LUAC

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Pētījuma dati skaidri parāda arī korelāciju, ka, jo augstāks ir valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ir ēnu ekonomikas līmenis. Tāpat arī, jo augstāka ir nereģistrēta nodarbinātība, jo augstāks ir valsts ēnu ekonomikas līmenis.

Viszemākais pasaulē ir Apvienotajos Arābu Emirātos (2,1%), Katarā (2,2%) un Bahreinā (2,5%). Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis pasaulē 2023. gadā bija Sjerraleone, kur tas pārsniedza pusi no ekonomikas – 64,5%, kā arī Nigērā (56,3%) un Nepālā (51%). Krievijā ēnu ekonomikas līmenis 2023. gadā bija 13,1%.

Pētījumā arī aprakstīti atsevišķi ēnu ekonomikas uztveres jautājumi, proti, kāpēc sabiedrībā nereti var rasties priekšstats, ka ēnu ekonomikas līmenis ir augstāks nekā tas patiesībā ir iespējams. Piemēram, cilvēki, saskaroties ar nelieliem, nereģistrētiem ikdienas skaidras naudas maksājumiem var izdarīt maldīgu secinājumu, ka šādi maksājumi veido lielu ekonomikas apjomu, jo ir grūti novērtēt, ka būtiski lielāku IKP daļu veido valsts izmaksas, lielu uzņēmumu darījumi, investīcijas utml., kas veido leģitīmas ekonomikas apjomu. Tāpat arī, nereģistrēti parasti ir mazāki maksājumi un pat, ja to ir samērā daudz, tos atsver ekonomikas turīgo slāņu tēriņi, kas skaitliski var būt mazāki, bet ar būtiski lielāku vērtību. Proti, no ikdienas perspektīvas var būt grūti novērtēt dažādu darījumu un naudas aprites īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā.

EY pētījums ir balstīts uz ekonometrisku modeli, kura pamatā tiek izmantota akadēmiski plaši atzīta “naudas pieprasījuma pieeja” (Currency Demand Approach jeb CDA). Naudas pieprasījuma metodes pamatā ir pieņēmums, ka ēnu ekonomikas darījumi parasti tiek veikti skaidrā naudā (ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, kad norēķini notiek ar kriptovalūtu). Šī pieeja tad analizē naudas apjoma apriti ekonomikā, ņemot vērā skaidrās naudas izmantošanu formālajā ekonomikā (tas ir, ne-ēnu ekonomikā) un izskaitļojot naudas apjomu, kas tiek izmantots nereģistrētiem darījumiem, kas veido ēnu ekonomiku.

EY pētījuma ekonometriskais modelis ēnu ekonomikas noteikšanai papildus skaidras naudas aprites mērījumiem ņem vērā vēl vairākus ēnu ekonomikas līmeni ietekmējošos faktorus, piemēram, nodokļu likmes, ekonomikas cikla rādītājus, valsts pārvaldes efektivitātes rādītājus un citus. Līdztekus, pētījuma modelī tiek izmantota virkne “kontroles” faktoru, lai pārbaudītu rādītāju konsekvenci.

Pilns EY pētījums, tostarp arī metodoloģijas apraksts (arī šīs metodoloģijas trūkumu apskats) un visu valstu ēnu ekonomikas tabulas ir atrodamas pilnajā pētījuma ziņojumā, kas ir pieejams šeit:

Uzņēmējdarbības temperatūra Latvijā ir mērena, bet ar pozitīvu tendenci uzsilt – tā secināts ekspertu diskusijā par uzņēmējdarbības attīstību “Uzņēmējdarbības temperatūra 2025: vēss, remdens vai karsts?”, ko organizēja “StartSchool” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un “Junior Achievement Latvia”. Eksperti norāda – lai attīstītu uzņēmējdarbību Latvijā, ir svarīga izglītība, drosme un atbalsta iespējas reģionos. Tāpat secināts, ka jauniešu interese par uzņēmējdarbību Latvijā pieaug, tomēr veiksmīgai attīstībai nepieciešama ilgtermiņa pieeja, kvalitatīva izglītība un piemērota vide, kas iedrošina uzsākt savu biznesu, ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Diskusija tika organizēta, jo pēdējā gada laikā Latvijas uzņēmējdarbības ekosistēmā un sabiedrībā kopumā vērojama jauna tendence – cilvēki kļūst piesardzīgāki, mazāk gatavi uzņemties riskus, būtiski audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs norādīja: “Uzņēmējdarbība ir risks, un ne visi ir gatavi to uzņemties. Daudzi izvēlas stabilāku vidi, piemēram, darbu publiskajā sektorā, kur vakanču skaits pieaug. Ja gribam redzēt vairāk jaunuzņēmumu, primāri ir jārunā par zināšanām – tieši atbilstoša kvalifikācija un izglītība rada pārliecību un drosmi spert pirmos soļus un uzņemties risku.”

Līdzīgu viedokli pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka “uzņēmējdarbības pamats ir atbilstoša izglītība, kam jāsākas jau skolā. Šobrīd situācija Latvijā pakāpeniski, bet uzlabojas – aizvien vairāk jauno uzņēmēju piedalās pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās – tikai šogad vien pieteikušies jau vairāk nekā 170 topošie uzņēmēji.”

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns uzsvēra: “Pieaug jauniešu interese par uzņēmējdarbību, bet tas ir ilgtermiņa process. Jauniešu motivāciju uzsākt savu biznesu ietekmē veiksmes stāsti, piemēram, jaunuzņēmumu dibinātāju, sporta vai mūzikas pārstāvju pieredze, tomēr kavējoši faktori joprojām ir bailes, nedrošība, ideju un, protams, arī finansējuma trūkums. Mēs veidojam pasākumus visā Latvijā, lai uzņēmējdarbības gars būtu jūtams arī ārpus galvaspilsētas.” Atsaucoties uz pieaugošo skaitu likvidēto uzņēmumu, viņš skaidroja, ka “uzņēmumu likvidācija ne vienmēr ir negatīva, tā var nozīmēt vides attīrīšanos. Jautājums – kāpēc uzņēmumi tiek slēgti, un ko no tā varam mācīties?”

Jaunuzņēmuma dibinātāja Evelīna Pārkere uzsvēra pieredzes nozīmi: “Pirmais uzņēmums bieži vien ir mācību projekts – vieta, kur kļūdīties un augt. Daudziem ir idejas, bet nav skaidrs, kā tās realizēt. Tāpēc īpaši svarīga ir vide, kurā var droši testēt savas ieceres. Tikpat būtiska ir arī uzticama komanda – cilvēki, ar kuriem kopā var īstenot iecerēto.”

Eksperti akcentēja nepieciešamību runāt arī par neveiksmēm un īstenot mācību programmas, kurās iespējams iegūt praktiskas iemaņas un zināšanas, lai sapņotājus pārvērstu darītājos. “Latvijas konkurētspējas pamats ir cilvēkresursi – komandā svarīga ir katra kompetence, un talantīgi speciālisti būs vajadzīgi vienmēr un visur,” norāda eksperti. Diskusijas dalībnieki vienprātīgi secināja – lai Latvijā attīstītos veselīga uzņēmējdarbības vide, nepieciešams ilgtspējīgs atbalsts, sākot no kvalitatīvas izglītības līdz finansējumam.

Tikai drosmīgi un mērķtiecīgi cilvēki spēj pārvarēt bailes, lai no idejas izaugtu veiksmīgs uzņēmums. Tāpēc vēl līdz 13. aprīlim interesenti ir aicināti pieteikties informācijās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmā “StartSchool”. Programma piedāvā bezmaksas mācības, kas iedalītas divos moduļos – tehnoloģijas un bizness. Dalībnieki apgūs pamatzināšanas programmēšanā, vienlaikus rodot izpratni arī par dažādiem ar programmēšanu saistītiem procesiem, jo ikviena jauna produkta radīšanā šīs prasmes ir kritiskas. Papildus dalībnieki iegūs visaptverošas zināšanas par jaunuzņēmumu veidošanu un vadību, ideju ģenerēšanu, prototipu izstrādi, mārketingu, pārdošanu un investīciju piesaisti. Programma ietver praktiskas darbnīcas, uzņēmumu apmeklējumus, hakatonus un prezentāciju treniņus, lai attīstītu prasmes darboties jaunuzņēmumu vidē. Kopumā mācības, kas sāksies šī gada augustā, ilgs 12 mēnešus.

Kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kurām divus pārskata gadus pēc kārtas juridiskā adrese atrodas Latvijā, vidējais darbinieku skaits ir vismaz 250 nodarbināto, kā arī to neto apgrozījums ir vismaz 50 miljoni eiro vai bilances kopsumma ir vismaz 43 miljoni eiro, vajadzēs nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.

To paredz likumprojekts “Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likums”, kas otrdien, 1. aprīlī, pieņemts valdības sēdē. Par vēl būs jālemj un jānobalso Saeimai.

Likumprojekts nosaka, ka dzimumu līdzsvars jānodrošina vienā no diviem veidiem – nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem jāieņem vismaz 40 procenti no padomes amatiem vai arī nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem jāieņem vismaz 33 procenti no visiem padomes un valdes amatiem.

Padomes un valdes kandidātu atlasē primārais kritērijs ir kvalifikācija, kompetence un sniegums, tomēr izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, priekšroka dodama nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam.

Latvijā šobrīd nepastāv regulējums, kas noteiktu mehānismu un pasākumus, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Taču to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra direktīvas prasības par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū.

Pēc Nasdaq Riga datubāzē pieejamajiem datiem, 2025. gada 20. martā Latvijā šobrīd šiem nosacījumiem atbilst divas kapitālsabiedrības – AS DelfinGroup un AS “Amber Latvijas balzams”.

Dzimumu līdzsvaru ir pienākums sasniegt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada martā, salīdzinot ar februāri, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā nedaudz pasliktinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Būvniecībā noskaņojums uzlabojas jau otro mēnesi pēc kārtas

Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem martā bija – 8,6, un, salīdzinot ar februāri, tas pieaudzis par 2 procentpunktiem.

Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums zemāko gada vērtību parasti sasniedz decembrī, bet gada pirmajos mēnešos būtiski uzlabojas. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojas. Martā, salīdzinot ar februāri, konfidences rādītājs specializētajos būvdarbos pieaudzis par 6,7 procentpunktiem un ēku būvniecībā par 4,1 procentpunktu. Savukārt inženierbūvniecībā uzņēmēju noskaņojums jau otro mēnesi pēc kārtas ir pozitīvs (10,2) un martā ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2023. gada aprīļa.

Pārtikas ražotāju noskaņojums uzlabojas

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pēc īslaicīgas pasliktināšanās janvārī pēdējos divos mēnešos pēc sezonāli koriģētiem datiem atkal uzlabojās, lai gan joprojām ir negatīvs (- 5,2).

Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, 11 nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 10 – pasliktinājies, bet divās nav mainījies.

Martā, salīdzinot ar februāri, uzņēmēju noskaņojums uzlabojies vienā no pēc īpatsvara lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm – pārtikas produktu ražošanā. Lai arī noskaņojuma rādītājs šajā nozarē joprojām ir nedaudz mazāks par nulli (- 0,3), taču tas sasniedzis augstāko vērtību kopš 2020. gada septembra. Strauji pieaugusi konfidence arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā sasniedzot augstāko vērtību (6,2) pēdējo divu gadu laikā. Īpaši optimistiski martā, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, bijuši uzņēmēji metālu ražošanā (20,8), bet dzērienu ražošanā augsti konfidences rādītāji saglabājas jau trešo mēnesi pēc kārtas (martā – 13,5). Savukārt koksnes un koka izstrādājumu ražošanā noskaņojums, salīdzinot ar februāri, pasliktinājās (par 1,9 procentpunktiem).

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs

Martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,0, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Arī šogad martā konfidences rādītāji pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir uzlabojušies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Gan pārtikas, gan nepārtikas, gan degvielas mazumtirdzniecībā noskaņojums bijis pozitīvs (attiecīgi 1,9, 0,5 un 8,2), bet automobiļu, to detaļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī auto apkopē un remontā, neskatoties uz uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos, konfidences rādītāji joprojām saglabājas negatīvi (attiecīgi – 6,0 un – 6,5).

Pakalpojumu sektorā kopumā uzņēmēji bijuši visoptimistiskākie

Pakalpojumu sektorā martā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,0, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir pasliktinājies par 0,7 procentpunktiem. Starp optimistiskākajiem martā, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji apdrošināšanas nozarē (25,9), kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producētāji (10,1), informācijas pakalpojumu sniedzēji (13,7), kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (14,2). Toties strauji pasliktinājies uzņēmēju noskaņojums pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē (- 19,2). Kopš 2024. gada oktobra negatīvi noskaņojuma rādītāji bijuši arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē un ēdināšanā (martā attiecīgi – 11,7 un – 10,8). Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 17 nozarēs uzņēmēju noskaņojums martā bija pozitīvs, 12 – negatīvs, bet vienā (izdevējdarbībā) konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.

2025. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 98,3 (tāpat kā iepriekšējā mēnesī). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs bija 101,3, un pēc īslaicīgas krituma iepriekšējā mēnesī atkal pārsniedz ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomiskā nenoteiktība uzņēmējdarbībā kopumā nedaudz pieaug

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā (abos par 0,9 procentpunktiem), bet pieaudzis apstrādes rūpniecībā (par 1 procentpunktu) un mazumtirdzniecībā (par 3 procentpunktiem).

Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā Lietuvā un pagaidām mazāk sekmīgajā Latvijā un Igaunijā. Ja uzņēmēji Lietuvā ir apņēmības pilni ieiet jaunos eksporta tirgos un piedāvāt jaunus produktus, Latvijā un Igaunijā uzņēmēji ir piesardzīgi un domā par izmaksu mazināšanu.

Ņemot vērā atšķirīgās norises Baltijas valstu ekonomikās – Lietuvai 2024. gada prognozēta IKP izaugsme 2,7% apmērā, bet Latvijai un Igaunijai prognozēts IKP kritums (attiecīgi -0,4% un -0,9%) – atšķiras arī uzņēmēju attieksme pret gaidāmajām norisēm šogad. Visvairāk optimistu ir Lietuvā, kur 13% uzņēmēju uzskata, ka biznesam šogad gaidāms pieaugums. Lielākie pesimisti ir Igaunijā, kur 27% uzņēmēju šogad sagaida apgrozījuma samazinājumu. Latvijā optimistu grupā iekļaujas 9% uzņēmēju, bet pesimistu ir divas reizes vairāk – 18%. Vislielākā uzņēmēju grupa visās Baltijas valstīs ir t.s. piesardzīgie optimisti, kuri prognozē nelielu apgrozījuma pieaugumu. Latvijā tādi ir 72%, Lietuvā 71%, bet Igaunijā – 66%. Latvijā un Lietuvā šogad ir viskrasāk ir samazinājies pesimistu skaits – Lietuvā par 9 procentpunktiem (no 24% pērn līdz 15% šogad), bet Latvijā par 4 procentpunktiem (no 22% pērn līdz 18% šogad).

“Vērtējot nozaru griezumā, lielākie optimisti Baltijā ir lauksaimniecībā strādājoši uzņēmumi, bet izteiktākie pesimisti nāk no izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu vidus. Mazie un vidējie šī sektora uzņēmumi tradicionāli ir diezgan skeptiski, un to prognozes par 2025. gadu ir vēl pasliktinājušās. Tas ir saistīts ar vāju privāto patēriņu un mazāku tūrisma plūsmu Baltijas valstīs, nekā pērn bija gaidīts. Satraucošs rādītājs ir tas, ka puse no uzņēmējiem neplāno veikt nekādas investīcijas, kas ilgtermiņā mazinās Baltijas uzņēmēju konkurētspēju. Šī gada aptaujā spilgti parādās uzņēmēju optimisma saikne ar norisēm valsts ekonomikā,” aptaujas datus komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lietuvā apņēmības pilni, Latvijā un Igaunijā – nogaidoši

Arī Baltijas valstu uzņēmēju attieksmi pret šī gada prioritātēm un mērķiem atspoguļo norises ekonomikā. Lietuvas uzņēmēji ir gatavi šogad laist tirgū jaunus produktus un pakalpojumus (45% no aptaujātajiem), ieguldīt ražošanas kapacitātes celšanā (29%), meklēt jaunus eksporta tirgus (22%) un pieņemt jaunus darbiniekus (20%). Latvijas un Igaunijas uzņēmēji ir krietni piesardzīgāki. Viens no galvenajiem mērķiem – uzlabot biznesa stabilitāti (58% Latvijā), kam seko izmaksu optimizācija (55%) un naudas plūsmas palielināšana (33%). Jaunus produktus vai pakalpojums šogad ir gatavi laist tirgū 31% uzņēmēju Latvijā un 29% Igaunijā. Savukārt par jauniem tirgiem domā 13% uzņēmēju Latvijā un tikai 9% Igaunijā.

Vērtējot uzņēmēju attieksmi pret viņu produktu vai pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām, izteiktāk pozitīvs viedoklis ir Lietuvas uzņēmējiem – 23% uzskata, ka pieprasījums šogad pieaugs (+6 procentpunkti salīdzinot ar 2024. gadu). Latvijā izteikti optimisti ir 13%, bet 68% uzņēmēju domā, ka pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem saglabāsies stabils. Latvijā un Lietuvā būtiski samazinājies to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka pieprasījums varētu samazināties, bet Igaunijā skeptiķu skaits nav mainījies – tādu tur ir 25%.

Darbinieku skaits būtiski nemainīsies, galvenais akcents uz pašmāju tirgiem

Vairums Baltijas uzņēmēju šogad neplāno būtiskas izmaiņas darbinieku skaita ziņā, tomēr arī šeit atšķiras Lietuvas attieksme. Ja samazināt darbinieku skaitu visā Baltijā plāno mazāk nekā 10% uzņēmēju, kolektīva paplašināšanu šogad plāno 29% Lietuvas uzņēmēju (pieaugums gada laikā), 15% Latvijas uzņēmēju (nemainīga attieksme) un tikai 7% uzņēmēju Igaunijā (samazinājums gada laikā).

Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju galvenie potenciālie eksporta tirgi. Aptuveni piektdaļa no Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem plāno turpināt darbu esošajos eksporta tirgos, bet Igaunijas uzņēmēju vidū šādu apņemšanos pauž vien 11% uzņēmēju. Jaunus tirgus plāno iekarot 10% Latvijas uzņēmēju, 19% Lietuvas uzņēmēju un tikai 6% Igaunijas uzņēmēju. Pārējie mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji šogad plāno strādāt tikai savā mājas tirgū.

Ar investīcijām nesteidzas

Aptuveni puse no aptaujātajiem uzņēmējiem Latvijā un Lietuvā šogad neplāno veikt investīcijas savas darbības uzlabošanā, bet Igaunijā tie ir pat 60% uzņēmēju. Savukārt no tiem uzņēmējiem, kuri plāno investēt, vislielākais skaits ir iecerējuši uzlabot savus produktus vai pakalpojumus – 25% Lietuvā, 22% Latvijā un 23% Igaunijā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, to uzņēmumu skaits, kuri plāno veikt investīcijas, ir pieaudzis Lietuvā un Latvijā, savukārt Igaunijā tas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājies. Salīdzinoši liels skaits uzņēmēju Latvijā un Lietuvā plāno ieguldīt darbiniekos, kā arī procesu un ražošanas automatizācijā. Digitālajos kanālos savus produktus un pakalpojumus piedāvā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā pēc šī rādītāja atpaliek – e-komerciju izmanto tikai 17% mazo un vidējo uzņēmēju.

Bremzē nodokļi un augstas izmaksas

Galvenās barjeras, ka bremzē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību ir nodokļu slogs, augstas enerģijas cenas, birokrātiskās prasības un inflācija. Nodokļus kā galveno šķērsli attīstībai minējuši visu trīs Baltijas valstu uzņēmēji, piešķirot šim faktoram teju 4 punktus no 5. Otra lielākā problēma uzņēmējiem Latvijā ir enerģijas cenas (3,6 punkti), bet trešā – birokrātija (3,5). Igaunijā kā lielāku problēmu uzņēmēji saskata inflāciju – tas ir otrais attīstību bremzējošais faktors aiz nodokļu sloga. Savukārt Lietuvā otrajā vietā ir birokrātisko prasību slogs. Finansējuma pieejamību Baltijas valstu uzņēmēji nesaskata kā būtisku problēmu, krietni lielākas bažas Latvijā un Lietuvā rada darbaspēka pieejamības problēma (Igaunijā šī faktora nozīme pērn ir samazinājusies).

Pēc tam, kad Azerbaidžānas kompetentā pārtikas aprites uzraudzības iestāde atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) īstenoto pārtikas aprites uzraudzību par efektīvu un pielīdzināmu Azerbaidžānas standartiem, 48 Latvijas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražotāji iekļauti eksportam atzīto uzņēmumu sarakstā.

Latvijas uzņēmumi uz Azerbaidžānu varēs eksportēt produkciju, pamatojoties uz PVD sniegtajām garantijām, un uzņēmumiem netiks prasīts papildu atzinums no Azerbaidžānas iestādes puses. Līdz šim šāda atzīšana tika veikta par maksu.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām. Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Jāņem vērā, ka uzņēmumi dažkārt neapzināti tiek iesaistīti sankciju apiešanas shēmās, īpaši saistībā ar tā saucamajām sektorālajām sankcijām, kas noteiktas pret konkrētām precēm un pakalpojumiem. Tādēļ nepietiekamas sankciju pārbaudes uzņēmumos var novest pie sankciju pārkāpumiem. Visnozīmīgākie sankciju riski Baltijas valstīs ir transporta un loģistikas nozarēs, kā arī saistībā ar dabas resursiem un tehnoloģijām, kuras var izmantot arī militāros nolūkos.

Kādas ir jaunākās sankcijas?

ES nesen ir atjaunojusi sankcijas pret vairāk nekā 2000 Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, pagarinot šos ierobežojumus līdz 2025. gada septembrim. Tāpat 24. februārī, sākoties Krievijas pilna mēroga agresijas Ukrainā ceturtajam gadam, ES pieņēma 16. sankciju paketi pret Krieviju. Šī pakete ir izstrādāta, lai vēl vairāk palielinātu spiedienu uz agresoru, un tā ir daļa no ES apņemšanās panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Līdzvērtīgas sankcijas pieņemtas arī attiecībā pret Baltkrieviju. Cita starpā, 24. februārī tika noteikts pilnīgs darījumu aizliegums ar konkrētiem Krievijas infrastruktūras objektiem: tas ietver divas Maskavas lidostas (Vnukovo lidostu un Žukovska lidostu), četras reģionālās lidostas un vairākas ostas, tostarp, Ust-Lugas un Primorskas ostas Baltijas jūras krastā un Novorosijskas ostu Melnās jūras krastā.

Lai arī ASV kopš prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā nav pieņēmusi jaunas nozīmīgas sankcijas pret Krieviju, joprojām spēkā ir iepriekš pieņemtās sankcijas, tostarp, gan š.g. janvārī pieņemtās plašās sankcijas pret daudzām Krievijas finanšu iestādēm, gan arī iepriekš paplašinātais OFAC mandāts noteikt sankcijas pret tām ārvalstu finanšu iestādēm, kas tieši vai netieši būtu iesaistītas pret Krieviju noteikto sankciju apiešanā, īpaši saistībā ar Krievijas militāri industriālo sektoru. 2025. gada sākumā šādas sekundārās sankcijas tika noteiktas pret vienu no lielākajām bankām Kirgizstānā, kurai pēcāk nācās būtiski ierobežot sniegtos pakalpojumus, t.sk., tika apturēta šīs bankas izsniegto VISA maksājumu karšu darbība un faktiski pārtraukti starptautiskie un daļēji arī vietējie norēķini. Šis risks jāņem vērā arī bankām Latvijā. Arī ES ir tiesības noteikt sankcijas pret personām, kas iesaistītas sankciju apiešanā.

Sankciju apiešana: ko tas var maksāt uzņēmējiem un iedzīvotājiem?

Nereti var novērot, ka sankciju pārkāpēji turpina attīstīt sankciju apiešanas shēmas, padarot tās aizvien sarežģītākas un grūtāk konstatējamas. Turklāt diezgan bieži šajās shēmās tiek iesaistīti arī vietējie uzņēmumi.

Piemēram, tipisks sankciju pārkāpums ir, kad vietējais uzņēmējs pārdod sankcijām pakļautas preces uz tādām ar sankciju apiešanas riskiem saistītām valstīm un teritorijām kā, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, Turcija, Kazahstāna, Honkonga, Serbija, Armēnija, u.c. Savukārt negodprātīgi vietējā uzņēmēja partneri šīs preces pēcāk piegādā partneriem Krievijā, potenciāli sniedzot atbalstu Krievijas veiktajai agresijai pret Ukrainu. Nereti šajā ķēdē, lai slēptu pēdas, tiek iesaistīti vēl papildu starpnieki, tostarp arī ES reģistrēti uzņēmumi.

Cits tipisks sankciju pārkāpums ir vietējo uzņēmēju sniegtie pakalpojumi, īpaši IT, mārketinga un reklāmas jomās, kur šo pakalpojumu saņēmēji ir čaulas uzņēmumi trešajās valstīs, kas patiesībā tieši vai netieši pieder uzņēmumiem Krievijā, par ko var iestāties atbildība kā par sankciju pārkāpumu.

Jāņem vērā, ka it īpaši pēdējā gada laikā ir stājusies spēkā virkne jaunu prasību, kas jāievēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai kuriem ir meitas sabiedrības trešajās valstīs. Tostarp atsevišķos gadījumos var būt pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmas, lai novērstu reeksporta uz Krieviju risku, kā arī pienākums trešajās valstīs reģistrētiem meitasuzņēmumiem ievērot ES sankcijas.

Savukārt privātpersonām jāņem vērā, ka, arī strādājot attālināti no ES teritorijas, var tikt pārkāptas sankcijas, ja pakalpojumu gala saņēmējs ir reģistrēts Krievijā vai Baltkrievijā un pret šo jomu ir noteiktas sankcijas, piemēram, audita, grāmatvedības un nodokļu konsultācijas; būvniecības, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; IT konsultācijas un juridiskas konsultācijas; reklāma, tirgus izpēte un sabiedriskās domas aptaujas. Šie ierobežojumi skar arī darba tiesiskās attiecības.

Tāpat ir aizliegts turēt kontus Krievijas un Baltkrievijas bankās, pret kurām noteiktas sankcijas, kas paredz līdzekļu iesaldēšanu, tostarp, arī veikt netiešus maksājumus no Krievijas uz kontiem finanšu iestādēs ES dalībvalstīs. Kā arī ir aizliegts uz Krieviju un Baltkrieviju vest eiro banknotes, izņemot personīgām ceļojuma vajadzībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī ceļojot ES pilsoņiem ir saistošas noteiktās sankcijas. Līdz ar to, piemēram, degvielas uzpilde DUS, kas pieder sankcijās iekļautam degvielas uzpildes staciju tīklam, ir aizliegta.

Kam pievērst uzmanību jeb sankciju “sarkanie karogi”
Ir vairāki būtiski aspekti, kas var signalizēt par sankciju pārkāpumiem:

Ja, pārbaudot informāciju par darījuma partneri, tiek atklāts, ka sniegtā informācija ir apšaubāma, piemēram, uzņēmums nav reģistrēts norādītajā adresē vai uzņēmumam ir cita darbības joma, kas nav saistīta ar darījumu.
Darījuma partneris nesniedz precīzu un dokumentētu informāciju par preču izcelsmi vai galamērķi, vai preču ražotāju vai saņēmēju. Iespējams, ka sniegtie dokumenti liecina par viltojumu vai vēlāk veiktiem labojumiem.
Dokumenti vai detaļas, ko sniedz darījuma partneris no ES vai trešās valsts, satur datus par kontiem Krievijas vai Baltkrievijas bankās vai ar tā darbību nesaistītās valstīs vai arī min adreses šajās valstīs.
Jaunajiem darījuma partneriem, īpaši no ES valstīm, ir grūti noskaidrot precīzu īpašumtiesību struktūru vai tā ir ļoti sarežģīta, bieži tiek iesaistīti ārzonas uzņēmumi, un patiesais labuma guvējs nav zināms.
Kā ievērot sankcijas 5 soļos?

Novērtējiet savus specifiskos riskus

Ja uzņēmums ir identificējis konkrētus sankciju riskus (piemēram, eksportē dronus uz Centrālāzijas valstīm), tie ir jāmazina ar atbilstošiem pretpasākumiem. Piemēram, ja ir darījuma partneri valstī, kas pazīstama kā vidutājs sankciju apiešanā, ir jāapsver pasākumi, kā varētu pārliecināties, ka preces tālāk netiek piegādātas uz neatļautu galamērķi.

Veiciet sākotnējo sankciju pārbaudi

Ja uzņēmums jau veic sankciju pārbaudes, ir jāpārliecinās, ka šīs pārbaudes ir efektīvas un to rezultāti tiek dokumentēti. Uzņēmumam, kam piemīt paaugstināti sankciju riski, būtu jānozīmē darbinieks, kurš ir atbildīgs par šo kontroļu veikšanu. Nav nepieciešams pieņemt darbā “sankciju speciālistu”; šo kontroli, iespējams, var veikt, piemēram, zinošs grāmatvedis vai jurists.

Izveidojiet iekšējo procedūru

Uzņēmumam, kam piemīt paaugstināti sankciju riski, būtu jāizstrādā specifiska procedūra sankciju ievērošanai. Turklāt atsevišķos gadījumos pienākumu izveidot šādu iekšējo kontroles sistēmu nosaka likums. Šajā procedūrā, cita starpā, būtu jānosaka, kā tiek veikta sankciju pārbaude, kādi tehniskie rīki tiek izmantoti un cik regulāri tiek pārbaudīti darījuma partneri.

Ieviesiet pastāvīgus kontroles mehānismus
Sankciju pārkāpums ir smags noziegums, par ko var iestāties Krimināllikumā noteiktā atbildība. Tāpēc ir nekavējoties jāziņo tiesībsargājošajām iestādēm par jebkādu pārkāpumu vai mēģinājumu iesaistīt uzņēmumu sankciju apiešanā. Tāpat arī šādos gadījumos būtu jāizvērtē turpmākā sadarbība ar šādu partneri. Līdz ar to ir nepieciešams veikt pastāvīgus uzraudzības pasākumus, it īpaši, ja ir darījuma partneri augsta riska valstīs.

Iekļaujiet līgumos sankciju klauzulas

Parūpējieties par savu finanšu drošību, iekļaujot līgumos tā saucamās sankciju klauzulas. Sankciju klauzulā ne tikai var paredzēt, ka līgums var tikt vienpusēji izbeigts, ja tiek konstatēts, ka uz kādu no pusēm ir attiecināmas sankcijas, bet arī noteikt pienākumu otrai līguma pusei ievērot ES un ASV sankciju prasības, kā arī noteikt iespējas veikt kontroles pasākumus.

Piemēram, var paredzēt tiesības pārtraukt piegādes un apturēt vai izbeigt līguma darbību, vai noteikt līgumsodu, tiklīdz uzņēmums uzzina par līguma partnera pārkāpumu attiecībā uz līgumsaistībām neeksportēt attiecīgās preces vai tehnoloģijas uz Krieviju. Tāpat sankciju klauzulā var paredzēt tiesības veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par preču vai pakalpojumu gala saņēmējiem, kā arī partnera pienākumu informēt pārdevēju vai eksportētāju, ja tiek konstatēts, ka preces tikušas piegādātas uz valsti vai teritoriju, pret kuru noteiktas attiecīgas sankcijas.

Saiva Krastiņa, bankas Citadele Sankciju atbilstības daļas vadītāja

2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

Salīdzinot ar 2024. gada februāri, bezdarba līmenis ir palicis nemainīgs.

Sieviešu bezdarba līmenis februārī palicis nemainīgs, taču vīriešu – palielinājies par 0,2 procentpunktiem līdz 8,9 %.

Februārī Latvijā bija 67,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 0,8 tūkstošiem vairāk nekā janvārī un par 1,8 tūkstošiem mazāk nekā 2024. gada februārī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 0,6 tūkstošiem līdz 40,9 tūkstošiem, taču bez darba esošo sieviešu skaits palielinājās par 0,2 tūkstošiem līdz 26,6 tūkstošiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7 %, un kopš janvāra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2024. gada februāri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenis tiek aprēķināts netieši, izmantojot CSP darbaspēka apsekojuma ceturkšņu novērtējumus un NVA mēnešu datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem.

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) arvien vairāk apzinās e‑komercijas potenciālu, taču daudzi joprojām to neizmanto. Luminor pērn veiktā aptauja* atklāj, ka ceturtdaļa jeb 25% Latvijas MVU uzskata, ka papildu zināšanas par e‑komercijas risinājumiem un efektīvas naudas plūsmas pārvaldību būtiski veicinātu viņu biznesa izaugsmi.

Lai gan e‑komercija arvien ir nozīmīga, dati liecina, ka lielākajai daļai MVU pārdošanas apjomi internetā joprojām ir salīdzinoši nelieli. 26% MVU, kas pagājušajā gadā saņēma ienākumus no e‑komercijas, tie veidoja līdz 15% no visas peļņas. Savukārt 11% MVU no pārdošanas internetā saņēma 16% līdz 30% no savas gada peļņas.

Tajā pašā laikā ceturtdaļa Latvijas MVU apgalvoja, ka papildu zināšanas par e‑komercijas risinājumiem un efektīvas naudas plūsmas pārvaldību veicinātu viņu izaugsmi.

“Mēs redzam, ka Latvijas MVU apzinās e‑komercijas potenciālu, bet, iespējams, vēl nav spēruši izšķirošos soļus, lai to pilnībā izmantotu. Uzlabojot savas zināšanas par e‑komercijas risinājumiem un ieviešot tos praksē, paveras ne tikai jaunas klientu auditorijas, bet arī ir pieejami ātri un ērti maksājumi. Katram uzņēmumam ir individuāli jāizvērtē, vai nepieciešams savu darbību sākt tiešsaistē. Statistikas dati liecina, ka iepirkšanās tiešsaistē vēl aizvien ir aktuāla lielai daļai klientu un iepirkšanās paradumi ir nostiprinājušies. Līdz ar to daudziem uzņēmumiem tas varētu būt arī kā katalizators “nākamā līmeņa” sasniegšanai,” saka Mareks Gurauskas, Luminor bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Arī Igaunijā un Lietuvā, attiecīgi 22% un 19% mazo un vidējo uzņēmumu, kas pagājušajā gadā saņēma ienākumus no e‑komercijas, tie veidoja līdz 15% no visas peļņas. Savukārt 30% Igaunijas un 21% Lietuvas MVU norādīja, ka papildu zināšanas par e‑komercijas risinājumiem un efektīvas naudas plūsmas pārvaldību veicinātu viņu izaugsmi.

Tikmēr Latvijas statistikas dati liecina, ka 2024. gadā apmēram 72% sieviešu un 69% vīriešu vismaz reizi iepirkās internetā. Populārāko pirkumu sarakstā noturīgi ir apģērbu un apavu vai aksesuāru kategorija (58%), tai seko elektropreces un sadzīves tehnika (26%), kā arī medikamenti (24%)1.

Martā sākas gada ienākumu deklarācijas par 2024. gadu iesniegšanas periods. Iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1. jūlijam. Savukārt, brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu deklarēšanai un nodokļa atgūšanai, deklarāciju var iesniegt trīs gadu garumā. Tādēļ aicinām nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

Lai nodrošinātu EDS un tajā izvietoto pakalpojumu darbības nepārtrauktību un izvairītos no sistēmu pārslodzes, šogad ir ieviesta EDS lietotāju rindošana. Tā nodrošinās secīgu lietotāju pieprasījumu apstrādi un informēs lietotājus par sagaidāmo pakalpojuma pieejamību jeb rindas kārtību. Proti, gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi būs pieslēdzies pārmēru liels lietotāju skaits, cilvēki tiks automātiski novirzīti uz virtuālu “uzgaidāmo telpu”. Tajā ikviens redzēs aktuālo pieslēgumu skaitu (cik cilvēki vēl vienlaikus ir pieslēgušies sistēmai) un tiks informēts par iespējamo pieslēgšanās laiku.

Kam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija?

Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, no kuru ienākumiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav samaksāts pilnā apmērā – piemēram, tiem iedzīvotājiem, kuri veica saimniecisko darbību vai kuri ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemts mazākiem ienākumiem atbilstošs neapliekamais minimums, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc pēc deklarācijas aizpildīšanas varētu būt jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa.

Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļa atvieglojumus. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus. Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2024. gadu, bet arī par 2023. un 2022. gadu, bet līdz 2025. gada 23. jūnijam – vēl arī par 2021. gadu.

Nodokļa pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.

Iedzīvotāji, kas pērn pieteicās pārmaksas automātiskai saņemšanai bez deklarācijas aizpildīšanas, šo pārmaksu saņems laikā no 1.oktobra līdz 31.decembrim. Tomēr arī tad, ja cilvēks ir pieteicies automātiskajai atmaksai, viņš noteikti drīkst arī iesniegt deklarāciju – lai iesniegtu attaisnoto izdevumu čekus vai lai pārmaksu saņemtu ātrāk nekā sākot no 1.oktobra.

Plašāka informācija par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”.

Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju?

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas vai VID piešķirto lietotājvārdu un paroli, kā arī SmartID, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var pievienot savai deklarācijai. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte.

Iedzīvotāji, kam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā un iesniegšanā EDS, ir arī aicināti doties uz jebkuru no vairāk nekā 200 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā (https://www.pakalpojumucentri.lv/vpvkac), kur darbinieki sniegs pilnvērtīgu palīdzību. VPVKAC ir pieejams arī e-pakalpojums “Gada ienākumu deklarācijas pieņemšana”.

Pēc iepriekšēja pieraksta (pierakstīties var, zvanot pa tālruni + 371 67120005), atbalstu klātienē var saņemt arī astoņos VID klientu apkalpošanas centros. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.

Un tikai gadījumā, ja cilvēkam nav nevienas no minētajām iespējām, gada ienākumu deklarācijas veidlapas joprojām var izdrukāt VID tīmekļvietnē, aizpildīt un nosūtīt VID pa pastu (Talejas iela 1, Rīga, LV-1978), tomēr papīra veidlapā pastāv ļoti augsts risks norādīt nekorektus datus, jo tādā gadījumā cilvēkam pašam deklarācijā jāieraksta visa informācija, kas citādi elektroniski tiktu ielasīta no dažādām valsts informācijas sistēmām.

Jāuzmanās no krāpniekiem!

Deklarāciju iesniegšanas laikā īpaši jāuzmanās no krāpniekiem, kas uzdodas par VID. Lai atgūtu pārmaksāto nodokli, iedzīvotājiem ir tikai jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, nekādas citas darbības nav jāveic. Deklarāciju jāaizpilda tikai EDS https://eds.vid.gov.lv. VID iedzīvotājiem nesūta īsziņas un e-pastus, neaicina ievadīt savus datus, sekot nepazīstamām saitēm, instalēt jebkādas programmas. Īsziņas, e-pasti un arī zvani, kas aicina veikt šādas darbības nodokļu pārmaksas atgūšanai, ir krāpnieciski. Plašāka informācija par to, kam pievērst uzmanību, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, pieejama VID tīmekļvietnē.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni + 371 67120000 (svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu). Jautājumus var uzdot arī VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID” un visu diennakti – arī virtuālajam asistentam Tomam VID tīmekļvietnē.