LUAC

Pasaules garīgās veselības diena (World Mental Health Day) tiek atzīmēta 10. oktobrī, kurai veltīti pasākumi jau vairākus gadus tiek īstenoti arī Latvijā. Šogad Pasaules garīgās veselības dienas sauklis ir “Garīgās veselības aprūpe visiem: padarīsim to par realitāti!”.

Pasaules garīgās veselības dienas vispārējais mērķis ir palielināt izpratni par garīgās veselības jautājumiem visā pasaulē un mobilizēt centienus garīgās veselības atbalstam gan ikdienā, gan darba vidē.

Laikā, kad piedzīvojam dažādus globālus ģeopolitiskos un ekonomiskos satricinājumus un to sekas (Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācija u.c.), ir būtiski neatstāt novārtā garīgās veselības jautājumus.

Pētījumu kompānija Kantar šajā kontekstā veica aptauju, kurā noskaidroja, kā strādājošie Latvijā vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu, kā arī novērtēja strādājošo viedokli par darba devēju rūpēm par darbinieku garīgo veselību.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka aptuveni 2/3 jeb 65% darbinieku savu emocionālo labsajūtu vērtē kopumā pozitīvi (tostarp 50% vērtē drīzāk pozitīvi un 15% – pozitīvi), kamēr nedaudz vairāk nekā 1/4 jeb 28% darbinieku – kopumā negatīvi (tostarp 23% vērtē drīzāk negatīvi un 5% – negatīvi).

Savu emocionālo labsajūtu salīdzinoši pozitīvāk vērtē darbinieki, kuri organizācijā nostrādājuši salīdzinoši neilgu laiku (1-2 gadus), darbinieki ar augstiem ģimenes vidējiem un arī personīgajiem (1001 EUR un vairāk) ienākumiem, tie nodarbinātie, kuri ar savu pašreizējo darbu un ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir apmierināti, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kā arī tie strādājošie, kuru organizācijās seko līdzi un rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē.

Savukārt caurmērā negatīvāk savu emocionālo labsajūtu vērtē darbinieki ar zemiem (līdz 300 EUR) ģimenes vidējiem ienākumiem, transporta jomā nodarbinātie, tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir neapmierināti un nav apmierināti arī ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, kā arī tie strādājošie, kuru organizācijās neseko līdzi un nerūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē.

Dati liecina, ka nedaudz vairāk nekā 1/3 jeb 35% darbinieku ir atzinuši, ka organizācijas kopumā seko līdzi un rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē, un arī, ka organizācijās darbinieki tiek informēti un izglītoti par garīgās veselības un stresa pārvaldības jautājumiem. Savukārt 31% darbinieku ir norādījuši, ka organizācijas piedāvā dažādus atbalsta veidus darbinieku garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai (piem., apmaksātas speciālistu konsultācijas, lekcijas), kamēr 1/5 jeb 19% strādājošo ir uzsvēruši, ka organizācijās ir izstrādāta un darbojas specializēta garīgās veselības uzturēšanas un uzlabošanas programma.

To, ka organizācijas kopumā seko līdzi un rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē, ka darbinieki tiek informēti un izglītoti par garīgās veselības un stresa pārvaldības jautājumiem, un, ka organizācijas piedāvā dažādus atbalsta veidus darbinieku garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai, salīdzinoši biežāk norāda darbinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, strādājošie ar augstiem (1001 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem, finanšu un apdrošināšanas nozarē nodarbinātie, lielo uzņēmumu darbinieki (250 un vairāk darbinieku), darbinieki, kuru organizācijās ir personāla vadītājs vai speciālists, darbinieki, kuri ar savu pašreizējo darbu ir apmierināti, kā arī “hibrīddarba” režīmā strādājošie.

Šiem trijiem apgalvojumiem par organizāciju rūpēm par darbinieku garīgo veselību vidēji biežāk nepiekrīt strādnieki, darbinieki ar vidēji zemiem (501 – 700 EUR) personīgajiem ienākumiem, būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās nodarbinātie, mazajos uzņēmumos (10 – 49 darbinieki) strādājošie, darbinieki, kuru organizācijās nav personāla vadītājs vai speciālists, kā arī darbinieki, kuri ar savu pašreizējo darbu un ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru nav apmierināti.

Interesanti atzīmēt, to, ka organizācijās ir izstrādāta un darbojas specializēta garīgās veselības uzturēšanas un uzlabošanas programma, caurmērā biežāk norāda finanšu un apdrošināšanas jomā nodarbinātie, lielo uzņēmumu darbinieki (250 un vairāk darbinieku), tie, kuri strādā tikai mājās vai arī “hibrīddarba” režīmā.

Personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Emocionālajai labsajūtai ir būtiska ietekme uz cilvēka garīgo veselību. Turklāt emocionālā labsajūta ietekmē ne vien cilvēka veselību un attiecības ar līdzcilvēkiem, bet arī darba produktivitāti. Bez paša cilvēka ieguldījuma ļoti nozīmīga loma tās veicināšanā ir arī apkārtējai videi, tai skaitā darba devējam un kolēģiem. Lai arī puse (49%) darba ņēmēju piekrīt kādam (vismaz vienam) no apgalvojumiem par darba devēju rūpēm garīgās veselības kontekstā, kas vērtējams pozitīvi, tomēr pārdomas raisa fakts, ka gandrīz puse (45%) nepiekrīt nevienam apgalvojumam par to, ka organizācijas, kurās viņi strādā, vismaz kaut kādā mērā sekotu līdzi un rūpētos par darbinieku garīgo veselību darba vidē, šeit pat īsti nerunājot par kādiem specializētiem atbalsta veidiem vai programmām.”

Salīdzinot ar saviem Baltijas kaimiņiem, vienmēr esam izskatījušies mazāk uzņēmīgi, un tā ir patiesība – absolūts vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju neplāno uzsākt savu biznesu – liecina aptauja, ko veica talantu piesaistes aģentūra Nextra un pētījumu aģentūra Norstat Latvija. Uzņēmīgākie Latvijas iedzīvotāji dzīvo Pierīgā: Mārupē, Babītē, Jūrmalā, Baložos, Ogrē, Olainē utt. «Ābols no ābeles tālu nekrīt, vēsta teiciens. Ņemot vērā, ka starp jauniešiem līdz 29 gadu vecumam ir divreiz vairāk sava biznesa uzsākt gribētāju nekā starp citām vecuma grupām (10%), var pieņemt, ka viņu piemērs ir vecāki vai tuvākie radinieki un draugi», – komentē Evija Šalte, cilvēkresursu jomas eksperte, talantu piesaistes aģentūras Nextra izveidotāja.

Bizness – vientuļniekiem. Starp vecākiem cilvēkiem (no 30 līdz 49 gadiem) par sava uzņēmuma dibināšanu aizdomājas 6%, bet starp tiem, kas ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 5%. Tikai 1% aptaujāto vecākajā vecuma grupā vēlas uzsākt savu biznesu. «Vērojama arī tendence, ka neprecētie cilvēki biežāk vēlas uzsākt savu biznesu, taču tas, manuprāt, ir saistīts ar vecumu, jo uz uzņēmējdarbību tiecas cilvēki, kas ir jaunāki par 29 gadiem», piebilst E. Šalte. Tajā pašā laikā šķirto un atraitņu statusā esošo Latvijas iedzīvotāju vidū uzņēmējdarbību uzsākt vēlas vien 3% – trīs reizes mazāk nekā neprecēto vidū.

Jo lielāka alga – jo lielāka vēlme uzsākt savu lietu. Pētījuma dati rāda, jo lielāka alga, jo vairāk cilvēks tiecas turpināt savu karjeru jau uzņēmējdarbības jomā: piemēram, starp tiem, kas pelna no 1251 līdz 1500 eiro, 12% vēlas uzsākt savu biznesu, bet starp tiem, kas pelna no 551 līdz 750 eiro, – tikai 2%. «Tas ir diezgan likumsakarīgi. Sasniedzis karjeras virsotnes, cilvēks aizdomājas – kas tālāk? Un dažiem atbilde slēpjas nevis darbavietas vai nozares nomaiņā, bet gan savas lietas uzsākšanā», – komentē personāla atlases eksperte.

Patiesi, pētījums parādīja, ka par savu biznesu visbiežāk aizdomājas tie, kas pašlaik nestrādā, vai gluži otrādi – jau tagad darbojas kā vadītāji. «Līdz ar to starp bezdarbniekiem, kuri meklē darbu, sava biznesa gribētāji ir divas reizes vairāk nekā vidēji starp Latvijas iedzīvotājiem. Bet nestrādājošo vai darbu nemeklējošo vidū – veselas 3 reizes vairāk – attiecīgi 12% un 17% pret 5%. Salīdzinoši biežāk par savu uzņēmumu aizdomājas pakalpojumu un tirdzniecības sfēras darbinieki (8%) un vadītāji (8%). Tas skaidrojams ar to, ka pakalpojumu sfēras darbinieku profesijas bieži ir frizieri, manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, masieri un līdzīgu jomu pārstāvji – viņiem darbs sev ļoti bieži ir loģisks solis pēc perioda, kas nostrādāts skaistumkopšanas salonā. Runājot par vadītājiem, pēc vadītāja pieredzes iegūšanas nereti rodas ambīcijas izveidot savu lietu, jo viņiem jau ir atbilstoša pieredze un zināšanas, un viņi vēlas augt tālāk», – skaidro E. Šalte, piebilstot, ka visbiežāk komforta zonā «aizsēžas» kvalificēti speciālisti: viņi ir pietiekami izglītoti, lai nopelnītu labu algu, bet visticamāk nepietiekami ambiciozi, lai vadītu uzņēmumu, tāpēc viņu vidū tikai 3% aptaujāto vēlas dibināt savu uzņēmumu.

Zīmīgi arī tas, ka, jo lielāka mājsaimniecība, jo lielāka vēlme uzsākt uzņēmējdarbību: starp tiem, kas dzīvo vieni, 6% vēlas uzsākt biznesu, starp tiem, kas dzīvo divatā, – 4%, bet starp mājsaimniecībām ar 5 un vairāk cilvēkiem – 8%. Vēl izteiktāka šī attiecība ir saistībā ar bērnu skaitu – starp tiem, kam bērnu nav vai ir viens bērns, biznesu vēlas uzsākt 5%, bet starp tiem, kam ir trīs bērni – jau 13%.

«Tomēr aptauja parāda, ka mūsu valstī nav pietiekami daudz uzņēmēju, – rezumē eksperte, – Ceru, ka nākotnē šī tendence uzlabosies, un būsim drosmīgāki uzsākt uzņēmējdarbību, jo plaukstošs bizness ir – obligāts valsts un ekonomikas attīstības priekšnoteikums», – apstiprina eksperte, piebilstot, ka uzņēmējdarbības attīstībai, protams, ļoti svarīga ir labvēlīga vide – valsts atbalsts, stabilitāte, caurspīdīga nodokļu politika un saprotami likumi.

2022. gadā, kad sākusies pakāpeniska atkopšanās pēc pandēmijas ierobežojumiem, darbā ir iekārtojušies 43 733 bezdarbnieki. Reģistrētā bezdarba līmenis 2022. gada septembra pēdējā nedēļā ir 5,7 %, kas ir zemāks, nekā pandēmijai sākoties.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto vakanču skaits vasarā bija atgriezies pirmspandēmijas laika līmenī, tuvojoties 30 tūkstošu atzīmei. Darba tirgus ir dinamisks un tajā notiek kustība, par ko liecina gan tas, ka šogad vidēji mēnesī 4800 bezdarbnieki iekārtojās darba tirgū, gan tas, ka vidēji mēnesī no darba devēju puses tika pieteiktas 11 tūkstoši vakances.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Latvija ir salīdzinoši maza ekonomika un esam vienotajā Eiropas Savienības tirgū, tāpēc Latvijas darba tirgum jābūt elastīgam un jāpielāgojas. Valsts sniedz iespējas dažādu atbalsta programmu veidā, bet arī pašiem iedzīvotājiem jāapzinās, ka prasmes ir nepārtraukti jāpilnveido, lai uzturētu savu konkurētspēju darba tirgū. Arī darba devēji var sniegt būtisku ieguldījumu savu darbinieku prasmēs, atbalstot aktuālo prasmju apguvi. Saspringtā ģeopolitiskā situācija, izmaksu pieaugums dažādās dzīves jomās ietekmēs arī tautsaimniecību un darba tirgu, tāpēc ieguldījumi cilvēku prasmēs un konkurētspējā ir visu pušu sadarbības un atbildības jautājums.”

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika uzsākts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, NVA reģistrējot vairāk nekā 13 tūkstošus Ukrainas civiliedzīvotāju, izmaksājot nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 7,8 tūkstošiem cilvēku, organizējot sadarbību ar darba devējiem un piedāvājot vakances, kā arī iesaistot pasākumos, kas sekmē iekļaušanos Latvijas darba tirgū.

Covid-19 pandēmijas laiks jau bija aktualizējis nepieciešamību iedzīvotājiem pilnveidot digitālās prasmes, lai tās varētu pielietot ikdienas dzīvē, piemēram, attālinātā darba un mācību vajadzībām. “Nākotnes prasmju iniciatīvas” ietvaros vairāki simti interesentu, gan strādājošie, gan bezdarbnieki, ir iesaistījušies starptautiski atzītu tiešsaistes kursu platformu piedāvātajās mācībās tādās jomās kā IT un datu analīze, digitālais mārketings, projektu vadība u.c. 2022. gadā ir paplašināts digitālo prasmju programmu piedāvājums, lai Latvijas darbaspēks pielāgotos automatizācijas un digitalizācijas tendencēm.

Labklājības ministrija sadarbībā ar NVA paplašina arī pakalpojumu klāstu ne tikai bez darba palikušajiem, bet arī tiem, kuriem ir risks zaudēt darbu un ir svarīga noturēšanās darba tirgū. 2022. gada rudens pusē tiek iedarbinātas tādas jaunas preventīvās atbalsta programmas, kā neformālās izglītības programmas strādājošajiem, reģionālās mobilitātes izdevumu kompensācija darba devējam par savu darbinieku nogādāšanu uz darba vietām, strādājošo cilvēku ar invaliditāti darba vietu pielāgošana atbilstoši darba vietas specifikai.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vērš valdības uzmanību, ka elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt. Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis komentē: “Šobrīd, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus Krievijas kara Ukrainā un citu faktoru dēļ, noteikti ir nepieciešams atbalsts visiem uzņēmējiem un atbalsta apmēram ir jābūt tādam, lai energoresursu cenas Latvijā būtu līdzīgas kā tuvākajā reģionā – Baltijā, Polijā, Skandināvijā un citur. Jo mūsu uzņēmēji konkurē ar šī reģiona uzņēmējiem. Ja Latvijā energoresursu cenas būs ievērojami augstākas, tad ir liels risks, ka mēs varam zaudēt konkurences cīņā un tas var novest pie bankrotiem un tā, ka mūsu uzņēmumus pārpirks ārzemnieki. Tāpat Latvija var zaudēt eksporta tirgus, jo patērētāji var nebūt gatavi iegādāties preces par ievērojami augstāku cenu, un tad jāstrādā ar zaudējumiem, vai eksporta tirgi tiek pazaudēti. Tāpēc šobrīd ir svarīga valsts intervence. Protams, šai intervencei jābūt terminētai, līdz brīdim, kad energoresursu cenas stabilizēsies visā reģionā.”

LDDK prezidents Andris Bite stāsta: “Hiperaugstās energoresursu cenas ir bijusi nepatīkama ziņa lielai daļai Latvijas uzņēmumu, kas liek strauji pārskatīt tuvākās darbības plānus. Tāpēc šajā turbulentajā laikā, savlaicīgs un atbilstošs atbalsts gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ir akūti nepieciešams. Kopā ar Ekonomikas ministriju jau esam izdebatējuši svarīgākās detaļas, tāpēc atbalstām ministrijas priekšlikumu pa atbalstu visiem uzņēmumiem. Tagad svarīgi, lai gan politiķu sadarbības sanāksme, gan Ministru kabineta locekļi to izskata un pieņem, saprotot situācijas nopietnību, kad daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp “būt vai nebūt”.”

Par noskaņojumu uzņēmēju vidū runā AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: “Turpinoties energoresursu cenu straujajam kāpumam, tiek būtiski ietekmēta Latvijas energoietilpīgo uzņēmumu spēja konkurēt eksporta tirgos Eiropas Savienībā un jo īpaši – ārpus tās. Dzirdam, ka izskan aicinājumi Eiropas Savienībā noteikt kopīgus energoresursu cenu griestus. Kamēr šāds lēmums Briselē nav pieņemts, ir jācenšas spert visi iespējamie soļi nacionālā līmenī, lai stabilizētu straujo izmaksu pieaugumu. Citādi energoietilpīgo uzņēmumu attīstība vai pat saimnieciskā darbībā var tikt būtiski kavēta. Arī “Latvijas Finiera” gadījumā atsevišķas ražošanas struktūrvienības ir apdraudētas.”

Ministru kabineta š.g. 20. septembra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsver: “Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs.”

Atbalsta programmas mērķis – mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu.

“Valdība ir apstiprinājusi virkni atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, bet arī mūsu uzņēmumiem ir nepieciešams atbalsts to konkurētspējas noturēšanai. Šodien valdības pieņemtais lēmums ļaus sniegt atbalstu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, kas mums, bez šaubām, ir kritiski svarīgi. Bet arī citi uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, mums ir jāatbalsta, tāpēc papildu vēl aktīvi iesaistāmies ES līmeņa diskusijās, lai paplašinātu atbalsta iespējas un rastu iespēju sniegt atbalstu komersantiem arī nākamgad,” turpina ministre.

Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu (t.i. par š.g. novembri un decembri), pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.

Atbalsts būs pieejams komersantiem, kas atbildīs šādiem nosacījumiem:
• komersants veic saimniecisko pamatdarbību kādā no Ministru kabineta noteikumu pielikumā minētajām nozarēm;
• tā energoresursu izmaksas sastāda vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām;
• kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 MWh vai kopējais gāzes patēriņš 2021. gadā bija vismaz 500 MWh.

Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme, t.i.:
• kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);
• komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;
• biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Atbalstam komersanti varēs pieteikties pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstam komersants varēs pieteikties par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums.

Detalizēti atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā “Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”, kas publicēti Tiesību aktu portālā.

Kā zināms, apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā”, Ministru kabinets š.g. 23. augustā un Saeima š.g. 30. augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardi EUR jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm.  Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.

2022. gada augustā faktiskā bezdarba līmenisLatvijā bija 6,4 %, un salīdzinājumā ar jūliju tas ir samazinājies par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.

Gan sieviešu, gan vīriešu bezdarba līmenis augustā samazinājās par 0,1 procentpunktu, sasniedzot attiecīgi 4,5 % un 8,2 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,8 %, un kopš jūlija, tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, faktiskā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,8 procentpunktiem, reģistrētā – par 0,7 procentpunktiem.

2022. gada augustā Latvijā bija 60,7 tūkstoši bezdarbnieku (21,3 tūkstoši sieviešu un 39,4 tūkstoši vīriešu), kas ir par 0,9 tūkstošiem mazāk nekā jūlijā, un par 7,0 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 0,6 tūkstošiem, taču sieviešu – par 0,3 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.

Neskaidrības par to, vai ziemā uzņēmumiem pietiks energoresursu, cik tie maksās un kādi būs valdības atbalsta pasākumi, rada bažas, kā izdzīvot un kā rast labākos risinājums biznesa un darba vietu saglabāšanai – to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes organizētā Biznesa klubā Bauskā secināja Zemgales uzņēmēji. Nevienam no viņiem nav šaubu, ka ziema būs sarežģīta, tādēļ uzskata, ka palīdzība no valsts puses nepieciešama nekavējoties.

«Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija Latvijā varētu būt 10%, bet šobrīd redzam – līdz gada beigām tā varētu kāpt apmēram līdz 25%. Lai gan atsevišķās tautsaimniecības jomās, piemēram, metālapstrādē vērojama izejvielu cenu stabilizācija, tomēr tās joprojām ir augstas. Lielākā problēma ir tas, ka energoresursu pakalpojumu piegādātāji šobrīd neslēdz ilgtermiņa līgumus un nefiksē cenu, tādēļ uzņēmējiem ir grūti plānot finanses, un, nesaņemot atbalstu, var nākties uz laiku apturēt darbu un atlaist darbiniekus, kas būs milzu slogs valsts sociālajam budžetam,» pasākuma laikā uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Lai atbalstītu savus darbiniekus šajā finansiāli smagajā laikā, uzņēmēji vismaz par 10% palielinājuši strādājošo algas. Tajā pašā laikā iepirkumu un pasūtījumu skaits būtiski samazinājies un parādās recesijas draudi ar ekonomikas «atdzišanas» pazīmēm. «Valdība jau augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem granta veidā tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums par periodu no šā gada 1. februāra līdz 31. decembrim, paredzot tam valsts budžeta līdzekļus 50 miljonus eiro apmērā. Diemžēl šim atbalstam vēl nav saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas. Jācer, ka tas notiks drīz, jo augstās energoresursu cenas vēl vairāk mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā,» piebilda I.Kanaška.

Ilgtermiņā domājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, LTRK ir sagatavojusi rekomendācijas politisko partiju ekonomikas programmām 1.oktobrī paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām. Tajās uzņēmēji iekļāvuši 26 punktus, kuru realizācija palīdzētu uzņēmējdarbības attīstībai un valsts ekonomiskajai izaugsmei. «Vēlamies, lai valdība uz uzņēmējiem raudzītos kā uz profesionāliem padomdevējiem un līdzvērtīgiem partneriem. Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkresursiem, tostarp darbaspēka trūkumam, un enerģētikai,” svarīgākos rekomendāciju punktus iezīmēja LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Biznesa klubā piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš iepazīstināja ar uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā, īpaši uzsverot, ka Bauskas novads ir Latvijas «maizes klēts». Pašvaldības vadītājs, runājot par uzņēmējdarbības attīstību, lielas cerības liek uz iecerēto «Rail Baltica» projektu, kas sekmēs loģistikas jautājumus, tajā skaitā pieslēgumus novadā attīstītajiem biznesa parkiem.

Latvijā aptuveni puse (53 %) aptaujāto iedzīvotāju par lielāko šķērsli sava biznesa uzsākšanai uzskata nodokļu slogu, starp izaicinājumiem nosaucot arī finansējuma piesaisti un pieredzes trūkumu. Tas secināts inovatīvo biznesa ideju konkursa “Ideju kauss” veiktajā pētījumā, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) veikusi kopā ar kompāniju “Norstat”.

Finansējuma piesaisti par lielāko šķērsli biznesa uzsākšanā izceļ nepilna puse (48 %) aptaujāto, nedaudz mazāk (41 %) pieredzes trūkumu. Vēl par nozīmīgu barjeru katrs trešais (32 %) cilvēks atzīst konkurētspējīgu ideju, piektajā vietā gandrīz trešdaļa (29 %) aptaujāto ierindo izgāšanās risku.

“Pētījums uzskatāmi parāda, ka cilvēki par vislielāko barjeru atzīst nodokļu slogu, tomēr OECD indeksā Latvijas uzņēmējdarbības nodokļu sistēma novērtēta kā otra konkurētspējīgākā starp dalībvalstīm. Tāpat finansējuma piesaiste un pieredzes trūkums joprojām dominē kā nozīmīgi šķēršļi biznesa vides attīstībā. Tāpēc rosinu pieteikties inovatīvo biznesa ideju konkursā “Ideju kauss”, lai iegūtu zināšanas par uzņēmējdarbību un pretendētu uz starta kapitālu, kas veicinās jaunu uzņēmumu attīstību valstī,” pauž LIAA Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktors Ņikita Kazakevičs.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka vismaz katram trešajam (35 %) Latvijas iedzīvotājam ir grūti nosaukt starta kapitālu, kas būtu nepieciešams sava biznesa uzsākšanai. “Nezinu” ir izplatītākā atbilde starp respondentiem. Vēl teju trešdaļai (30 %) cilvēku savas biznesa idejas īstenošanai vajadzīgais finansējums ir līdz 10 000 eiro, kas ir konkursa “Ideju kauss” uzvarētāja balva. Vēl 13 % iedzīvotāju nepieciešamais finansējums ir virs 10 000 eiro, nepārsniedzot 30 000 eiro. Tikpat aptaujātie atzīst, ka biznesa uzsākšanai vajadzīgi vairāk nekā 50 000 eiro, bet vismazāk aptaujāto norāda, ka nepieciešams finansējums virs 30 000, nepārsniedzot 50 000 eiro.

Aptauja veikta LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursa “Ideju kauss 2021” ietvaros 2022. gada augustā, intervējot 1000 Latvijas iedzīvotājus 18 – 74 gadu vecumā.

Pieteikšanās Latvijas lielākajam inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss” ir atvērta līdz 6. septembrim. Pretendenti savas biznesa idejas var iesniegt, elektroniski reģistrējoties un piesakot dalību šeit: ej.uz/IdejuKauss2022. Profesionāla vērtēšanas komisija spēcīgākos kandidātus virzīs konkursa otrajā kārtā. Plašāka informācija mājaslapā: www.idejukauss.lv.

Konkursa “Ideju kauss 2022” gaitā dalībnieki apgūs un papildinās biznesa zināšanas, pilnveidos savu ideju un sacentīsies par naudas balvām no 1500 līdz 10 000 eiro biznesa uzsākšanai. Balvas tiks piešķirtas 12 ideju autoriem. Kopējais balvu fonds ir 40 000 eiro, ko nodrošina LIAA un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Saeima pieņēmusi grozījumus likumos, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai mazinātu pieaugošo energoresursu cenu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz piemērot elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā, tiem elektroenerģijas galalietotājiem, kas ir juridiskas personas un kurām netiek piemērots mājsaimniecībām paredzētais sistēmas pakalpojumu tarifs.

Maksa par sistēmas pakalpojumiem juridisko personu elektroenerģijas rēķinos veido aptuveni desmit procentus izmaksu, minēts likumprojekta anotācijā. To veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa. Sadales un pārvades sistēmu operatoriem negūtie ienākumi tiks kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Likums noteic, ka atbalsta pasākumi paredzēti no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsts netiek piemērots valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskām personām, kam piemērotas sankcijas.

Tāpat likums paredz no šā gada 1.septembra līdz 31.decembrim elektroenerģijas galalietotājiem piemērot obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu pilnā apmērā.

Ministru kabinetam uzdots viena mēneša laikā izstrādāt energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, kuras mājokli apkurina ar propāna gāzi. Atbalsts jāparedz par laika posmu no šā gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Savukārt, lai esošajā ģeopolitiskajā situācijā sekmētu tirgus stabilizāciju attiecībā uz energoresursu cenu pieaugumu un saglabātu uzņēmumu konkurētspēju, ieviests jauns atbalsta pasākums granta veidā apstrādes rūpniecības energoietilpīgu uzņēmumu darbības turpmākai nodrošināšanai, paredz pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma izmaiņas. Šim atbalstam varēs kvalificēties uzņēmumi, kuru elektroenerģijas izmaksas veido vismaz desmit procentus no kopējām izmaksām un elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas gadā, skaidro likumprojekta autori.

Foto: Valsts kanceleja

Latvijā aptuveni puse (47 %) jeb katrs otrais aptaujātais “Gen Z” paaudzes pārstāvis sapņo par sava biznesa uzsākšanu, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2022” ietvaros veiktais pētījums sadarbībā ar kompāniju “Norstat”.

Izsalkums pēc sava biznesa uzsākšanas un sapnis par tā realizāciju pakāpeniski sarūk līdz ar vecumu. Ja Z paaudzē gandrīz katrs otrais respondents izrāda vēlmi par debiju uzņēmējdarbībā, tad sabiedrība kopumā ir piezemētāka. Vien nepilna trešdaļa (29 %) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka sapņo par sava biznesa uzsākšanu.

“Mums jāuzdrīkstas sapņot, darīt un transformēt idejas biznesos. Cilvēkiem ir bail no patēriņa cenu kāpuma un, protams, neprognozējamības. Bet svarīgi atcerēties, ka svaigas un inovatīvas biznesa idejas ir ekonomikas dzinējspēks, kas veido valsts izaugsmi un attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc mēs jau 14 gadus aicinām visus no 18 gadu vecuma pārbaudīt savas idejas konkurētspēju, apgūt pirmos soļus biznesā, lai piepildītu sapni par uzņēmējdarbību,” uzsver LIAA Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktors Ņikita Kazakevičs.

Kā secināts pētījumā, par sava biznesa uzsākšanu vecumā no 30 līdz 39 gadiem sapņo virs trešdaļas (39 %) aptaujāto, bet vecumā no 40 līdz 49 gadiem tikai katrs ceturtais (28 %) iedzīvotājs.

Uz jautājumu, kas ir lielākais ieguvums, uzsākot savu biznesu, vairāk nekā puse (57 %) cilvēku uzsver neatkarību. Tā ir izplatītākā atbilde visās vecuma grupās. Par otru vērtīgu priekšrocību 42 % iedzīvotāju atzīst savu sapņu realizēšanu, kā arī darba un hobija apvienošanu. Vēl nepilna ceturtdaļa (27 %) cilvēku par nozīmīgu ieguvumu uzskata pašizaugsmi.

Aptauja veikta LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursa “Ideju kauss 2021” ietvaros 2022. gada augustā, intervējot 1000 Latvijas iedzīvotājus 18 – 74 gadu vecumā.

Pieteikšanās Latvijas lielākajam inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss” ir atvērta līdz 6. septembrim. Pretendenti savas biznesa idejas var iesniegt, elektroniski reģistējoties un piesakot dalību šeit. Profesionāla vērtēšanas komisija spēcīgākos kandidātus virzīs konkursa otrajā kārtā. Plašāka informācija mājaslapā: www.idejukauss.lv.

Konkursa “Ideju kauss 2022” gaitā dalībnieki apgūs un papildinās biznesa zināšanas, pilnveidos savu ideju un sacentīsies par naudas balvām no 1500 līdz 10 000 eiro biznesa uzsākšanai. Balvas tiks piešķirtas 12 ideju autoriem. Kopējais balvu fonds ir 40 000 eiro, ko nodrošina LIAA un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).