Bezdarba līmenis martā saglabājies nemainīgi augsts

0

2021. gada martā faktiskā bezdarba līmenisLatvijā bija 9,1 %, un salīdzinājumā ar februāri tas nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma (DSA) dati.

Vīriešu bezdarba līmenis martā saglabājies 10,3 %, bet sieviešu pieaudzis par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 8,0 %. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,2 %, kas, tāpat kā faktiskais bezdarba līmenis, nav mainījies kopš februāra. Salīdzinot ar pagājušā gada martu vērojams bezdarba līmeņa pieaugums – 1,3 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 1,4 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

2021. gada martā Latvijā bija 87,7 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 0,2 tūkstošiem vairāk nekā februārī un par 11,1 tūkstoti vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija valstī. Kopš otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī, kad vairāki klātienes pakalpojumi tika ierobežoti, bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 13,0 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis tiek aprēķināts, izmantojot NVA un CSP veiktā DSA datus. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Ekonomiskā izaugsme straujāk atjaunosies gada otrajā pusē

0

Ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties – to paredz februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes. Tās balstās uz valdības apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju un atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.

Covid-19 izplatības dēļ valdošā nenoteiktība ir galvenais iemesls, kāpēc, salīdzinot ar 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, jo vasaras sākumā izskatījās, ka Covid-19 sācis atkāpties. Pieņemot, ka Covid-19 apkarošana būs veiksmīga, IKP pieaugums 2022. gadam prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gada otrajā pusē atceļot lielāko daļu ierobežojumu, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības fondu investīcijām.

Paredzams, ka bezdarba līmenis, kas ar nelielu nobīdi seko ekonomiskajai aktivitātei, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl paaugstināsies līdz 8,3%. 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

Savukārt inflācijas dinamika ir noteiktāka. Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD prognozēm straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM vienmēr balstās uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot iespējamos ekonomiskās attīstības riskus, konsultējoties ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem, lai nepamatots optimisms negatīvi neietekmētu valsts finanšu stabilitāti.

Tomēr riski pastāv joprojām, un galvenokārt tie saistās ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku un iedzīvotāju neaktivitāti, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu. Tas viss var radīt novirzes no pamata scenārija pieņēmumiem.

Galīgās makroekonomisko rādītāju prognozes 2021. gada 11.februārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome.

Līdz 31. martam var pieteikties dīkstāves atbalstam par visu iepriekšējo periodu

0

Kā zināms, š.g. 15. martā spēkā stājas grozījumi dīkstāves atbalsta programmā, paredzot, ka atbalstam var pieteikties arī tādi darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 % un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Atgādinām, ka tie darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kas iepriekš nekvalificējās atbalsta saņemšanai, bet tagad pēc šī jaunā kritērija kvalificējas, līdz š.g. 31. martam var pieteikties atbalsta saņemšanai par visu iepriekšējo periodu, t.i. no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 28. februārim. Pieteikums atbalsta saņemšanai jāiesniedz par katru mēnesi atsevišķi.

Vienlaikus atgādinām. ka, iesniedzot iesniegumu atbalstam par dīkstāvi, apgrozījuma krituma aprēķinā neņem vērā saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai (grantu).

“Precizētie kritēriji dīkstāves atbalsta saņemšanai padarījuši šo programmu vēl pieejamāku un sasniegs arī to mērķa grupu, kuriem būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav uzlabojusies. Ņemot vērā, ka ieilgusī Covid-19 krīze joprojām ir liels izaicinājums uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri jau gadu ir spiesti pielāgoties, sekojot valdības pieņemtajiem vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, ar šo regulējumu atbalsts ir padarīts pieejamāks,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi:

ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies;
vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem.
Kritērijus un kārtību, kādā pieprasa un piešķir atbalstu par darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju dīkstāves periodā to atlīdzības kompensēšanai, nosaka 2020.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.

Saeima uzņēmējiem noteic virkni atvieglojumu Covid-19 krīzes pārvarēšanai

0

Saeima ceturtdien, 18. martā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma likuma grozījumus, kas paredz ieviest virkni atvieglojumu, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.

Grozījumi noteic garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai. Saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020.gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1.jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23.jūlijam. Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1.jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23.jūnijam.

Saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības par 2020. un 2021.gadu, nepiemēro līdzšinējo izdevumu ierobežojumu 80 procentu apmērā no ieņēmumiem. Šāds nosacījums ir būtisks, jo patlaban krīzes ietekmē strauji pieaug uzņēmēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumi arī noteic, ka līdz 2021.gada beigām varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.

Lai veicinātu sabiedriskās ēdināšanas sektora atgūšanos no Covid-19 radītās krīzes, pašvaldību iestādēm noteikts pienākums prioritārā kārtībā un īsākā termiņā saskaņot ielu tirdzniecību āra terasēs, degustācijas stendos, mobilajās ēdināšanas vienībās un citās ēdināšanas vietās ārtelpās, par to nepiemērojot papildu maksu.

Savukārt komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzēju atbalstam grozījumi paredzēta iespēja starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā, kur ir noteikta ierobežota piekļuve, taksometra pakalpojumus sniegt ar transportlīdzekļiem, kuru vecums kopš pirmās reģistrācijas nepārsniedz septiņus gadus, un atlikta prasība par priekšapmaksas dokumentu (vaučeru) nepieciešamību. Līdz šim lidostā pasažierus drīkstēja apkalpot ar ne vairāk kā piecus gadus vecām taksometru automašīnām, kā arī bija jānodrošina iespēja par braucienu norēķināties priekšapmaksā.

Grozījumi nosaka arī citus atbalsta pasākumus, tostarp pagarināts gada pārskatu iesniegšanas termiņš par 2020.gadu uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem.

Likums grozīts, lai uzlabotu ekonomisko situāciju un stiprinātu tautsaimniecības stabilitāti Covid-19 pandēmijas izraisītajos apstākļos, teikts likumprojekta anotācijā.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.