbinātības pieaugums būs vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot tirdzniecībā, transportā un apstrādes rūpniecībā.

Iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, tomēr turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs sabiedrības novecošanās tendences, līdz ar to negatīvā plaisa starp dzimstības un mirstības rādītājiem saglabāsies līdz pat 2040. gadam. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Vienlaikus, ņemot vērā Ukrainas kara bēgļu skaita pieaugumu, nākamgad imigrējošo skaits varētu pārsniegt emigrējošos. Tomēr šādas izmaiņas migrācijas plūsmā vārētu būt īslaicīgas un noturīgs pozitīvs migrācijas saldo sagaidāms ap 2026./2027. gadu.

Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau 2023. gadā tas varētu samazināties zem 7% atzīmes. Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā būs tuvu tā dabiskajam līmenim (5-6% robežās). Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas.

Tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās augstas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu, bet samazinās zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu. Produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārstrukturizācija no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Kopumā līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars varētu palielināties par aptuveni 8,1 procentpunktiem kopējajā darbaspēka pieprasījumā, bet vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars sarukt, attiecīgi, par 3,7 procentpunktiem un 4,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2040. gadam varētu samazināties par vairāk nekā 35% jeb 36,5 tūkst. darbavietu, savukārt vidējās kvalifikācijas darbavietas – par vairāk nekā 27 tūkst. jeb 7,4%.

Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā. Vienlaikus ilgtermiņā (periodā līdz 2040. gadam) nozīmīgākais jaunu darbavietu pienesums varētu būt gan profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, gan informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, gan arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar „sudraba ekonomiku” saistītajiem pakalpojumiem.

Galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais pieprasījums. Līdz 2040. gadam darbaspēka novecošanās un tā iziešanas no darba tirgus dēļ var atbrīvoties aptuveni 327 tūkst. darbavietu, no kurām 147 tūkst. vakanču veidosies augstākās kvalifikācijas profesijās, 139 tūkst. vidējās kvalifikācijas profesijās, bet 41 tūkst. vienkāršajās profesijās. Kopumā aizvietojošais pieprasījums līdz 2040. gadam varētu veidot gandrīz 3/4 no kopējā vakanču skaita darba tirgū.

Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma pārstrukturizēšanos uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, gan darbaspēka piedāvājuma sašaurināšanos, paredzamas šādas būtiskākās darba tirgus NEATBILSTĪBAS:

· iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem – līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz ~9,1 tūkst.;

· augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs – līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz ~26,5 tūkst.;

· iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību. – vidējā termiņā tas var veidoties ~69 tūkst., pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;

· darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni – līdz 2030. gadam tas var sasniegt ~95,8 tūkst.

Darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj apsteidzoši paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Apzinot problēmas, ministrija izstrādājusi arī priekšlikumus risinājumiem darba tirgus pārkārtojumu realizācijai vidējā termiņā, lai sekmētu stabilu un sabalansētu valsts ekonomisko izaugsmi.

VID sveic Vidzemes 2021. gada lielākos nodokļu maksātājus

0

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu sveic Latvijas labākos nodokļu maksātājus – gudros, godīgos, ilgtspējīgos un atbildīgos uzņēmējus, kas veido Latvijas ekonomikas pamatu. Šogad lielākie nodokļu maksātāji tiek godināti jau divdesmit ceturto gadu un šodien VID sveic Vidzemes plānošanas reģiona nodokļu maksātājus lielo, vidējo un mazo uzņēmumu kategorijā.

Ar patiesu prieku un pateicību VID sveic uzvarētājus Vidzemes reģionā:

• AS “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA” ar iegūto “Nodokļu maksātāju gada balvu 2021” lielo uzņēmumu kategorijā Vidzemes plānošanas reģionā;

• AS “Cēsu alus” ar iegūto “Nodokļu maksātāju gada balvu 2021” vidējo uzņēmumu kategorijā Vidzemes plānošanas reģionā;

• “M.E. LAT-LUX” SIA ar iegūto “Nodokļu maksātāju gada balvu 2021” mazo uzņēmumu kategorijā Vidzemes plānošanas reģionā.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka šis apbalvojums ir valsts pateicība par uzņēmuma veiktajiem maksājumiem pedagogu algām, iedzīvotāju veselības uzlabošanai, valsts aizsardzības stiprināšanai un citām ne mazāk būtiskām vajadzībām. “Svarīgi, ka Latvijā attīstās uzņēmumi, kas spēj ražot produkciju ar lielu pievienoto vērtību un eksportēt to uz dažādām valstīm faktiski visā pasaulē,” tā I. Jaunzeme.

Kopumā šogad VID pasniedz balvas 15 Latvijas uzņēmumiem, katrā no pieciem Latvijas reģioniem apbalvojot vienu uzņēmumu lielo, vienu – vidējo un vienu – mazo uzņēmumu kategorijā.

Kā VID atzinību un pateicību par atbildīgo darbu, uzņēmumi arī šogad saņem jau tradicionālo un īpaši šim apbalvojumam darināto balvu, kuras vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols, kā arī Atzinības rakstu. Balvas kontekstā koks ir izvēlēts kā sekmīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas tautsaimniecības simbols, kas iezīmē ceļu no jaunas biznesa idejas rašanās brīdim līdz tās sekmīgai īstenošanai un attīstībai, tādējādi sniedzot ieguldījumu visas valsts ekonomikā un labklājībā.

2021. gada nodokļu maksātāju apbalvošanas nominācijas un izvērtēšanas kritēriji ir noteikti speciāli tam izstrādātajā nolikumā, kas pieejams VID tīmekļvietnes sadaļā “Uzņēmumiem / Labā prakse uzņēmējiem / Lielāko nodokļu maksātāju apbalvošana”.