Vitenbergs: Atbalsts uzņēmumiem būs sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanai un apgrozījuma krituma kompensācijai

0

Ministru kabinets šonedēļ ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atbilstoši šodien valdības apstiprinātajiem grozījumiem ārkārtējās situācijas regulējumā, līdz nākamajai Ministru kabineta sēdei Ekonomikas ministrija izstrādātās atbalsta programmas vēlreiz izdiskutēs finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un pēc saskaņošanas virzīs apstiprināšanai valdībā.

Plānots, ka grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs 60% no uzņēmuma bruto darba algas, tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 100 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi.

Savukārt, atbalsts darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai plānots 50 % no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2021. gada jūlija līdz septembrim, bet ne vairāk kā 500 EUR kalendāra mēnesī. Atbalsts būs pieejams darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, kuri ir uzsākuši Covid-19 vakcinācijas procesu (saņemta vismaz viena pote).

Ekonomiskā izaugsme straujāk atjaunosies gada otrajā pusē

0

Ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties – to paredz februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes. Tās balstās uz valdības apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju un atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.

Covid-19 izplatības dēļ valdošā nenoteiktība ir galvenais iemesls, kāpēc, salīdzinot ar 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, jo vasaras sākumā izskatījās, ka Covid-19 sācis atkāpties. Pieņemot, ka Covid-19 apkarošana būs veiksmīga, IKP pieaugums 2022. gadam prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gada otrajā pusē atceļot lielāko daļu ierobežojumu, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības fondu investīcijām.

Paredzams, ka bezdarba līmenis, kas ar nelielu nobīdi seko ekonomiskajai aktivitātei, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl paaugstināsies līdz 8,3%. 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

Savukārt inflācijas dinamika ir noteiktāka. Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD prognozēm straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM vienmēr balstās uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot iespējamos ekonomiskās attīstības riskus, konsultējoties ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem, lai nepamatots optimisms negatīvi neietekmētu valsts finanšu stabilitāti.

Tomēr riski pastāv joprojām, un galvenokārt tie saistās ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku un iedzīvotāju neaktivitāti, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu. Tas viss var radīt novirzes no pamata scenārija pieņēmumiem.

Galīgās makroekonomisko rādītāju prognozes 2021. gada 11.februārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome.

Līdz 31. martam var pieteikties dīkstāves atbalstam par visu iepriekšējo periodu

0

Kā zināms, š.g. 15. martā spēkā stājas grozījumi dīkstāves atbalsta programmā, paredzot, ka atbalstam var pieteikties arī tādi darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 % un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Atgādinām, ka tie darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kas iepriekš nekvalificējās atbalsta saņemšanai, bet tagad pēc šī jaunā kritērija kvalificējas, līdz š.g. 31. martam var pieteikties atbalsta saņemšanai par visu iepriekšējo periodu, t.i. no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 28. februārim. Pieteikums atbalsta saņemšanai jāiesniedz par katru mēnesi atsevišķi.

Vienlaikus atgādinām. ka, iesniedzot iesniegumu atbalstam par dīkstāvi, apgrozījuma krituma aprēķinā neņem vērā saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai (grantu).

“Precizētie kritēriji dīkstāves atbalsta saņemšanai padarījuši šo programmu vēl pieejamāku un sasniegs arī to mērķa grupu, kuriem būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav uzlabojusies. Ņemot vērā, ka ieilgusī Covid-19 krīze joprojām ir liels izaicinājums uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri jau gadu ir spiesti pielāgoties, sekojot valdības pieņemtajiem vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, ar šo regulējumu atbalsts ir padarīts pieejamāks,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi:

ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies;
vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem.
Kritērijus un kārtību, kādā pieprasa un piešķir atbalstu par darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju dīkstāves periodā to atlīdzības kompensēšanai, nosaka 2020.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.

ALTUM programmas krīzes seku pārvarēšanai un biznesa attīstībai

0

Uzņēmēji arī šogad var pieteikties ALTUM programmām Covid-19 pandēmijas izraisīto grūtību pārvarēšanai. Krīzes skartajiem komersantiem, neatkarīgi no nozares, 2021.gadā pieejami seši dažādi atbalsta instrumenti. Vienlaikus ALTUM turpina nodrošināt arī visas ikdienas atbalsta programmas dažādām uzņēmēju vajadzībām.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ar ALTUM programmām krīzes seku mazināšanai uzņēmējiem sniegts atbalsts teju 260 miljonu eiro apmērā, savukārt visu ALTUM programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku šajā laika posmā jau pārsniegusi 880 miljonus eiro.

Krīzes seku mazināšanai ALTUM piedāvā sešas programmas – garantijas banku kredītu brīvdienām, garantijas banku aizdevumiem lielajiem komersantiem, Altum aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, Altum sindicētos (kopā ar banku) aizdevumus vidējiem un lielajiem komersantiem, eksporta kredītu garantijas arī uz Eiropas Savienības (ES) valstīm visiem komersantiem, kā arī kapitāla fonda finansējumu. Šie atbalsta instrumenti paredzēti uzņēmumiem, kuri var var pierādīt Covid-19 negatīvo ietekmi un kuriem nav finanšu grūtību.

ALTUM programmas krīzes skartiem uzņēmējiem neatkarīgi no nozares

Aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem. Uzņēmumiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, ALTUM nodrošina apgrozāmo līdzekļu aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, tai skaitā samazinātu % likmi un kredīta brīvdienas līdz 18 mēnešiem.

Garantijas banku kredītu brīvdienām. Uzņēmējiem, kuriem Covid-19 dēļ radušās objektīvas grūtības izpildīt saistības bankā, ALTUM piedāvātā kredīta garantija ļaus atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju jauniem finanšu pakalpojumiem. Garantijas banku kredītu brīvdienām pieejamas uzņēmumiem neatkarīgi no nozares un lieluma.

Eksporta darījumu apdrošināšana. ALTUM piedāvātās eksporta garantijas palīdzēs eksportētājam nodrošināties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos. Arī šogad programma darbosies ar paplašinātiem nosacījumiem – garantiju varēs saņemt darījumiem arī ar ES un atsevišķām OECD dalībvalstīm neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un eksporta valsts.

Garantijas lielajiem komersantiem. Lielo uzņēmumu atbalstam paredzētā garantiju programma palīdzēs dzīvotspējīgiem lielajiem komersantiem nodrošināt nepārtrauktu saimniecisko darbību, veicināt konkurētspēju, kā arī palielināt eksporta apjomus.

Kapitāla fonds. Kapitāla fonds paredzēts labi pārvaldītu un perspektīvu uzņēmumu atbalstam, kuri krīzes ietekmē nonākuši pagaidu grūtībās, kā arī tiem lielajiem uzņēmumiem, kuri Covid-19 ietekmes rezultātā vēlas pielāgot vai mainīt savu līdzšinējo biznesa modeli. Kapitāla fonda atbalstam uzņēmēji var pieteikties līdz pat 2021. gada 30. septembrim.

Aizdevumi vidējiem un lielajiem komersantiem. Aizdevumi eksporta un konkurētspējas saglabāšanai un palielināšanai, kā arī dzīvotspējīgu projektu īstenošanai.

Vienlaikus ALTUM turpina piedāvāt atbalsta programmas arī citiem biznesa attīstības projektiem. Tas ir finansējums biznesa uzsācējiem, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un energoefektivitātes uzlabošanai, lauksaimniecības zemes iegādei un citām lauksaimnieku vajadzībām, kā arī sociālā biznesa attīstīšanai. Visas ALTUM pieejamās atbalsta programmas paredzētas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, paša līdzdalības, pieredzes vai citu objektīvu iemeslu dēļ finansējums nav pieejams komercbankās. Virkne atbalsta instrumentu pieejami arī privātpersonām mājokļa pieejamībai un māju siltināšanai.

Valsts atbalsts uzņēmumiem – turpmāk līdz pat 100 000 eiro mēnesī

0

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 izraisītās grūtības, krīzes skartajiem uzņēmumiem ir pieejams valsts atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Tam kopumā no valsts budžeta atvēlēti 310,8 miljoni eiro, un atbalstam var pieteikties par laiku no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. maijam.

Uzņēmēji visā Latvijā jau ir izmantojuši šo iespēju saņemt apgrozāmo līdzekļu grantu. Izmaksām novirzīti jau vairāk nekā 90 miljoni eiro, un izmaksu apjoms ik dienu turpina augt. Programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, bet izmaksas administrē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Kurš var pieteikties grantam?

Laika posmā no š.g. janvāra līdz maijam ikmēneša grantam var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbilst vienam no četriem VID mājaslapā izlasāmajiem kritērijiem. Turpat pieejama arī paplašināta informācija par nosacījumiem, kā arī pieteikšanās kārtība.

Uzņēmējiem jāņem vērā, ka apgrozījuma krituma aprēķinā netiek ņemts vērā saņemtā atbalsta apmērs. Taču tas neatceļ nodokļu nomaksas un grāmatvedības kārtošanas prasības, kā arī šo atbalstu nedrīkst apvienot ar citu valsts atbalstu.

Atbalsta apmērs ir 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 100 000 eiro mēnesī, un ne vairāk kā 1 800 000 eiro kopā saistītu personu grupai.

Kā pieteikties grantam?

Pieteikšanās procedūra ir pavisam vienkārša – jāaizpilda iesnieguma forma VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Atbalstam var pieteikties līdz 2021.gada 15. jūnijam, un to var izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. jūlijam.

Uzņēmumam jāapliecina un jānorāda apgrozījuma kritums atbilstoši kādam no kritērijiem un tas, ka saņemtais atbalsts tiks izlietots triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža, taču ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. jūlijam.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar VID konsultantiem, kas labprāt palīdzēs ar pieteikumu aizpildīšanu. Vairāk informācijas par pieteikšanos grantam VID mājaslapā.

Atbalsta iespējas Covid-19 grūtību pārvarēšanai

Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 infekcijas izplatības riskiem, Latvijā ir noteikti stingri veselības drošības pasākumi. Vienlaikus ir izstrādāti arī vairāki īstermiņa un ilgtermiņa atbalsta risinājumi gan strādājošajiem, gan uzņēmējiem. Apkopojumu par atbalsta iespējām atradīsiet Finanšu ministrijas mājaslapā.

Saeima uzņēmējiem noteic virkni atvieglojumu Covid-19 krīzes pārvarēšanai

0

Saeima ceturtdien, 18. martā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma likuma grozījumus, kas paredz ieviest virkni atvieglojumu, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.

Grozījumi noteic garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai. Saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020.gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1.jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23.jūlijam. Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1.jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23.jūnijam.

Saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības par 2020. un 2021.gadu, nepiemēro līdzšinējo izdevumu ierobežojumu 80 procentu apmērā no ieņēmumiem. Šāds nosacījums ir būtisks, jo patlaban krīzes ietekmē strauji pieaug uzņēmēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumi arī noteic, ka līdz 2021.gada beigām varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.

Lai veicinātu sabiedriskās ēdināšanas sektora atgūšanos no Covid-19 radītās krīzes, pašvaldību iestādēm noteikts pienākums prioritārā kārtībā un īsākā termiņā saskaņot ielu tirdzniecību āra terasēs, degustācijas stendos, mobilajās ēdināšanas vienībās un citās ēdināšanas vietās ārtelpās, par to nepiemērojot papildu maksu.

Savukārt komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzēju atbalstam grozījumi paredzēta iespēja starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā, kur ir noteikta ierobežota piekļuve, taksometra pakalpojumus sniegt ar transportlīdzekļiem, kuru vecums kopš pirmās reģistrācijas nepārsniedz septiņus gadus, un atlikta prasība par priekšapmaksas dokumentu (vaučeru) nepieciešamību. Līdz šim lidostā pasažierus drīkstēja apkalpot ar ne vairāk kā piecus gadus vecām taksometru automašīnām, kā arī bija jānodrošina iespēja par braucienu norēķināties priekšapmaksā.

Grozījumi nosaka arī citus atbalsta pasākumus, tostarp pagarināts gada pārskatu iesniegšanas termiņš par 2020.gadu uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem.

Likums grozīts, lai uzlabotu ekonomisko situāciju un stiprinātu tautsaimniecības stabilitāti Covid-19 pandēmijas izraisītajos apstākļos, teikts likumprojekta anotācijā.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Brīvdienās ierobežota veikalu un tirgu darbība; netiek ierobežota tirdzniecība internetā

0

Lai mazināt cilvēku drūzmēšanos tirdzniecības vietās iekštelpās un ārtelpās, brīvdienās un svētku dienās tiek ierobežota preču tirdzniecība veikalos, degvielas uzpildes stacijās, tirgos un ielu tirdzniecībā.

Savukārt netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – arī brīvdienās un svētku dienās atļauta būs preču iegāde ar distances līgumu, piegāde uz mājām un pakomātiem, kā arī preču izsniegšana un saņemšana veikalos.

Kā informēts iepriekš, brīvdienās un svētku dienās varēs darboties tikai:

  • aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas);
  • un veikali, kuros drīkst tirgot šādas preču grupas: pārtikas preces (izņemot alkoholu), higiēnas preces, degvielu.

Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēts higiēnas preču saraksts, kuru tirdzniecība ir atļauta. Tāpat šeit publicētas atbildes uz tirgotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Preču tirdzniecības ierobežojums brīvdienās un svētku dienās attiecas arī uz ielu tirdzniecību un tirdzniecību atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.

Tāpat atgādinām, ka samazināts maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās, nosakot, ka uz vienu apmeklētāju jāparedz ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpu platības, tādējādi nodrošinot, ka tirdzniecības vietā atrodas ne vairāk kā 20 % no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētās vietas infrastruktūra. Ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 25 m2, tad tajā vienlaikus var atrasties viens apmeklētājs.

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā labi redzamā vietā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā.

Tāpat joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, t.sk. ielu tirdzniecībā un tirdzniecībā atklātā tirgus teritorijā:

  • mutes un deguna aizsegu lietošana gan veikalu, gan tirgu apmeklētājiem un darbiniekiem,
  • 2 metru distances ievērošana,
  • apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām,
  • pastiprinātas higiēnas ievērošana,
  • darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

Paplašina dīkstāves pabalsta saņemšanas kritērijus

0

Valdība vienojusies samazināt uzņēmuma apgrozījuma krituma slieksni, lai darbinieki varētu pieteikties dīkstāves pabalstiem, no 50% uz 20%.

“Šī krīze ir izaicinājums mums visiem – gan uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem joprojām kopš pavasara ir strauji jāpielāgojas vai pat jāaptur sava uzņēmējdarbība, sekojot valdības pieņemtajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, gan valdībai – kurai ir tikpat strauji jāreaģē, lai piedāvātu atbalstu tiem, kurus epidemioloģiskās drošības ieviestie regulējumi ietekmē vai skar vistiešāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Jau iepriekšējā nedēļā lēmām, ka atbalstam varēs kvalificēties visu nozaru Covid-19 ierobežojošo pasākumu skartie uzņēmēji. Šodien valdība laboja apgrozījuma krituma kritēriju, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma. Nosakot apgrozījuma slieksni 20% apmērā pret iepriekšējiem trim mēnešiem, mēs dodam iespēju atbalstam kvalificēties plašam uzņēmēju lokam, kuri cīnās kopš pirmā Covid-19 viļņa un darbību atsākuši tikai daļēji,” turpina ministrs.

Ministru kabinets lēmis samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) ieņēmumu samazinājumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem.

Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents.

Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos nepieciešams precizēt normas, kas nosaka minimālā atbalsta apmēru, ja nodarbinātais strādā pie vairākiem darba devējiem.

Arī apgrozāmo līdzekļu subsīdija būs pieejama visu nozaru uzņēmumiem

0

Ministru kabineta š.g. 1. decembra sēdē apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu subsīdijas atbalsta programmā, būtiski paplašinot atbalsta saņēmēju loku. Uzņēmēju atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijas nodrošināšanai kopumā pieejamais valsts budžeta finansējums – 70,8 milj. eiro.

Atbalsts vienreizēja granta veidā būs pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020. gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā.

“Covid-19 vīrusa infekcijas izplatība Latvijā sasniedz jaunus rekordus, aizliegumi epidemioliģiskās situācijas ierobežošanai pastiprinās. Sabiedrības veselības aizsardzībai ir noteikti dažāda veida ierobežojumi, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību. Lielākajai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas atkārtotu izsludināšanu daudzām nozarēm uzlika vēl papildu darbības ierobežojumus. Lai izturētu un “pārziemotu” Covid-19 otro vilni, atbalsts tiks sniegts visiem krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kā informēts iepriekš, atbalsts tiks piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni.

Atbalsta apmērs – 30 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai. Atbalstu piešķir vienreiz par visu atbalsta periodu.

Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumam līdz 2021. gada 15. janvārim elektroniski jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Par iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas datumu tuvākajās dienās informēs Valsts ieņēmumu dienests.

Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un 20 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas izmaksās atbalstu, ieskaitot to iesniegumā norādītajā uzņēmuma kontā. Valsts ieņēmumu dienests par minēto lēmumu paziņos, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļvietnē publicēs uzņēmumu sarakstu, kuri saņēmuši atbalstu.

Vienlaikus MK noteikumos noteikts, ka atbalstu nepiešķir:

uzņēmumam, kuram iesnieguma iesniegšanas dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums;
vidējam vai lielam uzņēmumam, kurš 2019. gada 31. decembrī jau bija nonācis finanšu grūtībās. Atbalsu var saņemt, ja vidējs vai liels uzņēmums ir nonācis finanšu grūtībās uz atbalsta piešķiršanas brīdi;
ja uzņēmums ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;
ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā;
ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro;
publiskas personas kapitālsabiedrībai, publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai, publiski privātai kapitālsabiedrībai, privātai kapitālsabiedrībai, meitas sabiedrībai, atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībai vai pašvaldības kapitālsabiedrībai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

“Slimības lapas” Covid-19 slimniekiem sāks apmaksāt no pirmās dienas

0

No šodienas līdz nākamā gada 30. jūnijam cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās.

Savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas vēl jāapstiprina Saeimā.

Likumprojekts arī paredz, ka cilvēkiem, kuriem sakarā ar saslimšanu ar elpošanas sistēmas saslimšanu izsniegta darbnespējas lapa A, kā arī tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu radušās līdz 2020. gada 15. novembrim, un darbnespēja nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 16. novembra, slimības naudu par pārejošu darbnespēju līdz 10. darbnespējas dienai izmaksās darba devējs.

Tāpat plānots līdz 2021. gada 30. jūnijam (šobrīd tas bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim) pagarināt termiņu, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam plānots arī pagarināt termiņu, kādā personas slimības pabalsta izmaksas periodā neieskaita dienas, par kurām izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Šobrīd šis termiņš bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim.