Nedēļas izskaņā Prezidenta pilī, norisinājās ikgadējā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gada balvas svinīgā pasniegšanas ceremonija, kas tradicionāli veltīta Latvijas dzimšanas dienai. Jau sesto reizi LDDK apbalvo sociālo atbildīgākos un labākos darba devējus, kuri sekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību un nodrošina izaugsmi.

Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot darba devējus LDDK Gada balvas 2019 pasniegšanas ceremonijā un pasniedzot LDDK gada Tautsaimnieces balvu, uzsvēra, ka “atbildīgs darba devējs ir kā bāka, kurš ne tikai ved mūs uz mērķi un rūpējas par drošību, bet tā ir arī atbildība par katra darbinieka dzīves gājumu un viņu ģimenēm. Turklāt katru dienu, katru darba dienu, jo tieši cilvēkresursi ir Latvijas lielākā bagātība un rūpes par viņiem jābūt galvenajai prioritātei! Lai mūsu kopīgais darba ceļš ir atbildīgu un godīgu darba devēju izgaismots.”

LDDK Gada balvas 2019 Tautsaimniece Aiva Viksna: “Mani 30 darba gadi uzņēmējdarbībā ir veltīti Latvijai! Esmu savas valsts patriote un to mācu ne tikai saviem bērniem, bet arī mazbērniem. Lai kur es būtu – vienmēr domās esmu kopā ar savu dzimteni. Pateicos par man izrādīto godu, saņemt augstāko darba devēju apbalvojumu!”

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Šovakar Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā mēs godinām labākos Latvijas tautsaimniecības darba devējus-līderus. Izsaku atzinību un augsti novērtēju radītās kvalitatīvās darba vietas un uzņēmumu rūpes par darbiniekiem un vidi. Lai Latvija attīstītos straujāk un spētu sasniegt dzīves līmeni, kāds ir Eiropas attīstītākajās valstīs, ir vajadzīgi daudz stipri un spējīgi tautsaimnieki. Bet viņiem ir vajadzīga labvēlīga uzņēmējdarbības vide, radīti attīstībai labvēlīgi apstākļi un pievilcīgs investīciju klimats. Tikai augoši un sekmīgi strādājoši uzņēmumi veido valsts saimnieciskās labklājības mugurkaulu, savukārt politiķi, valdība un pašvaldības veido uzņēmumu attīstībai labvēlīgu vidi.”

Augstāko darba devēju apbalvojumu 2019. gadā saņēma sekojoši nominanti:

• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS TRANSPORTA NOZARĒ 2019 – SMARTLYNX AIRLINES
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS APKALPOJOŠO DIENESTU NOZARĒ 2019 – WD LATVIA
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS LAUKSMAINIECĪBAS NOZARĒ 2019 – JOŽI
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS NOZARĒ 2019 – KUREKSS
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS TIRDZNIECĪBAS NOZARĒ 2019 – TOLMETS
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS BŪVNIECĪBAS NOZARĒ 2019 – BUKOTEKS
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS PROFESIONĀLO PAKALPOJUMU NOZARĒ 2019 – DDB WORLDWIDE LATVIA
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS VESELĪBAS APRŪPES NOZARĒ 2019 – VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS NOZARĒ IKT 2019 – TILDE
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS VALSTS KAPITĀLSABIEDRĪBU KATEGORIJĀ 2019 – LATVIJAS GAISA SATIKSME
• GADA TAUTSAIMNIECE 2019 – AIVA VĪKSNA

13. novembrī laikraksta “Dienas Bizness” rīkotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure VAS “Latvijas Dzelzceļš” pasniedza ikgadējo CSP speciālbalvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā.

“Šovakar visas lielās statistiķu saimes vārdā izsaku pateicību ikvienam uzņēmumam, kurš sadarbojas ar statistikas pārvaldi, lai mēs nonāktu pie statistikas par ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību valstī. Reizi gadā mums ir jāpieņem grūts un izsvērts lēmums – kuram uzņēmumam īpaši pateikties par sadarbību, jo kandidātu ir daudz. Balvu mēs šogad nododam uzņēmumam, kuram ir liela nozīme Latvijas ekonomikā, par ko liecina 20 dažādās statistikas veidlapas, ko šis uzņēmums mums sniedz. Nākamajā desmitgadē šis uzņēmums ir apņēmies ikvienu iedzīvotāju no Rīgas līdz katra reģiona lielākajai pilsētai ar vilcienu nogādāt 90 minūtēs,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica Aija Žīgure.

2019. gadā CSP dažādus rādītājus sniedz 30 tūkstoši uzņēmumu jeb ceturtā daļa no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem Latvijā. Gada laikā pārvaldē iesniedz aptuveni 120 000 statistikas pārskatu no uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm, pašnodarbinātajiem un zemnieku saimniecībām.

CSP jau vairākus gadus sadarbojas ar laikrakstu “Dienas Bizness” žurnāla “TOP 500 Latvijas lielākie uzņēmumi” veidošanā, sniedzot datus par lielākajiem eksportētājiem un importētājiem pēdējā gadā, kā arī pasniedz speciālbalvu. CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā iepriekšējos gados saņēmuši uzņēmumi AS “Grindeks”, AS “Latvijas Finieris”, SIA “Lattelecom” un AS “Smiltenes piens”. Pērn, valsts simtgadē, CSP speciālbalva par sadarbību statistikas veidošanā 100 gadu garumā tika pasniegta Jāņa Rozes apgādam.

Latvijā biežāk nekā citās Eiropas valstīs par vienu no uzņēmējdarbības galvenajiem izaicinājumiem 2020.gadā uzskata darbaspēka izmaksas. Tas noskaidrots divdesmit miljonu uzņēmēju apvienotās organizācijas EUROCHAMBRES veiktajā 27.ekonomikas aptaujā par vienoto tirgu, kur piedalījās Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri.

Par galveno izaicinājumu ekonomikas izaugsmei 2020.gadā Latvijas uzņēmēji minējuši vietējā pieprasījuma samazināšanos, kam seko darbaspēka izmaksas un kvalificēta darbaspēka trūkums. Nedaudz retāk biznesa pārstāvji minējuši ārvalstu pieprasījuma samazināšanos un enerģijas un izejmateriālu cenas.

Salīdzinot Latvijā iegūtos rezultātus ar EUROCHAMBRES datiem, jāsecina, ka par vietējā pieprasījuma samazināšanos vissatrauktākie ir Turcijas un Spānijas uzņēmēji, savukārt mūsu valsts ieņem trešo vietu. Taču kvalificēta darbaspēka trūkumu visbiežāk izjūt Luksemburgas, Rumānijas un Maltas komersanti, Latvija šajā jautājumā ierindojas 9.vietā.

Turpinoties darbaspēka deficītam, Latvijā turpina pieaugt arī darbaspēka izmaksas, par ko liecina statistika. Par šo problēmu mūsu valsts uzņēmēji ir īpaši satraukti, jo ierindojas pirmajā vietā starp EUROCHAMBRES aptaujātajām valstīm, savukārt otrajā un trešajā vietā aptaujā ir Slovēnija un Slovākija. Arī Igaunijai pieaugošās darbaspēka izmaksas sagādā raizes, jo uzņēmēju aptaujā kaimiņvalsts atrodas 4.vietā.

EUROCHAMBRES prezidents Kristofs Leitls (CHristoph Leitl) pauž, ka 27.ekonomikas aptauja, kur kopumā piedalījās 53 tūkstoši uzņēmumu, atklāj vairākus skaidrus vēstījumus, tostarp jāsecina, ka politikas veidotājiem, kuri nesen sākuši darbu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jāturpina stiprināt vienoto Eiropas Savienības tirgu, radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un izstrādājot pasākumus, kas novērstu darbaspēka problēmas, lai ekonomika turpinātu augt.

Galvenās atziņas, kas izriet no veiktās uzņēmēju aptaujas:

• Zems iekšējais patēriņš, piemērota kvalificēta darbaspēka trūkums un pieaugošas nodarbināto izmaksas ir galvenie 2020.gada izaicinājumi biznesā. Brexit rada uztraukumu pamatā Īrijas un Vācijas uzņēmējiem, mazāk citās valstīs;
• Arvien pieaug uzņēmēju skaits, kurus satrauc nepārtraukti augošās elektroenerģijas un izejmateriālu cenas, jo īpaši – Francijā, Vācijā un Austrumeiropā;
• Paredzams, ka vietējais patēriņš, darbaspēka pieejamība un investīcijas kopumā varētu nedaudz samazināties;
• Eksporta pieaugums kopumā samazināsies, pazeminot ienākumus no ārvalstu tirgiem līdz zemākajai vērtībai kopš 2010.gada;
• Uzņēmējdarbības vispārējais pārliecības līmenis nokrities līdz 2014.gada līmenim.

“Ekonomikas attīstības sabremzējusies visā pasaulē, ko ietekmē gan sankcijas, gan dažādi tirdzniecības ierobežojumi, no kā cieš arī Latvija. Lai arī ekonomisti nākamgad mūsu valstij sola lielāku izaugsmi nekā vidēji Eiropas Savienībā, pastāv dažādi riski, ko varam novērst tikai mēs paši. Pirmkārt, turpinot samazināties darbaspēkam, aicinu ikvienu uzņēmēju izvērtēt iespēju ieviest tehnoloģijas un iekārtas, lai palielinātu produktivitāti. Otrkārt, noteikti jāturpina diversificēt eksporta tirgus, lai arī tas kļūst arvien sarežģītāk ģeopolitiskās situācijas dēļ. Treškārt, noteikti jāturpina iesāktais darbs pie dažādu reformu veikšanas Latvijā, lai samazinātu liekus tēriņus, piemēram, par elektroenerģijas rēķiniem, utt.,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

EUROCHAMBRES 27.ekonomikas aptaujā kopumā piedalījās 53 tūkstoši uzņēmēju no 28 valstīm, no Latvijas – 255 uzņēmēji. Ar aptaujas rezultātiem politiķi un viedokļu līderi tiek iepazīstināti otrdien, 5.novembrī, Briselē. EUROCHAMBRES aptaujas rezultāti palīdzēs veidot tās turpmāko viedokli, kas dažādos formātos tiks pausts jaunievēlētajai Eiropas Komisijai.

Lai arī kopš 1999.gada tiek izstrādāts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns, uzzinot jaunākos “Doing Business” reitingu, kur Latvija saglabājusi 19.vietu, jāsecina, ka visas iepriekš konstatētās problēmas vēl arvien ir aktuālas un sagādā problēmas uzņēmējiem.

Pie šāda secinājuma Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nonākusi, iepazīstoties ar jaunāko “Doing Business” reitingu, kur viszemāk novērtētas tieši tās pašas jomas, kas iepriekšējos gados – iespējas izveidot jaunu elektrības pieslēgumu (61.vieta), būvniecības atļauju saņemšana (56.vieta), maksātnespējas procesi (55.vieta) un mazākuma akcionāru aizsardzība (45.vieta).

“Jau daudzus gadus runājam par vienām un tām pašām problēmām, kas netiek risinātas. To redzam ne tikai mēs kā vietējie uzņēmēji, bet visa pasaule, tostarp potenciālie investori, tādēļ teikt, ka šāds vērtējums mūs apmierina, noteikti nevaram,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, piebilstot, ka padziļinātais Latvijas novērtējums uzrāda arī citas problēmas, piemēram nesamērīgi lielais stundu skaits, kas nepieciešams, lai nomaksātu nodokļus, kas turpina pieaugt, lai arī viens no nodokļu reformas mērķiem bija mazināt administratīvo slogu.

LTRK uzskata, ka vienīgais risinājums ir starpministriju un dažādu iestāžu kompetences un sadarbības veicināšana, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk risinātu samilzušās problēmas. “Tas nav normāli, ka būvniecības atļaujas jāgaida gandrīz 200 dienas, kas ir vidējais rādītājs, vai arī elektrības pieslēgums realizējams vairāk nekā 100 dienās! Ja uzņēmējs konkrētajā vietā ir gaidīts, tad jautājumus par darbības uzsākšanu jāspēj atrisināt dienu nevis simtiem dienu laikā,” saka A.Rostovskis.

Latvija jau otro gadu pēc kārtas saglabājusi 19.vietu “Doing Business” reitingā, Igaunija noslīdējusi par divām vietām uz 18.vietu, savukārt Lietuva spējusi no 14.vietas pacelties uz 11.vietu. “Mēs, protams, varam priecāties, ka vienam kaimiņam veicies labāk vai otram sliktāk, bet Latvija stagnē un tās nav labas ziņas uzņēmējiem kopumā,” piebilst A.Rostovskis.

Saskaņā ar Pasaules Bankas publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2020, Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku.

Šā gada novērtējumā Latvijai izdevies būtiski uzlabot vērtējumu pozīcijā “Investoru (mazākuma) tiesību aizsardzība”, kur no 51. vietas pērn esam pakāpušies uz 45. vietu šogad, kā arī pozīcijā “Līgumsaistību izpilde”, kur no 20. vietas pērn Latvija šogad ir pakāpusies uz augsto 15. vietu.

“Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi un virzīties uz inovatīvas ekonomikas modeli. Pasaules Bankas sniegtais Latvijas uzņēmējdarbības vides augstais novērtējums apliecina, ka valdība apzinās reformu nepieciešamību un mērķtiecīgi tās īsteno,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijā Doing Business reitings tiek izmantots kā reformu novērtēšanas rīks, kas ļauj iezīmēt prasības, kurās administratīvais slogs ir pārāk liels, proti, ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to izpildei un saistītās izmaksas, kā arī novērtēt uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Lai sekmētu Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos, Ekonomikas ministrija reizi divos gados izstrādā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, kas ir valdības instruments, kurā tiek iekļauti konkrēti uzdevumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nosakot precīzus izpildes termiņus un atbildīgās institūcijas. “Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna mērķis ir radīt uzņēmējiem pieejamus un saprotamus pakalpojumus un mazāku administratīvo slogu. Šajā periodā īpašu uzmanību esam pievērsuši inovācijas veicināšanai, cilvēkkapitālam un investoru tiesību aizsardzībai, kas ir būtiskas attīstītas uzņēmējdarbības vides sastāvdaļas,” turpina ministrs.

Uzņēmējdarbības vides izvērtēšanai izstrādāti dažādi starptautiski rādītāji, starp kuriem populārākais ir Pasaules Bankas veidotais ikgadējais Doing Business indekss. Doing Business reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos. Starptautiskie indeksi ļauj gan esošajiem, gan topošajiem uzņēmējiem saprast, kādas ir uzņēmējdarbības perspektīvas attiecīgajā valstī un līdz ar to atspoguļo valsts konkurētspēju globālajā līmenī, kā arī parāda jomas, kurās nepieciešama valsts iesaistīšanās birokrātisko un citu uzņēmējdarbības šķēršļu mazināšanai.

Šajā periodā papildus iekļautas divas jaunas pozīcijas “Darbinieku nodarbināšana”, kas vērtē darba tiesiskā regulējuma fleksibilitāti, un “Līgumu slēgšana ar valdību”, kas vērtē procedūras un laiku publiskajos iepirkumos, taču minētās pozīcijas netiek iekļautas uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides procentpunktu vērtējumā un valstu ranžējumā.

Kā zināms, Pasaules Bankas Doing Business reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā – valsts uzņēmējdarbības centrā. Doing Business paļaujas uz respondentu viedokļiem. Latvijā tie ir kopumā 45 respondenti no nevalstiskā un valsts sektora.

Respondentu viedokļa apzināšana, pēc kuras tiks sagatavots nākamā gada Doing Business reitings, sāksies 2020. gada februārī. Tās ietvaros tiks vērtētas reformas, kas norisinājušās un stājušās spēkā no 2019. gada 2. maija līdz 2020. gada 1. maijam.

Trešdien, 23. oktobrī, Rīgā notika viens no svarīgākajiem Ķīnas – Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem – 5. Ķīnas – Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forums. Pasākuma norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

17+1 tūrisma foruma vadmotīvs ir savienojamība jeb ciešāku sakaru veidošana, tāpēc forumā detalizētāk tika pārrunāta 17+1 valstu sadarbības veicināšana kultūras un digitālajā jomā, kā arī transporta sakaru attīstībā. Ķīnas – Centrālās un Austrumeiropas (turpmāk – CAE) valstu tūrisma forumā piedalījās augsta līmeņa Ķīnas un CAE valstu pārstāvji – par tūrisma jomu atbildīgie ministri, augsta līmeņa amatpersonas un tūrisma nozares uzņēmēji. Foruma ietvaros notika ministru apaļā galda diskusija, tūrisma biznesa forums, biznesa kontaktbirža, kā arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša divpusējās tikšanās ar dažādu valstu tūrisma ministriem un citām augstām amatpersonām.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus marketinga kanālus tūristu piesaistei.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro foruma ietvaros tikās ar Ķīnas kultūras un tūrisma ministru Šugangu Luo (Luo Shugang). Tikšanās laikā R.Nemiro uzsvēra, ka 17+1 platforma veicina kultūras iestāžu un tūrisma nozares profesionālu sadarbību, rosina diskusijas par pirmo tiešo (čartera) lidojumu atklāšanu starp Ķīnu un Latviju, tādējādi Rīga var kļūt par transporta mezglu Baltijā, un ka 17+1 platformas ietvaros tūrisma komersanti izstrādā kopīgus tūrisma produktus un tematiskos maršrutus. Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem. Tāpat Latvija ir ieinteresēta veicināt tiešo reisu vai čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu. Uz Latviju atbraukušo ķīniešu tūristu skaits kopš 2011. gada ir pieaudzis desmitkārtīgi, 2018.gadā sasniedzot 22,7 tūkst. tūristus. Savukārt Baltijas valstīs kopumā Ķīnas tūristu skaits sasniedz vairāk nekā 60 000 tūristus gadā.

R.Nemiro tikās ari ar Grieķijas tūrisma ministru Harry Theoharis. Latvija ir ieinteresēta attīstīt abu valstu sadarbību tūrisma jomā, jo īpaši speciālo interešu tūrisma jomā, piemēram, kultūras, aktīvās atpūtas un veselības tūrismā. Grieķija ir otrs populārākais Latvijas tūristu galamērķis (grupu organizētais), 2018.gadā vairāk kā 37 tūkstoši Latvijas tūristu ceļoja uz Grieķiju; savukārt Latviju pērn apmeklēja 6,8 tūkstoši grieķu tūristu. Abas valstis vienojās par turpmāku sadarbību tūrisma jomā, īpaši veicinot nesezonas tūrisma piedāvājumu attīstību.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis tikās ar Albānijas tūrisma un vides ministru Blendi Klosi un Horvātijas tūrisma ministra padomnieci Olivera Šaric, lai pārrunātu Latvijas sadarbības stiprināšanu tūrisma jomā ar šīm valstīm.

17+1 formāts ir Ķīnas un CAE valstu sadarbības formāts, kas paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 17 Eiropas valstīm – Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Bulgāriju, Horvātiju, Poliju, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Grieķiju. Nākamā Ķīnas un CAE 17+1 tūrisma augsta līmeņa konference notiks Grieķijā, Atēnās 2020. gadā.

2019. gadā uzņēmumu spēja un vēlme aizņemties turpinājusi augt, sasniedzot pēdējo četru gadu laikā augstākos rādītājus, liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā. To galvenokārt ietekmējusi valsts kopējā ekonomiskā izaugsme, kas, lai gan kļuvusi lēnāka, joprojām ir pozitīva un atspoguļojas IKP, uzņēmumu peļņas un uzkrātā kapitāla pieaugumā. Tiesa, kopumā uzņēmumu spēja aizņemties joprojām ir krietni lielāka nekā vēlme saņemt aizņēmumu. Savukārt banku spēja un vēlme kreditēt uzņēmumus, lai gan joprojām ir augstāka nekā pirms 10 gadiem, nozarē piedzīvoto strukturālo pārmaiņu ietekmē šogad sarukusi.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas izstrādātā indeksa jaunākajiem datiem kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā 2019.gadā pieaudzis no 110 punktiem pērn līdz 114 indeksa punktiem šogad, saglabājot vienmērīgu izaugsmes ātrumu. Kreditēšanas indeksa uzņēmējdarbības segmentā pozitīvo dinamiku ļāvusi saglabāt iekšzemes kopprodukta, iedzīvotāju vidējo ienākumu pieauguma no 961 līdz 1083 eiro, kā arī uzņēmēju peļņa un uzkrātā kapitāla apjoma kāpums. Tomēr uz kreditēšanas vidi un uzņēmumu spēju aizņemties joprojām negatīvu iespaidu atstāj lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas nereti uzņēmējiem liedz iespēju saņemt cerēto aizdevumu. Salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmumu spēja aizņemties gan ir piedzīvojusi kāpumu par 10 indeksa punktiem, tomēr vēlme saņemt aizdevumu 2019.gadā augusi vēl straujāk (+12 indeksa punkti).

“Uzņēmumu attieksme pret digitalizāciju un automatizāciju ietekmē gan tā dabrības efektivitāti un produktivitāti, gan kopējās tendences ekonomikā. Nākamā desmitgade uzņēmējiem būs progresīvo tehnoloģiju zīmē, kur tādi koncepti kā automatizācija, lielu datu apjoma analīze un energotīklu paritāte, iegūs reālu nozīmi un mērogu ražošanas procesā. Un arvien izšķirošāka nozīme būs uzņēmēju ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, inovācijas radīšanā. Tāpēc jau šobrīd piedāvājam uzņēmējiem vairākas inovāciju sekmējošas platformas, piemēram, klasterus, kompetenču centrus, nodarbināto apmācību programmu, kur lielu lomu spēlē vadošo nozaru asociācijas. Atbalstam inovāciju attīstībai kopumā pieejami 195,5 miljoni eiro,” skaidro ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Kā rāda Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentam, kaut arī banku spēja kreditēt joprojām ir augstāka nekā pirms 10 gadiem, turpinoties strukturālām pārmaiņām finanšu sektorā, tā šogad sarukusi par 1,7 indeksa punktiem, bet vēlme aizņemties – par 4,7 punktiem. To veicinājusi gan banku riska apetītes samazināšanās ēnu ekonomikas pieauguma ietekmē, gan banku uzsāktā mērķtiecīgā cīņa pret nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju un īstenotā risku samazināšanas politika. Tāpat aizplūstot nerezidentu noguldījumiem, kopumā sarucis aktīvu un brīvo līdzekļu apjoms bankās. Tiesa, lielākajām komercbankām Latvijā spēja kreditēt uzņēmumus nav mazinājusies un kreditēšanas klimats kopumā pat ir kļuvis labvēlīgāks, par ko liecina pieaugošā izsniegto kredītu un noguldījumu attiecība.

“Ēnu ekonomika, uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu nomaksas un neskaidra kapitāla izcelsme joprojām ir būtiskākie faktori, kas ietekmē banku spēju un vēlmi izsniegt uzņēmumiem aizdevumus. Nevēloties, ka Latvija nokļūtu Moneyval pelēkajā sarakstā šobrīd rūpīgāk nekā jebkad agrāk bankas izvērtē vai uzņēmuma kredīta pieteikumā nav saskatāmas predikatīvā nozieguma pazīmes, tādejādi liekot īstenot godprātīgu uzņēmējdarbības praksi, kas ir visas sabiedrības interesēs. Vienlaikus vērojamas arī vairākas kreditēšanu stimulējošas tendences, proti, ir samazinājies maksājumu kavējumu skaits un nedaudz sarucis ierosināto maksātnespējas procesu skaits juridiskām personām, kas liecina uzņēmumu finanšu veselības uzlabošanos,” skaidro Kārlis Danēvičs Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs,SEB bankas valdes loceklis.

Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir unikāls un komplekss mērījums, kas raksturo Latvijas uzņēmēju spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt. Tā ietvaros kopumā analizēti 16 dažādi rādītāji, piemēram, maksājumu kavējumi, ierosināto maksātnespējas lietu skaits juridiskām personām, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, uzņēmēju noskaņojums u.c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību. Finanšu nozares asociācija indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot labākos starptautiskās prakses piemērus.

Šodien, 17. oktobrī, publiskots Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas
vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu jau vienpadsmito gadu pēc kārtas
atzīts Latvenergo ar 1,57 mljrd. eiro lielu uzņēmuma vērtību.

2. vietu TOP101 sarakstā saglabā Latvijas valsts meži ar uzņēmuma vērtību 753,9 milj., savukārt
Mikrotīkls ir pakāpies līdz 3. vietai, sasniedzot 611,6 milj. eiro lielu vērtību. Latvijas vērtīgāko
uzņēmumu TOP101 ir pieejams mājaslapā top101.lv .

Šogad TOP101 uzņēmumu kopējā vērtība sasniedz 16,9 miljrd. eiro, kas pēc TOP101 veidotāju domām
norāda uz stagnāciju, kopējai vērtībai pēdējo trīs gadu laikā saglabājoties 17-18 miljrd. eiro robežās.

“Šā gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 rezultātu paziņošana sakrīt ar globālās ekonomikas
šūpošanos, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 struktūra un vēsturiskā uzņēmumu vērtības
dinamika ļauj secināt, ka iepriekšējās finanšu krīzes apstākļos daudzi uzņēmēji spējuši izmantot krīzes
piedāvātās iespējas, pieņemt uz attīstību balstītus lēmumus un pielāgoties tirgus izmaiņām,” skaidroja
Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

“TOP101 uzņēmumu vērtības izmaiņas kalpo kā Latvijas ekonomikas barometrs, apliecinot ilgtspējīgas
attīstības stratēģijas un profesionālas vadības komandas nozīmi katrā uzņēmumā,” pauda Nasdaq Riga
valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Būtiskas izmaiņas ir vērojamas Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10. Ņemot vērā strauji uzlabojošos
finanšu rādītājus, kā arī agresīvo izaugsmes stratēģiju, Vilniaus Prekyba ir kļuvusi par 2019. gada Baltijas
TOP10 vērtīgāko uzņēmumu. Pēc topa veidotāju prognozēm, šāda mēroga ekspansija starptautiskā
līmenī ir radījusi situāciju, kur Vilniaus Prekyba grupa varētu saglabāt līderpozīcijas Baltijas TOP10 arī
nākamajos gados. Baltijas TOP10 pieejams TOP101 mājaslapā.

Ekonomikas izaugsmes tempi, izmaiņas iedzīvotāju skaitā, viņu iepirkšanās paradumos un dzīvesstilā, kā arī arvien pieaugošā jauno tehnoloģiju loma nozarē būtiski mainīs mazumtirdzniecību. Tai pat laikā uzmanības centrā būs cilvēks, tāpēc tuvāko gadu laikā novērosim aizvien lielāku piedāvājumu personalizēšanu. Tirgus dalībniekiem būs jāatrod veids kā pielāgot biznesa modeli, lai nodrošinātu klientiem individuālu iepirkšanās pieredzi, kas atbilst viņu dzīves ritmam, interesēm un vajadzībām, prognozē Baltijas valstu eksperti nozares konferencē “Mazumtirdzniecība šodien un rīt”.

Paplašinot pētniecības lauku Baltijas mērogā, desmitajā “Maxima mazumtirdzniecības kompass” nozares apskatā tika analizēti un salīdzināti iedzīvotāju iepirkšanās paradumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, secinot, ka, neskatoties uz līdzīgām tendencēm, pastāv arī vairākas atšķirības.

“Kā jebkuru citu paradumu, arī sabiedrības iepirkšanās paradumu maiņa ir ļoti pakāpenisks process. Analizējot “Maxima Latvija” datus, varam secināt, ka pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju iepirkumu grozu saturs nav būtiski mainījies. Tomēr ir vērojamas arī pozitīvas tendences: visās valstīs ir nedaudz palielinājies dārzeņu, ogu un augļu īpatsvars un samazinājies eļļu un mērču patēriņš, kas kopumā norāda uz veselīga dzīves veida aktualitāti. Fakts, ka pietiekami liela daļa Baltijas iedzīvotāju ikdienā iegādājās tikai pirmās nepieciešamības preces liecina par vēl vienu tendenci, kad spontānu pirkumu vietā nāk apdomāti lēmumi un vēlme iegūt maksimāli daudz par iztērēto naudu. Nākotnē tas varētu ietekmēt arī mazumtirgotāju pieeju, nodrošinot uz katra klienta vajadzībām orientētu, personalizētu piedāvājumu,” norāda Zane Kaktiņa, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.

Kā liecina aptaujas rezultāti, iedzīvotāji Latvijā un Igaunijā biežāk izvēlas veikalu tieši pēc lokācijas un ērtas sasniedzamības principa, savukārt Lietuvā pircēji vairāk uzmanības pievērš piedāvātajām cenām un cenu atlaidēm. Tomēr noteicošais faktors, izvēloties, kur veikt savus ikdienas pirkumus lielākai daļai (> 60 %) visu trīs valstu iedzīvotājiem ir veikala atrašanās pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam.

Lielākā daļa ikdienas pirkumu visās trīs Baltijas valstīs tiek veikta lielveikalos. Tieši tos izvēlas lielākā iedzīvotāju daļa – 73 % Latvijā, 81 % Lietuvā un 71 % Igaunijā. Tomēr, salīdzinot ar 2017. gada “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma rezultātiem, Latvijā lielveikalu popularitāte samazinājusies par 4 %, bet mazākā formāta veikalu popularitāte pieaugusi par 8 % – 2017. gadā tos izvēlējās 33 %, bet 2019. gadā – jau 41 %. Kopumā Latvijas iedzīvotāju vidū daudz iecienītāki nekā citās valstīs ir mazāka formāta veikali mājas vai darba vietas tuvumā.

“Laika taupīšana ir viena no mūsdienu prioritātēm, tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku ikdienas pirkumiem izvēlas nelielus veikalus pa ceļam uz mājām vai darbu. Izaugsmi piedzīvo arī lieli, tehnoloģiski attīstīti pārtikas veikali lielajos tirdzniecības centros. Paredzams, ka nākotnē iepirkšanās nebūs vienīgā funkcija, ko tie nodrošinās, pārtopot par daudzfunkcionāliem centriem brīvā laika pavadīšanai, izglītošanai, draugu un paziņu satikšanai, lai pircējs no veikala aizietu ne tikai ar nopirktajām precēm, bet arī vērtīgu pieredzi,” uzsver Viktors Troicins, “Maxima Latvija” komercdirektors.

Pētot kā mainījušies pircēju iepirkšanās paradumi pēdējā gada laikā, novērojamas atšķirības Baltijas valstu vidū. Latvijas iedzīvotāji biežāk par kaimiņiem izvēlas iegādāties vietējo ražotāju preces, kā arī vairāk augļu, dārzeņu un sezonālu produktu. Tas atbilst arī “Maxima Latvija” tirdzniecības aprēķiniem – vairāk par piektdaļu jeb
21 % no Latvijas iedzīvotāju pārtikas groza satura atvēlēta augļiem un dārzeņiem.

Lietuvas iedzīvotāji atzinuši, ka arvien biežāk priekšroku dod veselīgākiem produktiem, kā arī pievērš uzmanību produktu sastāvam, pirms to iegādājas. Tomēr, spriežot pēc tirdzniecības datiem, tieši lietuviešiem vairāk par citu valstu iedzīvotājiem ir raksturīga neveselīgu produktu iegāde – vairāk par 20 % no pārtikas grozu satura Lietuvas iedzīvotājiem ir saldumi un citi neveselīgi produkti. Latvijā tie ir 18 % un Igaunijā 17 %.

Savukārt, igauņi ir praktiskā dzīvesveida piekritēji un biežāk nekā lietuvieši un latvieši iegādājas tikai pirmās nepieciešamības preces – to atzinuši vairāk nekā 33 % aptaujāto. Lietuvā un Latvijā tie ir attiecīgi 20 % un 15%. Atvieglojot savas ikdienas rūpes, igauņi biežāk sākuši iegādāties pusfabrikātus, kas paātrina maltītes pagatavošanu. To atzinuši 15 % aptaujāto Igaunijā, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Latvijā (7 %) un Lietuvā (8,5 %).

Jau vairāk kā 1000 uzņēmumi ir kļuvuši par Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centra (LUAC) biedriem un izmanto tā iespējas attīstībai un izaugsmei. Kāpēc dalība LUAC biznesa atbalsta programmās ir uzņēmumiem un iestādēm tik izdevīga?

Skatīt vairāk »