Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 30. novembrī prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas.

LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas – tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem.

2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti ir neeksportējošie uzņēmumi, bet pesimistiskāk – eksportējošie uzņēmumi visās jomās. Sadalījumā pa reģioniem, mazāk negatīvi noskaņoti ir Pierīgas un Rīgas uzņēmumi, savukārt Vidzemes uzņēmumi noskaņoti vispesimistiskāk.

Attiecībā uz tuvāko nākotni aptaujātajiem uzņēmējiem ir vērojams pesimisms. Sliktākā uzņēmēju prognoze ir par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Sliktas prognozes ir arī attiecībā uz ekonomisko aktivitāti nozarē, uzņēmumu rentabilitāti un finansiālo stāvokli.

AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāsta: “FUTURUM indekss atklāj interesantus datus, kas tomēr norāda uz ekonomikas recesiju. Labā ziņa ir tā, ka salīdzinot ar 2020. gada sākumu vai 2008. gadu, indeksa līmenis ir labāks. Rezultāti nav pārāk labi, bet nav arī dramatiski. Tomēr šis ir apstiprinājums, ka uzņēmēji nejūtas labi, redzams kā inflācija ietekmē biznesu un tas ir signāls, ka ekonomikā nav tie paši labākie laiki. Bet ņemot vērā visu kontekstu – karš un energoresursu krīze – rādījums tādā krīzes līmenī nav.”

SKDS direktors, pētījuma autors Arnis Kaktiņš komentē: “Ja skatāmies šo pēdējo indeksa mērījumu, te nav vairs krīzes šoka faktoru, nav situācija, kurā pēkšņi kaut kas slikts ir noticis un neviens nesaprot, kas būs. Šobrīd uzņēmējiem ir skaidrs, kā viņi spēj vai nespēj strādāt, enerģijas cenas arī ir apmēram skaidras, tāpat kā situācija ar darbaspēku. Līdz ar to šis rādītājs ir “tīra manta” un šādā kontekstā nav iepriecinošs.”

FUTURUM indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. FUTURUM Indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. Pētījumā 2022. gada oktobrī un novembrī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās.

Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRGOTĀJU NOSKAŅOJUMS NEGATĪVS, BET LABĀKS NEKĀ UZŅĒMĒJIEM CITĀS JOMĀS

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz – 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi – 7,8 un – 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Oktobrī tāpat kā pirms mēneša 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29 % un 13 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuāla konkurence, tāpēc īpaši būtisks ierobežojošs faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā. Oktobrī to atzīmējuši 41 % mazumtirgotāju, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā septembrī. 7 % respondentu atzīmē, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 14 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI DARBASPĒKA MEKLĒŠANĀ UN NODROŠINĀŠANĀ, VISPESIMISTISKĀKIE – GAISA TRANSPORTĀ

Pakalpojumu sektorā 2022. gada oktobrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 1,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie septembrī bija uzņēmēji, kas nodrošina darbā iekārtošanas un darbaspēka meklēšanas pakalpojumus (13,6). Tiem seko apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (13,3), kā arī radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides nodrošinātāji (13,2). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums oktobrī fiksēts gaisa transporta nozarē (- 41,3), telekomunikāciju pakalpojumos (- 24,1), kā arī veterinārajos pakalpojumos (- 20,4). Kopumā oktobrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē – biroju administratīvajās darbībās un citās uzņēmumu palīgdarbībās – konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli. Salīdzinot ar septembri, 17 apakšnozarēs noskaņojums ir pasliktinājies, bet uzlabojies tikai 13.

33 % pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, to īpatsvars ir samērā stabils un kopš gada sākuma svārstās robežās no 32 % līdz 36 %. 25 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Arī šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī 9 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 6 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Attiecīgi līdz 12 % pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.

BŪVNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS STABILI PESIMISTISKS

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā oktobrī bija – 15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,1 procentpunktu. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem turpina pazemināties būvuzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos (par 7,8 procentpunktiem), bet pašreizējais kopējais pasūtījumu līmenis ir samazinājies par 3,5 procentpunktiem. Konfidences rādītājs oktobrī samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs, bet vislielākais samazinājums ir inženierbūvniecībā (par 6,0 procentpunktiem).

Būvniecības aktivitāti oktobrī ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 33 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (30 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (22 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 24 % un 12 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums). To uzņēmēju īpatsvars, kuru būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori, oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir samazinājies par 6 procentpunktiem un nokritis līdz 17 % līmenim.

Būtiskākie ierobežojošie faktori būvniecības apakšnozarēs ir darbaspēka trūkums (to norāda 38 % respondentu ēku būvniecībā, 32 % inženierbūvniecībā un 24% specializētajos būvdarbos), kā arī nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 31 %, 27 % un 30 %).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS TURPINA PASLIKTINĀTIES JAU TREŠO MĒNESI

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija – 9,0. Tā ir zemākā šī rādītāja vērtība kopš 2020.gada vidus. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 9,3 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,6 procentpunktiem), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,3 procentpunktiem). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 1,2 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,9 procentpunktiem). Palielinājumu minētajās nozarēs galvenokārt ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks vērtējums par produkcijas pasūtījumu pašreizējo līmeni un gatavās produkcijas krājumu izmaiņām.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām oktobrī, salīdzinot ar septembri, 10 nozarēs vērojams konfidences rādītāja samazinājums, viena nozare ir bez izmaiņām, savukārt 12 ir vērojams konfidences rādītāja kāpums.

24 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 35 % un 24 % uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 18 % respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13 %), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

2022. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,53, (iepriekšējā mēnesī – 91,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Lai arī trešdaļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos, kopējā piesardzība aug un uzņēmējdarbības vides vērtējums krītas, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja. Vienlaikus aptaujā sniegtās atbildes norāda uz samērā stabilu pārliecību par uzņēmumu spēju tikt galā ar gaidāmajiem izaicinājumiem.

No visām Baltijas valstīm šobrīd finansiāli stabilāk jūtas Latvijas komersanti – teju trīs ceturtdaļas lielo uzņēmumu savu finansiālo stāvokli raksturo kā labu (64%) vai ļoti labu (9%). Salīdzinoši Lietuvā tie ir 67%, bet Igaunijā – 56% lielo uzņēmumu.

“Ekonomikas atgūšanās ir ļāvusi nostiprināt savas finanšu pozīcijas. Līdz ar to vairums uzņēmumu savu šā brīža finansiālo situāciju novērtē labvēlīgi, lai arī, salīdzinot ar pagājušo gadu, vērtējums ir pazeminājies. Izteiktāk tas redzams starp Igaunijas uzņēmējiem, kur pozitīvo vērtējumu īpatsvars samazinājies par 19 procentpunktiem, kam seko Lietuva ar samazinājumu par 13 procentpunktiem, tad Latvija, kur labvēlīgo vērtējumu skaits samazinājies par 10 procentpunktiem,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Nākotnes perspektīva

Prognozējot komercdarbības vides attīstību nākamajos 12 mēnešos, kopumā trešdaļa Latvijas lielo uzņēmumu to vērtē kā labu (28%) vai ļoti labu (4%). Salīdzinoši pozitīvāks vērtējums ir Igaunijā – 31% labi un 8% ļoti labi, savukārt negatīvāk raugās Lietuvas lielo uzņēmumu finanšu direktori, no kuriem 23% nākotnē raugās pozitīvi, bet 3% – ļoti pozitīvi.

“Ņemot vērā ekonomikas perspektīvu vājināšanos, nav pārsteigums, ka arī lielo uzņēmumu finanšu direktoru skatījums uz nākamā gada uzņēmējdarbības nosacījumiem ir pasliktinājies. Ir pieaugusi piesardzība, rēķinoties, ka makro vides vājināšanās ietekmēs arī viņu pārstāvēto uzņēmumu darbību. Viskrasāk vērtējums ir pasliktinājies Lietuvā, tomēr tendences visās trijās valstīs ir līdzīgas. Sarucis optimistisku vērtējumu īpatsvars, bet pieaudzis to īpatsvars, kas sagaida viduvēju vai ne pārāk labvēlīgu biznesa vides attīstību,” skaidro Ints Krasts.

Lielākie izaicinājumi

“Pašreizējais ekonomikas perspektīvu risku pieaugums atspoguļojas uzņēmumu piesardzības kāpumā un uzņēmējdarbības vides vērtējumu kritumā, kaut kopumā uzņēmumu finanšu direktoru atbildes norāda uz samērā stabilu pārliecību attiecībā uz uzņēmumu spēju tikt galā ar gaidāmajiem izaicinājumiem, turklāt izaicinājumu klāsts Baltijas uzņēmumiem šogad ir paplašinājies,” uzsver Ints Krasts.

Starp nozīmīgākajiem riskiem dominē ģeopolitiskā situācija. Izteiktāk par to satraucas Igaunijas lielie uzņēmumi (64%), kam seko Latvija (62%) un Lietuva (60%).

Latvijā nedaudz negatīvāk tiek novērtēts pieaugošo izejmateriālu cenu pieauguma risks, ko kā izaicinājumu min 63% Latvijas lielo uzņēmumu. Šo risku kā otro svarīgāko ir norādījuši Lietuvas uzņēmēji (55%), bet Igaunijas – kā trešo aktuālāko (50%).

Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvji kā trešo nozīmīgāko izaicinājumu min darbinieku izmaksu kāpumu, proti, to kā galveno risku raksturo 45% lielo uzņēmumu finanšu direktoru. Savukārt Lietuvā to kā galveno izaicinājumu atzīst 47%, bet Igaunijā – 47% lielo uzņēmumu finanšu direktoru.

Vienlaikus Ints Krasts norāda, ka pēc veiksmīgas atgūšanās pēc Covid krīzes Baltijas valstu ekonomiku izaugsme palēninās, un tuvākajos ceturkšņos, visticamāk, piedzīvos arī lejupslīdi. Ekonomiku sagaida sarežģīts posms. To, cik ilgstošs tas būs, primāri noteiks situācija Eiropas enerģijas tirgū šī gada beigās un 2023. gada sākumā. Lai arī negatīvo scenāriju iespējamības risks ir ļoti augsts, sagaidāms, ka ekonomikas stabilizēšanās varētu nostiprināties gada otrajā pusē. Tam par pamatu būs inflācijas tempu normalizēšanās un enerģijas piegāžu stabilizēšana.

Ekonomikas izaugsme bremzējas, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji, it īpaši iedzīvotāju finansiālo situāciju raksturojošie, ir būtiski pasliktinājušies augošās dzīves dārdzības iespaidā. Mēs joprojām sagaidām, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā būs sekla un ilgs vien dažus ceturkšņus. Ekonomika sāks pamazām atgūties no rudenīgi ziemīgajiem mīnusiem 2023.gada otrajā ceturksnī. Inflācija, visticamāk, augstāk vairs nekāps, tomēr gada aukstajos mēnešos arī stipri neatkāpsies. Patēriņa cenu kāpums jeb inflācija mazināsies nākamā gada laikā, gadu noslēdzot jau ierastākā 2-3% līmenī. Cenu kritums gan joprojām prognozēts netiek.

Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes samazinātas

Esam samazinājuši ekonomikas izaugsmes prognozes gan ASV, gan eiro zonas lielākajām valstīm. Nākamgad šajās valstīs lielākoties gaidāma stagnācija jeb ekonomikas izaugsme, kas daudz neatšķirsies no 0%. Savukārt 2024.gadā izaugsme atgriezīsies, bet būs vāja, ap 1.2-1.6%. Turklāt Ķīnas devums globālajā ekonomikā būs mazāks nekā ierasts, jo tās izaugsmi turpina ierobežot nekustāmā īpašuma cenu kritums un stingrā Covid ierobežojumu stratēģija. Augstā inflācija un procentu likmju kāpums arvien vairāk slāpē pasaules ekonomikas izaugsmi. Tuvākie mēneši radīs vislielākos izaicinājumus, jo inflācija spītīgi turēsies augstā līmenī vai pat vēl vairāk pakāpsies. Tai pat laikā, lai novērstu augstās inflācijas iesakņošanos, lielākā daļa centrālo banku ASV un Eiropā turpinās paaugstināt procentu likmes. Turklāt gada aukstajos mēnešos augs pieprasījums pēc energoresursiem, kas var radīt to pieejamības problēmas un jaunus energoresursu cenu lēcienus, it īpaši Eiropā. Iedzīvotāju finansiālo situāciju pasliktina ne tikai dzīves dārdzības pieaugums un procentu likmju kāpums, bet arī akciju cenu kritums, un daudzās valstīs slīdēt lejā sākušas arī mājokļu cenas. Neskatoties uz valstu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, daudzviet pasaulē rudens-ziemas mēneši ekonomikā nesīs kritumu. Tomēr, ja raugāmies mazliet tālākā nākotnē, tad ir pamats piesardzīgam optimismam. Vājais pieprasījums galu galā atdzesēs inflāciju, un 2023. gada beigās, tā jau būs ievērojami samazinājusies kā ASV, tā Eiropā. Tas mudinās centrālās bankas pāriet uz procentu likmju mazināšanu un radīs priekšnoteikumus lēnai ekonomikas atlabšanai 2024. gadā.

Zemo procentu likmju laiks jau kādu laiku ir galā

3 un 6 mēnešu Euribor likmes 24.oktobrī bija pakāpušās līdz attiecīgi 1.56% un 2.13%. Tās šobrīd daļēji atspoguļo Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņemšanos turpināt tās pārziņā esošu procentu likmju celšanu. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme šobrīd ir 0.75% un mēs sagaidām, ka līdz nākamā gada martam tā tiks paaugstināta četras reizes un sasniegs 2.5%. Savukārt 2023.gada beigās gaidāms, ka ECB sāks mazināt procentu likmes, un 2024. gadā noguldījumu iespējas likme būs 2%. Finanšu tirgi ir iecenojuši nedaudz straujāku ECB likmju kāpumu, saskaņā ar kuru 3 mēnešu Euribor 2023. gada rudenī nedaudz pakāpsies virs 3% un līdzīgā līmenī saglabāsies arī 2024.gadā.

Latvijas ekonomikas temperatūras stabiņš noslīdēs zem nulles

Latvijas ekonomika šī gada pirmajā pusē auga par diezgan spēcīgiem 4.1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr jau otrā ceturkšņa laikā ekonomikas jauda apsīka. Augstā inflācija bija sākusi deldēt gan vietējo, gan ārvalstu pieprasījumu. Īslaicīgu pienesumu ekonomikai pavasara-vasaras sezonā gan vēl sniedza ar ceļošanu, atpūtu un izklaidi saistīto pakalpojumu atgūšanās no Covid ierobežojumiem. Bet inflācijas radītajai spriedzei pieaugot, trešajā ceturksnī ekonomikā, visticamāk, jau bija vērojams kritums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Mēs prognozējam, ka kritums turpināsies arī šī gada pēdējā ceturksnī un nākamā gada sākumā. Ekonomikas lejupslīdi visvairāk ietekmēs kritums mājsaimniecību patēriņā, bet dažus ceturkšņus novērosim arī eksporta apjomu mazināšanos. Privātā sektora investīciju aktivitāte, visdrīzāk, saglabāsies piesardzīga, ja neskaita ieguldījumus enerģētiskajā drošībā un energoefektivitātes uzlabošanā. Nākamo divu gadu laikā gaidāms būtiskāks publisko investīciju uzrāviens, ko veicinās dažādu ES līdzfinansēto projektu ieviešana.

Šogad ekonomikas izaugsme gaidāma ap 2.8%, pateicoties spēcīgajam gada sākumam. Savukārt 2023. gads paies stagnācijas zīmē (0% izaugsme) – gads iesāksies ar kritumu, bet, sākot ar otro ceturksni, gaidāma lēna atkopšanās. Daudz stabilāku 2.9% izaugsmi sagaidīsim 2024. gadā.

Inflācija negribīgi vērš skatu lejup

Inflācija septembrī pieauga līdz 22.2%, kas, iespējams, arī izrādīsies tās augstākais punkts, pēc kura cenu pieauguma temps sāks nomierināties. Tomēr tas notiks pamazām, un līdz pat pavasarim inflācija vēl turēsies tuvu pie 20%. To sekmēs energoresursu tarifu kāpumi, kā arī otrreizējie efekti no enerģijas cenu kāpuma. Rudenī izsludināto apkures tarifu un citu energoresursu straujā kāpuma ietekmi uz inflāciju un iedzīvotāju maciņiem gan ierobežos valsts atbalsta pasākumi, no kuriem liela daļa stājās spēkā oktobrī. Inflāciju pamazām atdzesēs globālā pieprasījuma vājināšanās kombinācijā ar centrālo banku procentu likmju paaugstināšanu. Vairāki ārējie faktori jau šobrīd atspoguļo vājāka pieprasījuma ietekmi. Pasaules tirgos dažādu izejvielu cenas un transportēšanas izmaksas ir atkāpušās no pavasara rekordiem. Vēl vien laba ziņa ir globālo piegāžu ķēžu saspīlējumu mazināšanās. Gaidāms, ka 2022.gadā inflācija vidēji būs ap 17.3%, nākamgad – ap 9%, bet 2024. gadā jau vien 2.5%. Tas nozīmē, ka cenu kāpums turpināsies, bet tas vairs nebūs tik straujš.

Bezdarbs pieaugs īslaicīgi, pirktspējai vajadzēs vairāk laika, lai atgūtos

Pieejamie dati rāda, ka darba tirgū situācija pagaidām turpina attīstīties par labu darba ņēmējam. Faktiskais bezdarba līmenis septembrī samazinājās līdz 6.3%. Tā kā darbaspēka trūkums joprojām ir aktuāla problēma daudzu darba devēju vidū un demogrāfiskās tendences sola tikai drūmāku ainu, tad gaidāms, ka īslaicīgas krīzes apstākļos darba devēji nesteigsies masveidā atlaist darbiniekus. Lai gan būtisks bezdarba vilnis nav gaidāms, nelielu pieaugumu rudens-ziemas mēnešos gan novērosim, un tas būs lielāks nekā ierasts sezonālu faktoru ietekmē. Bezdarba līmenis nākamā gada sākumā pakāpsies virs 7%, un tad atkal atsāks lēnām mazināties.

Algu izaugsmi šobrīd galvenokārt virza darbaspēka trūkums, bet neliela loma, visticamāk, ir arī milzīgajam cenu pieaugumam. Augošā dzīves dārdzība mudina daļu strādājošo kaulēties par lielākām algām. Tomēr reti kurš darba devējs var atļauties un ir gatavs pilnībā kompensēt cenu kāpumu. Tas arī nebūtu vēlams, jo var iegriezt bīstamo algu-cenu spirāli, radot daudz lielākas nepatikšanas ekonomikā. Tāpēc šādos gadījumos labvēlīgākie darba dēvēji drīzāk izšķirsies par nelielu algas pielikumu, iespējams, liekot uzsvaru uz īstermiņa risinājumiem ar mērķi palīdzēt mazāk atalgotajiem darbiniekiem “pārziemot”. Gaidāms, ka vidējās bruto algas kāpums gada otrajā pusē nedaudz paātrināsies un gadā vidēji būs ap 8.3%. Savukārt nākamgad algu pieaugumam papildu sparu dos iecerētais minimālās algas kāpums. Lai gan rakstīšanas brīdī, tas vēl nav apstiprināts Saeimā trešajā lasījumā, pieņemam, ka minimālā alga pieaugs no šī brīža 500 eiro līdz 620 eiro nākamā gada sākumā un līdz 700 eiro ar 2024.gadu. Minimālā alga Latvijā ir otra mazākā Eiropas Savienībā un noteikti ir jāpaaugstina. Tomēr pastāv risks, ka tik straujš un neizdiskutēts kāpums var veicināt ēnu ekonomikas palielināšanos un nodarbinātības kritumu. Gaidāms, ka vidējā alga nākamajos divos gados augs par aptuveni 8-8.5%. Neskatoties uz diezgan sparīgo algu pieaugumu, strādājošo pirktspēja sāks atjaunoties vien nākamā gada otrajā pusē un pat līdz 2024. gada beigām vēl nebūs sasniegusi pagājušā gada līmeni.

Pasaules garīgās veselības diena (World Mental Health Day) tiek atzīmēta 10. oktobrī, kurai veltīti pasākumi jau vairākus gadus tiek īstenoti arī Latvijā. Šogad Pasaules garīgās veselības dienas sauklis ir “Garīgās veselības aprūpe visiem: padarīsim to par realitāti!”.

Pasaules garīgās veselības dienas vispārējais mērķis ir palielināt izpratni par garīgās veselības jautājumiem visā pasaulē un mobilizēt centienus garīgās veselības atbalstam gan ikdienā, gan darba vidē.

Laikā, kad piedzīvojam dažādus globālus ģeopolitiskos un ekonomiskos satricinājumus un to sekas (Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācija u.c.), ir būtiski neatstāt novārtā garīgās veselības jautājumus.

Pētījumu kompānija Kantar šajā kontekstā veica aptauju, kurā noskaidroja, kā strādājošie Latvijā vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu, kā arī novērtēja strādājošo viedokli par darba devēju rūpēm par darbinieku garīgo veselību.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka aptuveni 2/3 jeb 65% darbinieku savu emocionālo labsajūtu vērtē kopumā pozitīvi (tostarp 50% vērtē drīzāk pozitīvi un 15% – pozitīvi), kamēr nedaudz vairāk nekā 1/4 jeb 28% darbinieku – kopumā negatīvi (tostarp 23% vērtē drīzāk negatīvi un 5% – negatīvi).

Savu emocionālo labsajūtu salīdzinoši pozitīvāk vērtē darbinieki, kuri organizācijā nostrādājuši salīdzinoši neilgu laiku (1-2 gadus), darbinieki ar augstiem ģimenes vidējiem un arī personīgajiem (1001 EUR un vairāk) ienākumiem, tie nodarbinātie, kuri ar savu pašreizējo darbu un ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir apmierināti, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kā arī tie strādājošie, kuru organizācijās seko līdzi un rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē.

Savukārt caurmērā negatīvāk savu emocionālo labsajūtu vērtē darbinieki ar zemiem (līdz 300 EUR) ģimenes vidējiem ienākumiem, transporta jomā nodarbinātie, tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir neapmierināti un nav apmierināti arī ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, kā arī tie strādājošie, kuru organizācijās neseko līdzi un nerūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē.

Dati liecina, ka nedaudz vairāk nekā 1/3 jeb 35% darbinieku ir atzinuši, ka organizācijas kopumā seko līdzi un rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē, un arī, ka organizācijās darbinieki tiek informēti un izglītoti par garīgās veselības un stresa pārvaldības jautājumiem. Savukārt 31% darbinieku ir norādījuši, ka organizācijas piedāvā dažādus atbalsta veidus darbinieku garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai (piem., apmaksātas speciālistu konsultācijas, lekcijas), kamēr 1/5 jeb 19% strādājošo ir uzsvēruši, ka organizācijās ir izstrādāta un darbojas specializēta garīgās veselības uzturēšanas un uzlabošanas programma.

To, ka organizācijas kopumā seko līdzi un rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē, ka darbinieki tiek informēti un izglītoti par garīgās veselības un stresa pārvaldības jautājumiem, un, ka organizācijas piedāvā dažādus atbalsta veidus darbinieku garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai, salīdzinoši biežāk norāda darbinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, strādājošie ar augstiem (1001 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem, finanšu un apdrošināšanas nozarē nodarbinātie, lielo uzņēmumu darbinieki (250 un vairāk darbinieku), darbinieki, kuru organizācijās ir personāla vadītājs vai speciālists, darbinieki, kuri ar savu pašreizējo darbu ir apmierināti, kā arī “hibrīddarba” režīmā strādājošie.

Šiem trijiem apgalvojumiem par organizāciju rūpēm par darbinieku garīgo veselību vidēji biežāk nepiekrīt strādnieki, darbinieki ar vidēji zemiem (501 – 700 EUR) personīgajiem ienākumiem, būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās nodarbinātie, mazajos uzņēmumos (10 – 49 darbinieki) strādājošie, darbinieki, kuru organizācijās nav personāla vadītājs vai speciālists, kā arī darbinieki, kuri ar savu pašreizējo darbu un ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru nav apmierināti.

Interesanti atzīmēt, to, ka organizācijās ir izstrādāta un darbojas specializēta garīgās veselības uzturēšanas un uzlabošanas programma, caurmērā biežāk norāda finanšu un apdrošināšanas jomā nodarbinātie, lielo uzņēmumu darbinieki (250 un vairāk darbinieku), tie, kuri strādā tikai mājās vai arī “hibrīddarba” režīmā.

Personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Emocionālajai labsajūtai ir būtiska ietekme uz cilvēka garīgo veselību. Turklāt emocionālā labsajūta ietekmē ne vien cilvēka veselību un attiecības ar līdzcilvēkiem, bet arī darba produktivitāti. Bez paša cilvēka ieguldījuma ļoti nozīmīga loma tās veicināšanā ir arī apkārtējai videi, tai skaitā darba devējam un kolēģiem. Lai arī puse (49%) darba ņēmēju piekrīt kādam (vismaz vienam) no apgalvojumiem par darba devēju rūpēm garīgās veselības kontekstā, kas vērtējams pozitīvi, tomēr pārdomas raisa fakts, ka gandrīz puse (45%) nepiekrīt nevienam apgalvojumam par to, ka organizācijas, kurās viņi strādā, vismaz kaut kādā mērā sekotu līdzi un rūpētos par darbinieku garīgo veselību darba vidē, šeit pat īsti nerunājot par kādiem specializētiem atbalsta veidiem vai programmām.”

Salīdzinot ar saviem Baltijas kaimiņiem, vienmēr esam izskatījušies mazāk uzņēmīgi, un tā ir patiesība – absolūts vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju neplāno uzsākt savu biznesu – liecina aptauja, ko veica talantu piesaistes aģentūra Nextra un pētījumu aģentūra Norstat Latvija. Uzņēmīgākie Latvijas iedzīvotāji dzīvo Pierīgā: Mārupē, Babītē, Jūrmalā, Baložos, Ogrē, Olainē utt. «Ābols no ābeles tālu nekrīt, vēsta teiciens. Ņemot vērā, ka starp jauniešiem līdz 29 gadu vecumam ir divreiz vairāk sava biznesa uzsākt gribētāju nekā starp citām vecuma grupām (10%), var pieņemt, ka viņu piemērs ir vecāki vai tuvākie radinieki un draugi», – komentē Evija Šalte, cilvēkresursu jomas eksperte, talantu piesaistes aģentūras Nextra izveidotāja.

Bizness – vientuļniekiem. Starp vecākiem cilvēkiem (no 30 līdz 49 gadiem) par sava uzņēmuma dibināšanu aizdomājas 6%, bet starp tiem, kas ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 5%. Tikai 1% aptaujāto vecākajā vecuma grupā vēlas uzsākt savu biznesu. «Vērojama arī tendence, ka neprecētie cilvēki biežāk vēlas uzsākt savu biznesu, taču tas, manuprāt, ir saistīts ar vecumu, jo uz uzņēmējdarbību tiecas cilvēki, kas ir jaunāki par 29 gadiem», piebilst E. Šalte. Tajā pašā laikā šķirto un atraitņu statusā esošo Latvijas iedzīvotāju vidū uzņēmējdarbību uzsākt vēlas vien 3% – trīs reizes mazāk nekā neprecēto vidū.

Jo lielāka alga – jo lielāka vēlme uzsākt savu lietu. Pētījuma dati rāda, jo lielāka alga, jo vairāk cilvēks tiecas turpināt savu karjeru jau uzņēmējdarbības jomā: piemēram, starp tiem, kas pelna no 1251 līdz 1500 eiro, 12% vēlas uzsākt savu biznesu, bet starp tiem, kas pelna no 551 līdz 750 eiro, – tikai 2%. «Tas ir diezgan likumsakarīgi. Sasniedzis karjeras virsotnes, cilvēks aizdomājas – kas tālāk? Un dažiem atbilde slēpjas nevis darbavietas vai nozares nomaiņā, bet gan savas lietas uzsākšanā», – komentē personāla atlases eksperte.

Patiesi, pētījums parādīja, ka par savu biznesu visbiežāk aizdomājas tie, kas pašlaik nestrādā, vai gluži otrādi – jau tagad darbojas kā vadītāji. «Līdz ar to starp bezdarbniekiem, kuri meklē darbu, sava biznesa gribētāji ir divas reizes vairāk nekā vidēji starp Latvijas iedzīvotājiem. Bet nestrādājošo vai darbu nemeklējošo vidū – veselas 3 reizes vairāk – attiecīgi 12% un 17% pret 5%. Salīdzinoši biežāk par savu uzņēmumu aizdomājas pakalpojumu un tirdzniecības sfēras darbinieki (8%) un vadītāji (8%). Tas skaidrojams ar to, ka pakalpojumu sfēras darbinieku profesijas bieži ir frizieri, manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, masieri un līdzīgu jomu pārstāvji – viņiem darbs sev ļoti bieži ir loģisks solis pēc perioda, kas nostrādāts skaistumkopšanas salonā. Runājot par vadītājiem, pēc vadītāja pieredzes iegūšanas nereti rodas ambīcijas izveidot savu lietu, jo viņiem jau ir atbilstoša pieredze un zināšanas, un viņi vēlas augt tālāk», – skaidro E. Šalte, piebilstot, ka visbiežāk komforta zonā «aizsēžas» kvalificēti speciālisti: viņi ir pietiekami izglītoti, lai nopelnītu labu algu, bet visticamāk nepietiekami ambiciozi, lai vadītu uzņēmumu, tāpēc viņu vidū tikai 3% aptaujāto vēlas dibināt savu uzņēmumu.

Zīmīgi arī tas, ka, jo lielāka mājsaimniecība, jo lielāka vēlme uzsākt uzņēmējdarbību: starp tiem, kas dzīvo vieni, 6% vēlas uzsākt biznesu, starp tiem, kas dzīvo divatā, – 4%, bet starp mājsaimniecībām ar 5 un vairāk cilvēkiem – 8%. Vēl izteiktāka šī attiecība ir saistībā ar bērnu skaitu – starp tiem, kam bērnu nav vai ir viens bērns, biznesu vēlas uzsākt 5%, bet starp tiem, kam ir trīs bērni – jau 13%.

«Tomēr aptauja parāda, ka mūsu valstī nav pietiekami daudz uzņēmēju, – rezumē eksperte, – Ceru, ka nākotnē šī tendence uzlabosies, un būsim drosmīgāki uzsākt uzņēmējdarbību, jo plaukstošs bizness ir – obligāts valsts un ekonomikas attīstības priekšnoteikums», – apstiprina eksperte, piebilstot, ka uzņēmējdarbības attīstībai, protams, ļoti svarīga ir labvēlīga vide – valsts atbalsts, stabilitāte, caurspīdīga nodokļu politika un saprotami likumi.

2022. gadā, kad sākusies pakāpeniska atkopšanās pēc pandēmijas ierobežojumiem, darbā ir iekārtojušies 43 733 bezdarbnieki. Reģistrētā bezdarba līmenis 2022. gada septembra pēdējā nedēļā ir 5,7 %, kas ir zemāks, nekā pandēmijai sākoties.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto vakanču skaits vasarā bija atgriezies pirmspandēmijas laika līmenī, tuvojoties 30 tūkstošu atzīmei. Darba tirgus ir dinamisks un tajā notiek kustība, par ko liecina gan tas, ka šogad vidēji mēnesī 4800 bezdarbnieki iekārtojās darba tirgū, gan tas, ka vidēji mēnesī no darba devēju puses tika pieteiktas 11 tūkstoši vakances.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Latvija ir salīdzinoši maza ekonomika un esam vienotajā Eiropas Savienības tirgū, tāpēc Latvijas darba tirgum jābūt elastīgam un jāpielāgojas. Valsts sniedz iespējas dažādu atbalsta programmu veidā, bet arī pašiem iedzīvotājiem jāapzinās, ka prasmes ir nepārtraukti jāpilnveido, lai uzturētu savu konkurētspēju darba tirgū. Arī darba devēji var sniegt būtisku ieguldījumu savu darbinieku prasmēs, atbalstot aktuālo prasmju apguvi. Saspringtā ģeopolitiskā situācija, izmaksu pieaugums dažādās dzīves jomās ietekmēs arī tautsaimniecību un darba tirgu, tāpēc ieguldījumi cilvēku prasmēs un konkurētspējā ir visu pušu sadarbības un atbildības jautājums.”

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika uzsākts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, NVA reģistrējot vairāk nekā 13 tūkstošus Ukrainas civiliedzīvotāju, izmaksājot nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 7,8 tūkstošiem cilvēku, organizējot sadarbību ar darba devējiem un piedāvājot vakances, kā arī iesaistot pasākumos, kas sekmē iekļaušanos Latvijas darba tirgū.

Covid-19 pandēmijas laiks jau bija aktualizējis nepieciešamību iedzīvotājiem pilnveidot digitālās prasmes, lai tās varētu pielietot ikdienas dzīvē, piemēram, attālinātā darba un mācību vajadzībām. “Nākotnes prasmju iniciatīvas” ietvaros vairāki simti interesentu, gan strādājošie, gan bezdarbnieki, ir iesaistījušies starptautiski atzītu tiešsaistes kursu platformu piedāvātajās mācībās tādās jomās kā IT un datu analīze, digitālais mārketings, projektu vadība u.c. 2022. gadā ir paplašināts digitālo prasmju programmu piedāvājums, lai Latvijas darbaspēks pielāgotos automatizācijas un digitalizācijas tendencēm.

Labklājības ministrija sadarbībā ar NVA paplašina arī pakalpojumu klāstu ne tikai bez darba palikušajiem, bet arī tiem, kuriem ir risks zaudēt darbu un ir svarīga noturēšanās darba tirgū. 2022. gada rudens pusē tiek iedarbinātas tādas jaunas preventīvās atbalsta programmas, kā neformālās izglītības programmas strādājošajiem, reģionālās mobilitātes izdevumu kompensācija darba devējam par savu darbinieku nogādāšanu uz darba vietām, strādājošo cilvēku ar invaliditāti darba vietu pielāgošana atbilstoši darba vietas specifikai.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vērš valdības uzmanību, ka elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt. Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis komentē: “Šobrīd, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus Krievijas kara Ukrainā un citu faktoru dēļ, noteikti ir nepieciešams atbalsts visiem uzņēmējiem un atbalsta apmēram ir jābūt tādam, lai energoresursu cenas Latvijā būtu līdzīgas kā tuvākajā reģionā – Baltijā, Polijā, Skandināvijā un citur. Jo mūsu uzņēmēji konkurē ar šī reģiona uzņēmējiem. Ja Latvijā energoresursu cenas būs ievērojami augstākas, tad ir liels risks, ka mēs varam zaudēt konkurences cīņā un tas var novest pie bankrotiem un tā, ka mūsu uzņēmumus pārpirks ārzemnieki. Tāpat Latvija var zaudēt eksporta tirgus, jo patērētāji var nebūt gatavi iegādāties preces par ievērojami augstāku cenu, un tad jāstrādā ar zaudējumiem, vai eksporta tirgi tiek pazaudēti. Tāpēc šobrīd ir svarīga valsts intervence. Protams, šai intervencei jābūt terminētai, līdz brīdim, kad energoresursu cenas stabilizēsies visā reģionā.”

LDDK prezidents Andris Bite stāsta: “Hiperaugstās energoresursu cenas ir bijusi nepatīkama ziņa lielai daļai Latvijas uzņēmumu, kas liek strauji pārskatīt tuvākās darbības plānus. Tāpēc šajā turbulentajā laikā, savlaicīgs un atbilstošs atbalsts gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ir akūti nepieciešams. Kopā ar Ekonomikas ministriju jau esam izdebatējuši svarīgākās detaļas, tāpēc atbalstām ministrijas priekšlikumu pa atbalstu visiem uzņēmumiem. Tagad svarīgi, lai gan politiķu sadarbības sanāksme, gan Ministru kabineta locekļi to izskata un pieņem, saprotot situācijas nopietnību, kad daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp “būt vai nebūt”.”

Par noskaņojumu uzņēmēju vidū runā AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: “Turpinoties energoresursu cenu straujajam kāpumam, tiek būtiski ietekmēta Latvijas energoietilpīgo uzņēmumu spēja konkurēt eksporta tirgos Eiropas Savienībā un jo īpaši – ārpus tās. Dzirdam, ka izskan aicinājumi Eiropas Savienībā noteikt kopīgus energoresursu cenu griestus. Kamēr šāds lēmums Briselē nav pieņemts, ir jācenšas spert visi iespējamie soļi nacionālā līmenī, lai stabilizētu straujo izmaksu pieaugumu. Citādi energoietilpīgo uzņēmumu attīstība vai pat saimnieciskā darbībā var tikt būtiski kavēta. Arī “Latvijas Finiera” gadījumā atsevišķas ražošanas struktūrvienības ir apdraudētas.”

Ministru kabineta š.g. 20. septembra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsver: “Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs.”

Atbalsta programmas mērķis – mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu.

“Valdība ir apstiprinājusi virkni atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, bet arī mūsu uzņēmumiem ir nepieciešams atbalsts to konkurētspējas noturēšanai. Šodien valdības pieņemtais lēmums ļaus sniegt atbalstu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, kas mums, bez šaubām, ir kritiski svarīgi. Bet arī citi uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, mums ir jāatbalsta, tāpēc papildu vēl aktīvi iesaistāmies ES līmeņa diskusijās, lai paplašinātu atbalsta iespējas un rastu iespēju sniegt atbalstu komersantiem arī nākamgad,” turpina ministre.

Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu (t.i. par š.g. novembri un decembri), pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.

Atbalsts būs pieejams komersantiem, kas atbildīs šādiem nosacījumiem:
• komersants veic saimniecisko pamatdarbību kādā no Ministru kabineta noteikumu pielikumā minētajām nozarēm;
• tā energoresursu izmaksas sastāda vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām;
• kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 MWh vai kopējais gāzes patēriņš 2021. gadā bija vismaz 500 MWh.

Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme, t.i.:
• kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);
• komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;
• biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Atbalstam komersanti varēs pieteikties pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstam komersants varēs pieteikties par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums.

Detalizēti atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā “Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”, kas publicēti Tiesību aktu portālā.

Kā zināms, apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā”, Ministru kabinets š.g. 23. augustā un Saeima š.g. 30. augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardi EUR jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm.  Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.

2022. gada augustā faktiskā bezdarba līmenisLatvijā bija 6,4 %, un salīdzinājumā ar jūliju tas ir samazinājies par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.

Gan sieviešu, gan vīriešu bezdarba līmenis augustā samazinājās par 0,1 procentpunktu, sasniedzot attiecīgi 4,5 % un 8,2 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,8 %, un kopš jūlija, tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, faktiskā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,8 procentpunktiem, reģistrētā – par 0,7 procentpunktiem.

2022. gada augustā Latvijā bija 60,7 tūkstoši bezdarbnieku (21,3 tūkstoši sieviešu un 39,4 tūkstoši vīriešu), kas ir par 0,9 tūkstošiem mazāk nekā jūlijā, un par 7,0 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 0,6 tūkstošiem, taču sieviešu – par 0,3 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.