Vien katrs desmitais Latvijas uzņēmums mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā, kuru biznesa partneris ir arī Lielbritānija, “Brexit” ietekmi uz biznesu novērtējuši negatīvi, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Savukārt visretāk “Brexit” sekas uzņēmējdarbībai Baltijas mērogā jūt uzņēmumi Latvijā (67 %) un Lietuvā (54 %), bet visvairāk – Igaunijā (74 %).

Vaicājot par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības sekām uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, 56 % Latvijas MVU uzņēmumu norādījuši, ka „Brexit” nekādi neietekmēs viņu biznesu, jo tie neattīsta savu uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. Šādi atbildējuši arī 65 % aptaujāto uzņēmēju Igaunijā un 39 % Lietuvā. Vienlaikus aptuveni puse Baltijas uzņēmēju atzīmējuši, ka biznesa izaugsmi 2021. gadā neplāno tieši neskaidrību dēļ ar globāliem notikumiem, tai skaitā “Brexit”. Šajā jautājumā vispiesardzīgākie ir tieši Latvijas uzņēmumi – 57 % norādījuši, ka izaugsmi šobrīd ir iepauzējuši.

“Tas ir tikai likumsakarīgi, ka vien neliela daļa Latvijas uzņēmumu sajutuši negatīvu “Brexit” ietekmi, jo Lielbritānija nav primārais mazo un vidējo uzņēmumu eksporta tirgus. Tāpat tikai pēdējā brīdī pirms pārejas perioda beigām izdevās noslēgt vienošanos, kas ļaus arī turpmāk uz Apvienoto Karalisti eksportēt preces bez muitas nodevām. Vairāk nekā pusi preču eksporta uz šo valsti veido koksnes izstrādājumi, briti tos pirktu jebkurā gadījumā, jo pašiem savu mežu ir maz, bet Latvija varētu zaudēt cenas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem. Līdzīga būtu ietekme uz zivju konservu eksportu, mēs zaudētu izmaksu priekšrocības. Ja turpmāk Latvija ar britiem tirgotos uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, tas radītu mērenu, taču jūtamu ietekmi. Taču iespējams, ka vairumā gadījumu uzņēmumi ir vairāk satraukušies nevis par “Brexit” ietekmi, bet joprojām esošo un arvien pieaugošo nenoteiktību. Jebkurā “Brexit” scenārijā šogad tā noteikti nebūs lielākā Latvijas ekonomikas problēma, jo tās ietekme ir mazāka, salīdzinot ar pandēmijas radīto satricinājumu,” stāsta Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Arī respondentu teiktais apliecina, ka MVU lielākie izaicinājumi 2021. gadā būs nevis “Brexit”, bet gan pandēmijas radītā ietekme, apgrozījuma kritums un klientu skaita samazinājums.

Salīdzinot šā gada rezultātus ar Luminor veikto MVU uzņēmumu aptauju 2019. gadā, redzams, ka šobrīd uzņēmēji tiešām ir optimistiskāki. Ja pirms gada par “Brexit” iespējamo ietekmi uz biznesu satraucās teju trešdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, tad šogad tie ir trīs reizes mazāk – vien 9 % uzņēmumu. Atšķirības, lai arī mazākas, novērotas arī kaimiņvalstīs – Lietuvā par “Brexit” ietekmi satraucās 16 %, bet šogad nedaudz mazāk – 12 %, savukārt Igaunijā 18 % pret šā gada 8 %.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) , Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) un tirdzniecības uzņēmumi ir nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam K. Kariņam un atbildīgajām ministrijām pieprasījumu ļaut valstī atsākt drošu tirdzniecību.

2020.gada novembra sākumā starp tirdzniecības nozares dalībniekiem, tirdzniecības nozari pārstāvošajām organizācijām, Ekonomikas ministriju, Valsts policiju un pašvaldības policiju tika noslēgts memorands par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu tirdzniecības nozarē. Memoranda mērķis ir tirdzniecības nozarē vienoti īstenot praksē piemērotākos pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.

Diemžēl, Memoranda esamība nav kavējusi valdību eksperimentēt ar dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību , ignorējot nozares viedokli, pieejamos datus, pandēmijas sākuma posmā 2020.gada pavasarī iegūto Latvijas tirgotāju pieredzi, kā arī ārvalstu pieredzi, nosakot un atceļot dažādus ierobežojumus.

LTRK valdes preikšsēdētājs Jānis Endziņš: “Domāju, ka nav pareizi turpināt “mocīt” tirdzniecības nozari un iedzīvotājus, lai gan nav pārliecinoši pierādījumi un dati, kas liecinātu, ka tirdzniecība nozīmīgi veicinātu C19 izplatību. Nu nav tā, ka mēs ejot uz veikalu un pērkot desu vai āmuru, 15 minūšu garumā uz vietas veikalā šo apspriežam ar nepazīstamiem cilvēkiem. Neraugoties uz minēto, izprotot kopējo situāciju, nozare ir sagatavojusi vēl COVID drošākus, vēl stingrākus tirdzniecības noteikumus, lai varētu izbeigt, mūsuprāt, greizo praksi, atļaut tirgot tikai noteiktas preces. Domāju, ka visa tirdzniecības nozare būs ļoti frustrēta, ja arī šo pieeju Valdība noraidīs”.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī tirdzniecības nozares asociācijas un tirdzniecības uzņēmumi sagatavoja priekšlikumus, kas tika iesniegti Ekonomikas ministrijā izvērtēšanai, tomēr valdības izplatītie paziņojumi un amatpersonu sniegtā informācija nevieš skaidrību, kad un pēc kādu nosacījumu izpildes varētu tikt pieņemts lēmums par darbības ierobežojumu atcelšanu.

Valdības partneru, nozares asociāciju un tirdzniecības uzņēmumu ieskatā, tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Ārkārtējās situācijas laikā īpaši aktuāla ir trauksmes celšana darbavietā privātajā un publiskajā sektorā, lai novērstu apdraudējumus sabiedrības veselībai un labklājībai. Tāpēc Valsts kanceleja informatīvajā kampaņā “Darbinieks nav nieks” aicina iedzīvotājus celt trauksmi par valstī noteikto drošības pasākumu un ierobežojumu pārkāpumiem, kas varētu apdraudēt plašāku sabiedrību. Tikai visiem kopā rūpīgi ievērojot drošības pasākumus, mēs varēsim atgriezties tādā ikdienā, kādu to atceramies pirms pandēmijas.

“Līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu iedzīvotāji biežāk vēršas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā, lai konsultētos par iespējamiem apdraudējumiem sabiedrības veselībai, kas ir viena no Trauksmes celšanas likumā īpaši izceltajām jomām. Informējot darba devēju vai nepieciešamības gadījumā arī kompetento institūciju par valstī noteikto drošības pasākumu un epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu, trauksmes cēlēji var palīdzēt novērst draudus plašākai sabiedrībai,” trauksmes celšanas aktualitāti Covid-19 pandēmijas laikā skaidro Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos. Vienlaikus viņa uzsver, ka trauksme ceļama arī par nodokļu nemaksāšanu vai par jebkādu citu prettiesisku, neētisku vai profesionāliem standartiem neatbilstošu rīcību darbavietā: “Diemžēl 2020. gads parādīja, ar kādām negatīvām sekām saskaras cilvēki, par kuriem darba devējs nav maksājis nodokļus – tiek liegtas vai samazinātas iespējas izmantot valsts atbalsta mehānismus, tāpēc aicinu neklusēt un ziņot par pārkāpumiem darbavietā. Mūsu katra rokās ir mainīt un vērst lietas uz labu.”

Lai gan iedzīvotāji Latvijā zina, ka ir izveidota trauksmes celšanas sistēma, un to izmanto, tomēr tikai katrs ceturtais trauksmes cēlēju ziņojums 2019. gadā atbilda trauksmes celšanas pazīmēm. Tāpēc Valsts kanceleja kampaņā skaidro trauksmes celšanas iemeslus, sistēmu un procesu, atgādinot, ka trauksmes celšanas mehānismi ir pieejami arī Covid-19 laikā, jo ziņojumu var nosūtīt pa pastu, iesniegt tiešsaistē trauksmescelejs.lv, pa e-pastu, iesniegumu parakstot ar elektronisko parakstu vai pašrocīgi, bet konsultācijas var saņemt telefoniski vai e-pastā.

No 2019. gada 1. maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz 2019. gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 – tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Sabiedrībā ir vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina 2020. gada novembrī veiktā iedzīvotāju aptauja*: 70% Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām. 2020. gada statistika par saņemto iesniegumu skaitu un trauksmes celšanas būtībai atbilstošo ziņojumu īpatsvaru šobrīd tiek apkopota un tiks publicēta šī gada pirmajā ceturksnī.

Pilnīga izpratne par trauksmes celšanu Latvijā vēl jāveido: 8% aptaujāto atzīst, ka nezina, kas ir trauksmes celšana, bet 36% uzskata, ka trauksmes celšana ir ziņošana par personīgu interešu aizskārumu vai nesaskaņām darbavietā, par draugu, paziņu, kaimiņu vai kolēģu interešu aizskārumu. Tomēr Trauksmes celšanas likums neattiecas uz privātu nesaskaņu risināšanu vai personisku interešu aizsardzību.

Trauksmi var un vajag celt! Celt trauksmi – tas nozīmē neklusēt, ja darba vidē sastopamies ar sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem, bet atkarībā no situācijas vērst uz to darba devēja, atbildīgo valsts institūciju vai, tiem nereaģējot, piemēram, žurnālistu uzmanību. Trauksmes celšanas galvenais uzdevums nav sodīt, bet iespējami efektīvi reaģēt uz pārkāpumu un savlaicīgi problēmu novērst, iesaistoties sabiedrībai.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visbiežāk trauksmi var un vajag celt par tādiem pārkāpumiem kā korupcija (90%), amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (87%) un valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (86%). Par to liecina arī trauksmes cēlēju ziņojumu raksturs: pērn visvairāk – 36 iesniegumi – nonākuši Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis 18 iesniegumu, Valsts darba inspekcija – 8, bet Iepirkumu uzraudzības birojs – 7 iesniegumus, kas atbilst trauksmes celšanas pazīmēm. Joma, kurā visbiežāk tiek celta trauksme, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas – gandrīz trešā daļa jeb 30,7% gadījumu.

Viens no kampaņas mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku. Kā liecina aptauja, iekšējo trauksmes celšanas mehānismu šobrīd izmantotu katrs ceturtais. Tikpat daudzi izvēlētos iespēju ar trauksmes celšanas ziņojumu vērsties uzreiz kompetentajā iestādē, un tāda pati aptaujāto daļa izmantotu iespēju trauksmes celšanas ziņojumu iesniegt tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.

“Jebkurš no šiem veidiem ir pareizs. Tomēr trauksmes celšana uzņēmuma iekšienē var palīdzēt problēmu novērst daudz ātrāk, nekā ejot garāko ceļu un uzrunājot kompetentās iestādes. Ja šādas sistēmas darbavietā nav, cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, vai jūtas apdraudēts, tad ir svarīgi informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida,” uzsver Inese Kušķe.

Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā 48% iedzīvotāju zinātu, kā rīkoties, novērojot nelikumības darbavietā. Tiesa, 14% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darbavietās nav ziņojuši, jo netic, ka kaut kas mainīsies. Tomēr lielākā daļa jeb 45% ir pārliecināti, ka trauksmes celšana var palīdzēt atrisināt kādu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu.

Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada decembrī nedaudz samazinājušies rūpniecībā un būvniecībā, bet būtiskāks kritums bijis mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju vērtējums mīnusos otro mēnesi

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -11,7. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs samazinājies par 5,6 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jau otro mēnesi ir negatīvi un turpina samazināties gan visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, gan arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā un remontā. Viszemākie rādītāji ir degvielas mazumtirdzniecībā un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs (-41,4) pat noslīdējis zem 2008.–2009. gada ekonomiskās krīzes laika zemākās vērtības (-39,5). Jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu savas atbildes bija snieguši jau mēneša sākumā, kad pašreizējie stingrie mazumtirdzniecības ierobežojumi vēl nebija spēkā.

Decembrī, salīdzinot ar oktobri*, divas reizes pieaudzis to mazumtirgotāju skaits, kas norāda, ka viņu saimniecisko darbību ierobežo COVID-19 ietekme. Šo faktoru atzīmējuši 48 % respondentu. Otrs būtiskākais ierobežojošais faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (33 %), bet tam seko nepietiekams pieprasījums (26 %). Decembrī mazumtirdzniecības nozarē būtiski samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 19 %.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs -20

Pakalpojumu sektorā 2020. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -20,0. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs samazinājies par 3,4 procentpunktiem .Īpaši zemi konfidences rādītāji, kas turpina samazināties, ir ēdināšanā (-83,7 %), izmitināšanā (-82,8 %), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (-84,7 %). Pozitīvas konfidences vērtības decembrī saglabājušās datorprogrammēšanā (0,3 %) un informācijas pakalpojumos (5,4 %). Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (29,6 %). Šajā nozarē konfidence ir sasniegusi 2020.gada augstāko vērtību, ko ir ietekmējusi gan decembrim raksturīgā sezonalitāte, gan pieprasījuma pieaugums saistībā ar COVID-19.

35 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 42 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, kas ir augstākais rādītājs kopš šī gada maija. Kā būtisks ierobežojošs faktors pakalpojumu sektorā bijis arī nepietiekams pieprasījums, ko atzīmējuši 26 % aptaujāto uzņēmēju, taču šis rādītājs decembrī ir sasniedzis 2020. gada zemāko vērtību.

Būvniecībā viszemākais konfidences rādītājs starp visām jomām – -22,5

Konfidences rādītājs būvniecībā 2020. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 2,3 procentpunktiem, samazinoties līdz -22,5, ko ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet palielinājās ēku būvniecībā.

Salīdzinot ar novembri, decembrī pieaudzis respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (33 % apsekoto būvniecības uzņēmumu) un laika apstākļu ietekmi (26 % apsekoto uzņēmumu). COVID-19 ietekmi decembrī norādījuši 13 % respondentu, šim rādītājam sasniedzot 2020. gada jūnija vērtību. Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (9 % apsekoto būvniecības uzņēmumu). Par 3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjuta nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības, bet mazāk – darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 8 procentpunktiem un 1 procentpunktu). 26 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos mēnešos.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs samērā stabils

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -6,2 (par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā novembrī), un to ietekmēja negatīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējās saimnieciskās darbības novērtējuma kritums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot novembri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā elektrisko iekārtu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā, dzērienu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem mēnešiem, pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanu ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši materiālu un iekārtu trūkumu (12 %), bet par 4 procentpunktiem samazinājies uzņēmumu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (31 % respondentu). Arvien vairāk respondentu (16 %) decembrī norādījuši COVID-19 ietekmi, un šis rādītājs ir līdzīgs kā 2020. gada maijā un jūnijā. 37 % apsekoto rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2020. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 88,13, kas ir par 2,3 punktiem mazāk nekā novembrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā. Lursoft izpētījis, ka martā, kad ārkārtējā situācija valstī izsludināta pirmo reizi, reģistrēts par 19,16% jaunu uzņēmumu mazāk nekā 2019.gadā, bet aprīlī to skaits bijis pat uz pusi mazāks nekā gadu iepriekš. Pēc janvāra, kad jauno uzņēmumu bijis vairāk nekā 2019.gadā, nākamais mēnesis ar pozitīvu tendenci fiksēts vien jūlijā (par 6,07% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada jūlijā), kā arī izaugsme reģistrēta septembrī (jauno uzņēmumu skaits audzis par +3,78%, salīdzinot ar 2019.gada septembri). Jau oktobrī jauno uzņēmumu skaits bijis par 20,97% zemāks nekā gadu iepriekš, negatīva tendence reģistrēta arī novembrī un decembrī.

Jauni uzņēmumi 2020.gadā reģistrēti teju visās pašvaldībās. Izņēmums ir Ciblas, Zilupes un Rugāju novadi, kuros aizvadītā gada laikā nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums. Jānorāda, ka vēl gadu iepriekš, piemēram, Ciblas novadā, reģistrēti pat 9 jauni uzņēmumi.

Protams, teju puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka galvaspilsētā 2020.gadā reģistrēts 4451 jauns uzņēmums, kas ir par 12,83% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, lai arī vairākumā ir to pašvaldību, kurās jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā gadā bijis zemāks nekā gadu iepriekš, 34 vietvarās tas pieaudzis, bet piecās saglabājies nemainīgs.

Straujākais jaunu uzņēmumu skaita pieaugums 2020.gadā fiksēts Ludzas novadā, kur pērn reģistrēts divreiz lielāks jaunreģistrēto uzņēmumu skaits nekā 2019.gadā (2019.gadā – 19 jauni uzņēmumi, 2020.gadā – 39 jauni uzņēmumi), sasniedzot pēdējo sešu gadu augstāko rezultātu.

Jānorāda, ka gluži tāpat kā Rīgā, arī pārējās Latvijas lielajās pilsētās bija vērojams jauno uzņēmumu skaita kritums. Vienīgais izņēmums bijusi Jēkabpils, kur reģistrēts par 8 uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš – ja 2019.gadā Jēkabpilī reģistrēti 63 jauni uzņēmumi, tad aizvadītajā gadā – 71. Tiesa, kamēr vairumā pašvaldību pērn samazinājies likvidēto uzņēmumu skaits, Jēkabpils bijusi viena no tām pašvaldībām, kurā tas pieaudzis. Lursoft aprēķinājis, ka likvidēto uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 4 uzņēmumiem. Lielo pilsētu vidū likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums vēl reģistrēts arī Daugavpilī. Latvijas otrā lielākajā pilsētā 2019.gadā likvidēti 254 uzņēmumi, bet pērn – 265.

Savukārt, analizējot likvidēto uzņēmumu datus, redzams, ka straujākais pieaugums 2020.gadā reģistrēts Auces novadā. Ja vēl gadu iepriekš likvidēti tikai 11 uzņēmumi, tad pērn – 63. No tiem trešajai daļai uzņēmumu kapitāldaļu turētāji bijušas juridiskas personas, savukārt vēl 41,30% no visiem pērn likvidētajiem uzņēmumiem Auces novadā īpašnieki bijuši ārvalstnieki. Lursoft izpētījis, ka 13 gadījumos kapitāldaļu turētājs bijis Leanid Bahushevich no Baltkrievijas. Uzņēmējam šobrīd reģistrētas kapitāldaļas 27 uzņēmumos, tostarp, daļai no tiem reģistrēta darbības izbeigšana, daļai ir nodokļu parādi vai arī kavēti maksājumi.

Jāpiebilst, ka aizvadītajā gadā bijušas 56 pašvaldības, kurās jauno uzņēmumu skaits pārsniedzis likvidēto uzņēmumu skaitu. Pārējās pilsētās/ novadās uzņēmumu gada bilance bijusi negatīva. Lielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pārsvars pār likvidētajiem uzņēmumiem 2020.gadā fiksēts Mārupes novadā. Neskatoties uz to, ka pašvaldības teritorijā jauno uzņēmumu skaits pērn samazinājies, likvidēto uzņēmumu skaita kritums bijis vēl straujāks, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaits Mārupes novadā pērn gada laikā audzis par 38 komersantiem.

Analizējot datus, Lursoft secinājis, ka 2020.gadā turpinājis samazināties likvidēto uzņēmumu vecums. Ja 2018.gadā likvidēto uzņēmumu vidējais vecums bija nepilni 11 gadi, bet 2019.gadā – 8,4 gadi, tad pērn tas sarucis jau līdz 7,4 gadiem. Pērn uzņēmumi likvidēti visos Latvijas novados un pilsētās. Visbiežāk likvidēto uzņēmumu vidū sastopami mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sektorā strādājošās firmas, kas kopumā veido 22,64% no visiem 2020.gadā likvidētajiem uzņēmumiem. Tāpat likvidēto uzņēmumu vidū plaši pārstāvētas arī firmas, kas nodarbojas ar specializētajiem būvdarbiem, sauszemes un cauruļvadu transporta pakalpojumiem, kā arī veikušas operācijas ar nekustamo īpašumu.

Vēl šī gada nogalē Saeima ir pieņēmusi vairākas izmaiņas dažādos nodokļu normatīvajos aktos, kas stāsies spēkā 2021. gadā. Tās ir saistošas arī uzņēmējiem un viņu darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina par svarīgākajām izmaiņām.

Jau 2021. gada 1. janvārī sāks darboties vienotais nodokļu konts. Tas nozīmē, ka līdzšinējo vairāk nekā 40 nodokļu kontu vietā visi VID administrētie nodokļi būs jāmaksā vienā kontā, visiem VID administrēto regulāro iekšzemes nodokļu maksājumiem ir viens gala termiņš – 23. datums un ir mainīti vairāku nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņi.

Nākamgad izmaiņas nodokļu jomā skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), akcīzes nodokļa maksātājus un autoratlīdzības izmaksātājus. Tāpat uzņēmumiem arī jārēķinās, ka no 2021. gada mainās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes.

Izmaiņas darba devējiem un darbiniekiem

No 2021. gada mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu likmes. Mainās arī minimālās darba algas apmērs – nākamgad tā būs 500 eiro apmērā, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī.

Savukārt, sākot ar 2021.gada 1.jūliju tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Tas nozīmē, ka darba devējam būs jāveic obligātās iemaksas par saviem darbiniekiem, no starpības starp triju Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Izmaiņas mikrouzņēmumu īpašniekiem

Mikrouzņēmumu īpašniekiem nākamgad jārēķinās ar vairākām būtiskām izmaiņām. No 2021. gada mainās mikrouzņēmuma nodokļa likmes; kārtība, kādā tiek maksāti nodokļi no darbinieku algām mikrouzņēmumā; mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu deklarēšanas un veikšanas kārtībā, kā arī paredzēti vairāki ierobežojumi. Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem daļēji stājas spēkā gan no nākamā gada 1. janvāra, gan 1. jūlija.

Tādēļ, lai uzņēmēji varētu pieņemt izsvērtu lēmumu par tālāko darbību, atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa ar 2021. gadu varēs līdz 2021. gada 15. janvārim, nevis kā ierasts, līdz šī gada 15. decembrim.

Jau šī gada 14. decembrī notika VID tiešsaistes seminārs par izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tā video ieraksts, prezentācija un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem pieejamas VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi2021/Esmu MUN maksātājs”.

Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem

Tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31.decembrim mainīsies tas, kā jāaprēķina un jāizmaksā autoratlīdzība, jo būs spēkā jauna IIN un VSAOI ieturēšanas un maksāšanas kārtība. Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās.

Izmaiņas akcīzes nodokļa maksātājiem

Galvenās izmaiņas akcīzes nodokļa jomā skar tos komersantus, kuri veic vai plāno veikt darbības ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņiem u.c.).

No 2021. gada 1. janvāra visi tabakas aizstājējprodukti un elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas kļūs par akcīzes preci. Tas nozīmē, ka no nākamā gada tiem tiks piemērots akcīzes nodoklis, un visiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar to ievešanu, izplatīšanu vai tirgošanu, turpmāk jāievēro vairāki nosacījumi, kas attiecināmi uz akcīzes preču apriti.

No 2021.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, bet cigaretēm akcīzes nodokļa likme paaugstināsies 2021. gada 1.martā.

No 2021. gada 1. jūlija ar akcīzes nodokļa markām būs jāmarķē elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, to sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kā arī karsējamo tabaku.

Lai skaidrotu, kā tieši šīs izmaiņas ietekmēs uzņēmējus un dažādas iedzīvotāju grupas, VID šogad un arī nākamā gada sākumā rīkos vairākus tiešsaistes seminārus par izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos 2021. gadā.

Covid-19 pandēmija gan pavasarī, pirmo reizi izsludinot ārkārtējo situāciju valstī, gan rudenī līdz ar atkārtoti izsludināto ārkārtējo situāciju un iesviestajiem drošības pasākumiem vīrusa izplatības mazināšanai atstājusi negatīvu ietekmi uz ekonomiku un jo īpaši uz atsevišķu nozaru uzņēmējiem – tūrisma sektoru, izmitināšanas pakalpojumiem, starptautiskajiem pārvadātājiem, pasākumu rīkotājiem, kultūras nozari, tirdzniecību un citiem.

“Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir izaicinājums mums visiem – gan katram mums personīgi, gan valsts tautsaimniecībai kopumā. Īpaši skaudrs šis laiks ir uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem kopš pavasara ir bijis jāpielāgojas vai pat jāaptur uzņēmējdarbība, sekojot valdības pieņemtajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem. Izaicinājums valsts pusē bija strauji sagatavot atbalsta instrumentus tiem, kurus epidemioloģiskās drošības ieviestie regulējumi ietekmē vai skar vistiešāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Kopš pavasara uzņēmēju atbalstam izstrādātas vairāk kā 20 īpašas atbalsta programmas Covid-19 seku mazināšanai, šobrīd aktuāli ir 15 atbalsta instrumenti. Ir svarīgi radīt visus nepieciešamos drošības un atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai, tāpēc tiek ieviesti dažādi risinājumi un atbalsta mehānismi ekonomiskas stimulēšanai. Valdībā ir apstiprināti grozījumi, kas ļauj darba devējam saglabāt esošās darba vietas un noturēt darbiniekus. Ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji var noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atgādinām, ka līdz 2021. gada 15. janvārim uzņēmēji var iesniegt pieteikumus Valsts ieņēmumu dienestā (VID) dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijai par decembra mēnesi. Vienlaikus atgādinām, ka dīkstāves atbalsta saņēmējam papildus pieejama piemaksa 50 EUR apmērā par apgādībā esošu bērnu.

Tāpat līdz 15. janvārim uzņēmumi var iesniegt pieteikumus VID vienreizēja granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem.

No šīs nedēļas privātpersonām pieejams atbalsts pašizolācijas izdevumu segšanai viesnīcās, kuru saraksts publicēts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mājaslapā.

Arī 2021. gadā uzņēmējiem būs pieejamas finanšu institūcijas Altum atbalsta programmas maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Arī nakamgad Altum turpinās piešķirt garantijas lieliem komersantiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus ar papildu finansējumu 10 milj. EUR apmērā, garantijas banku kredītbrīvdienu piešķiršanai un Covid-19 eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksporta partnera valsts un uzņēmuma lieluma. Tūrisma operatoriem ir pieejamas Altum garantijas banku nodrošinājuma garantiju saņemšanai. Plānots, ka Altum kapitāla fonds atbalstu varēs piešķirt līdz 2021. gada 30. septembrim.

Savukārt garantijas darījumiem līdz 500 tūkstošiem eiro Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, kas tiek piešķirtas ar komercbanku starpniecību, uzņēmumiem būs pieejamas līdz nākamā gada beigām. Tāpat tiks turpinātas līdzšinējās atbalsta programmas aizdevumu, riska kapitāla un garantiju veidā jauniem un esošiem komercbanku finanšu pakalpojumiem, kuras komersantiem izsniedz gan Altum, gan ar komercbanku starpniecību, un ir pieejamas MVU un lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

LIAA piedāvā uzņēmumiem atbalstu starptautiskās konkurētspējas un eksporta veicināšanai, nodrošina mārketinga aktivitātes tūrisma veicināšanai pēc Covid-19 pandēmijas, kā arī atbalstu individuālo aizsardzības līdzekļu sertifikācijai.

Vienlaikus atgādinām, ka valsts sedz slimības lapas Covid-19 inficētajiem no pirmās dienas, kā arī radīti atbalsta mehānismi nomas maksas segšanai valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās darbojošiem uzņēmumiem, nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņa pagarinājumam pašvaldībās, nodokļu samaksas termiņa pagarināšanai vai sadalīšanai nomaksas termiņos uz laiku līdz 3 gadiem, kā arī citi atbalsta pasākumi nodokļu jomā.

Lai mazināt cilvēku drūzmēšanos tirdzniecības vietās iekštelpās un ārtelpās, brīvdienās un svētku dienās tiek ierobežota preču tirdzniecība veikalos, degvielas uzpildes stacijās, tirgos un ielu tirdzniecībā.

Savukārt netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – arī brīvdienās un svētku dienās atļauta būs preču iegāde ar distances līgumu, piegāde uz mājām un pakomātiem, kā arī preču izsniegšana un saņemšana veikalos.

Kā informēts iepriekš, brīvdienās un svētku dienās varēs darboties tikai:

• aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas);
• un veikali, kuros drīkst tirgot šādas preču grupas: pārtikas preces (izņemot alkoholu), higiēnas preces, degvielu.

Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēts higiēnas preču saraksts, kuru tirdzniecība ir atļauta. Tāpat šeit publicētas atbildes uz tirgotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Preču tirdzniecības ierobežojums brīvdienās un svētku dienās attiecas arī uz ielu tirdzniecību un tirdzniecību atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.

Tāpat atgādinām, ka samazināts maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās, nosakot, ka uz vienu apmeklētāju jāparedz ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpu platības, tādējādi nodrošinot, ka tirdzniecības vietā atrodas ne vairāk kā 20 % no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētās vietas infrastruktūra. Ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 25 m2, tad tajā vienlaikus var atrasties viens apmeklētājs.

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā labi redzamā vietā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā.

Tāpat joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, t.sk. ielu tirdzniecībā un tirdzniecībā atklātā tirgus teritorijā:

• mutes un deguna aizsegu lietošana gan veikalu, gan tirgu apmeklētājiem un darbiniekiem,
• 2 metru distances ievērošana,
• apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām,
• pastiprinātas higiēnas ievērošana,
• darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

Svarīgi, ka nākamā gada valsts budžets ir apstiprināts, garantējot politisko stabilitāti, kam šajos apstākļos ir būtiska nozīme, tomēr izmaiņas nodokļu politikā vairo nedrošību un mazina prognozējamību, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

“Likumsakarīgi, ka krīzes negatīvās ietekmes dēļ, 2021. gadā plānoti mazāki ieņēmumi, kā rezultātā veidosies 3,9% deficīts. Lai arī Latvijai šāds deficīta apjoms ir neierasts, šobrīd tas ir starp 3 zemākajiem visā ES. LDDK ieskatā krīzes laikā būtu pilntiesīgi jāizmanto visas pieejamās finansējuma iespējas, lai palīdzētu uzņēmumiem izdzīvot un noturēt savu darbaspēku,” pauž Meņģelsone.

Darba devēji arī norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai.”

Šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.

Valdība vienojusies samazināt uzņēmuma apgrozījuma krituma slieksni, lai darbinieki varētu pieteikties dīkstāves pabalstiem, no 50% uz 20%.

“Šī krīze ir izaicinājums mums visiem – gan uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem joprojām kopš pavasara ir strauji jāpielāgojas vai pat jāaptur sava uzņēmējdarbība, sekojot valdības pieņemtajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, gan valdībai – kurai ir tikpat strauji jāreaģē, lai piedāvātu atbalstu tiem, kurus epidemioloģiskās drošības ieviestie regulējumi ietekmē vai skar vistiešāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Jau iepriekšējā nedēļā lēmām, ka atbalstam varēs kvalificēties visu nozaru Covid-19 ierobežojošo pasākumu skartie uzņēmēji. Šodien valdība laboja apgrozījuma krituma kritēriju, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma. Nosakot apgrozījuma slieksni 20% apmērā pret iepriekšējiem trim mēnešiem, mēs dodam iespēju atbalstam kvalificēties plašam uzņēmēju lokam, kuri cīnās kopš pirmā Covid-19 viļņa un darbību atsākuši tikai daļēji,” turpina ministrs.

Ministru kabinets lēmis samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) ieņēmumu samazinājumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem.

Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents.

Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos nepieciešams precizēt normas, kas nosaka minimālā atbalsta apmēru, ja nodarbinātais strādā pie vairākiem darba devējiem.