Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes biznesa kluba ietvaros, kas notika Liepājā, uzņēmēji kopā ar Top līderiem diskutēja par daudziem būtiskiem jautājumiem, tostarp par uzņēmējdarbības plānu, stratēģiju, pirmajiem soļiem krīzes pārvarēšanai, kā arī ieteikumiem rīcībai valsts un pašvaldību pārvaldes vadošiem menedžmentiem.

“Mēs radījām stratēģiju Latvijai Covid-19 radīto krīzes seku mazināšanai. Galvenais šajā stratēģijā ir tas, ka, neskatoties uz šī brīža situāciju, mēs uzskatām, ka labklājība nākotnē balstīsies uz eksportu un produktivitāti. Protams, mums šodien ir jādzēš ugunsgrēki, bet likme jāliek uz galvenajiem vektoriem. Covid-19 krīze ir radījusi jaunu starta līniju arī valstu starpā, un tās valstis, kas startēs labāk krīzes pārvarēšanā, var uztaisīt uzrāvienu,” norāda LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Biznesa kluba pasākuma diskusiju vadīja LSEZ pārvaldes Biznesa attīstības un mārketinga daļas vadītājs Gatis Ginters. Ar aktualitātēm uzstājās uzņēmēji, kuri pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar saviem uzņēmumiem un tā darbības virzieniem, kā arī uzdeva savus jautājumus un izvirzīja priekšlikumus klātesošajiem. Uzņēmēji pārstāvēja dažādas nozares, tostarp tekstilrūpniecības, ēdināšanas pakalpojumu, medicīnas, atkritumu apsaimniekošanas un tehnoloģijas nozares. “Katrai krīzei iestājoties uzņēmēji un arī fiziskas personas nonāk pie viena secinājuma – lai turpinātu izaugsmi vai paliktu pozīcijās, kurās līdz šim ir būts, ir jāmainās. Ir jāmaina savs redzējums, jāpārkvalificējas vai arī jāuzlabo, jāpilnveido savs produkts. Veicot darbus, kas līdz šim nav darīti. Pandēmijas laikā komunicējot ar dažādām pašvaldības un valsts iestādēm tika izdarīts secinājums, ka valsts iestādes ir atvērtākas atrast abpusēji izdevīgu risinājumu. Pašvaldības iestādes no savas puses komunicēja, bet pieņēma lēmumus balstoties uz savām vajadzība un interesēm,” norāda ēdināšanas uzņēmuma SIA “Māras Lācis” pārstāvis Madars Markus- Narvils.

Pasākuma ietvaros norisinājās Top līderu diskusija, kurā līderi īsumā sniedza vēstījumu par savu pārstāvēto jomu, tostarp informēja par Covid-19 notikumu kopsavilkumu, secinājumiem par jaut notiekošos un pieņemtajiem lēmumiem, stratēģiju, kas palīdzēs strādāt nākotnē.

“Esmu drošs, ka lielai sabiedrības daļai pandēmija ir mainījusi tik ierasto stabilitāti zem kājām, taču jebkura situācija ir jāuztver kā izaicinājumus un iespēju robežās jāmeklē risinājumi. Liepājas pašvaldība jau no pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas ir operatīvi gatavojusi plānu, kurā tiktu iezīmēti galvenie atbalsta virzieni sabiedrības daļai un nozarēm, kas ir cietušas visvairāk. Jau marta beigās tika uzsākta uzņēmēju aptauja un ar LTRK palīdzību organizējām tikšanos ar Liepājas uzņēmējiem, lai noskaidrotu kādus riskus rada ārkārtējā situācija un kā pašvaldība var iesaistīties ar atbalsta funkciju. Paralēli strādājām pie valdības gatavoto dokumentu komentēšanas un priekšlikumu sniegšanas, lai valdības izstrādātā atbalstu programma maksimāli tiktu orientēta uz plašu uzņēmēju un darba ņēmēju loku. Šobrīd jau veicam plānošanas darbus, kas vērsti uz darbaspēka stimulēšanu un darbavietu radīšanu. Pārorientējām tradicionālos projektu atbalsta konkursus uz atbalstu konkrētām uzņēmēju grupām, piemēram – līdzfinansējums projektiem šogad būs pieejams tūrisma un ēdināšanas jomas atbalsta konkursa un kultūras jomas atbalsta konkursa ietvaros. Veicot šī gada budžeta grozījumus, ievērojami palielinājām izdevumus, kas saistīti ar pilsētas vides labiekārtošanas darbiem, kuru veikšanai varam piesaistīt vietējos uzņēmējus. Tāpat samazinājām pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās līdz š.g. septembrim. Esam jau uzsākuši un plānojam turpināt ierastā mārketinga pārorientēšanu uz vietējo uzņēmēju atbalstīšanu. Šajā situācijā ir svarīgi saprast izaicinājumus, kas radušies – operatīvi meklēt risinājumus un sniegt atbalsta funkciju jebkurai sabiedrības daļa,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Savukārt, ALTUM valdes loceklis Jēkabs Krieviņš norāda: “Kopš krīzes sākuma ALTUM finanšu instrumentu kopējais efekts tautsaimniecībā sniedzas jau pāri 235 miljoniem eiro, un šie apjomi ar katru dienu pieaug. Tas nepilnu trīs mēnešu periodā ir ļoti nozīmīgs atbalsta apjoms, kas ir iepludināts ekonomikā. Aptuveni divas trešdaļas šī apjoma ir īpašie krīzes instrumenti, savukārt pārējais ir ALTUM ikdienas instrumenti – finansējums MVU, aizdevumi biznesa uzsācējiem, lauksaimniecības zemes iegādei, mazajam biznesam laukos un citi. Uzņēmumi visā Latvijā tos izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām un būtiski, ka pieprasījums pēc šiem instrumentiem nav mazinājies arī krīzes mēnešos”.

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm. Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv. Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi.

Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei. Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

“Līdz ar ārkārtas stāvokli valstī un tā radītajiem ierobežojumiem darba tirgus piedzīvoja būtiskas pārmaiņas un satricinājumu. Gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem šis ir bijis izaicinājumu un pārmaiņu pilns periods, kas ietekmējis gandrīz katra ikdienas un darba dzīvi. Daudziem darba devējiem šajā periodā ir bijis jāpieņem arī smagi lēmumi, samazinot personāla skaitu, pārskatot darba nosacījumus, piemēram, atalgojuma pārskatīšana, darba slodzes samazināšana. Straujāks pieteikumu skaita pieaugums, iespējams, šobrīd atspoguļo tās jomas un kategorijas, kur bijušas lielākas pārmaiņas. Pieaugošais pieteikumu skaits darba meklētājiem nozīmē lielāku konkurenci izsludinātajai vakancei, savukārt darba devējiem, kuri šobrīd meklē papildspēkus, šis varētu būt labvēlīgs periods, lai stiprinātu savu komandu ar talantiem, kurus iepriekš bija grūtāk piesaistīt,” norāda Krista Roziņa ”CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja.

Salīdzinot situāciju maijā un pirms ārkārtas stāvokļa, pieteikumu skaits strauji audzis lielākajā daļā amata kategoriju. Vislielākais kandidātu intereses pieaugums novērojams vakancēm enerģētikas (+226%), drošības, glābšanas dienestu un aizsardzības (+140%), kā arī pakalpojumu jomā (+92%). Pieteikumu skaits būtiski, par vairāk nekā 80%, audzis arī tirdzniecības un pārdošanas jomas vakancēm, kurās tradicionāli tiek izsludināts liels skaits vakanču. Savukārt informāciju tehnoloģiju joma, kas šobrīd izceļas ar lielāko publicēto darba sludinājumu skaitu un tiek uzskatīta par viena no izaicinošākajām darba devējiem, vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei audzis par 14%.

Neskatoties uz to, ka pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas marta vidū pieprasījums pēc darbaspēka ir būtiski samazinājies, joprojām ir nozares un uzņēmumi, kuri šajā laikā aktīvi meklē jaunus darbiniekus. Maijā, salīdzinot ar aprīli, novērota arī pozitīva tendence, publicēto darba sludinājumu skaitam pieaugot par gandrīz 20%, salīdzinot ar aprīli.

Jaunākais EY kapitāla noskaņojuma pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kas veikts martā un šoreiz veltīts Covid-19 krīzei, atklāj, ka 73% uzņēmēju pasaulē sagaida “smagu” koronavīrusa krīzes ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, kamēr atlikušie 27% uzņēmēju šo ietekmi vērtē kā negatīvu, taču nelielu. Neviens EY pētījuma respondents nav norādījis, ka krīze neatstās ietekmi uz ekonomisko izaugsmi.

Gandrīz visi gaida zemākas peļņas smaržas

EY pētījums arī atklāj, ka 95% uzņēmu vadītāju sagaida, ka krīze negatīvi ietekmēs peļņas maržas, proti, samazināsies pelņas, kas savukārt, pasliktinās uzņēmumu naudas plūsmu un attiecīgi – spēju investēt un uzņemties vai apkalpot saistības. Pie tam, 39% uzņēmēju atzīst, ka krīzes ietekme uz peļņu būs ļoti nozīmīga.

Vairākums paredz lēnu, tā saucamo U-veida atgūšanos no krīzes

38% EY aptaujāto uzņēmēju pasaulē pagaidām sagaida atgriešanos pie normālas ekonomiskās aktivitātes šī gada trešajā kvartālā, kas nozīmētu tā saucamo V-veida atgūšanos scenāriju. Tomēr vairākums – 54% uzņēmēju paredz garāku zemas ekonomiskās aktivitātes periodu, kas iestiepsies 2021. gadā, proti, norādot uz tā saukto U-veida atgūšanos scenāriju. 8% uzņēmēju pasaulē ir vēl pesimistiskāki un sagaida ilgāku recesijas laiku, kas turpināsies līdz 2022. gadam, iezīmējot tā dēvēto L-veida atgūšanos.

“Covid-19 krīzi ekonomikā raksturo nenoteiktība, kuras apstākļos nav iespējams veidot precīzus nākotnes rīcības plānus. Tā vietā uzņēmumi modelē dažādus scenārijus, kuru divi būtiskākie krīzes efekti ir piegādes sistēmu apstāšanās un būtiski mazāks patēriņš. Pēc krīzes tieši šie divi elementi noteikts, cik ātri uzņēmumi spēs atgūties. Papildus, jebkura modeļa pamatā uzņēmumi vērtē savu naudas plūsmu – cik ilgi un pie kādiem apstākļiem uzņēmums spēj pastāvēt, cik ātri spēs augt, cik lielā mērā varēs uzņemties saistības utml.,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Uzņēmēji pārplāno savas piegādes ķēdes

Lai arī uzņēmumu darbības elastība ir bijusi dienaskārtībā jau vairākus gadus, šī krīze atklāj, cik lielā mērā patiesībā uzņēmumi ir atkarīgi no noteiktiem reģioniem vai piegādātājiem. Ir vesela virkne industriju, kas nevar ātri aizvietot savus piegādātājus. EY pētījums parāda, ka krīzes iespaidā 52% uzņēmumu šobrīd jau rīkojas, lai mainītu savas piegādes ķēdes, bet vēl 40% izvērtē, kādas pārmaiņas nepieciešamas. Tikai 8% uzņēmumu droši uzskata, ka viņu piegādes ķēdēm izmaiņas nebūs nepieciešamas.

EY pētījums veikts, aptaujājot 2900 uzņēmumu vadības pārstāvjus 46 pasaules valstīs, pārstāvot 14 dažādas industrijas. Pētījumu aptauju process noslēdzies 26. martā.

Šodien stājas spēkā Ministra kabineta noteikumi par dīkstāves pabalsta saņemšanu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem.

“Daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1 600 publiski pasākumi,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, vēršot uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.

Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.

Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).

Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.

Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.

VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process, u.c. gadījumos. Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji. Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju, 2019. gada 4.ceturksnī kopumā Latvijā bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras darbojas dažādās nozarēs, 1 160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā.

Ministru kabineta 2. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, precizējot atbalsta saņemšanas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs pieteikties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Ir skaidrs, ka Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ negatīvu ietekmi jūt ikviens uzņēmējs. Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmēju organizācijām jau kopš pirmās dienas izskata visus iespējamos variantus, kā šajā krīzes situācijā sniegt atbalstu uzņēmējiem, lai vīrusa izraisītais “sitiens” ir jūtams iespējami mazāk, un lai pēc ārkārtas stāvokļa beigām ikviens uzņēmums varētu atgriezties savā ierastajā darba ritmā”.

“Valdība jau šobrīd dara visu iespējamo, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Ir skaidrs, ka piešķirtie atbalsta instrumenti un to nosacījumi ir patstāvīgi jāpilnveido. Šobrīd jau ir pārskatītas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs uz laiku atlikt nodokļu maksājumus, kā arī noturēt darbiniekus, piesakoties dīkstāves pabalstam. Taču mēs turpināsim sekot Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai par to, cik daudz un kādi uzņēmumi izmanto šo atbalsta instrumentu, vai tas šobrīd ir optimālākais risinājums un patiešām sniedz atbalstu arī reālajā dzīvē,” turpina ministrs.

Līdz ar grozījumiem atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Tāpat precizēts atbalsta saņemšanas kritērijs attiecībā uz nodokļu parāda apmēru, pieļaujot iespēju pieteikties atbalstam krīzes skartajiem darba devējiem ar lielāku nodokļu parādu. Uzņēmums varēs pieteikties atbalstam, ja tam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro, vai ja lielāka parāda gadījumā tam piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

MK noteikumos vienlaikus iekļauts punkts, ka Valsts ieņēmumu dienests informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un sociālos dienestus par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts. Tas nepieciešams, lai novērstu situāciju, ka vienai un tai pašai personai tiek piešķirts gan dīkstāves pabalsts, gan pašvaldības pabalsts krīzes situācijā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 37.punkts nosaka, ka laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām pašvaldība var piešķirt ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem).

Kā informēts iepriekš, dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

• kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;
• kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
• uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
  uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
  ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Uzņēmumiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķinās, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves periodam.

Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts darbiniekam 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (EDS) līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam. Uzņēmumam iesniegumā jānorāda:

• krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;
  dīkstāves periodu;
• pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
• informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dīkstāves periodu un kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);
• apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju. Darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē krīzes skartais darba devējs.

Detalizēti ar valdības apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” varēs iepazīties tuvākajā laikā Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze.

Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi. Pabalstam var pieteikties krīzes skarto nozaru uzņēmumi, kuru ieņēmumi šī gada martā COVID-19 dēļ samazinājušies par vismaz 50%, salīdzinot ar 2019. gada martu.

VID varēs nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Ar pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās algas kopš 14.marta, turklāt dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Darba devēja iesniegumu VID izskata piecu darba dienu laikā un, izpildoties Ministru kabineta noteikumos noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaita uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informē darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē darba devējs.

Foto: Valsts kanceleja

Tiekoties šā gadā pirmajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Swedbank rīkotajā Zemgales biznesa klubā, kas notika Pļaviņu novadā, uzņēmēji diskutēja par to, kā nodokļu sistēma ietekmē uzņēmējdarbības konkurenci, secinot, ka pašreiz darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs, tādējādi radot papildu slogu biznesam.

Tikšanās laikā, kur piedalījās Zemgales uzņēmēji un Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Starp tām tika minēts gan darbinieku trūkums, gan dažādu valsts institūciju subjektīvā normatīvo aktu tulkošana, gan darbaspēka izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.

«Latvijā, piemēram, virsstundu apmaksa ir 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundu darba likmes, bet Lietuvā un Igaunijā – 50%. Arī darba nespējas lapu apmaksa mūsu valstī darba devējiem izmaksā krietni dārgāk nekā kaimiņvalstīs, turklāt nesakārtotās likumdošanas dēļ Latvijā diezgan bieži darbiniekiem darba nespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti,» situāciju skaidroja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa. Jāpiebilst, ka LTRK jau vairākus gadus cīnās par nepieciešamību samazināt dienu skaitu darba nespējas gadījumā, ko apmaksā darba devējs, jo, piemēram, Lietuvā darba devējs apmaksā tikai divas dienas, bet Latvijā – deviņas.

Konkurētspēju traucē arī darbaspēka izmaksas – pie mēneša neto algas 1000 eiro apmērā Latvijā darba devējam viens darba samaksas eiro izmaksā 1,74 eiro, Lietuvā – 1,62 eiro, bet Igaunijā – 1,56 eiro.

Kā norādīja LTRK politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris, ir vairāki būtiski aspekti, kas prasa nekavējošu rīcību no valdības un Saeimas puses. Pirmkārt, darbaspēka ievešana no trešajām valstīm. «Tas jau notiek šobrīd, tikai tādēļ, ka likumdošana neļauj darbiniekus piesaistīt pa tiešo no trešajām valstīm, Latvijas uzņēmēji tos «iepērk», izmantojot Polijas starpniecību, tādējādi Latvija zaudē nodokļu ieņēmumus,» skaidroja J.Lielpēteris. Savukārt tas, ka šobrīd jaunajiem vecākiem netiek dota legāla iespēja strādāt un saņemt bērnu kopšanas pabalstu pilnā apmērā, novedis pie tā, ka daudzi strādā nelegāli, tādējādi valsts atkal zaudē nodokļa ieņēmumus.

J.Lielpēteris vērsa uzmanību arī uz jauno reģionālo reformu un ierosinājumu novadus pārdēvēt par apriņķiem, jo šādas izmaiņas uzliks uzņēmējiem papildus finanšu slogu un samazinās līdzekļus, ko varētu ieguldīt, piemēram, uzņēmumu attīstībā vai darba atalgojuma palielināšanai.

Līdzīgi kā daudzas citas reizes, arī šoreiz uzņēmēji diskutēja par obligāto iepirkuma komponenti (OIK) elektroenerģijai. LTRK ZRP priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Upenieks norādīja, ka pats saskāries ne tikai ar OIK radīto slogu uzņēmumā, bet arī privāti, proti, tā kā viņš mājās ūdens uzsildei izmanto saules kolektoru radīto elektrību, viņam OIK jāmaksā dubultā – gan par saņemto, gan tālāk pārdodamo enerģiju. Uz to, ka šāda sistēma ir diskriminējoša, norādījis Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, taču valdība izmaiņas šajā jomā ilgstoši tā arī neveic.

Gan Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss, gan Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pieskārās jautājumam par pašvaldību ierobežotajā iespējām, atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību. Tiesa, piemēram, Pļaviņu novadā jau vairākus gadus notiek konkurss «Es varu būt uzņēmējs», kurā tiek piešķirti granti uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai konkrētajā pašvaldībā. 2019.gadā šim konkursam saņemti septiņi pieteikumi, un uzvarētājs saņēmis 3500 eiro lielu grantu.

Vakara noslēgumā LTRK ZRP dalībnieki tika iepazīstināti ar Odzienas muižu, kura pamazām atgūst savus vēsturiskos vaibstus. Dalībnieki tur ne tikai iepazina muižas ansambli, bet arī baudīja vietējo saimnieču sarūpētos gardumus, tostarp ķirbju biezeņzupu un «Muižas desertu».

Latvijas darba devēji darbinieku izvēles procesā kļūst atvērtāki, par svarīgāko izvirzot profesionālās spējas, zināšanas un pieredzi, nevis vecumu, etnisko piederību, dzimumu. 2019. gada laikā Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajā mācību programmā “Skatu punkti” piedalījušies 170 darba devēji (uzņēmumu pārstāvji, privātais sektors), kas ir paaugstinājuši informētību par diskriminācijas novēršanas, iekļaujošas vides un dažādības vadības jautājumiem.

Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga, bet tikai salīdzinoši nesen darba devēji ir sapratuši cik būtiski ir pievērst tam uzmanību un veidot iekļaujošu vidi ne tikai saviem klientiem, bet arī darbiniekiem. Tikai nelielā daļā uzņēmumu (33% lielo uzņēmumu un 22% mazo un vidējo uzņēmumu) tiek veiktas darbinieku mācības par dažādības un vienlīdzības jautājumiem un tiek attīstītas vadītāju un darbinieku starpkultūru komunikācijas prasmes.

Sabiedrības integrācijas fonds ESF projekta “Dažādības veicināšana” ietvaros, ir uzrunājis darba devējus piedalīties mācību programmā “Skatu punkti”. Mācības pievērš darba devēju uzmanību uz nepieciešamību apgūt starpkultūru komunikāciju un veicināt savā darbavietā vienlīdzīgu attieksmi. 2019. gadā mācībās kopumā piedalījās 410 darba devēji, pārstāvot privāto, valsts, pašvaldību un nevalstisko sektoru.

“Ilgstoši darbojoties integrācijas jeb sabiedrības saliedēšanas jomā, esam nonākuši pie secinājuma, ka veiksmīgai šī procesa virzīšanai ir nepieciešama visaptveroša iesaiste no dažādiem sektoriem. Darba devēju loma ir ļoti būtiska integrācijas procesā, un tāpēc īpaši novērtējam pieaugošo mācību programmas dalībnieku skaitu. Projektā “Dažādības veicināšana” mēs runājam par līdz šim maz skartām tēmām, kuras ir ļoti aktuālas. Tā ir visu veidu diskriminācija, kas jānovērš un, protams, arī iekļaujošas vides nozīme un ieguvumi,” norāda Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce.

Mācību programma “Skatu punkti” ir jauns projekts un jauna pieeja dažādības veicināšanas jomā, ko īsteno Sabiedrības integrācijas fonds un šajā projektā, gūto pieredzi mācībās, Fonds apkopos vadlīnijās, kas turpmāk darba devējiem kalpo kā ceļvedis dažādības vadībā, darbā ar klientiem un darbiniekiem.

Mācību programma “Skatu punkti” tika aizsākta 2017. gadā un turpināsies arī 2020. gadā. Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā ir iespēja iepazīties ar mācību programmas ietvaros tapušajiem materiāliem, bet pieteikties 2020.gada mācību programmai “Skatu punkti” var reģistrējoties mājas lapā www.skatupunkti.lv.

Sabiedrības integrācijas fonds ESF projekta “Dažādības veicināšana” ietvaros, ir uzrunājis darba devējus piedalīties mācību programmā “Skatu punkti”. Mācības pievērš darba devēju uzmanību uz nepieciešamību apgūt starpkultūru komunikāciju un veicināt savā darbavietā vienlīdzīgu attieksmi. 2019. gadā mācībās piedalījās 410 darba devēji, pārstāvot privāto, valsts un nevalstisko sektoru.

“Ilgstoši darbojoties integrācijas jeb sabiedrības saliedēšanas jomā, esam nonākuši pie secinājuma, ka veiksmīgai šī procesa virzīšanai ir nepieciešama visaptveroša iesaiste no dažādiem sektoriem. Darba devēju loma ir ļoti būtiska integrācijas procesā, un tāpēc īpaši novērtējam pieaugošo mācību programmas dalībnieku skaitu. Projektā “Dažādības veicināšana” mēs runājam par līdz šim maz skartām tēmām, kuras ir ļoti aktuālas. Tā ir visu veidu diskriminācija, kas jānovērš un, protams, arī iekļaujošas vides nozīme un ieguvumi,” norāda Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce.

Mācību programma “Skatu punkti” ir jauns projekts un jauna pieeja dažādības veicināšanas jomā, ko īsteno Sabiedrības integrācijas fonds un šajā projektā, gūto pieredzi mācībās, Fonds apkopos vadlīnijās, kas turpmāk darba devējiem kalpo kā ceļvedis dažādības vadībā, darbā ar klientiem un darbiniekiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiskojusi trešo mērījumu “Finanšu pratības indekss”, kas rāda, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu jautājumiem piecu gadu laikā ir mazliet paaugstinājies. Tā vērtība šogad sasniegusi 21.7 punktus no 99 iespējamiem. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu, ka 2019. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, iedzīvotāji kļuvuši apmierinātāki ar savu finanšu situāciju, vairāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, turpina veidot uzkrājumus (+2 procentpunkti) un mērķtiecīgāk meklē un vērtē informāciju par finanšu produktiem, kā arī seko līdzi nodokļu politikas izmaiņām (+5 procentpunkti).

Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju “Finanšu pratības indeksu” 2014. gadā, kad tika veikts pirmais pētījums, tas bija 20.6 punkti no iespējamiem 99. Piecu gadu laikā šis indekss pieaudzis par 1.1 punktu, kas ir labs rādītājs, bet reizē arī mudinājums, ka vēl joprojām ir, kur tiekties.

“Vērtējot trešā “Finanšu pratības indeksa” rezultātus, apzināmies, ka vēl joprojām Latvijas sabiedrībai finanšu pratības jomā ir, kur augt un pilnveidoties. Tendences rāda, ka vairāk jāstrādā tieši jauniešu izglītošanā par finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas jautājumiem,” uzsver FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile. “Otrs būtisks virziens, kam jāpievērš uzmanība, ir pensiju segments, kur ir vērojama izaugsme, bet kopējais rādītājs vēl joprojām ir ar mīnus zīmi. Tādēļ jāturpina izglītojošais un skaidrojošais darbs, lai vairotu izpratni, kāpēc jārēķinās ne tikai ar ienākumiem no valsts pensijas, bet jāveido arī savs privātās pensijas uzkrājums. Turklāt, domājot par savu nākotni, jāseko līdzi gan sava izvēlētā valsts fondēto pensiju ieguldījumu plāna (2. līmenis) gan privātā pensiju fonda pensiju plāna (3. līmenis) darbībai.” turpina S. Purgaile.

Augstāki rādītāji 2019. gadā, līdzīgi kā 2014. un 2015. gadā veiktajos pētījumos, ir privāto finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tematā. Taču kopumā finanšu plānošanas segmentā vērojams kritums (-0.7 punkti salīdzinājumā ar 2015. gada rādītājiem), kas varētu būt saistāms ar Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Iedzīvotāji norādījuši, ka plāno tēriņus dažreiz un pēc nepieciešamības (+5 procentpunkti) salīdzinājumā ar 2015. gadu), savukārt par 6 procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kas pastāvīgi plāno savas mājsaimniecības tēriņus. Aptaujas rezultāti rāda, ka pēdējo četru gadu laikā pieaugusi iedzīvotāju spēja segt neplānotus un lielus izdevumus, kas būtu vienādi ar viņu personīgajiem mēneša ienākumiem. Šis rādījums pieaudzis par 8 procentpunktiem (37% 2019. gadā, 29% 2015. gadā).

Saistībā ar uzkrājumiem, par 2 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kas šobrīd uzkrāj daļu no ienākumiem, savukārt to, kuri šobrīd neuzkrāj, lai gan ienākumi ir pietiekami, lai uzkrātu, palicis 2015. gada līmenī. 48% robežā saglabājies to respondentu skaits, kuri nav veidojuši uzkrājumus. Toties salīdzinājumā ar situāciju pirms četriem gadiem, par 15 procentpunktiem samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri, zaudējot ienākumus, varētu iztikt mazāk par mēnesi, bet par 7 procentpunktiem palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt vismaz trīs mēnešus.

Savukārt divos finanšu pratības tematos 2019. gadā, kur jau iepriekš Latvijas sabiedrības aptaujas rezultāti uzrādīja negatīvu vērtējumu: par kredītiem –0.3 punkti un par pensiju veidošanu –0.2 punkti, rezultāti uzlabojušies tieši pensiju segmentā, vairāk tuvinoties pozitīvai tendencei. Šo gadu laikā ir augusi iedzīvotāju pārliecība, ka viņi ir labi pastrādājuši pie sava pensiju plāna. Par 6 procentpunktiem pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri ir drīzāk pārliecināti, ka ienākumi pensijas periodā nodrošinās cerēto dzīves līmeni, turklāt par 4 procentpunktiem pieaudzis to skaits, kuri vairāk paļaujas uz privāto pensiju fondu pensiju plānu uzkrājumiem.

Pateicoties izglītojošiem pasākumiem un digitālo prasmju attīstībai, ko šo gadu laikā veicinājis ne tikai finanšu sektors, bet arī valsts pārvalde, par 7 procentpunktiem samazinājies to skaits, kuri neizmanto interneta banku. Taču vēl joprojām ir iespējas izglītot par tehnoloģiju sniegtajām iespējām, piemēram, bezkontakta maksājumu kartēm, ar maksājumiem saistītajām aplikācijām viedtālrunī un par zibmaksājumiem.

Lai īstenotu personīgo finanšu mērķi, par 14 procentpunktiem (57%) palielinājies to skaits, kas centīsies nopelnīt vairāk, savukārt par 12 procentpunktiem (31%) samazinājies to respondentu skaits, kuri, lai sasniegtu savu personīgo finanšu mērķi, taupīs vai mēģinās sakrāt.

Ne tik pozitīvs rādītājs ir par finanšu drošības jautājumiem, joprojām 6% no respondentiem glabā karšu PIN kodus kopā ar kartēm, bet par 6 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri savus pieejas datus finanšu pakalpojumiem internetā (paroles, PIN kodus u.c.) dod arī ģimenes locekļiem.

Esošo nodokļu noteikumu neatbilstība mūsdienu digitālajai ekonomikai un iespēja digitālos pakalpojumus sniegt attālināti rada konkurences kropļojumus, kā arī nelabvēlīgi ietekmē valstu nodokļu ieņēmumus. Lai risinātu problēmu, Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī – atzīts nule pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā salīdzinot ar 2018. gadu 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi (Airbnb, Booking.com, eBay, Etsy, Facebook, Google, Linkedin) būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei** – vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies.

„Internets ir pārveidojis uzņēmējdarbību un mediju vidi globālā līmenī. Jau 2014. gadā EK norādīja, ka digitālā ekonomika aug ātrāk nekā pārējās nozares. Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla – gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Ņemot vērā, ka reklāmas ieņēmumi ir būtisks mediju finansējuma avots, ko novirzīt vietējā satura veidošanai, KM ieskātā ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Pētījuma autoru ieskatā digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešana Latvijā būtu pamatota. Turklāt pētījuma veicēju ekspertīzē atzīts, ka, izstrādājot atbilstošu atbalsta programmas instrumentu, no līdzekļiem, kas iegūti digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumos, varētu atbalstīt arī Latvijas plašsaziņas līdzekļus, kuri veido Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgu saturu, bet kuru reklāmas tirgu vistiešākajā mērā ietekmē lielie digitālie uzņēmumi.

Pētījuma veicēji norāda, ka jauns digitālo pakalpojumu nodoklis būtu uzskatāms par apgrozījuma, nevis kapitāla pieauguma nodokli un līdz ar to tā ieviešana nebūtu pretrunā ar OECD nodokļu paraugkonvenciju.

Kā atzīst pētījuma veicēji, izlemjot par šī nodokļa likmi, lietderīgi būtu izmantot digitālo pakalpojumu nodokļa direktīvas projektā norādīto nodokļa likmi – 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem (citu ES dalībvalstu, kurās šis nodoklis ir ieviests, piemērotās nodokļa likmes svārstās 2% – 7% apmērā). Tādejādi digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumi Latvijā, piemēram, 2019. gadā varētu pārsniegt 3-4 miljonu eiro atzīmi.

Pētījuma veicēji atzinuši – valsts atbalsts plašsaziņas līdzekļiem var tik sniegts kā de minimis atbalsts (nepārsniedzot de minimis atbalsta regulā noteiktos robežlielumus) bez pienākuma saņemt Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu. Par lielāka apmēra atbalsta sniegšanu iepriekš jāpaziņo EK un jāsaņem tās apstiprinājums par iecerētā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. EK prakse liecina, ka, izstrādājot atbilstošu atbalsta programmas instrumentu, atbalsta sniegšana plašsaziņas līdzekļiem var būt iespējama.

Gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas.

Jau ziņots, ka KM pērn noteica, kādi soļi sperami Latvijas mediju politikas pilnveidē. KM ieskatā pārskatāms reklāmas tirgus regulējums, lai mediji – vietējā satura veidotāji – varētu vairot ieņēmumus no reklāmas izvietošanas, t.sk. meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus un uzsākt diskusijas par t.s. digitālo nodokli, stiprināmi sabiedriskie mediji un pabeidzama to iziešana no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā finansējuma apmēru, paredzams atbalsts drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei, palielināms finansējums sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos, izveidojama un nodrošināma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbība, izveidojama Mediju politikas konsultatīvā padome un nodrošināma pastāvīga tās iesaiste mediju politikas izstrādē, kā arī stiprināma KM Mediju politikas nodaļas kapacitāte.

Lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest t.s. digitālo nodokli, KM pērn pasūtīja padziļinātas juridiskas ekspertīzes veikšanu un atzinuma ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām sniegšanu, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū. Pētījumu izstrādājis Baltijas valstīs strādājošs zvērinātu advokātu birojs PRIMUS DERLING.