Vēl šī gada nogalē Saeima ir pieņēmusi vairākas izmaiņas dažādos nodokļu normatīvajos aktos, kas stāsies spēkā 2021. gadā. Tās ir saistošas arī uzņēmējiem un viņu darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina par svarīgākajām izmaiņām.

Jau 2021. gada 1. janvārī sāks darboties vienotais nodokļu konts. Tas nozīmē, ka līdzšinējo vairāk nekā 40 nodokļu kontu vietā visi VID administrētie nodokļi būs jāmaksā vienā kontā, visiem VID administrēto regulāro iekšzemes nodokļu maksājumiem ir viens gala termiņš – 23. datums un ir mainīti vairāku nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņi.

Nākamgad izmaiņas nodokļu jomā skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), akcīzes nodokļa maksātājus un autoratlīdzības izmaksātājus. Tāpat uzņēmumiem arī jārēķinās, ka no 2021. gada mainās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes.

Izmaiņas darba devējiem un darbiniekiem

No 2021. gada mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu likmes. Mainās arī minimālās darba algas apmērs – nākamgad tā būs 500 eiro apmērā, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī.

Savukārt, sākot ar 2021.gada 1.jūliju tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Tas nozīmē, ka darba devējam būs jāveic obligātās iemaksas par saviem darbiniekiem, no starpības starp triju Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Izmaiņas mikrouzņēmumu īpašniekiem

Mikrouzņēmumu īpašniekiem nākamgad jārēķinās ar vairākām būtiskām izmaiņām. No 2021. gada mainās mikrouzņēmuma nodokļa likmes; kārtība, kādā tiek maksāti nodokļi no darbinieku algām mikrouzņēmumā; mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu deklarēšanas un veikšanas kārtībā, kā arī paredzēti vairāki ierobežojumi. Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem daļēji stājas spēkā gan no nākamā gada 1. janvāra, gan 1. jūlija.

Tādēļ, lai uzņēmēji varētu pieņemt izsvērtu lēmumu par tālāko darbību, atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa ar 2021. gadu varēs līdz 2021. gada 15. janvārim, nevis kā ierasts, līdz šī gada 15. decembrim.

Jau šī gada 14. decembrī notika VID tiešsaistes seminārs par izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tā video ieraksts, prezentācija un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem pieejamas VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi2021/Esmu MUN maksātājs”.

Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem

Tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31.decembrim mainīsies tas, kā jāaprēķina un jāizmaksā autoratlīdzība, jo būs spēkā jauna IIN un VSAOI ieturēšanas un maksāšanas kārtība. Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās.

Izmaiņas akcīzes nodokļa maksātājiem

Galvenās izmaiņas akcīzes nodokļa jomā skar tos komersantus, kuri veic vai plāno veikt darbības ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņiem u.c.).

No 2021. gada 1. janvāra visi tabakas aizstājējprodukti un elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas kļūs par akcīzes preci. Tas nozīmē, ka no nākamā gada tiem tiks piemērots akcīzes nodoklis, un visiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar to ievešanu, izplatīšanu vai tirgošanu, turpmāk jāievēro vairāki nosacījumi, kas attiecināmi uz akcīzes preču apriti.

No 2021.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, bet cigaretēm akcīzes nodokļa likme paaugstināsies 2021. gada 1.martā.

No 2021. gada 1. jūlija ar akcīzes nodokļa markām būs jāmarķē elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, to sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kā arī karsējamo tabaku.

Lai skaidrotu, kā tieši šīs izmaiņas ietekmēs uzņēmējus un dažādas iedzīvotāju grupas, VID šogad un arī nākamā gada sākumā rīkos vairākus tiešsaistes seminārus par izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos 2021. gadā.

Covid-19 pandēmija gan pavasarī, pirmo reizi izsludinot ārkārtējo situāciju valstī, gan rudenī līdz ar atkārtoti izsludināto ārkārtējo situāciju un iesviestajiem drošības pasākumiem vīrusa izplatības mazināšanai atstājusi negatīvu ietekmi uz ekonomiku un jo īpaši uz atsevišķu nozaru uzņēmējiem – tūrisma sektoru, izmitināšanas pakalpojumiem, starptautiskajiem pārvadātājiem, pasākumu rīkotājiem, kultūras nozari, tirdzniecību un citiem.

“Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir izaicinājums mums visiem – gan katram mums personīgi, gan valsts tautsaimniecībai kopumā. Īpaši skaudrs šis laiks ir uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem kopš pavasara ir bijis jāpielāgojas vai pat jāaptur uzņēmējdarbība, sekojot valdības pieņemtajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem. Izaicinājums valsts pusē bija strauji sagatavot atbalsta instrumentus tiem, kurus epidemioloģiskās drošības ieviestie regulējumi ietekmē vai skar vistiešāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Kopš pavasara uzņēmēju atbalstam izstrādātas vairāk kā 20 īpašas atbalsta programmas Covid-19 seku mazināšanai, šobrīd aktuāli ir 15 atbalsta instrumenti. Ir svarīgi radīt visus nepieciešamos drošības un atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai, tāpēc tiek ieviesti dažādi risinājumi un atbalsta mehānismi ekonomiskas stimulēšanai. Valdībā ir apstiprināti grozījumi, kas ļauj darba devējam saglabāt esošās darba vietas un noturēt darbiniekus. Ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji var noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atgādinām, ka līdz 2021. gada 15. janvārim uzņēmēji var iesniegt pieteikumus Valsts ieņēmumu dienestā (VID) dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijai par decembra mēnesi. Vienlaikus atgādinām, ka dīkstāves atbalsta saņēmējam papildus pieejama piemaksa 50 EUR apmērā par apgādībā esošu bērnu.

Tāpat līdz 15. janvārim uzņēmumi var iesniegt pieteikumus VID vienreizēja granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem.

No šīs nedēļas privātpersonām pieejams atbalsts pašizolācijas izdevumu segšanai viesnīcās, kuru saraksts publicēts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mājaslapā.

Arī 2021. gadā uzņēmējiem būs pieejamas finanšu institūcijas Altum atbalsta programmas maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Arī nakamgad Altum turpinās piešķirt garantijas lieliem komersantiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus ar papildu finansējumu 10 milj. EUR apmērā, garantijas banku kredītbrīvdienu piešķiršanai un Covid-19 eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksporta partnera valsts un uzņēmuma lieluma. Tūrisma operatoriem ir pieejamas Altum garantijas banku nodrošinājuma garantiju saņemšanai. Plānots, ka Altum kapitāla fonds atbalstu varēs piešķirt līdz 2021. gada 30. septembrim.

Savukārt garantijas darījumiem līdz 500 tūkstošiem eiro Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, kas tiek piešķirtas ar komercbanku starpniecību, uzņēmumiem būs pieejamas līdz nākamā gada beigām. Tāpat tiks turpinātas līdzšinējās atbalsta programmas aizdevumu, riska kapitāla un garantiju veidā jauniem un esošiem komercbanku finanšu pakalpojumiem, kuras komersantiem izsniedz gan Altum, gan ar komercbanku starpniecību, un ir pieejamas MVU un lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

LIAA piedāvā uzņēmumiem atbalstu starptautiskās konkurētspējas un eksporta veicināšanai, nodrošina mārketinga aktivitātes tūrisma veicināšanai pēc Covid-19 pandēmijas, kā arī atbalstu individuālo aizsardzības līdzekļu sertifikācijai.

Vienlaikus atgādinām, ka valsts sedz slimības lapas Covid-19 inficētajiem no pirmās dienas, kā arī radīti atbalsta mehānismi nomas maksas segšanai valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās darbojošiem uzņēmumiem, nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņa pagarinājumam pašvaldībās, nodokļu samaksas termiņa pagarināšanai vai sadalīšanai nomaksas termiņos uz laiku līdz 3 gadiem, kā arī citi atbalsta pasākumi nodokļu jomā.

Lai mazināt cilvēku drūzmēšanos tirdzniecības vietās iekštelpās un ārtelpās, brīvdienās un svētku dienās tiek ierobežota preču tirdzniecība veikalos, degvielas uzpildes stacijās, tirgos un ielu tirdzniecībā.

Savukārt netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – arī brīvdienās un svētku dienās atļauta būs preču iegāde ar distances līgumu, piegāde uz mājām un pakomātiem, kā arī preču izsniegšana un saņemšana veikalos.

Kā informēts iepriekš, brīvdienās un svētku dienās varēs darboties tikai:

• aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas);
• un veikali, kuros drīkst tirgot šādas preču grupas: pārtikas preces (izņemot alkoholu), higiēnas preces, degvielu.

Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēts higiēnas preču saraksts, kuru tirdzniecība ir atļauta. Tāpat šeit publicētas atbildes uz tirgotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Preču tirdzniecības ierobežojums brīvdienās un svētku dienās attiecas arī uz ielu tirdzniecību un tirdzniecību atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.

Tāpat atgādinām, ka samazināts maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās, nosakot, ka uz vienu apmeklētāju jāparedz ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpu platības, tādējādi nodrošinot, ka tirdzniecības vietā atrodas ne vairāk kā 20 % no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētās vietas infrastruktūra. Ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 25 m2, tad tajā vienlaikus var atrasties viens apmeklētājs.

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā labi redzamā vietā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā.

Tāpat joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, t.sk. ielu tirdzniecībā un tirdzniecībā atklātā tirgus teritorijā:

• mutes un deguna aizsegu lietošana gan veikalu, gan tirgu apmeklētājiem un darbiniekiem,
• 2 metru distances ievērošana,
• apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām,
• pastiprinātas higiēnas ievērošana,
• darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

Svarīgi, ka nākamā gada valsts budžets ir apstiprināts, garantējot politisko stabilitāti, kam šajos apstākļos ir būtiska nozīme, tomēr izmaiņas nodokļu politikā vairo nedrošību un mazina prognozējamību, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

“Likumsakarīgi, ka krīzes negatīvās ietekmes dēļ, 2021. gadā plānoti mazāki ieņēmumi, kā rezultātā veidosies 3,9% deficīts. Lai arī Latvijai šāds deficīta apjoms ir neierasts, šobrīd tas ir starp 3 zemākajiem visā ES. LDDK ieskatā krīzes laikā būtu pilntiesīgi jāizmanto visas pieejamās finansējuma iespējas, lai palīdzētu uzņēmumiem izdzīvot un noturēt savu darbaspēku,” pauž Meņģelsone.

Darba devēji arī norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai.”

Šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.

Valdība vienojusies samazināt uzņēmuma apgrozījuma krituma slieksni, lai darbinieki varētu pieteikties dīkstāves pabalstiem, no 50% uz 20%.

“Šī krīze ir izaicinājums mums visiem – gan uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem joprojām kopš pavasara ir strauji jāpielāgojas vai pat jāaptur sava uzņēmējdarbība, sekojot valdības pieņemtajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, gan valdībai – kurai ir tikpat strauji jāreaģē, lai piedāvātu atbalstu tiem, kurus epidemioloģiskās drošības ieviestie regulējumi ietekmē vai skar vistiešāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Jau iepriekšējā nedēļā lēmām, ka atbalstam varēs kvalificēties visu nozaru Covid-19 ierobežojošo pasākumu skartie uzņēmēji. Šodien valdība laboja apgrozījuma krituma kritēriju, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma. Nosakot apgrozījuma slieksni 20% apmērā pret iepriekšējiem trim mēnešiem, mēs dodam iespēju atbalstam kvalificēties plašam uzņēmēju lokam, kuri cīnās kopš pirmā Covid-19 viļņa un darbību atsākuši tikai daļēji,” turpina ministrs.

Ministru kabinets lēmis samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) ieņēmumu samazinājumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem.

Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents.

Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos nepieciešams precizēt normas, kas nosaka minimālā atbalsta apmēru, ja nodarbinātais strādā pie vairākiem darba devējiem.

Ministru kabineta š.g. 1. decembra sēdē apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu subsīdijas atbalsta programmā, būtiski paplašinot atbalsta saņēmēju loku. Uzņēmēju atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijas nodrošināšanai kopumā pieejamais valsts budžeta finansējums – 70,8 milj. eiro.

Atbalsts vienreizēja granta veidā būs pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020. gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā.

“Covid-19 vīrusa infekcijas izplatība Latvijā sasniedz jaunus rekordus, aizliegumi epidemioliģiskās situācijas ierobežošanai pastiprinās. Sabiedrības veselības aizsardzībai ir noteikti dažāda veida ierobežojumi, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību. Lielākajai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas atkārtotu izsludināšanu daudzām nozarēm uzlika vēl papildu darbības ierobežojumus. Lai izturētu un “pārziemotu” Covid-19 otro vilni, atbalsts tiks sniegts visiem krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kā informēts iepriekš, atbalsts tiks piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni.

Atbalsta apmērs – 30 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai. Atbalstu piešķir vienreiz par visu atbalsta periodu.

Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumam līdz 2021. gada 15. janvārim elektroniski jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Par iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas datumu tuvākajās dienās informēs Valsts ieņēmumu dienests.

Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un 20 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas izmaksās atbalstu, ieskaitot to iesniegumā norādītajā uzņēmuma kontā. Valsts ieņēmumu dienests par minēto lēmumu paziņos, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļvietnē publicēs uzņēmumu sarakstu, kuri saņēmuši atbalstu.

Vienlaikus MK noteikumos noteikts, ka atbalstu nepiešķir:

uzņēmumam, kuram iesnieguma iesniegšanas dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums;
vidējam vai lielam uzņēmumam, kurš 2019. gada 31. decembrī jau bija nonācis finanšu grūtībās. Atbalsu var saņemt, ja vidējs vai liels uzņēmums ir nonācis finanšu grūtībās uz atbalsta piešķiršanas brīdi;
ja uzņēmums ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;
ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā;
ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro;
publiskas personas kapitālsabiedrībai, publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai, publiski privātai kapitālsabiedrībai, privātai kapitālsabiedrībai, meitas sabiedrībai, atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībai vai pašvaldības kapitālsabiedrībai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Ņemot vērā COVID-19 straujo izplatības pieaugumu, uz terminētu laiku ir plānots ieviest jaunu atbalsta veidu – vienreizēju slimības palīdzības pabalstu. To izmaksās 60% apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu neizmaksās, ja persona strādā, veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai personai piešķirts cits sociālās apdrošināšanas pabalsts vai dīkstāves atbalsts. Plānots, ka slimības palīdzības pabalstu finansēs no valsts pamatbudžeta. Lai to saņemtu, cilvēkam būs nepieciešams iesniegt iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Šāda atbalsta forma plānota, jo COVID-19 izplatības dēļ arvien vairāk tiek slēgtas atsevišķas pirmskolas izglītības grupas vai iestādes, mācības vispārējās izglītības programmā tiek organizētas attālināti. Līdz ar to daudzām ģimenēm, kurās aug bērni vecumā līdz 10 gadiem vai bērns ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem un kurās vecākiem darba specifikas dēļ nav iespēja strādāt attālināti, ir nepieciešams atbalsts bērna pieskatīšanai.

Jauno pabalstu paredz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, ko otrdien, 24. novembrī, valdība pieņēma ārkārtas sēdē. Par likumprojektu vēl jānobalso Saeimai.

“Nosakot jaunus ierobežojumus, pretī ir jābūt kompensējošam mehānismam. Labklājības ministrijas piedāvātie likuma grozījumi paredz jaunu atbalsta veidu ģimenēm.  Slimības palīdzības pabalstu plānots izmaksāt gadījumos, ja tiks slēgtas bērnudārzu grupiņas vai mācības 1.līdz 4. klasei notiks attālināti, lai vienam no vecākiem ļautu palikt mājās kopā ar savu bērnu,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Vienreizējo slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām būs tiesības pieprasīt vienu reizi laikposmā no 2020.gada 2.decembra līdz 31.decembrim un vienu reizi laikposmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 30.jūnijam vienam no bērna vecākiem, ja viņš nevar strādāt attālināti un viņa aprūpē ir bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam vai arī viņa aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot), un kuri Covid-19 saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt pirmskolas izglītības iestādi vai mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti.

Plānots, ka slimības palīdzības pabalsts šajā laikā pienāktos arī atbalsta personai cilvēkam ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kuram pašvaldība piešķīrusi dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumu, bet kurš ar COVID-19 saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt dienas aprūpes centru.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. un/vai 2019. gadu, daļai iedzīvotāju izveidojās nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Lai dotu iedzīvotājiem vairāk laika nodokļu saistību izpildei, šai nodokļu starpībai tika pagarināts samaksas termiņš, proti, to var nomaksāt līdz pat šī gada 1. decembrim.

Tuvojoties nomaksas termiņam, VID šī gada 19. un 20. novembrī vēlreiz izsūtīs atgādinājumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) 42 461 iedzīvotājam ar aicinājumu nodokli samaksāt līdz šī gada 1. decembrim, lai tas nekļūtu par nodokļa parādu un tam netiktu rēķināta nokavējuma nauda. Kopējā nenomaksātā nodokļu summa ir 3 095 677 eiro.

Atgādinājuma vēstulēs norādīta arī informācija par iespēju sadalīt maksājumu termiņā līdz vienam gadam. Maksājamā nodokļa apmēru var noskaidrot EDS vai arī kādā no VID Klientu apkalpošanas centriem, iepriekš pierakstoties pa tālruni 67120005.

Arī līdz šim VID ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan EDS, gan papīra formātā un ir pateicīgs visiem iedzīvotājiem, kuri iesniedza gada ienākumu deklarācijas un samaksāja aprēķināto nodokli. VID arī tagad pateicas visiem iedzīvotājiem, kuri līdz atgādinājuma vēstules saņemšanai būs jau nomaksājuši aprēķināto nodokli.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000; iepriekš piesakoties, konsultēties VID klientu apkalpošanas centrā vai arī uzdot savu jautājumu rakstiski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

Patlaban valsts piedāvātie atbalsta mehānismi biznesam ir nepilnīgi, jo tie “atstāj aiz svītras” vairākas uzņēmumu grupas. Latvija nevar pieļaut būtisku iedzīvotāju labklājības samazināšanos, tādēļ ir jādara maksimālais, lai pēc iespējas mazinātu neskaidrības ar Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.

Jau šobrīd dažādās nozarēs, bet galvenokārt tūrismā strādājoši uzņēmumi, ir spiesti pārtraukt saimniecisko darbību līdz nākamā gada pavasarim vai uz nenoteiktu laiku, atstājot bez ienākumiem vairākus simtus darbinieku. Turklāt par gada pirmajos mēnešos saņemto dīkstāves pabalstu par darbiniekiem netika maksātas sociālās iemaksas, tādēļ, piemēram, tūrismā strādājošie bezdarba gadījumā ir bez sociālajām garantijām.

Vēl pavasarī tika secināts, ka uzņēmējiem atbalsts visvairāk ir nepieciešams darbaspēka izmaksām, nodokļu atvieglojumiem un pamatdarbības uzturēšanai (izejvielām, materiāliem, komunālajiem maksājumiem, telpu nomai). Taču publiskajā vidē atrodamā informācija par plānotajiem atbalsta mehānismiem neļauj secināt, ka dažādās nozarēs strādājošie varēs saņemt šādu pilnvērtīgu atbalstu.

“Šobrīd netiek paredzēts atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, kas nevar pierādīt apgrozījuma kritumu, jo nozarē darbojas pārāk īsu laiku. Dīkstāves pabalsti ir pieejami tikai tiem, kas ir tikuši nodarbināti iepriekšējā gadā. Tāpat atbalsts netiek paredzēts tiem uzņēmumiem, kam ir uzkrājies parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Taču jāņem vērā, ka, iespējams, to darbībai ir sezonāls raksturs, un visas saistības ar VID šie uzņēmumi sedz pēc aktīvās sezonas,” uzsver Valainis.

Tādēļ LLPA aicina valdību pilnveidot valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai pēc iespējas atvieglotu Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu situāciju.

Lai atkārtoti definētu visvairāk negatīvi skartās nozares, kā arī nepieciešamā atbalsta prioritātes un veidus, LLPA veica aptauju lielo pilsētu uzņēmēju vidū. Patlaban anketas ir aizpildījuši 164 uzņēmēji, iezīmējot visvairāk skartās nozares, kas nemainīgi ir izmitināšana, ēdināšana, tūrisms, transports, kā arī citas tām pakārtotas nozares.

Uzņēmēji uzskata, ka būtiskākās sekas ir atlaisti darbinieki, uzņēmumu darbības īslaicīga pārtraukšana, uzņēmumu uzturēšanas izmaksu parādi u.c., kas savukārt var veicināt uzņēmumu likvidēšanu. Neskaidrība par nākotni neļauj plānot turpmāko darbu.

Paši uzņēmēji ir norādījuši, ka šobrīd steidzami būtu nepieciešami šādi valsts atbalsta pasākumi:

• aizsardzības nodrošināšana pret maksātnespēju;
• finansiāls atbalsts operacionālo izmaksu segšanai (t. sk. darbinieku algām, komunālajiem maksājumiem);
• nomas un nekustamā īpašuma nodokļu maksas termiņu pagarinājums;
• komunālo maksājumu atlaides un samaksas termiņu pagarinājums;
• dīkstāves pabalstu izmaksa darbiniekiem u.c.

Aptaujātie uzņēmēji arī norāda, ka ļoti būtu nepieciešami viegli atrodami, informatīvi un konsultatīvi skaidrojumi par pieejamajiem atbalsta veidiem un mehānismiem, kā arī precīza un savlaicīga informācija par visām atbalsta iespējām ikvienā valsts un pašvaldības struktūrā. Tāpat būtu noderīgi informatīvi materiāli par to, kā organizēt uzņēmumu un darbinieku darbu, ievērojot epidemiologu ieteikumus, kā arī par pareizu Darba likuma piemērošanu krīzes apstākļos.

No šodienas līdz nākamā gada 30. jūnijam cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās.

Savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas vēl jāapstiprina Saeimā.

Likumprojekts arī paredz, ka cilvēkiem, kuriem sakarā ar saslimšanu ar elpošanas sistēmas saslimšanu izsniegta darbnespējas lapa A, kā arī tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu radušās līdz 2020. gada 15. novembrim, un darbnespēja nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 16. novembra, slimības naudu par pārejošu darbnespēju līdz 10. darbnespējas dienai izmaksās darba devējs.

Tāpat plānots līdz 2021. gada 30. jūnijam (šobrīd tas bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim) pagarināt termiņu, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam plānots arī pagarināt termiņu, kādā personas slimības pabalsta izmaksas periodā neieskaita dienas, par kurām izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Šobrīd šis termiņš bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim.