Ministru kabinets šonedēļ ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atbilstoši šodien valdības apstiprinātajiem grozījumiem ārkārtējās situācijas regulējumā, līdz nākamajai Ministru kabineta sēdei Ekonomikas ministrija izstrādātās atbalsta programmas vēlreiz izdiskutēs finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un pēc saskaņošanas virzīs apstiprināšanai valdībā.

Plānots, ka grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs 60% no uzņēmuma bruto darba algas, tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 100 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi.

Savukārt, atbalsts darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai plānots 50 % no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2021. gada jūlija līdz septembrim, bet ne vairāk kā 500 EUR kalendāra mēnesī. Atbalsts būs pieejams darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, kuri ir uzsākuši Covid-19 vakcinācijas procesu (saņemta vismaz viena pote).

2021. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, kas salīdzinājumā ar augustu ir par 0,5 procentpunktiem zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Tik zems faktiskā bezdarba līmenis valstī nav bijis kopš 2019. gada decembra (6,6 %).

Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,3 procentpunktiem līdz 5,4 %, savukārt vīriešu – par 0,6 procentpunktiem līdz 7,5 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,0 %, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā augustā. Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 1,6 procentpunktiem, reģistrētā bezdarba – par 1,7 procentpunktiem.

2021. gada septembrī Latvijā bija 60,4 tūkstoši bezdarbnieku (25,1 tūkstotis sieviešu un 35,3 tūkstoši vīriešu), kas ir par 4,3 tūkstošiem mazāk nekā augustā un par 17,3 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Sieviešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 1,7 tūkstošiem, vīriešu – par 2,6 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki). NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.

CSP atgādina, ka pārmaiņu laikā ir svarīgi iegūt informāciju par iedzīvotāju nodarbinātību, lai novērtētu šī brīža situācijas ietekmi uz ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, tādēļ aicina iedzīvotājus būt aktīviem un piedalīties ielūgtajās aptaujās. CSP pateicas visiem, kuri jau piedalījušies aptaujās.

Lielākās Latvijas uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) organizētās kampaņas “Kļūdu labojums”, kuras mērķis ir panākt, lai politikas veidotāji, sabiedrības spiediena rezultātā, ir spiesti veikt kļūdu labojumu minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, un pārceltu tā spēkā stāšanos termiņu, aptaujas dati rāda, ka absolūtais vairākums – 94,25% respondentu uzstāj, ka kļūdu labojums ir jāveic.

Kampaņas “Kļūdu labojums” ietvaros ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties iknedēļas aptaujās. Pirmajā kampaņas nedēļā Latvijas iedzīvotājiem tika uzdots jautājums – Vai politikas veidotājiem būtu jāpārstrādā likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai veiktu kļūdu labojumu, ieviešot minimālo VSAOI sistēmu ? 94,25% respondentu atbildēja, ka kļūdas ir jālabo, bet tikai 5,75% respondentu atbildēja noraidoši.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot kampaņas “Kļūdu labojums” aptaujas datus, pauda viedokli, ka pirmās nedēļas aptaujas rezultāti skaidri parāda sabiedrības noskaņojumu un neapmierinātību ar politiķu lēmumiem.

LTRK aicina Latvijas iedzīvotājus arī turpmāk apmeklēt kampaņas mājas lapu www.kludulabojums.lv un kopā ar LTRK sadarbības partneriem – uzņēmumiem, uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām panākt prasīto. Iesaistīties var ikviens Latvijas iedzīvotājs, nosūtot jautājumu kādam no 58 Saeimas deputātiem, kas 2020. gada rudenī balsoja par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, neņemot vērā riskus un juridiskos trūkumus, un ir uzskatāmi par līdzvainīgiem šī nepārdomātā lēmuma pieņemšanā, gan daloties ar īpaši izveidotiem plakātiem savos sociālajos tīklos, gan piedaloties iknedēļas aptaujās.

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija. Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos.

Kādas sekas varam sagaidīt? Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Labākā izeja no radušās situācijas būtu atteikšanās no jaunās minimālo VSAOI sistēmas nepilna laika nodarbinātajiem un pakāpeniska efektīvākas sistēmas ieviešana. Pakāpeniskums būtu attiecināms gan uz minimālo VSAOI ieviešanas termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru. Pretējā gadījumā, šis eksperiments, no kura vislielākie zaudētāji būs mazo ienākumu saņēmēji, radīs negatīvas sekas tautsaimniecībai un bremzēs Latvijas ekonomisko izaugsmi kopumā. LZA Ekonomikas institūta eksperti uzskata, ka ir jārada un jāievieš izsvērta un juridiski korekta sociālās apdrošināšanas sistēma, balstoties datu analīzē un ņemot vērā ekspertu atzinumus. Nodokļu reformu mērķis ir veicināt valsts tautsaimniecības konkurētspēju. Ja šī jaunieviestā sistēma netiks pārskatīta, Latvija vēl vairāk atpaliks no Lietuvas un Igaunijas ēnu ekonomikas rādītājos. Latvija cietīs ne tikai no iekšējā tirgus stagnācijas, bet arī ievērojami pasliktinās izejas pozīcijas ekonomikas attīstībai pēc pandēmijas krīzes starptautiskā līmenī. Esošā sistēma nepilna laika nodarbinātiem nav efektīva tāpēc, ka nav iespējams precīzi aprēķināt papildu nodokļu slogu, jo nav izveidota vienota kopējā darba laika un samaksas uzskaites sistēma. Darba devējam nav iespējas pārliecināties, kāds iemaksu apmērs jāveic, kas veicina negatīvu attieksmi pret nodokļu nomaksas pienākumu. Savukārt darba ņēmējiem nav izpratnes par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību, tā mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem ir īpaši būtiski pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā. Rezultātā neizbēgami ir sagaidāms ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī uzņēmēju neapmierinātība ar valsts īstenoto nodokļu politikas nepastāvību.

Ņemot vērā, ka sociālā nodokļa likme Latvijā ir augsta — no 2021. gada 1. jūlija 34.09 % no nodokļa objekta, no kuriem 23.59 % maksā darba devējs un 10.5 % darba ņēmējs, — tas ir viens no lielākajiem maksājumu pozīcijām gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Lai novērtētu samaksātā sociālā nodokļa īpatsvaru darba algā Baltijas valstīs, tika izmantoti EUROSTAT dati un aprēķinu rezultāti. Gan Lietuvā, gan Igaunijā pēdējos gados ir veiktas būtiskas nodokļu reformas, pakāpeniski samazinot darbaspēka nodokļu slogu. Igaunijā būtiskas izmaiņas nodokļu politikas un pabalstu jomā tika veiktas 2018. gadā, kad tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Igaunijā samaksātā sociālā nodokļa īpatsvars 10 gadu laikā ir pieaudzis par 4.2%, Latvijā – par 3.8%. Lietuvā 2019. gadā tika sākta apjomīga nodokļu reforma, kuras mērķis ir veidot stabilu nodokļu vidi ar konkurētspējīgu zemāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijas valstīs. Kaimiņvalstī tika būtiski samazināta darba devēja iemaksu likme – no 31,2% 2018. gadā uz 1,79% 2019. gadā. Dati rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā Lietuvā samaksātā sociālā nodokļa īpatsvars darba algā samazinājās par 87.8%. Vienlaikus starp darba devējiem un Lietuvas valdību tika noslēgta vienošanās, ka nodokļu samazinājums tiks kompensēts ar bruto ienākuma palielinājumu visiem darba ņēmējiem par 1,289 reizēm, līdz ar to palielināsies darba ņēmēju ienākumi.

Lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un padarītu nodokļu slogu konkurētspējīgāku ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar pārējām ES valstīm, darbaspēka nodokļu reformas Latvijā ir vajadzīgas, taču ir nepieciešams atteikties no jaunās VSAOI sistēmas nepilna laika nodarbinātiem, jo tā negatīvi ietekmē mazo ienākumu saņēmējus un valsts ekonomiku kopumā, un ir jāizstrādā efektīvāka darbaspēka nodokļu sistēma valsts tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai.

Agnese Paegle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Domnīcas FUTURUM LATVIA vadītāja

Lai arī Zaļais kurss nav nekas jauns – tajā iekļautās stratēģijas, domāšanas veids un procesi ir sākušies jau sen, virknei Latvijas uzņēmēju šobrīd vēl ir visnotaļ aptuvens priekšstats par to, kādas pārmaiņas viņus sagaida, kādas iespējas virzība uz Zaļo kursu pavērs, bet ar kādiem uzņēmējdarbības riskiem šajā procesā būs jārēķinās. Tas atklājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa kluba tiešsaistes pasākumā, kuru rīkoja Kurzemes reģiona nodaļa partnerībā ar Kuldīgas novada pašvaldību.

“Ir sākušās lielas pārmaiņas, kas neizbēgami skars rūpniecību, zemes apsaimniekošanu un pilnīgi visas citas jomas. Parasti, ieviešot kādas pārmaiņas, mēs esam pieraduši vadīties pēc kādas vienas regulas vai direktīvas. Saistībā ar virzību uz Zaļo kursu, kura mērķi ir divi – novest pie klimata neitralitātes 2050. gadā un saglabāt vai uzlabot vides daudzveidību, tādu būs ļoti daudz,” norādīja LTRK viceprezidents un Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņu satrauc lielās un neparedzamās izmaksas, ar kurām Zaļā kursa ieviešanas laikā vajadzēs saskarties uzņēmējiem. “Mēs tiekam mierināti, ka tas izmaksās tikai vienu triljonu eiro, kas Eiropas kontekstā ir salīdzinoši ļoti maz. Turklāt pusi no izmaksām segs Eiropas Savienības (ES) budžets, vienu ceturto daļu – valsts budžets, bet tikai viena ceturtā daļa no izmaksām uzgulsies uz uzņēmēju pleciem. Tas ir ļoti nepareizs aprēķins, jo labākajā gadījumā aprēķinā ir iekļautas tikai tās summas, kuras būs nepieciešamas investīcijām jaunās tehnoloģijās vai procesos,” lēš K. Klauss, atzīstot, ka Zaļā kursa ietekme, salīdzinot ar finanšu sistēmas “kapitālo remontu”, būs tikai “ziediņi”.

Arī lauksaimniekiem šobrīd nebūt nav viss līdz galam skaidrs par Zaļo kursu, secina biedrības “Zemnieku Saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistere. “Lielākā problēma lauksaimniecības nozarē ir tā, ka visas daudzās un dažādās politikas nav sasinhronizētas, un pat nereti ir pretrunā viena ar otru. Piemēram, klimata politika paģēr, ka ir jāsamazina emisijas. Jo zemi mazāk kustina, jo tā mazāk rada emisijas. Tad vajadzētu nekultivēt un neart zemi. Bet cita politika – no lauka līdz galdam – nosaka, ka Eiropā ir jāsamazina augu aizsardzības lietojums par 50%. Lai mēs varētu sēt tiešajā sējā, mums ir jālieto augu aizsardzības līdzekļi, lai varētu cīnīties ar nezālēm. Mēs nevaram vienlaicīgi īstenot abus nosacījumus – neart un nekultivēt, un nelietot šos līdzekļus,” lauksaimnieku bažas pauda M. Dzelzkalēja – Burmistere, atzīstot, ka vienus mērķus nosaka viens Briseles direktorāts, bet otrus – cits, un zemnieks ir šiem viesiem mērķiem pa vidu un īsti nesaprot, ko darīt. “Protams, Zaļajam kursam ir daudz labu lietu, bet šobrīd lauksaimnieki meklē un analizē sliktās. Izmantojot atjaunojamos resursus un virzoties uz zaļāku dzīves veidu, bioekonomika nākotnē sniegs plašas iespējas un atvērs jaunus tirgus. Latvijas problēma ir tā, ka valsts ilgstoši nav ieguldījusi zinātnē un pētniecībā. Tāpēc mēs varam būt zaudētāji, jo savlaicīgi neesam varējuši pieņemt politiski gudrus lēmumus, proti, investēt zinātnē un pētniecībā,” vērtē biedrības “Zemnieku Saeima” valdes priekšsēdētāja. Viņa pauda bažas par starptautisko tirdzniecības nosacījumu atbilstību Zaļajam kursam, proti, vai Latvijas lauksaimnieki, ražojot pārtikas produktus pēc visaugstākajiem standartiem, spēs konkurēt ar lētāko produkciju, kas tiks ievesta no trešajām valstīm.

Savukārt SIA “Ventspils nafta termināls” Termināļa vadītājs Kaspars Liepiņš aicināja Zaļā kursa ieviešanu uztvert kā piekto industriālo revolūciju, kuras laikā gan uzņēmēji, gan sabiedrība kopumā varētu pārstrukturizēt savu domāšanu. “Mums ir jāaizmirst diskusijas par klimata izmaiņām un klimata neitralitāti, bet jādomā par ilgtspējīgu biznesu. Ar tādu resursu patēriņu, ar kādu mēs strādājam šodien, tas vairs nebūs iespējams nākotnē. Piedāvāju skatīties uz Zaļo kursu kā uz iespēju ielikt pamatus biznesam, kas būs atbilstošs ilgtspējīgai tautsaimniecībai un ekonomikai. Galvenajam fokusam vajadzētu būt uz to pievienoto vērtību, kādu mēs varam iegūt, transformējoties,” sprieda K.Liepiņš. Viņš pieļāva, ka tā kā šī tēma ir aktuāla ļoti plašai sabiedrības daļai, proti, īstenojot Zaļo kursu, tiks mainīta gan biznesa vide, gan privātpersonu ikdiena, ir nepieciešams īpašs ministrs, kas kūrēs valsts virzību uz Zaļo kursu.

Apkopojot Kurzemes biznesa kluba pasākuma diskusijā teikto, LTRK valdes loceklis, Politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris atzina, ka šobrīd uzņēmējiem ir tikai aptuvena skaidrība par to, kas ir Zaļais kurss. “Ir jāpanāk gan uzņēmēju, gan visas sabiedrības izpratne par Zaļā kursa un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas pasākumu nepieciešamību gan nacionālā, ES un visas pasaules līmenī. Tāpat ir nepieciešams vienots kontaktpunkts gan nacionālā, gan ES līmenī, kas skaidrāk iezīmētu gan virzienu, kurā ejam, gan instrumentus, kādi ir nepieciešami, lai nokļūtu galamērķī. Ja izvirzīsim nepārdomātus mērķus, varam zaudēt starptautisko konkurētspēju,” rezumēja J. Lielpēteris.

Nesens “Kaspersky” pētījums liecina, ka pandēmijas sākumā 2020. gada martā 31 % mazo uzņēmumu reaģēja uz neparasti sarežģīto situāciju ar jaunu preču izstrādi. Stingrie ierobežojumi satricināja lielākās daļas MVU (55 %) finansiālo labklājību, un tiem bija jāveic daudz taupības pasākumu. Tādējādi jaunu piedāvājumu vai uzņēmējdarbības iespēju uzsākšana, kā arī citi veiktie pasākumi bija centieni izdzīvot.

Spēja adekvāti reaģēt uz krīzi var dot iespēju uzņēmumam to maksimāli izmantot. Stanforda uzņēmējdarbības augstskolas politekonomijas profesors Stīvens Kalanders uzskata, ka „uzdevums ir izturēties pret krīzi kā pret vadības problēmu” un „gūt panākumus prožektoru gaismā”. Pandēmijas dēļ lēmumi bija sevišķi sarežģīti. Organizācijām bija jārēķinās ar ārējiem faktoriem — stingriem ierobežojumiem, jaunām sanitārajām prasībām, radikāli mainītu dzīvesveidu — un sava uzņēmuma iespējām.

Līdztekus jaunu preču un pakalpojumu izlaišanai (31 %) piektdaļas organizāciju aktīvā reakcija bija iesaistīšanās jaunās uzņēmējdarbības nozarēs (22 %). Uzņēmumiem, kas darbojas sarīkojumu, izklaides, mākslas un kultūras vai pat veselības aprūpes nozarē, tas var nozīmēt fizisko piedāvājumu digitālās alternatīvas izlaišanu; veikaliem un restorāniem — tiešsaistes pārdošanas nodrošināšanu un piegādes procesa izveidi; ražotājiem — masku, dezinfekcijas līdzekļu un citu medicīnas piederumu ražošanu vai koncentrēšanos uz mājīguma radīšanai paredzētām precēm.
Citu pretkrīzes pasākumu vidū paredzami visizplatītākā bija atļauja visiem vai vairumam darbinieku strādāt attāli (39 %). Taču lielākā daļa lēmumu tik un tā bija vērsta uz izdevumu optimizēšanu: organizācijas apcirpa budžetu (31 %), samazināja samaksu vai darbalaiku (28 %), pārvirzīja līdzekļus vai apturēja ieguldījumu plānus (30 %). Desmitdaļa uzņēmumu bija spiesta veikt galējus pasākumus, piemēram, atlaist darbiniekus (11 %) vai pārtraukt rēķinu samaksu (14 %).

“Lai gan daži lēmumi bija smagi, tie bija vajadzīgi. Tagad ir labi apzināties, ka kopumā mazo uzņēmumu viedoklis par pandēmijas rezultātiem ir mazliet pozitīvs: divas trešdaļas (69 %) piekrīt, ka uzņēmums labi reaģēja uz globālo problēmu. Gūtajām mācībām tagad vajadzētu palīdzēt labāk sagatavoties turpmākajām problēmām, uzlabot pašreizējo ieguldījumu plānu un procesus, droši izmēģināt jauno un kļūt digitālākiem. Es arī uzskatu, ka reaģējot izlaistās preces un pakalpojumi paliks aktuāli, jo pret Covid-19 vērstie ierobežojumi joprojām pastāv un ļaudis turpina rīkoties saskaņā ar pandēmijas laikā iegūtajiem digitālajiem paradumiem,” komentē „Kaspersky” vecākais preču tirgvedības vadītājs Andrejs Dankevičs.

Uzņēmumiem, kas vēlas būt lietpratīgāki un aizsargātāki digitālajā vidē, „Kaspersky” ir izlaidis platformu “Cybersecurity on a Budget” ar bezmaksas pamācībām, kā ietaupīt uz tiešsaistes rīku rēķina, sazināties ar klientiem, aizsargāt sensitīvus datus un daudz ko citu.

2021. gada augustā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9 %, kas salīdzinājumā ar jūliju ir par 0,6 procentpunktiem zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Tik zems faktiskā bezdarba līmenis valstī nav bijis kopš 2019. gada decembra (6,6 %).

Sieviešu bezdarba līmenis augustā samazinājās par 0,4 procentpunktiem līdz 5,7 %, savukārt vīriešu – par 0,7 procentpunktiem līdz 8,1 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,5 %, kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā jūlijā. Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 1,5 procentpunktiem, reģistrētā bezdarba – par 1,7 procentpunktiem.

2021. gada augustā Latvijā bija 64,7 tūkstoši bezdarbnieku (26,8 tūkstoši sieviešu un 37,9 tūkstoši vīriešu), kas ir par 5,5 tūkstošiem mazāk nekā jūlijā un par 17,1 tūkstoti mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad jau piecus mēnešus valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija. Sieviešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 1,8 tūkstošiem, vīriešu – par 3,7 tūkstošiem. Kopš otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī, kad vairāki klātienes pakalpojumi tika ierobežoti, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 10,9 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis tiek aprēķināts, izmantojot NVA un CSP veiktā apsekojuma datus. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Lai arī dzīvojamais fonds un laba infrastruktūra reģionos ir ļoti svarīga, ļoti būtiski ir attīstīt cilvēkkapitālu. Taču nākamos gados pamatā turpināsies Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas betonā nevis konkurētspējīga darbaspēka nodrošināšanā, kas ļautu Latvijas uzņēmējiem veiksmīgi konkurēt globālajā tirgū.

Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona nodaļas organizētajā biznesa dienā, kas bija veltīta uzņēmējdarbības izaugsmei un iespējām 2022. gadā, un notika Valmierā, informēja Domnīcas “Certus“ valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers. Viņš atzina, ka daudzviet Latvijas reģionos infrastruktūra ir lieliska, ieguldīts nozīmīgs finansējums publiskajā infrastruktūrā, piemēram, modernos sakaru tīklos, ir uzbūvētas koncertzāles un veloceliņi, taču netiek attīstītas iedzīvotāju digitālās prasmes, kas ļautu mūsdienīgo infrastruktūru pilnvērtīgi izmantot. Tieši digitālo prasmju ziņā Latvijas iedzīvotāji joprojām ievērojami atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem.

“Ja vēlamies, lai Latvijas ekonomika nākamajos gados strauji attīstītos, un notiktu konverģence ar ES vidējiem rādītājiem, nepietiek vien ar investīcijām betonā, ar to, ka nepārtraukti kaut kas tiek būvēts. Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks kā vienu no novada attīstības instrumentiem min iedzīvotāju skaita palielināšanu vai ražošanas procesu modernizāciju un digitalizāciju, bet tai ir nepieciešamas īpašas prasmes un iemaņas,“ secināja D. Auers. Nacionālās industriālās politikas finansējums cilvēkkapitālam jaunajā plānošanas periodā ir 621 miljons eiro, kas ir 22% no kopējā ES kohēzijas fondu ieguldījuma, taču lielākā daļa līdzekļu – 406 miljoni eiro ir paredzēti mājokļu finansējumam nevis, piemēram, nozaru prasmju fondu attīstīšanai, augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un apmācībai.

“Kamēr mēs nebūsim guvuši sāta sajūtu no investīcijām infrastruktūrā, mēs neizbēgami domāsim par betonu un tikai tad par ieguldījumiem cilvēkresursos,“ atzina Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, norādot, ka uzņēmējus šobrīd visvairāk interesē tieši kvalificēta darbaspēka pieejamība.

“Veidojot industriālo politiku, mēs vadījāmies pēc loģikas, ka pēc plus vai mīnus desmit gadiem uzņēmējiem būs jāmaksā darbiniekiem divas reizes vairāk. Ja viņi to nedarīs, darbaspēks aizplūdīs no Latvijas. Lai ekonomika būtu efektīva, ir būtiski jāpalielina eksports. Plānots, ka 2023. gadā tā apjoms sasniegs 22 miljardus eiro, bet 2027. gadā – 27 miljardus eiro. Lai to varētu panākt, ir jāpārdod nevis divas reizes vairāk baļķu, bet gan tie jāspēj pārdot divas reizes dārgāk. Tāpēc ir nepieciešami atbalsta instrumenti smadzenēm un eksportspējai, proti, ne tikai palīdzēt saražot dārgākus baļķus, bet arī prast tos veiksmīgi pārdot,“ uzsvēra R. Aleksejenko. Viņš informēja, ka no ES Atveseļošanās fonda finansējuma, kas ir 657 miljoni eiro, 2021. – 2026. gadā digitālajai transformācijai ir piešķirti 139, 4 miljoni eiro.

LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis pauda viedokli, ka Latvijā kopš 90. gadiem ir ieveidojusies sistēma, ka viss iet betonā, jo tādējādi ir iespējams vislabāk nozagt. “Betonā var norakt jebko, tādējādi visas lietas sakārtot,“ secināja Ģ. Rungainis, atzīstot, ka valsts atbalsta programmas uzņēmējiem reti kad piedāvā īsti to, kas viņiem ir nepieciešams. Viņš uzteica finanšu institūcijas Altum atbalsta instrumentus un aicināja uzņēmējus meklēt idejas labiem projektiem un nebaidīties tās īstenot. “Galvenais, lai uzņēmējiem netrūktu ambīciju. Mūsu kaimiņi – igauņi un lietuvieši ir daudz mērķtiecīgāki, kas atspoguļojas daudzās jomās, kurās viņi ir veiksmīgāki par mums,“ konstatēja Ģ. Rungainis.

LTRK Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs Juris Sleņģis atzina, ka šī bija vērtīga diskusija par bāzes jautājumiem vai tiem galvenajiem vektoriem, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un sekmētu tautsaimniecības izaugsmi. “Trīs prezentācijas un trīs redzējumi – pētnieka, uzņēmēja un valsts institūcijas pārstāvja, kuri apliecināja, ka izpratne ir, bet ir arī daudz darāmā. Politikas veidošana nav iedomājama bez uzņēmēju līdzdalības, kas ļautu paaugstināt pieņemto lēmumu kvalitāti un izvirzīto mērķu sasniegšanu,“ pēc pasākuma secināja J. Sleņģis. Pēc prezentācijām un diskusijām tika veikta dalībnieku aptauja, kas apstiprināja uzņēmēju interesi par procesiem un iespējām – dažādiem atbalsta instrumentiem, kas būs pieejami nākamajos gados.

Mazumtirdzniecības sektoram ir būtiska loma valsts tautsaimniecībā – Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) tas veido ap 12%. Pēdējo 20 gadu laikā nozare piedzīvojusi strauju attīstību, mainot arī pircēju priekšstatus un iepirkšanās pieredzi. Kā liecina jaunākā nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma dati, lielākā daļa jeb 82% iedzīvotāju atzīst, ka 20 gadu laikā iepirkšanās kļuvusi labāka, ērtāka un patīkamāka, galvenokārt, paplašinoties produktu sortimentam, veikalu pieejamībai, tehnoloģisko risinājumu attīstībai un izmaiņām veikalu vidē.

Vairākums aptaujāto atzina, ka dažādu importēto pārtikas produktu (87,5%), svaigās pārtikas (74%) un vietējo ražojumu (73%) izvēle laika gaitā ir kļuvusi daudz plašāka. 86% norāda, ka veikalu ir kļuvis vairāk, tie tagad ir viegli un ērti sasniedzami – to jo īpaši uzsver vecākā gadagājuma cilvēki 64 līdz 75 gadu vecumā. Savukārt gados jaunākie cilvēki (25 – 34 gadi) vairāk uzsver tehnoloģisko risinājumu attīstību – kopumā 86% aptaujāto norādīja, ka tie padarījuši iepirkšanos ērtāku.

“Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības nozare pēdējo 20 gadu laikā kļuvusi par modernu, konkurētspējīgu un inovatīvu sektoru, un mums ir patiess prieks, ka, svinot “Maxima Latvija” 20. gadu jubileju, varam atskatīties uz uzņēmuma ieviestajām inovācijām un tirdzniecības konсeptiem, kas nozari padarījuši tādu, kādu to redzam šodien. Skaidri izjūtot digitālā laikmeta garu, “Maxima Latvija” vēl tālajā 2009. gadā ieviesa Latvijā pirmās automātiskās norēķinu kases, kuras, kā liecina mūsu pētījuma dati*, kļuvušas par ērtu ikdienas pieturpunktu vairāk nekā 73% pircēju. Tāpat arī tieši mūsu veikalos Latvijas iedzīvotāji iepazinās ar “akcijas” fenomenu un līdz šim nepieredzētu zemu cenu politiku. Tāpēc ir liels gandarījums, ka 20 gadus vēlāk esam novērtēti ar “Best Buy Award” jeb “Kvalitāte par labāko cenu” apbalvojumu apliecinot, ka, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, “Maxima” veikalos ir plaši pieejami augstas kvalitātes produkti par izdevīgu cenu,” uzsver Jeļena Popjonoka, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.

Analizējot šodienas pircēju gaidas, ir vērojams augsts pieprasījums pēc vienkāršāka, ērtāka un patīkamāka iepirkšanās procesa (92%), kā arī plaša sortimenta visās preču grupās (92%). Tāpat modernā veikalu vide vairs nav iedomājama bez jaunākajām tehnoloģijām un iespējam, ko pircējiem mūsdienās sniedz mākslīgā intelekta risinājumi (65%). Šīs tendences apstiprina arī “Maxima mazumtirdzniecības kompass” apskata prezentācijā izskanējušie ekspertu secinājumi – mazumtirdzniecības nozares izaugsme un attīstība līdz šim bija un arī turpmāk būs atkarīga no ekonomikas, tehnoloģiskām inovācijām, kā arī pārmaiņām sabiedrības dzīvesstilā un paradumos.

2021. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 25,3 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, to skaits ir palielinājies par 4,2 tūkst. jeb 20,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Privātajā sektorā bija 16,9 tūkst. brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 8,4 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 4,0 tūkst. jeb 31,0 %, bet sabiedriskajā sektorā par 0,2 tūkst. jeb 3,0 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 17,7 % jeb 3,8 tūkst. Privātajā sektorā tas pieauga par 19,7 % jeb 2,8 tūkst., bet sabiedriskajā – par 13,9 % jeb 1,0 tūkst.

Aizņemto darbvietu skaits šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, pieauga līdz 940,2 tūkstošiem jeb par 6,6 %. Sākot ar 2021. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta informācija, bet līdz 2020. gada beigām aizņemto darbvietu datu avots bija CSP izlases apsekojums.

No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,9 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,6 %, kā arī speciālistu pamatgrupā – 3,9 %.

Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 4,0 %, apstrādes rūpniecībā – 3,9 %, nekustamo īpašumu nozarē – 3,3 %, kā arī būvniecībā – 3,2 %.

Reģionos šī gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,0 % jeb 15,9 tūkst., savukārt viszemākais Latgalē – 1,9 % jeb 1,4 tūkst.

No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2021. gada 2. ceturkšņa beigās bija Latvijā – 2,6 %. Lietuvā tas bija 1,9 %, bet Igaunijā viszemākais – 1,7 %.

2021. gada 2. ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturkšņa beigām brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Lietuvā – par 43,1 %, bet Igaunijā un Latvijā – attiecīgi par 30,3 % un 20,1 %.