No 1. marta nodarbinātajiem vairs nebūs nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts

0

Pēc ārkārtējās situācijas beigām – sākot ar 1. martu – vairs nebūs nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, lai darbinieks varētu veikt darbu. Taču dažās nozarēs, kur darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī ņemot vērā to, ka šie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga, prasība par sertifikāta nepieciešamību būs obligāta vēl mēnesi.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas otrdien, 15. februārī, pieņemti valdības sēdē.

“Ir pienācis laiks atcelt vakcinācijas pienākumu darbiniekiem, jo īpaši – privātajā sektorā. Tādēļ lielākā daļa darba devēju, jau sākot ar 1. martu, varēs nodarbināt darbiniekus arī tad, ja viņiem nav vakcinācijas un pārslimošanas sertifikāta. Līdz ar to šāda prasība vairs nav jāietver arī darba sludinājumos. Latvijā apstākļi ir būtiski mainījušies, Lietuvā un Igaunijā šādas prasības arī nav. Svarīgi, ka tās tagad būs papildu darba rokas Latvijas ekonomikai, kas ir tik ļoti nepieciešamas. Valstij vispār pēc iespējas mazāk būtu jāiejaucas privātā sektora regulācijā, “ uzskata labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Līdz 1. aprīlim vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamība saglabāsies kā prasība darbam izglītības iestādēs, ilgstošās sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs. Tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta Covid-19 sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.

Uzņēmēji: 2022. gada izaicinājumi – enerģētikas krīze, inflācija un darbaspēka trūkums

0

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā pasākumā Vidzemes biznesa diena, kas norisinājās 8. februārī, diskutēja par izaicinājumiem un iespējām, ar ko šajā gadā nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Pasākumu atklāja LTRK prezidents Aigars Rostovskis un Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kā galvenos 2022. gada izaicinājumus uzņēmējdarbībā iezīmējot enerģētikas straujā cenu kāpuma radīto krīzi, darbu Covid-19 izplatības apturēšanai ieviesto ierobežojumu apstākļos un strauji pieaugošo inflāciju. Valmieras novada domes vadītājs, uzsverot pašvaldības un privātā sektora sadarbības nozīmi, informēja arī par dažādām atbalsta iespējām gan jaunajiem uzņēmumiem, gan tiem, kas novadā jau strādā.

Runājot par šī gada izaicinājumiem ekonomikā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīmēja Covid-19 pandēmijas un ierobežojumu radīto negatīvo ietekmi un nepieciešamību pielāgoties apstākļiem, nodrošinot darbības nepārtrauktību un ekonomikas atkopšanos. Otrs lielākais izaicinājums ir inflācija un piegāžu ierobežojumi izejvielu un resursu trūkuma dēļ. Kā aktuāla problēma šogad iezīmējas saspringtā situācija darba tirgū, kur vērojams aizvien pieaugošs kvalificēta darbaspēka trūkums. U. Rutkaste norādīja arī uz būvniecības izmaksu sadārdzināšanos un iespējamu būvniecības sektora pārkaršanu. Tāpat arī ģeopolitiskie saspīlējumi var radīt negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību. Kā vidēja termiņa izaicinājums, tika atzīmēta nepieciešamība kāpināt investīcijas.

Uzņēmēju ieskatā, kā galvenā vidēja termiņa prioritāte ir produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālas izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksporta attīstībai, ar mērķi 2027. gadā sasniegt eksporta apjomu 27 miljardu eur apmērā. Savukārt, Eiropas Savienības finansējuma prioritārās jomas ir digitālā transformācija, produktivitāte, nevienlīdzības mazināšana un klimats, energoefektivitāte. Iepazīstinot klātesošos ar nacionālās industriālās politikas prioritātēm un atbalsta iespējām tautsaimniecības attīstībai, ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem atbalstiem tautsaimniecības attīstībai ir finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, šim mērķim paredzēti 100 milj. eur izmaksai grantu veidā.

Viennozīmīgi, arī Eiropas Savienības vides un ilgtspējas mērķu ieviešana, ģeopolitisko situāciju un iespējamās sankcijas, atjaunošanas un noturības mehānisms, ERAF finansējums digitālās transformācijas un produktivitātes virzienā, nodokļu politika un Covid-19 ierobežojumi un to sabalansēšana būs šī gada izaicinājumi uzņēmējdarbība, atzīmēja LTRK Padomes locekle, Nacionālās Stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa.

Noslēgumā dalībnieki diskutēja par izglītības nozīmi darba tirgū un labklājības celšanā, un veicamajiem pasākumiem izglītotā darbaspēka motivēšanai palikt strādāt Latvijā.

LTRK: Pakāpeniski jāatceļ Covid sertifikāti un “zaļais” režīms

0

Covid-19 sertifikāti un “zaļais režīms” jāatstāj pagātnē, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Pēc viņa teiktā, Covid-19 ierobežojumu atcelšanai Latvijā jānotiek līdztekus ierobežojumu atcelšanai kaimiņvalstīs. Viņš norādīja: ” Ja kaimiņvalstīs to izdarīs ātrāk, tas dos vēl vienu triecienu Latvijas ekonomikai. Varam zaudēt savas ekonomiskās pozīcijas, tāpat jārēķinās ar darbaspēka aizplūšanu no valsts.”

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka saprātīgi pulcēšanās ierobežojumi būtu saglabājami.

“Bet visas tās lietas, ko mēs administratīvi esam aizlieguši, no tām būtu jāiet projām pēc iespējas ātrāk. [..] Primāri “jāatstāj pagātnē” Covid-19 sertifikāti un dalījums “zaļajā” un “sarkanajā” režīmā,” uzsvēra LTRK prezidents.

Kā vēstīts, Latvijas Ministru kabinets šomēness plāno lemt par Covid-19 drošības pasākumu izejas stratēģiju jeb koronavīrusa izplatības laikā noteikto ierobežojumu atcelšanu.

COVID krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem VID līdz šim izmaksājis atbalsta maksājumus 24,6 miljonu eiro apmērā

0

Pēc Eiropas Komisijas saskaņojumu saņemšanas operatīvi uzsākot izmaksāt atbalsta maksājumus COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz 2022. gada 2. janvārim saskaņā ar 14 373 iesniegumiem ir izmaksājis algu subsīdijas un grantus apgrozāmu līdzekļu plūsmas nodrošināšanai kopumā 24 620 482 eiro apmērā. Par 2021. gada oktobri, novembri un decembri atbalstam algu subsīdijām un grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai var pieteikties līdz 2022. gada 17. janvārim, bet par janvāri – līdz 2022. gada 15. februārim.

Līdz 2022. gada 2. janvārim saskaņā ar 12 763 iesniegumiem izmaksātas algu subsīdijas 12 365 561 eiro apmērā, tajā skaitā pēc darba devēju 4505 iesniegumiem darbiniekiem izmaksātas algu subsīdijas 11 112 722 eiro apmērā; pēc pašnodarbināto personu 7344 iesniegumiem – 1 025 355 eiro apmērā, bet pēc 914 patentmaksātāju iesniegumiem – 227 484 eiro apmērā.

Tāpat līdz 2022. gada 2. janvārim saskaņā ar 1610 iesniegumiem izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai 12 254 921 eiro apmērā.

Savukārt visa 2021. gada laikā VID ir pieņēmis 8695 lēmumus par nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu par kopējo summu 194 miljoni eiro, bet tieši COVID-19 izplatības trešajā vilnī līdz 2022.gada 2.janvārim pieņemti 11 lēmumi par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu piešķiršanu līdz 2023.gada 30.jūnijam par kopējo summu 242 720 eiro apmērā.

Kā zināms, lai palīdzētu uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem Covid-19 straujās izplatības dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā, valdība pagājušā gada novembrī apstiprināja atbalsta programmu, kas paredz darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu – atbalstu algu subsīdijai, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem ir pieejams vienreizējs valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Saņemts EK saskaņojums algu subsīdiju atbalsta programmai Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem

0

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu arī algu subsīdiju atbalsta programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai.

Kā zināms, jau š.g. 22. novembrī VID uzsāka pieteikumu pieņemšanu gan apgrozāmo līdzekļu granta, gan algu subsīdiju atbalsta programmās. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti, līdz ar to š.g. 17. decembrī VID uzsāks apgrozāmo līdzekļu grantu piešķiršanu, savukārt nākamnedēļ – algu subsīdiju piešķiršanu.

Atgādinām, uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums algu subsīdijas saņemšanai par š.g. oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim.

Kā zināms, darba algas subsīdija pieejama darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai, kā arī patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai. Atbalstu algu subsīdijai piešķirs darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu.

Jāņem vērā, ka virkni saimniecisko nozaru darbību š.g. oktobrī un novembrī neietekmēja izsludinātās Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ ieviestie ierobežojumi, tāpēc šo nozaru komersantiem šis atbalsts nebūs pieejams. Neatbalstāmo nozaru saraksti publicēti abu atbalsta programmu Ministru kabineta noteikumu pielikumos.

Vienlaikus atgādinām, ka gan apgrozāmo līdzekļu granti, gan darba algas subsīdija līdz nākamā gada janvāra beigām būs pieejama nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ir liegta saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredzētajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju par š.g. decembri un nākamā gada janvāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs:

  • NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība,
  • NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība,
  • NACE 92.00 Azartspēles un derības,
  • NACE 56.30 Bāru darbība,
  • NACE 74.90 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (ja tie saistīti ar kultūras nozares pasākumu organizēšanu un papildu saimnieciskā darbība reģistrēta ar NACE kodu no 90.01 līdz 90.04 vai 93.29),
  • NACE 77.39 Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings (ja tas saistīts ar kultūras nozares pasākumu organizēšanu un papildu saimnieciskā darbība reģistrēta ar
  • NACE kodu no 90.01 līdz 90.04 vai 93.29),
  • NACE 90.01 Mākslinieku darbība,
  • NACE 90.02 Mākslas palīgdarbības,
  • NACE 90.03 Mākslinieciskā jaunrade,
  • NACE 90.04 Kultūras iestāžu darbība.

Citi kvalificēšanās kritēriji un atbalsta apmēra nosacījumi abās programmās paliek nemainīgi. Uzņēmumiem iesniegums atbalsta saņemšanai par 2021. gada decembri elektroniski jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim, savukārt iesniegums atbalsta saņemšanai par 2022. gada janvāri – līdz 2022. gada 15. februārim.

Sāksies pieteikšanās Covid-19 atbalstam

0

No pirmdienas, 22. novembra, uzņēmēji un pašnodarbinātie var pieteikties Covid-19 atbalsta programmām.

Ministru kabinets š.g. 16. novembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, palielinot vienam komersantam maksimālā atbalsta apmēru un attiecīgi piešķirot papildu finansējumu šī mērķa sasniegšanai.

Līdz ar grozījumiem palielināts maksimālais atbalsta apmērs no 100 000 EUR uz 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī. Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka aptuveni 100 uzņēmumi varētu kvalificēties atbalsta saņemšanai un saņemt atbalstu virs 100 000 EUR mēnesī un līdz pat 250 000 EUR.

Līdz ar to tiek atbalsta programma noteikts, ka atbalstu nosaka 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā summa atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Pagaidu regulējumu, nepārsniedz 1 800 000 EUR saistītu personu grupai.

Lai nodrošinātu lielāka atbalsta sniegšanu lielajiem komersantiem, atbalsta programmas īstenošanai papildus tiek piešķirti 30 miljoni EUR, līdz ar to programmas kopējais finansējums būs 808 800 000 EUR.

Vitenbergs: Atbalsts uzņēmumiem būs sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanai un apgrozījuma krituma kompensācijai

0

Ministru kabinets šonedēļ ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atbilstoši šodien valdības apstiprinātajiem grozījumiem ārkārtējās situācijas regulējumā, līdz nākamajai Ministru kabineta sēdei Ekonomikas ministrija izstrādātās atbalsta programmas vēlreiz izdiskutēs finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un pēc saskaņošanas virzīs apstiprināšanai valdībā.

Plānots, ka grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs 60% no uzņēmuma bruto darba algas, tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 100 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi.

Savukārt, atbalsts darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai plānots 50 % no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2021. gada jūlija līdz septembrim, bet ne vairāk kā 500 EUR kalendāra mēnesī. Atbalsts būs pieejams darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, kuri ir uzsākuši Covid-19 vakcinācijas procesu (saņemta vismaz viena pote).

Ekonomiskā izaugsme straujāk atjaunosies gada otrajā pusē

0

Ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties – to paredz februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes. Tās balstās uz valdības apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju un atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.

Covid-19 izplatības dēļ valdošā nenoteiktība ir galvenais iemesls, kāpēc, salīdzinot ar 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, jo vasaras sākumā izskatījās, ka Covid-19 sācis atkāpties. Pieņemot, ka Covid-19 apkarošana būs veiksmīga, IKP pieaugums 2022. gadam prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gada otrajā pusē atceļot lielāko daļu ierobežojumu, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības fondu investīcijām.

Paredzams, ka bezdarba līmenis, kas ar nelielu nobīdi seko ekonomiskajai aktivitātei, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl paaugstināsies līdz 8,3%. 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

Savukārt inflācijas dinamika ir noteiktāka. Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD prognozēm straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM vienmēr balstās uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot iespējamos ekonomiskās attīstības riskus, konsultējoties ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem, lai nepamatots optimisms negatīvi neietekmētu valsts finanšu stabilitāti.

Tomēr riski pastāv joprojām, un galvenokārt tie saistās ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku un iedzīvotāju neaktivitāti, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu. Tas viss var radīt novirzes no pamata scenārija pieņēmumiem.

Galīgās makroekonomisko rādītāju prognozes 2021. gada 11.februārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome.

Līdz 31. martam var pieteikties dīkstāves atbalstam par visu iepriekšējo periodu

0

Kā zināms, š.g. 15. martā spēkā stājas grozījumi dīkstāves atbalsta programmā, paredzot, ka atbalstam var pieteikties arī tādi darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 % un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Atgādinām, ka tie darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kas iepriekš nekvalificējās atbalsta saņemšanai, bet tagad pēc šī jaunā kritērija kvalificējas, līdz š.g. 31. martam var pieteikties atbalsta saņemšanai par visu iepriekšējo periodu, t.i. no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 28. februārim. Pieteikums atbalsta saņemšanai jāiesniedz par katru mēnesi atsevišķi.

Vienlaikus atgādinām. ka, iesniedzot iesniegumu atbalstam par dīkstāvi, apgrozījuma krituma aprēķinā neņem vērā saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai (grantu).

“Precizētie kritēriji dīkstāves atbalsta saņemšanai padarījuši šo programmu vēl pieejamāku un sasniegs arī to mērķa grupu, kuriem būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav uzlabojusies. Ņemot vērā, ka ieilgusī Covid-19 krīze joprojām ir liels izaicinājums uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri jau gadu ir spiesti pielāgoties, sekojot valdības pieņemtajiem vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, ar šo regulējumu atbalsts ir padarīts pieejamāks,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi:

ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies;
vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem.
Kritērijus un kārtību, kādā pieprasa un piešķir atbalstu par darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju dīkstāves periodā to atlīdzības kompensēšanai, nosaka 2020.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.

ALTUM programmas krīzes seku pārvarēšanai un biznesa attīstībai

0

Uzņēmēji arī šogad var pieteikties ALTUM programmām Covid-19 pandēmijas izraisīto grūtību pārvarēšanai. Krīzes skartajiem komersantiem, neatkarīgi no nozares, 2021.gadā pieejami seši dažādi atbalsta instrumenti. Vienlaikus ALTUM turpina nodrošināt arī visas ikdienas atbalsta programmas dažādām uzņēmēju vajadzībām.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ar ALTUM programmām krīzes seku mazināšanai uzņēmējiem sniegts atbalsts teju 260 miljonu eiro apmērā, savukārt visu ALTUM programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku šajā laika posmā jau pārsniegusi 880 miljonus eiro.

Krīzes seku mazināšanai ALTUM piedāvā sešas programmas – garantijas banku kredītu brīvdienām, garantijas banku aizdevumiem lielajiem komersantiem, Altum aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, Altum sindicētos (kopā ar banku) aizdevumus vidējiem un lielajiem komersantiem, eksporta kredītu garantijas arī uz Eiropas Savienības (ES) valstīm visiem komersantiem, kā arī kapitāla fonda finansējumu. Šie atbalsta instrumenti paredzēti uzņēmumiem, kuri var var pierādīt Covid-19 negatīvo ietekmi un kuriem nav finanšu grūtību.

ALTUM programmas krīzes skartiem uzņēmējiem neatkarīgi no nozares

Aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem. Uzņēmumiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, ALTUM nodrošina apgrozāmo līdzekļu aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, tai skaitā samazinātu % likmi un kredīta brīvdienas līdz 18 mēnešiem.

Garantijas banku kredītu brīvdienām. Uzņēmējiem, kuriem Covid-19 dēļ radušās objektīvas grūtības izpildīt saistības bankā, ALTUM piedāvātā kredīta garantija ļaus atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju jauniem finanšu pakalpojumiem. Garantijas banku kredītu brīvdienām pieejamas uzņēmumiem neatkarīgi no nozares un lieluma.

Eksporta darījumu apdrošināšana. ALTUM piedāvātās eksporta garantijas palīdzēs eksportētājam nodrošināties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos. Arī šogad programma darbosies ar paplašinātiem nosacījumiem – garantiju varēs saņemt darījumiem arī ar ES un atsevišķām OECD dalībvalstīm neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un eksporta valsts.

Garantijas lielajiem komersantiem. Lielo uzņēmumu atbalstam paredzētā garantiju programma palīdzēs dzīvotspējīgiem lielajiem komersantiem nodrošināt nepārtrauktu saimniecisko darbību, veicināt konkurētspēju, kā arī palielināt eksporta apjomus.

Kapitāla fonds. Kapitāla fonds paredzēts labi pārvaldītu un perspektīvu uzņēmumu atbalstam, kuri krīzes ietekmē nonākuši pagaidu grūtībās, kā arī tiem lielajiem uzņēmumiem, kuri Covid-19 ietekmes rezultātā vēlas pielāgot vai mainīt savu līdzšinējo biznesa modeli. Kapitāla fonda atbalstam uzņēmēji var pieteikties līdz pat 2021. gada 30. septembrim.

Aizdevumi vidējiem un lielajiem komersantiem. Aizdevumi eksporta un konkurētspējas saglabāšanai un palielināšanai, kā arī dzīvotspējīgu projektu īstenošanai.

Vienlaikus ALTUM turpina piedāvāt atbalsta programmas arī citiem biznesa attīstības projektiem. Tas ir finansējums biznesa uzsācējiem, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un energoefektivitātes uzlabošanai, lauksaimniecības zemes iegādei un citām lauksaimnieku vajadzībām, kā arī sociālā biznesa attīstīšanai. Visas ALTUM pieejamās atbalsta programmas paredzētas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, paša līdzdalības, pieredzes vai citu objektīvu iemeslu dēļ finansējums nav pieejams komercbankās. Virkne atbalsta instrumentu pieejami arī privātpersonām mājokļa pieejamībai un māju siltināšanai.