Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indekss 2021. gada pēdējā ceturksnī kopumā norāda uz uzņēmēju pesimismu, tomēr salīdzinot ar tā paša gada 1. ceturksni, indeksa vērtība ir uzlabojusies un uzņēmēju optimisms pieaudzis.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2021.gada 4.ceturkšņa pētījumā “LTRK Ekonomikas indekss” noskaidrots, ka indeksa vērtība joprojām atrodas zem 50 punktu robežas – tā ir 48.88 punkti, kas liecina par nelielu uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 5.54 punktiem. Uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti par konkurenci pārstāvētajā nozarē, investīciju apjomu uzņēmumā un uzņēmuma apgrozījumu. Visnegatīvāk novērtēta ir vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī.

2021. gada nogalē optimistiski noskaņoti bija tirdzniecības jomas uzņēmumu vadītāji, nedaudz pesimistiski noskaņoti pakalpojumu jomas un ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji. Vispesimistiskāk noskaņoti bija būvniecības jomas uzņēmumu vadītāji. Salīdzinot ar 2021. gada sākumu, uzlabojies noskaņojums ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāju vidū, savukārt tas samazinājies būvniecības jomas uzņēmumos. Optimistiskāks noskaņojums vērojams lielajos uzņēmumos ar darbinieku skaitu 250 vai vairāk, uzņēmumos ar lielāko apgrozījumu 5 000 001 eur un vairāk, kā arī Pierīgas un Latgales uzņēmumos.

Attiecībā uz nākotni aptaujātie uzņēmēji ir nedaudz optimistiski, 2021. gada pēdējā ceturksnī nākotnes indeksa vērtība ir 50,42 punkti. Sliktākā prognoze ir uzņēmumam vajadzīgā darbaspēka pieejamībai. Sliktas prognozes ir arī attiecībā uz nodokļu likmēm un nodokļu administrēšanu. Lai arī VSAOI ir samazinātas par 1 procentpunktu, 80% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka tas nav pietiekami, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju darbaspēka nodokļu jautājumā. Neskatoties uz atsevišķām pesimistiskajām prognozēm, šī ir pirmā optimistiskā nākotnes indeksa vērtība, kas novērota kopš 2019. gada 1. ceturkšņa.

“Lai arī pirmo reizi teju trīs gadu laikā redzam optimistisku uzņēmēju vērtējumu par nākotni, bažīgais nozaru šī brīža situācijas vērtējums ir pilnībā saprotams. Vēl aizvien pastāvošā nenoteiktība Covid-19 izplatības sakarā, būtiskais energoresursu cenu pieaugums, darbaspēka pieejamības problēmas un zaļās politikas iniciatīvu ieviešana ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko uzņēmēji saskārsies 2022.gadā. Ceram, ka Saeimas vēlēšanu gads ne tikai iezīmēs politikas veidotāju reaģētspējas uzlabošanos, mazinot neparedzamības sajūtu, bet arī dos skaidru redzējumu par politisko amatu tīkotāju iecerēm Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanai,” komentē LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

LTRK Ekonomikas indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. LTRK Ekonomikas indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. Pētījumā 2021. gada 4. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji un dažāda lieluma uzņēmumu vadītāji (rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības un tirdzniecības) visā Latvijā

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru. Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Lai gan liela daļa investoru plāno rīkoties, ja uzņēmumi nepietiekami risinās ESG jautājumus, bet tajā pašā laikā lielākā daļa aptaujāto investoru arī apgalvo, ka nevēlas, lai uzņēmumā īstenotie ESG pasākumi būtiski (ja vispār) ietekmētu ieguldījumu atdevi. Lielākā daļa investoru (81%) apgalvo, ka ESG mērķu sasniegšanai ir gatavi akceptēt ieguldījumu atdeves samazinājumu, kas nepārsniedz vienu procentpunktu, taču gandrīz puse investoru (49%) neakceptētu nekādu peļņas kritumu.

Pētījums liecina, ka investori vienlaikus koncentrējas gan uz īstermiņa rezultātiem, gan ilgtermiņa jautājumiem, kas viņu investīcijām var radīt gan riskus, gan iespējas. Investori uzskata, ka ESG ir jābūt uzņēmuma stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai, bet izdevumiem ESG jomā ir jābūt pamatotiem, sniedzot uzņēmumam gan stratēģiskos ieguvumus, gan mazinot tā riskus. Ja investori neredzēs šādu kombināciju, tad tie nekavējoties rīkosies – galu galā investori var arī izstāties no uzņēmuma un ieguldīt citur.

Pieaug nefinanšu jeb ilgtspējas pārskatu nozīme

Investori arvien vairāk vēlas saņemt informāciju no uzņēmumiem par to mērķiem ESG jomā. 83% aptaujāto investoru uzskata, ka ir svarīgi, lai uzņēmumi savos ESG pārskatos sniegtu detalizētu informāciju par progresu ESG mērķu sasniegšanā. Bažas rada tas, ka vidēji tikai trešdaļa investoru uzskata, ka līdz šim publicēto ESG pārskatu kvalitāte ir pietiekama. Investori vairāk uzticas tādiem ESG pārskatiem, kuri satur ārēja eksperta apliecinājumu. 79% aptaujāto investoru apgalvo, ka vairāk uzticas ESG informācijai, kas ir apliecināta, un 75% uzskata, ka ir svarīgi pārskatos iekļautajiem ESG rādītājiem nodrošināt neatkarīgu ārēju apliecinājumu.

Aptaujā arī secināts, ka investori ļoti novērtētu vienotu ESG pārskatu sagatavošoanas standartu, kas noteiktu atklājamos ESG rādītājus un to aprēķināšanas jeb noteikšanas kārtību. Gandrīz trīs ceturtdaļas investoru (74%) piekrīt, ka, ja uzņēmumi piemērotu vienotu ESG pārskatu standartu, tad investīciju lēmumus būtu iespējams balstīt jau daudz precīzākā informācijā, un līdzīgs skaits investoru (73%) uzskata, ka ir svarīgi spēt salīdzināt ESG rādītājus starp uzņēmumiem, kas savukārt būtu iespējams, ja ESG pārskatu sagatavošanā tiktu izmantots vienots standarts.

“Aptauja norāda, ka investori saskata ieguvumus no vienotu globāli saskaņotu ilgtspējas pārskatu standartu ieviešanas. Bez šādiem globāliem standartiem investoriem ir grūti novērtēt ESG rādītājus un tos pilnvērtīgi iekļaut investīciju stratēģijās. Arī uzņēmumiem, kuri vēlas ne tikai veikt darbības ESG jomās, bet arī spēt novērtēt sasniegtos rezultātus un sagatavot kvalitatīvus ESG pārskatus, ir svarīgi skaidri kritēriji un vienota sistēma. Jau šobrīd uzņēmumiem, lai reaģētu uz investoru prasībām, būtu pārdomāti jāizvēlas piemērotākie no esošajiem standartiem,” norāda PwC Latvija ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Maija Orbidāne.

Klimata joma aptaujātajiem investoriem ir butiskākais ESG faktors – 1. līmeņa (no īpašumā esošiem vai kontrolētiem avotiem) un 2. līmeņa (netiešās emisijas, ko rada, piemēram, uzņēmuma patērētā elektroenerģija, apkure, dzesēšanas sistēmas u.tml.) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir investoru visbiežāk (65%) minētais ESG faktors, kas uzņēmumiem jāprioritizē. Turklāt 82% investoru uzskata, ka ir svarīgi, lai ESG pārskati sniegtu vides saistību pamatojumu kopā ar detalizētiem izpildes plāniem. Citi prioritāri ESG faktori ir darbinieku veselība un darba drošība (44%), kā arī darbinieku un vadītāju dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas uzlabošana (37%).

Pēc aptaujāto investoru domām ESG stratēģijai būtu jāsākas uzņēmuma vadības līmenī. Liela daļa investoru (82%) uzskata, ka ESG faktori ir jāiestrādā uzņēmuma stratēģijā, un ar lielu pārsvaru (66%) aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka ESG jautājumi tiek risināti, ja par šo jomu atbild kāds no augstākā līmeņa vadītājiem. Vairāk nekā puse šo aptaujas dalībnieku (53%) uzskata, ka tam jābūt uzņēmuma vadītājam.

Emma Koksa (Emma Cox), globālā klimata līdere, PwC Lielbritānija: “ESG ir jābūt uzņēmuma stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai. Augstākā līmeņa vadības attieksme palīdz uzsvērt ESG nozīmi visā uzņēmumā. Lai demonstrētu ESG apņemšanos un rādītājus, pārskatu sniegšanā ir nepieciešama visaptveroša pieeja, sadarbojoties ilgtspējas, riska un finanšu pārskatu komandām. Visbeidzot, šis pētījums liecina – lai izpildītu investoru prasības, uzņēmumiem jāvērtē savi ESG rādītāji tikpat nopietni, kā tie nosaka un vērtē citus sava biznesa un finanšu rādītājus.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada decembrī, vērtībām joprojām saglabājoties negatīvām, nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, rūpniecībā saglabāja stabilitāti, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -1,2. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,8 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Samazinājums, salīdzinot ar novembri, bijis gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši attiecīgi līdz -8,2 un -20,1. Vispesimistiskāk decembrī bija noskaņoti degvielas mazumtirgotāji (-34,8). Turpretī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiski pieaudzis un sasniedzis pozitīvu vērtību (5,6), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par četriem procentpunktiem un jau otro mēnesi pēc kārtas ir negatīvs (-13,9).

Decembrī 16 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs būtiski nemainās jau trīs mēnešus pēc kārtas. Savukārt 45 % mazumtirgotāju norāda, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar novembri, samazinājies par 5 procentpunktiem.

Arī pakalpojumu sektorā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies, taču konfidence joprojām ir negatīva (-0,7). Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs pieaudzis par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Uzņēmēju noskaņojums turpina būtiski pasliktināties izmitināšanas nozarē, kur konfidence, salīdzinot ar novembri, samazinājusies vēl par 15 procentpunktiem, sasniedzot -65,0, kas ir decembra viszemākais rādītājs pakalpojumu sektorā. Ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumos, kur no marta līdz novembrim uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, bet decembrī konfidence noslīdējusi zem nulles (- 20,9). Savukārt visoptimistiskākie Ziemassvētku mēnesī bijuši noslogotie pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (35,8). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs deviņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

29 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par 2 procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28 % līmenī.

Konfidences rādītājs būvniecībā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,3 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 0,7 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums, kā arī pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet nedaudz uzlabojās inženierbūvniecībā.

Decembrī būvniecības nozari visvairāk ietekmēja slikti laika apstākļi (norādījuši 43 % respondentu, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā mēnesī).

Tāpat kā novembrī otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi decembrī atzīmējuši 8 % uzņēmumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par trim procentpunktiem. 12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar 2020. gada decembri, samazinājums par 14 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -1,7 (pieaugums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar novembri), un to ietekmēja uzņēmumu vadītāju nedaudz pozitīvākas prognozes sava uzņēmuma gaidāmajai ražošanas aktivitātei nākamajos trīs mēnešos. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, dzērienu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, kā arī elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt samazinājums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā.

Covid-19 ietekmi decembrī atzīmējuši 10 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar novembri, samazinājums par trim procentpunktiem). 30 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību 2021. gada decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,83, (iepriekšējā mēnesī – 98,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Pēc Eiropas Komisijas saskaņojumu saņemšanas operatīvi uzsākot izmaksāt atbalsta maksājumus COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz 2022. gada 2. janvārim saskaņā ar 14 373 iesniegumiem ir izmaksājis algu subsīdijas un grantus apgrozāmu līdzekļu plūsmas nodrošināšanai kopumā 24 620 482 eiro apmērā. Par 2021. gada oktobri, novembri un decembri atbalstam algu subsīdijām un grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai var pieteikties līdz 2022. gada 17. janvārim, bet par janvāri – līdz 2022. gada 15. februārim.

Līdz 2022. gada 2. janvārim saskaņā ar 12 763 iesniegumiem izmaksātas algu subsīdijas 12 365 561 eiro apmērā, tajā skaitā pēc darba devēju 4505 iesniegumiem darbiniekiem izmaksātas algu subsīdijas 11 112 722 eiro apmērā; pēc pašnodarbināto personu 7344 iesniegumiem – 1 025 355 eiro apmērā, bet pēc 914 patentmaksātāju iesniegumiem – 227 484 eiro apmērā.

Tāpat līdz 2022. gada 2. janvārim saskaņā ar 1610 iesniegumiem izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai 12 254 921 eiro apmērā.

Savukārt visa 2021. gada laikā VID ir pieņēmis 8695 lēmumus par nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu par kopējo summu 194 miljoni eiro, bet tieši COVID-19 izplatības trešajā vilnī līdz 2022.gada 2.janvārim pieņemti 11 lēmumi par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu piešķiršanu līdz 2023.gada 30.jūnijam par kopējo summu 242 720 eiro apmērā.

Kā zināms, lai palīdzētu uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem Covid-19 straujās izplatības dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā, valdība pagājušā gada novembrī apstiprināja atbalsta programmu, kas paredz darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu – atbalstu algu subsīdijai, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem ir pieejams vienreizējs valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām ir izveidojusi apkopojumu par iedzīvotājiem un dažādām mērķgrupām būtiskākajām izmaiņām likumos un citos tiesību aktos, kas stāsies spēkā 2022. gada sākumā.

Aizsardzības ministrija

Grozījumi Militārā dienesta likumā paredz, ka uz militārajām mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem, kuriem mācību laikā ir iestājusies pārejoša darbnespēja, Nacionālie bruņotie spēki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksās slimības naudas kompensāciju, ja rezerves karavīrs nesaņems slimības naudu vai slimības pabalstu. Rezerves karavīrs tiks atbrīvots no dienesta pienākumu izpildes un slimības naudas kompensāciju maksās atbilstoši darbnespējas lapai, bet ne ilgāk kā līdz militāro mācību perioda beigām. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniegs Militārā dienesta likumā 66. panta septītajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru par militārajām mācībām. Grozījumi Militārā dienesta likumā stāsies spēkā 2022. gada 4. janvārī.

Tāpat minētie grozījumi paredz, ka Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņiem būs tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

Ekonomikas ministrija

No 2022. gada 1. janvāra tiek samazināta elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vidējā likme līdz 7,55 EUR/MWh, kā arī no 2021.gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim valsts sedz daļu no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām. Tas nozīmē, ka gan pārvades, gan sadales sistēmas operatori piemēros maksas par sistēmas pakalpojumiem samazinājumu par 50% visiem galalietotājiem, un valsts attiecīgi kompensēs sistēmas operatoriem neiegūto peļņu. Šis atbalsts nodrošinās būtisku atslogu visiem elektroenerģijas lietotājiem – gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskajām personām.

Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam””, paplašināts apstrādes rūpniecības uzņēmumu loks, kas varēs pieteikties OIK maksājumu kompensācijas valsts atbalstam.
2022. gada 1.aprīli stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 679 “Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”, kas noteiks stingrākas prasības vecajiem liftiem, to uzraudzībai un atjaunošanai.

Finanšu ministrija

Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no 2022. gada paaugstinās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus to paaugstinot arī pensionāriem. Pašlaik maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.

No 2022. gada 1. janvāra maksimālais diferencētais neapliekamais minimums būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā. No 2022. gada 1. janvāra pensionāriem neapliekamais minimums būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā. Lai veicinātu grāmatu un periodisko izdevumu daudzveidību un to pieejamību sabiedrībai, no 2022. gada 1. janvāra piemēros PVN samazināto likmi 5% apmērā grāmatu, periodisko izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei iespieddarba un elektroniskā izdevuma formā, kā arī to abonentmaksai. Tādējādi tiks nodrošinātas sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

Labklājības ministrija

No 2022. gada 1. janvāra stājas spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Sākot ar 2022. gada 1. aprīli, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (šobrīd no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu par laiku ne ilgāku par 9 kalendāra dienām (šobrīd 10 kalendāra dienām).

Kultūras ministrija

Grozījumi “Valsts Kultūrkapitāla fonda likumā” paredz VKKF finansēšanas modeļa maiņu. No 2022. gada plānots atgriezties pie VKKF finansēšanas no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no šādiem nodokļiem – 3 % no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, 2 % no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 1,37 % no izložu nodokļa un 2,21 % no azartspēļu nodokļa. Līdz ar šīm izmaiņām vidējā termiņa budžetā – 2022. – 2024.gadam – plānots, ka VKKF budžets tiks palielināts par ~ 2 miljoniem eiro gadā, kas nozīmē būtiski vairāk finansējuma jauniem kultūras projektiem, to īstenošanā iesaistītajam personālam, tostarp nevalstiskajā sektorā.

Savukārt grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz pagarināt pārejas perioda īpašo nodokļu režīmu autoratlīdzību saņēmējiem vēl uz vienu gadu – līdz 2022.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka nereģistrēti autoratlīdzību saņēmēji arī 2022. gadā varēs turpināt darbu kā līdz šim (periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim) – nereģistrējot saimniecisko darbību un ar esošo nodokļu likmi 25% (no kuras autordarba pasūtītājs nomaksā autora IIN un VSAOI), kā arī saglabājot līdzšinējo grāmatvedības kārtību.

Satiksmes ministrija

Grozījumi “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtībā” nosaka, ka, sākot no 2022. gada 1. janvāra pēc ceļu pārņemšanas, pašvaldības par valsts vietējo autoceļu posmu pārņemšanu saņems papildu līdzekļus par katru pārņemto ceļa kilometru. Pašvaldībām būs iespēja nākamo gadu laikā novirzīt vairāk līdzekļu prioritārām vajadzībām vietējo ceļu un tiltu kvalitātes uzlabošanai.

Tieslietu ministrija

2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – grozījumi KL). Ar grozījumiem KL ir paredzēts aizsākt nepilngadīgo kriminālatbildības reformu, paredzot nepilngadīgai personai atšķirīgu sodu piemērošanas un aizstāšanas kārtību. Ar grozījumiem KL tiek īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību. Grozījumi KL vērsti uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu kopumā, proti, paredz probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu, savukārt piespiedu darbu aizstāt ar sabiedrisko darbu.

Lai novērstu piespiedu nomas regulējuma pārlieku sadrumstalotību dalītā īpašuma gadījumos un atjaunotu līdzsvaru starp tajā iesaistīto personu aizsargājamām interesēm, 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā piespiedu nomas reforma. Ar likumu tā sauktās “piespiedu nomas attiecības” tiek aizstātas ar likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Likumā tiek noteikta fiksēta maksa par zemes lietošanu – 4% gadā no kadastrālās vērtības. Jaunais tiesiskais regulējums ēkas un zemes īpašnieka tiesiskajām attiecībām piemērojams no 2022.gada 1.janvāra tajos gadījumos, ja ēkas un zemes īpašnieka starpā nav noslēgts līgums vai pieņemts tiesas spriedums, bet no 2023.gada 1.janvāra uz tām tiesiskajām attiecībām, ko šobrīd regulē līgums vai tiesas spriedums.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā regulējums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Tā mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu. Likumā noteikti principi un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kam iestājies izpildes pienākums. Tādējādi tiks veicināta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē. Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu jeb 500 eiro, bet nepārsniedz 5000 eiro.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3. panta pirmajā daļā par visu pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Veselības ministrija

No 2022. gada 1. janvāra tiek paplašināts personu loks, kuriem apmaksās ģimenes ārsta mājas vizītes. Noteikts, ka tās būs valsts apmaksātas arī personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

No 2022.gada 1 janvāra II grupas invalīdi atbrīvoti no pacienta iemaksas par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Lai pacienti ar iespējamu ļaundabīgo audzēju recidīvu varētu saņemt pēc iespējas ātrāk visus nepieciešamos izmeklējumus, ārstu konsultācijas un savlaicīgu ārstēšanu, izstrādāts mehānisms šādu pacientu prioritizēšanai pēc “zaļā koridora” principa. Paredzēts ieviest t.s. “dzelteno koridoru”, lai pacienti ar ļaundabīgo audzēju recidīviem saņemtu ātrāku diagnostiku un nepieciešamo ārstēšanu.

Pateicoties papildu finansējuma piešķiršanai no nākamā gada sievietēm tiks apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas pēc krūts vēža ārstēšanas.

Paplašināts tiek personu loks, kuram ir tiesības saņemt valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu. Līdz šim minēto pakalpojumu varēja saņemt sievietes līdz 37 gadu vecumam, savukārt no 2022. gada valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošana būs pieejama sievietēm līdz 40 gadu vecumam.

Nākamgad paredzēts turpināt apmaksāt psihoemocionālā atbalsta pasākumus, kā arī līdz 2022. gada 30. jūnijam nodrošināt konsultatīvā tālruņa pakalpojumu apmaksu pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai. Minētais pakalpojums tika ieviests, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, un nodrošinātu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Tāpat līdz 2022.gada 30.jūnijam paredzēts turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā un veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.

2022. gadā turpināsies ārstniecības personu darba samaksas palielinājums. Nākamgad ārstu un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieaugs par 4,4% – no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 4,74% – no 985 līdz 1032 eiro.

Palielinās tarifos iestrādāto vidējo darba samaksu ārstniecības personām. Vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem pieaugs līdz 1963 eiro (šobrīd 1862 eiro), savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem līdz 1183 eiro (šobrīd 1117 eiro).

No nākamā gada tiks nodrošināts jauns dienas stacionārā sniedzamais veselības aprūpes pakalpojums – izmeklējumi ilgstošajai skābekļa terapijai. Tas nepieciešams, jo pacientiem ar elpošanas nepietiekamību, kuriem ir indicēta skābekļa terapija, var būt nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, ko iespējams nodrošināt tikai dienas stacionārā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) dzēriena iepakojuma:
stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);
stikla pudeles citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,75 litriem (neieskaitot);
plastmasas (PET materiālu grupa) pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);
plastmasas pudeles alum un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,5 vai 1 litram un skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz 1 litram.

Atgādinām, ka 2022. gada 1. janvārī beidzas četru gadu pārejas periods, kas bija dots decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) sakārtošanai, lai nodrošinātu to atbilstību MK noteikumu prasībām. Ja gar attiecīgo īpašumu ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli, nesakārtotās decentralizētās sistēmas īpašniekam var pieprasīt ierīkot pieslēgumu tiem. Tāpat līdz 2022. gada 1. janvārim DKS jāreģistrē pašvaldības izveidotā reģistrā.

Ar 2023. gada 1. janvāri Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētam tiesību subjektam – uzņēmējiem, komersantiem. Līdz ar to 2022.gads ir pēdējais gads, lai sagatavotu savas komercsabiedrības dokumentu vadības sistēmu, rēķinu sistēmu e-adreses lietošanai. Piemēram, lai dokumentu sistēma automatizēti atpazītu klientu – e-adreses lietotāju, ar kuru rakstiskā oficiālā komunikācija ir veicama obligāti e-adresē no 2023.gada janvāra, un arī rēķinu sūtīšana notiku e-adresē.

Zemkopības ministrija

2022. gada 4. janvārī spēkā stāsies grozījumi “Veterinārmedicīnas likumā”, kas paredz jaunu kārtību mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas procesam. Turpmāk mājas (istabas) dzīvniekus Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē varēs reģistrēt tikai praktizējoši veterinārārsti, kā arī ieviesta prasība datubāzē reģistrēt suņus, kas ievesti no citām valstīm desmit dienu laikā pēc ievešanas.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu š.g. oktobrī valdības apstiprinātajām izmaiņām Altum īstenotajām atbalsta programmā par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība. Līdz ar to turpmāk atbalstam kapitālieguldījumiem var pieteikties ne tikai lielie komersanti, bet arī daļa no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumi ar vismaz 150 darbiniekiem. Atbalsta programma komersantiem pieejama līdz 2022. gada 30. jūnijam.

“Mums ir svarīgi visi uzņēmēji, kuri eksportē savas preces un pakalpojumus, un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz šiem uzņēmumiem un sekmētu to tālāku izaugsmi, esam paplašinājuši iespēju atbalstu kapitālieguldījumiem saņemt arī komersantiem, kuri nodarbina 150 darbiniekus. Tas ļaus atbalstam kvalificēties vēl vairākiem desmitiem uzņēmumu, kuru vidū ir Latvijas vadošie tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, kūdras ieguves, mazumtirdzniecības, veselības aprūpes un citu jomu uzņēmumi, kas cita starpā būtisku daļu no saviem darbiniekiem nodarbina valsts reģionos,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Līdz šim šis atbalsts bija pieejams komersantiem, kuri nodarbina vizmas 250 darbiniekus vai kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 eiro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 eiro. Tomēr praksē tika konstatēti gadījumi, kad uzņēmums pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā tas ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai. Tāpēc EM rosināja veikt izmaiņas atbalsta programmā un paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku ar uzņēmumiem ar vismaz 150 darbiniekiem.

Alternatīvo ieguldījumu fonds Covid-19 krīzes ietekmēto uzņēmumu atbalstam izveidots ar mērķi atbalstīt labi pārvaldītus, perspektīvus uzņēmumus, kas nonākuši pagaidu grūtībās vīrusa COVID-19 izraisītās krīzes ietekmē, kā arī lielos uzņēmumus, kuri vīrusa ietekmes rezultātā ir gatavi pielāgot savu līdzšinējo darbību, mainot biznesa modeli, pielāgojot produktu izstrādi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izejot jaunos eksporta tirgos.

Fonda investīcijas mērķētas uz ekonomiski dzīvotspējīgiem un labi pārvaldītiem komersantiem, vienlaikus tādiem, kas darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību, nodarbina lielu skaitu cilvēku un veic augstas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, nodarbojas ar inovācijām un/vai ražo inovatīvus produktus, sistēmiski nozīmīgs uzņēmums noteiktā nozarē u.c.

Fonda kopējais apjoms ir 100 miljoni eiro. Alternatīvo ieguldījumu fonds veic ieguldījumus uzņēmumu kapitālā, korporatīvajās obligācijās kā arī izsniedz aizdevumus apjomā līdz 10 miljoniem eiro. Finansējumu līdz šim saņēmuši pieci uzņēmumi par kopējo apjomu gandrīz 33 miljoni eiro.

Fonds darbojas uz komerciāliem principiem. Veicot ieguldījumus uzņēmumos, fonda pārvaldnieks vērtē uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un redzējumu, kā tiks pārvarēta vīrusa radītā ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Fonda pārvaldnieks arī veic novērtējumu par katra ieguldījuma skaidru un reālu izejas stratēģiju pēc investīcijas perioda, kas būs orientējoši četri līdz pieci gadi. Fonda ieguldījumi nav paredzēti uzņēmumiem, kuri ir nonākuši finanšu grūtībās pirms 2019. gada 31. decembra.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu arī algu subsīdiju atbalsta programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai.

Kā zināms, jau š.g. 22. novembrī VID uzsāka pieteikumu pieņemšanu gan apgrozāmo līdzekļu granta, gan algu subsīdiju atbalsta programmās. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti, līdz ar to š.g. 17. decembrī VID uzsāks apgrozāmo līdzekļu grantu piešķiršanu, savukārt nākamnedēļ – algu subsīdiju piešķiršanu.

Atgādinām, uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums algu subsīdijas saņemšanai par š.g. oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim.

Kā zināms, darba algas subsīdija pieejama darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai, kā arī patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai. Atbalstu algu subsīdijai piešķirs darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu.

Jāņem vērā, ka virkni saimniecisko nozaru darbību š.g. oktobrī un novembrī neietekmēja izsludinātās Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ ieviestie ierobežojumi, tāpēc šo nozaru komersantiem šis atbalsts nebūs pieejams. Neatbalstāmo nozaru saraksti publicēti abu atbalsta programmu Ministru kabineta noteikumu pielikumos.

Vienlaikus atgādinām, ka gan apgrozāmo līdzekļu granti, gan darba algas subsīdija līdz nākamā gada janvāra beigām būs pieejama nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ir liegta saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredzētajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju par š.g. decembri un nākamā gada janvāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs:

• NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība,
• NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība,
• NACE 92.00 Azartspēles un derības,
• NACE 56.30 Bāru darbība,
• NACE 74.90 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (ja tie saistīti ar kultūras nozares pasākumu organizēšanu un papildu saimnieciskā darbība reģistrēta ar NACE kodu no 90.01 līdz 90.04 vai 93.29),
• NACE 77.39 Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings (ja tas saistīts ar kultūras nozares pasākumu organizēšanu un papildu saimnieciskā darbība reģistrēta ar
• NACE kodu no 90.01 līdz 90.04 vai 93.29),
• NACE 90.01 Mākslinieku darbība,
• NACE 90.02 Mākslas palīgdarbības,
• NACE 90.03 Mākslinieciskā jaunrade,
• NACE 90.04 Kultūras iestāžu darbība.

Citi kvalificēšanās kritēriji un atbalsta apmēra nosacījumi abās programmās paliek nemainīgi. Uzņēmumiem iesniegums atbalsta saņemšanai par 2021. gada decembri elektroniski jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim, savukārt iesniegums atbalsta saņemšanai par 2022. gada janvāri – līdz 2022. gada 15. februārim.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 53% Latvijas iedzīvotāju pēc pandēmijas beigām vēlētos strādāt uzņēmumos, kas piedāvā elastīgu darba modeli jeb daļu laika strādāt klātienē, bet daļu attālināti. Pilnībā attālināti vēlētos strādāt tikai 12% aptaujāto, bet 35% vēlas strādāt tikai birojā.

Elastīgu darba modeli visvairāk vēlās tie, kuri šobrīd strādā vai kādu brīdi ir strādājuši šādā režīmā. Tāpat šīs modelis pievilcīgāks šķiet Rīgas, Pierīgas un Vidzemes iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību. Interesanti, ka šo darba modeli izvēlētos arī liela daļa uzņēmumu vadītāju. Savukārt atgriezties darbā birojā vairāk vēlētos Latgales iedzīvotāji un iedzīvotāji ar vidējo izglītību.

“Pētījuma dati un arī mūsu pašu pieredze liecina, ka cilvēkiem patīk un viņi ļoti novērtē elastīgu darba modeli. Turklāt pandēmijas laiks pierāda, ka šāds modelis var būt efektīvs. Tas gan rada zināmus izaicinājumus uzņēmumiem kā organizācijai, jo ir jādomā, kā šādā elastīgā darba modelī, kad daļa kolēģu ir birojā, bet daļa strādā no mājām, saglabāt vienmērīgi augstu darbinieku iesaistes, informētības un sadarbības līmeni,” atzīst “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Arī mēs jau esam izšķīrušies par darbu elastīgā režīmā nākotnē, tādēļ jau šobrīd rūpīgi gatavojamies, lai darbiniekiem tiktu nodrošināts viss nepieciešamais – gan sadarbībā ar “IKEA” palīdzēsim iekārtot mājas birojus, gan arī veicam rekonstrukcijas darbus birojā, lai visas telpas būtu atbilstošas mūsu well-being jeb labsajūtas biroja principiem.”

Ja cilvēks šobrīd mainītu darbu, tad top trīs prioritātes, kam pievērstu uzmanību, būtu: lai darba vieta atrodas tuvu dzīves vietai (50%) un tiek nodrošināta veselības apdrošināšana (50%), kā arī ļauj strādāt elastīgā režīmā (42%).

Darbs attālināti nebūt nav izšķirošais, lai cilvēki mainītu darbu, jo vairums jeb 65% atzīst, ka nemainītu darbu, ja nāktos pilnībā atgriezties darbā klātienē. Katrs desmitais jeb 13% darbu mainītu, savukārt 22% nav pārliecināti par to, kāda būtu viņu rīcība, ja darba devējs pieprasītu atgriešanos darbā klātienē.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums negatīvs un turpina pasliktināties

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -4,0, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par 2,0 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi -14,8 un -22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (-4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (-12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem kopš 2021. gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (-9,9).

Novembrī 50 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar oktobri, pieaudzis par 6 procentpunktiem un ir tuvs šī gada aprīļa vērtībai. Novembrī turpināja samazināties mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Ja pirms mēneša tādu bija 16 %, tad tagad – 15 %.

Pakalpojumu sektorā īpaši zemi noskaņojuma rādītāji izmitināšanā un ēdināšanā

Arī pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, un 2021. gada novembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -2,5. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Būtisks konfidences samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, turpinājās izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs (attiecīgi par 40,3 un 43,1 procentpunktiem). Ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem bija arī ūdens transporta pakalpojumos. Savukārt visoptimistiskākie bija uzņēmēji datorprogrammēšanas (18,2), informācijas pakalpojumu (17,1), kā arī pasta un kurjeru pakalpojumu (13,9) nozarēs. Kopumā novembrī noskaņojums bija pozitīvs deviņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

27 % pakalpojumu sektora respondentu novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus – to īpatsvars, salīdzinot ar oktobri nav mainījies. Arī to respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, saglabājas stabils 28 % līmenī.

Būvniecībā konfidences rādītājs turpina samazināties

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada novembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -12,6 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 2,3 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos, kā arī negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Novembrī būvniecības nozari joprojām visvairāk ietekmēja darbaspēka trūkums (norādījuši 32 % respondentu). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši šo faktoru, pieaudzis par trim procentpunktiem. Otrs visbiežāk norādītais uzņēmuma darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 11 % uzņēmumu. Laika apstākļu ietekmi atzīmējuši 22 % respondentu, savukārt finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu katru no faktoriem norādījuši 15 % uzņēmumu. 18 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada novembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par sešiem procentpunktiem).

Arī apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs novembrī bija -1,9 (samazinājums par 2,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar oktobri), un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskās prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, saimnieciskās darbības kritums), kā arī negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana. Savukārt pieaugums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un cita veida ražošanā.

Salīdzinot ar šī gada oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas kā saimnieciskās darbības ierobežojošos faktorus atzīmējuši finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu (norādījuši attiecīgi 10 % un 19 % respondentu), bet samazinājies uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu (27 % aptaujāto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi novembrī norādījuši 13 % apsekoto uzņēmumu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru ražošanu novembrī ietekmējis nepietiekams pieprasījums, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (28 % respondentu). 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada novembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada novembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 98,03, (iepriekšējā mēnesī – 100,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Jau no 15. novembra tirdzniecības nozare sadzīvo ar kārtējo ierobežojumu periodu. Šobrīd tirdzniecības vietas virs 1500 m2 pieejamas tikai pircējiem ar vakcinācijas sertifikātiem, savukārt brīvdienās tirdzniecības centros darbojas tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, bet ārpus tiem var darboties visi veikali. Iedalot tirdzniecības vietas pēc to platības, valstī atkal tiek kropļota konkurence tirgotāju vidū un radīti ievērojami zaudējumi, tāpēc nozare aicina valdību nekavējoties apstiprināt atbalsta programmu tirdzniecības centriem.

“Spēkā esošo ierobežojumu dēļ kārtējo reizi tirdzniecības nozarē tiek ierobežota atsevišķu uzņēmumu darbība, liedzot tiem ielaist visus apmeklētājus vai darboties brīvdienās. Tikmēr ārpus tirdzniecības centriem brīvdienās var darboties visi veikali. Tā rezultātā tirdzniecības centri cieš vidēji 6 miljonus eiro lielus zaudējumus ik mēnesi un ar bažām skatās uz tuvojošos svētku periodu, kurā zaudējumi var vēl ievērojami palielināties. Lai neradītu uzņēmējiem vēl smagākas finansiālas grūtības, nozare aicina valdību iedziļināties tirdzniecības centru skaudrajā situācijā un lemt par atbalsta programmu, piešķirot kompensāciju par kvadrātmetru šī brīža ierobežojumu periodam. Tas ļautu izlīdzināt radītos un sagaidāmos zaudējumus, kā arī dotu cerību par iespēju tirdzniecības centriem izdzīvot sarežģīto pandēmijas laiku,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Ņemot vērā, ka šobrīd tirdzniecības vietas, kuras pārsniedz 1500 m2 platību, strādā tikai zaļajā režīmā, apkalpojot pircējus ar vakcinācijas sertifikātiem, tiek veicināta cilvēku pulcēšanās mazākos veikalos, kas darbojas sarkanajā režīmā. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ļauts darboties tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem, kamēr ārpus tirdzniecības centriem šādu ierobežojumu nav. Šādi noteikumi reizē veicina cilvēku drūzmēšanos mazākos veikalos ar sliktāku ventilāciju nekā lielajos tirdzniecības centros, radot epidemioloģiski nedrošu vidi, un ievērojami kropļo konkurenci, ierobežojot to komersantu iespējas strādāt, kuru veikali izvietoti tirdzniecības centros.