Novembrī uzņēmēju noskaņojums zem nulles gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan rūpniecībā un būvniecībā

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums negatīvs un turpina pasliktināties

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -4,0, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par 2,0 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi -14,8 un -22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (-4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (-12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem kopš 2021. gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (-9,9).

Novembrī 50 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar oktobri, pieaudzis par 6 procentpunktiem un ir tuvs šī gada aprīļa vērtībai. Novembrī turpināja samazināties mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Ja pirms mēneša tādu bija 16 %, tad tagad – 15 %.

Pakalpojumu sektorā īpaši zemi noskaņojuma rādītāji izmitināšanā un ēdināšanā

Arī pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, un 2021. gada novembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -2,5. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Būtisks konfidences samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, turpinājās izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs (attiecīgi par 40,3 un 43,1 procentpunktiem). Ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem bija arī ūdens transporta pakalpojumos. Savukārt visoptimistiskākie bija uzņēmēji datorprogrammēšanas (18,2), informācijas pakalpojumu (17,1), kā arī pasta un kurjeru pakalpojumu (13,9) nozarēs. Kopumā novembrī noskaņojums bija pozitīvs deviņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

27 % pakalpojumu sektora respondentu novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus – to īpatsvars, salīdzinot ar oktobri nav mainījies. Arī to respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, saglabājas stabils 28 % līmenī.

Būvniecībā konfidences rādītājs turpina samazināties

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada novembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -12,6 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 2,3 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos, kā arī negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Novembrī būvniecības nozari joprojām visvairāk ietekmēja darbaspēka trūkums (norādījuši 32 % respondentu). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši šo faktoru, pieaudzis par trim procentpunktiem. Otrs visbiežāk norādītais uzņēmuma darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 11 % uzņēmumu. Laika apstākļu ietekmi atzīmējuši 22 % respondentu, savukārt finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu katru no faktoriem norādījuši 15 % uzņēmumu. 18 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada novembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par sešiem procentpunktiem).

Arī apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs novembrī bija -1,9 (samazinājums par 2,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar oktobri), un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskās prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, saimnieciskās darbības kritums), kā arī negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana. Savukārt pieaugums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un cita veida ražošanā.

Salīdzinot ar šī gada oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas kā saimnieciskās darbības ierobežojošos faktorus atzīmējuši finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu (norādījuši attiecīgi 10 % un 19 % respondentu), bet samazinājies uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu (27 % aptaujāto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi novembrī norādījuši 13 % apsekoto uzņēmumu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru ražošanu novembrī ietekmējis nepietiekams pieprasījums, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (28 % respondentu). 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada novembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada novembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 98,03, (iepriekšējā mēnesī – 100,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

NĪAA: Tirdzniecības centri ierobežojumu dēļ cieš 6 miljonu eiro zaudējumus ik mēnesi

0

Jau no 15. novembra tirdzniecības nozare sadzīvo ar kārtējo ierobežojumu periodu. Šobrīd tirdzniecības vietas virs 1500 m2 pieejamas tikai pircējiem ar vakcinācijas sertifikātiem, savukārt brīvdienās tirdzniecības centros darbojas tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, bet ārpus tiem var darboties visi veikali. Iedalot tirdzniecības vietas pēc to platības, valstī atkal tiek kropļota konkurence tirgotāju vidū un radīti ievērojami zaudējumi, tāpēc nozare aicina valdību nekavējoties apstiprināt atbalsta programmu tirdzniecības centriem.

“Spēkā esošo ierobežojumu dēļ kārtējo reizi tirdzniecības nozarē tiek ierobežota atsevišķu uzņēmumu darbība, liedzot tiem ielaist visus apmeklētājus vai darboties brīvdienās. Tikmēr ārpus tirdzniecības centriem brīvdienās var darboties visi veikali. Tā rezultātā tirdzniecības centri cieš vidēji 6 miljonus eiro lielus zaudējumus ik mēnesi un ar bažām skatās uz tuvojošos svētku periodu, kurā zaudējumi var vēl ievērojami palielināties. Lai neradītu uzņēmējiem vēl smagākas finansiālas grūtības, nozare aicina valdību iedziļināties tirdzniecības centru skaudrajā situācijā un lemt par atbalsta programmu, piešķirot kompensāciju par kvadrātmetru šī brīža ierobežojumu periodam. Tas ļautu izlīdzināt radītos un sagaidāmos zaudējumus, kā arī dotu cerību par iespēju tirdzniecības centriem izdzīvot sarežģīto pandēmijas laiku,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Ņemot vērā, ka šobrīd tirdzniecības vietas, kuras pārsniedz 1500 m2 platību, strādā tikai zaļajā režīmā, apkalpojot pircējus ar vakcinācijas sertifikātiem, tiek veicināta cilvēku pulcēšanās mazākos veikalos, kas darbojas sarkanajā režīmā. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ļauts darboties tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem, kamēr ārpus tirdzniecības centriem šādu ierobežojumu nav. Šādi noteikumi reizē veicina cilvēku drūzmēšanos mazākos veikalos ar sliktāku ventilāciju nekā lielajos tirdzniecības centros, radot epidemioloģiski nedrošu vidi, un ievērojami kropļo konkurenci, ierobežojot to komersantu iespējas strādāt, kuru veikali izvietoti tirdzniecības centros.

Uzņēmēji: Jāveic nozīmīgas investīcijas atjaunojamajos resursos un jādomā par robežām darba tirgus modifikācijā

0

Saistībā ar Eiropas Zaļā kursa ieviešanu būs jāveic nozīmīgas investīcijas atjaunojamajos resursos, bet šā brīža situācija ar kvalificēta darbaspēka pieejamību, uzņēmējus mudina domāt par robežām darba tirgus modifikācijā – šādi bija galvenie secinājumi Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona nodaļas organizētajā LTRK Vidzemes Biznesa dienas tiešsaistes pasākumā, kurā LTRK Vidzemes reģiona nodaļa bija uzaicinājusi piedalīties dažādu jomu ekspertus, lai rastu atbildes uz vairākiem Gulbenes novada uzņēmējus interesējošiem aktuāliem jautājumiem.

Virzoties uz Eiropas Zaļo kursu, gan uzņēmējus, gan pašvaldības sagaida lielas pārmaiņas, kurām ir jāsāk gatavoties jau šodien. Šī gada jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar visaptverošu likumdošanas paketi, kas ietekmēs ikvienu nozari – lauksaimniecību, mežsaimniecību, ražošanu u.c. “Eiropas Zaļais kurss paredz radikālu emisiju samazināšanu un pakāpenisku atteikšanos no fosilajiem resursiem, lai palielinātu enerģijas efektivitāti, vairotu enerģētisko neatkarību un uzlabotu dzīves kvalitāti, virzoties uz neto nulles emisijām jeb klimata neitralitāti 2050. gadā. Eiropā pēdējo 20 gadu laikā ir izdevies samazināt emisijas par vairāk kā 20%. Tās pašvaldības un uzņēmumi, kuri ir pieņēmuši tālredzīgus lēmumus, atsakoties no fosilo resursu izmantošanas, pārejot uz šķeldu un granulām, vai plašāk izmanto atjaunojamos resursus – vēja un saules enerģiju, zemes siltumu un citas tehnoloģijas, kas ļauj būt neatkarīgākiem no importētajiem fosilajiem resursiem, ir ieguvēji. Tas ir jautājums gan par ekonomisko, gan enerģētisko neatkarību. Zaļā kursa ietvaros paaugstināti energoefektivitātes standarti gan būvniecībā un transportā, gan citās nozarēs. Zaļais kurss ir pārmaiņu stratēģija, kuras mērķis ir paaugstināt mūsu dzīves kvalitāti,“ teica EK pārstāvniecības vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis.

Viņš informēja, ka Latvijā emisijas uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši nelielas, zemākas par vidējiem ES radītājiem, krietni zemākas nekā Igaunijā, arī Lietuvā. Savukārt atjaunojamo resursu īpatsvars enerģijas ražošanā Latvijā ir salīdzinoši augsts – aptuveni 40%, kas ir vairāk nekā Latvijas kaimiņvalstīs. “Latvijas izejas pozīcijas virzībā uz Zaļā kursa ieviešanu nav sliktas, bet ir arī vairāki negatīvie aspekti, piemēram, investīcijas vēja enerģijā, kas ir desmit reizes mazākas nekā Lietuvā, un piecas reizes mazākas nekā Igaunijā. Vēja enerģijas ražošanā Latvijai ir labas perspektīvas, bet, ja meklējam Latviju Eiropas vēja enerģijas ražošanas kartē, tad to tur ir ļoti grūti atrast. Apzināmies vēja enerģijas ražošanas priekšrocības, bet tikai retais vēlas savas mājas pagalmā redzēt griežamies vēja rotoru,“ atzina M. Zemītis.

Pētījumi rāda, ka 53% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas zaļais kurss ir būtisks, bet Latvijā tā domā tikai 36% respondentu. “Daļai Latvijas iedzīvotāju ir maldīgs priekšstats, ka Latvija jau tā ir ļoti zaļa, tāpēc virzībā uz zaļo kursu būtu jādara mazāk nekā citām valstīm. Turklāt tāda klimata un enerģētikas politika, kāda Latvijā ir īstenota līdz šim, ierobežojusi investīcijas jaunos saules un vēja enerģijas projektos. Šis Gordija mezgls ir jāpārcērt. Protams, izaicinājumu netrūks, bet finansētāji, piegādātāji, patērētāji un akcionāri ilgtspējai nākotnē pievērsīs arvien lielāku uzmanību. Dati rāda, ka zaļš un ilgtspējīgs bizness šobrīd ir ne tikai mārketinga triks, bet reāla nepieciešamība, lai spētu konkurēt ar citu valstu uzņēmējiem, samazinātu ilgtermiņa izmaksas un atstātu pēc iespējas mazāku oglekļa pēdu,“ secināja M. Zemītis.

Savukārt ekonomists, SIA “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs aicināja uzņēmējus aizdomāties par robežām saistībā ar darba tirgus modifikācijām. “Piesaistīt darbiniekus šobrīd nebūtu nekāda problēma, ja vien var atļauties viņiem maksāt vairāk nekā citi, un arī nopelnīt. Ja uzņēmums ir spiests maksāt lielas algas, bet vairs nespēj nopelnīt, tad uzņēmums vairs nevar pastāvēt. Galvenais jautājums ir, kādu pievienoto vērtību rada uzņēmums? Pievienotā vērtība rodas tad, ja klienti ir gatavi vairāk maksāt par produktu vai pakalpojumu, vai uzņēmumam izdodas samazināt ražošanas pašizmaksas. Lielāka pievienotā vērtība rada iespēju maksāt lielākas algas un atrisināt darbaspēka problēmas,” skaidroja J. Ošlejs.

Latvijā uzņēmumam klājas labi, ja pievienotā vērtība uz vienu darbinieku ir virs 29 tūkstošiem eiro gadā. Veiksmīgākās nozares ir elektronika un optikas ražošana, kurā pievienotā vērtība uz vienu strādājošo gadā ir 74 tūkstoši eiro. Tie var piesaistīt darbiniekus, jo var maksāt atalgojumu, kas ir ievērojami lielāks par vidējo valstī. Datorprogrammēšanas nozarē tie ir 29 tūkstoši eiro, kokrūpniecībā – 27 tūkstoši eiro. Vissliktāk klājas viesmīlības nozarē strādājošajiem restorāniem – 8 tūkstoši eiro uz vienu strādājošo gadā un tekstilrūpniecība – 11 tūkstoši eiro gadā.

“Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citam Eiropas valstīm, ļoti strauji pieaug preču pašizmaksa. To ietekmē augstā elektrības cena, īpaši ražošanā. Lai šo situāciju risinātu, mums būtu jāatgriežas pie jautājuma par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu,” sprieda J. Ošlejs. Tāpat, viņaprāt, produktivitātes un eksportspējas jaudu palielināšanai uzņēmumiem vajadzētu būtiski palielināt zinātnieku un pētnieku piesaisti.

LTRK Vidzemes Biznesa dienā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns informēja par biznesa uzrāvienu reģionā un vedināja uz pārdomām – vai robotizācija atrisinās darbaspēka un klimatneitralitātes izaicinājumus. Savukārt Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis pastāstīja par jaunumiem novadā, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš – par LTRK aktualitātēm, bet LTRK Vidzemes reģionālā padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA “Avoti SWF” valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš iepazīstināja ar Gulbenes novada uzņēmēju aktualitātēm.

Pēc ekspertu prezentācijām uzņēmējiem bija virkne jautājumu, galvenokārt, par darbaspēka piesaisti, tostarp no trešajām valstīm, un darbinieku pārkvalificēšanu. Izskanēja viedoklis, ka pieaugušo apmācību programmas nav gana efektīvas, kā arī daudzos uzņēmumos ir ļoti liels augsti kvalificētu darbinieku trūkums, kas spēj strādāt ar modernām tehnoloģijām.

Sāksies pieteikšanās Covid-19 atbalstam

0

No pirmdienas, 22. novembra, uzņēmēji un pašnodarbinātie var pieteikties Covid-19 atbalsta programmām.

Ministru kabinets š.g. 16. novembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, palielinot vienam komersantam maksimālā atbalsta apmēru un attiecīgi piešķirot papildu finansējumu šī mērķa sasniegšanai.

Līdz ar grozījumiem palielināts maksimālais atbalsta apmērs no 100 000 EUR uz 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī. Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka aptuveni 100 uzņēmumi varētu kvalificēties atbalsta saņemšanai un saņemt atbalstu virs 100 000 EUR mēnesī un līdz pat 250 000 EUR.

Līdz ar to tiek atbalsta programma noteikts, ka atbalstu nosaka 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā summa atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Pagaidu regulējumu, nepārsniedz 1 800 000 EUR saistītu personu grupai.

Lai nodrošinātu lielāka atbalsta sniegšanu lielajiem komersantiem, atbalsta programmas īstenošanai papildus tiek piešķirti 30 miljoni EUR, līdz ar to programmas kopējais finansējums būs 808 800 000 EUR.

68 % Latvijas uzņēmumu ir sava tīmekļa vietne

0

2021. gada sākumā Latvijā internetu lietoja gandrīz visos uzņēmumos (99,97 %). 68 % no tiem bija sava tīmekļa vietne, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.

Tīmekļa vietne bija izveidota 95,5 % lielo uzņēmumu1, 87,3 % vidējo uzņēmumu un 63,5 % mazo uzņēmumu2.

Darba vajadzībām internetu lietoja 52,5 % no visiem uzņēmumu darbiniekiem, kas ir par 8,1 procentpunktu vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā 57,7 % uzņēmumu lietoja sociālos medijus. Salīdzinot ar 2019. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 16,8 procentpunktiem. Visbiežāk sociālo mediju sniegtās iespējas lietoja lielie uzņēmumi – 90,1 %, vidējo uzņēmumu grupā to darīja 68,4 %, bet mazo uzņēmumu grupā – 54,8 %.

Arvien vairāk (55,9 %) uzņēmumu lieto sociālos tīklus (Facebook, Linkedlin, Draugiem), savukārt multimediju satura koplietošanas vietnes (Instagram, YouTube, Flickr) izmanto 23,2 %, blogus vai mikroblogošanas vietnes (Twitter, WordPress) – 11,4 %, bet visretāk lietotais sociālais medijs ir “vikivietnēs” balstīti zināšanu koplietošanas rīki (MediaWiki, Confluence, SharePoint), ko lieto 5,7 % uzņēmumu.

Sociālo mediju lietošana uzņēmumos 2021. gadā

Viens no e-komercijas3 attīstību raksturojošiem rādītājiem ir uzņēmumu īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā vai citos datortīklos. 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, šis rādītājs pieauga par 1,6 procentpunktiem, sasniedzot 17,1 %. Vislielākais pieaugums – par 2,6 procentpunktiem – bija lielo uzņēmumu grupā un sasniedza 43,1 %. Vidējo uzņēmumu grupā izmaiņu nebija, bet mazo uzņēmumu grupā preču vai pakalpojumu pārdošana internetā pieauga par 2 procentpunktiem.

No visiem uzņēmumiem, kas nodarbojās ar e-komerciju, 58,6 % norādīja, ka Covid-19 ietekmē ir centušies palielināt vai uzsākt preču vai pakalpojumu pārdošanu internetā. Visvairāk šādu uzņēmumu bija vidējo uzņēmumu grupā – 64,1 %. Lielo uzņēmumu grupā 58,6 % norādīja, ka centās palielināt e-komercijas apjomu, kamēr mazo uzņēmumu grupā šādu uzņēmumu īpatsvars bija 57,3 %.

2021. gadā maksas mākoņpakalpojumus izmantoja 28,6 % uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2020. gadu, šis rādītājs pieauga par 7,3 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā maksas mākoņpakalpojumus izmantoja 68,3 % (pieaugums par 21,4 procentpunktiem), vidējo uzņēmumu grupā – 43,4 % (pieaugums par 13,5 procentpunktiem), bet mazo uzņēmumu grupā – 24,7 % (pieaugums par 5,8 procentpunktiem)

Maksas mākoņpakalpojumu izmantošana 2021. gadā

2021. gadā tikai 3,7 % uzņēmumu izmantoja kādu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām. No tiem mākslīgā intelekta tehnoloģijas izmantoja 17,3 % lielo uzņēmumu, vidējo uzņēmumu grupā šis rādītājs bija 6,8 %, bet mazo uzņēmumu grupā – 2,8 %. No tiem, kas neizmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, 6,4 % apsvēruši iespēju tās izmantot.

Aptaujā tika iekļauti jautājumi par Covid-19 ietekmi uz uzņēmumu darbību. Dati liecina, ka 2020. gadā 20,6 % uzņēmumu palielinājies darbinieku skaits, kuriem ir attālinātā piekļuve uzņēmuma vienotajai e-pasta sistēmai. No šiem uzņēmumiem 37,3 % norādīja, ka piekļuve palielinājusies tieši Covid-19 dēļ. 19,4 % uzņēmumos ir palielinājies darbinieku skaits, kuriem ir attālinātā piekļuve uzņēmuma IKT sistēmām (neiekļaujot uzņēmuma vienoto e-pasta sistēmu), no tiem, 43,5 % atbildējuši, ka piekļuve palielinājies tieši Covid-19 dēļ. Savukārt 32,6 % uzņēmumu pieaudzis uzņēmumā rīkoto attālināto sanāksmju skaits, no tiem, 92,5 % atbildējuši, ka šāds pieaugums noticis tieši Covid-19 dēļ.

Aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos veikta 2021. gada sākumā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Projekta mērķis ir iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par IKT lietošanu uzņēmumos un e – komercijas attīstību Latvijā.

Oktobrī uzņēmēju noskaņojums pozitīvs vairs tikai apstrādes rūpniecībā

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada oktobrī turpināja samazināties mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet būvniecībā un rūpniecībā noskaņojuma rādītāji nav būtiski mainījušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pēc pusgada pārtraukuma atkal negatīvs

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -2,0, un tas pasliktinās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar septembri, šis rādītājs samazinājies par 5,7 procentpunktiem. Pārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītāji oktobrī noslīdējuši zem nulles (attiecīgi -6,6 un -11,1). Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītājs pagaidām ir pozitīvs (1,3), taču, salīdzinot ar septembri, piedzīvojis būtisku samazinājumu (par 16,4 procentpunktiem). Uzņēmēju noskaņojums negatīvs arī automobiļu tirdzniecībā (-12,0), bet automobiļu detaļu tirdzniecības, remonta un apkopes uzņēmēju noskaņojums, lai arī salīdzinājumā ar septembri pasliktinājies, tomēr pagaidām ir pozitīvs (3,5). Jāņem vērā, ka, iestājoties rudenim, konfidences rādītājiem mazumtirdzniecībā raksturīgs arī sezonāla rakstura samazinājums.

Oktobrī 44 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar septembri, pieaudzis par 16 procentpunktiem un ir tuvs šī gada maija vērtībai. Nedaudz samazinājies darbaspēka trūkuma kā ierobežojoša faktora nozīmīgums – to atzīmējuši 19 % respondentu. Nepietiekamu pieprasījumu un konkurenci savā tirdzniecības sektorā kā ierobežojošus faktorus atzīmējuši attiecīgi 17 % un 38 % mazumtirgotāju, un, salīdzinot ar septembri, arī šie rādītāji ir samazinājušies. Oktobrī strauji samazinājies mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Ja septembrī tādu bija 22 %, tad oktobrī vairs tikai 16 %.

Noskaņojums pakalpojumu sektorā pasliktinās un noslīd zem nulles

Arī pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, un 2021. gada oktobrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -1,2. Salīdzinot ar septembri, šis rādītājs samazinājies par 1,8 procentpunktiem. Iepriekšējo reizi pakalpojumu sektorā kopumā noskaņojums bija negatīvs šī gada aprīlī. Noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Būtisks konfidences samazinājums, salīdzinot ar septembri, bija izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs (abās par 26 procentpunktiem). Uzņēmēju noskaņojuma rādītāji, kas vasaras mēnešos un vēl arī septembrī šajās nozarēs bija pozitīvi, tagad ir noslīdējuši zem nulles. Taču vispesimistiskākie oktobrī bijuši ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras (-27,7) kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji (-19,9). Savukārt visoptimistiskākie bijuši uzņēmēji datorprogrammēšanas (19,2) un apdrošināšanas (18,1) nozarēs. Kopumā oktobrī noskaņojums bija pozitīvs 13 no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

27 % pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Savukārt to respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, ir pieaudzis līdz 28 %, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā septembrī. Nedaudz pieaudzis arī finansiālu grūtību kā ierobežojoša faktora nozīmīgums (15 %). Pārējo uzņēmējdarbību potenciāli ierobežojošo faktoru būtiskums pēdējos mēnešos nav mainījies: nepietiekams pieprasījums (28 %) un darbaspēka trūkums (16 %).

Būvniecībā konfidences rādītājs saglabājas stabils un negatīvs

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada oktobrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -10,3 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,1 procentpunktu), un to ietekmēja pesimistiskākas vadītāju prognozes nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā, bet pieauga specializētajos būvdarbos.

Oktobrī būvniecības nozari visvairāk ietekmēja darbaspēka trūkums (norādījuši 29 % respondentu). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši šo faktoru, pieaudzis par četriem procentpunktiem. Otrs visbiežāk norādītais uzņēmuma darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 27 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 9 % uzņēmumu. Finansiālas grūtības atzīmējuši 16 % respondentu, savukārt materiālu vai iekārtu trūkumu un laika apstākļu ietekmi norādījuši attiecīgi 12 % un 11 % uzņēmumu. Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, ievērojami pieaudzis uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši materiālu vai iekārtu trūkumu un darbaspēka trūkumu (pieaugums attiecīgi 3,9 un 2,4 reizes), bet par astoņiem procentpunktiem samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu. 24 % apsekoto būvniecības uzņēmumu šī gada oktobrī neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs saglabājas pozitīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija 0,3 (salīdzinot ar septembri, nav mainījies). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, metālu ražošana, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt samazinājums bija papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, dzērienu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, negatīvas kļuvušas uzņēmēju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību, bet optimistiskākas – par gaidāmo preču realizācijas cenu nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020. gada oktobri, par 2 procentpunktiem uzlabojies uzņēmēju negatīvais vērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, nedaudz uzlabojies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības, gan Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstīm). Uzlabojies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos (gan iekšējā, gan ārējā tirgū, sasniedzot pozitīvas vērtības) un uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada septembri, pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un nepietiekamu pieprasījumu (norādījuši attiecīgi 30 % un 28 % aptaujāto uzņēmumu), bet nedaudz samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši 18 % respondentu). Covid-19 ietekmi oktobrī norādījuši 10 % apsekoto uzņēmumu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru ražošanu oktobrī ietekmējušas finansiālās grūtības, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (8 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (pieaugums attiecīgi 2,6 un 1,9 reizes), bet par sešiem procentpunktiem samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu. 26 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada oktobrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par pieciem procentpunktiem).

2021. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 100,7, (iepriekšējā mēnesī – 99,8). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Latvijas uzņēmēji ar tirdzniecību internetā apsteidz Baltijas kaimiņus

0

Baltijas iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāte internetā aizvien palielinās, un Latvijas uzņēmēji to izmanto visaktīvāk, liecina Luminor bankas veiktā Baltijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja. Kamēr vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā atzīst, ka no tirdzniecības internetā 2021. gadā viņi nav nopelnījuši ne eiro, Latvijā tādu ir tikai trešdaļa. Latvijas uzņēmumiem šāds tirdzniecības veids jau ir kļuvis par ieradumu, un piektā daļa aptaujāto tiešsaistē gūst vairāk nekā 45% no sava gada apgrozījuma.

Iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs, kuri iepērkas internetā, ar katru gadu pieaug. Saskaņā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas statistikas iestāžu datiem vairāk nekā puse iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir vismaz reizi mēnesī veikuši pirkumus internetā.

Kamēr piektdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu no tiešsaistes tirdzniecības guvusi vairāk nekā 45% ieņēmumu, Lietuvā šādu apgrozījumu sasnieguši tikai 13% un Igaunijā 10% uzņēmumu, liecina Luminor bankas aptauja.

“Mazie un vidējie uzņēmumi veido lielāko daļu no Baltijas valstu ekonomikas, un līdz ar e-komercijas popularitātes pieaugumu rodas neobjektīvs priekšstats, ka lielākā daļa uzņēmumu ir digitalizējuši savu tirdzniecību. Tas neatbilst patiesībai, jo 2020. gadā un šī gada septembrī veiktās aptaujas liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu joprojām neizmanto visas e-komercijas iespējas,” saka Viktors Saulītis, Luminor e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs.

Saskaņā ar aptauju 35% Latvijas, 54% Lietuvas un 67% Igaunijas MVU vispār nav guvuši ieņēmumus no tirdzniecības internetā.

“Baltijas e-komercijas sacensību priekšgalā ir izvirzījušies Latvijas uzņēmēji, kuri iegulda un nopelna vairāk no iepirkšanās internetā un ir vairāk orientēti uz e-komercijas attīstīšanu. Tomēr arī Latvijas uzņēmējiem vēl ir kur augt, jo trešdaļa joprojām nepelna no tirdzniecības internetā,” saka Viktors Saulītis. “Pretstatā Lietuvai un Igaunijai, Latvijā, norēķinoties ar tirgotājiem, pircēji biežāk izmanto karšu maksājumus. To īpatsvars e-komercijā, salīdzinot ar citiem pieejamiem maksājumu veidiem, Latvijā ir pat divas reizes augstāks nekā vidēji tas ir Lietuvā un Igaunijā.”

Saskaņā ar pētījumu aptuveni piektā daļa aptaujāto MVU tuvākajos gados plāno uzsākt vai paplašināt tiešsaistes biznesu. 27% Latvijas, 20% Lietuvas un 18% Igaunijas uzņēmēju apgalvo, ka 2022. gadā plāno palielināt pārdošanas apjomus tiešsaistē. Līdzīga tendence bija vērojama arī pērn, kad paplašināt e-komerciju bija plānojuši 22% Latvijas, 20% Lietuvas un 27% Igaunijas respondentu.

Turklāt daļa uzņēmumu piekrīt, ka viens no faktoriem, kas noteiks to panākumus 2022. gadā, ir investīcijas inovācijās un jaunākajās tehnoloģijās. To ir norādījuši 12% aptaujāto Latvijā, 11% Lietuvā un 10% Igaunijā.

Vitenbergs: Atbalsts uzņēmumiem būs sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanai un apgrozījuma krituma kompensācijai

0

Ministru kabinets šonedēļ ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atbilstoši šodien valdības apstiprinātajiem grozījumiem ārkārtējās situācijas regulējumā, līdz nākamajai Ministru kabineta sēdei Ekonomikas ministrija izstrādātās atbalsta programmas vēlreiz izdiskutēs finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un pēc saskaņošanas virzīs apstiprināšanai valdībā.

Plānots, ka grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs 60% no uzņēmuma bruto darba algas, tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 100 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi.

Savukārt, atbalsts darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai plānots 50 % no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2021. gada jūlija līdz septembrim, bet ne vairāk kā 500 EUR kalendāra mēnesī. Atbalsts būs pieejams darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, kuri ir uzsākuši Covid-19 vakcinācijas procesu (saņemta vismaz viena pote).

Septembrī turpināja samazināties gan faktiskā, gan reģistrētā bezdarba līmenis

0

2021. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, kas salīdzinājumā ar augustu ir par 0,5 procentpunktiem zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Tik zems faktiskā bezdarba līmenis valstī nav bijis kopš 2019. gada decembra (6,6 %).

Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,3 procentpunktiem līdz 5,4 %, savukārt vīriešu – par 0,6 procentpunktiem līdz 7,5 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,0 %, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā augustā. Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 1,6 procentpunktiem, reģistrētā bezdarba – par 1,7 procentpunktiem.

2021. gada septembrī Latvijā bija 60,4 tūkstoši bezdarbnieku (25,1 tūkstotis sieviešu un 35,3 tūkstoši vīriešu), kas ir par 4,3 tūkstošiem mazāk nekā augustā un par 17,3 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Sieviešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 1,7 tūkstošiem, vīriešu – par 2,6 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki). NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.

CSP atgādina, ka pārmaiņu laikā ir svarīgi iegūt informāciju par iedzīvotāju nodarbinātību, lai novērtētu šī brīža situācijas ietekmi uz ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, tādēļ aicina iedzīvotājus būt aktīviem un piedalīties ielūgtajās aptaujās. CSP pateicas visiem, kuri jau piedalījušies aptaujās.

94,25% respondentu uzstāj, ka politiķiem ir jāveic kļūdu labojums minimālo VSAOI sistēmā

0

Lielākās Latvijas uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) organizētās kampaņas “Kļūdu labojums”, kuras mērķis ir panākt, lai politikas veidotāji, sabiedrības spiediena rezultātā, ir spiesti veikt kļūdu labojumu minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, un pārceltu tā spēkā stāšanos termiņu, aptaujas dati rāda, ka absolūtais vairākums – 94,25% respondentu uzstāj, ka kļūdu labojums ir jāveic.

Kampaņas “Kļūdu labojums” ietvaros ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties iknedēļas aptaujās. Pirmajā kampaņas nedēļā Latvijas iedzīvotājiem tika uzdots jautājums – Vai politikas veidotājiem būtu jāpārstrādā likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai veiktu kļūdu labojumu, ieviešot minimālo VSAOI sistēmu ? 94,25% respondentu atbildēja, ka kļūdas ir jālabo, bet tikai 5,75% respondentu atbildēja noraidoši.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot kampaņas “Kļūdu labojums” aptaujas datus, pauda viedokli, ka pirmās nedēļas aptaujas rezultāti skaidri parāda sabiedrības noskaņojumu un neapmierinātību ar politiķu lēmumiem.

LTRK aicina Latvijas iedzīvotājus arī turpmāk apmeklēt kampaņas mājas lapu www.kludulabojums.lv un kopā ar LTRK sadarbības partneriem – uzņēmumiem, uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām panākt prasīto. Iesaistīties var ikviens Latvijas iedzīvotājs, nosūtot jautājumu kādam no 58 Saeimas deputātiem, kas 2020. gada rudenī balsoja par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, neņemot vērā riskus un juridiskos trūkumus, un ir uzskatāmi par līdzvainīgiem šī nepārdomātā lēmuma pieņemšanā, gan daloties ar īpaši izveidotiem plakātiem savos sociālajos tīklos, gan piedaloties iknedēļas aptaujās.