Lielākā daļa Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad prognozē līdzīgus pārdošanas apmērus, kā 2019. gadā. Tomēr Latvijas uzņēmēji ir nedaudz optimistiskāki, plānojot savas uzņēmējdarbības paplašināšanu – to šogad plāno īstenot 41% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, kamēr Lietuvā un Igaunijā vien 35% un 36%, noskaidrots Luminor veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 750 mazo un vidējo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Latvijā pārdošanas pieaugumu prognozē 31%, savukārt Igaunijā – 32% aptaujāto. Optimistiskāki ir Lietuvas uzņēmēji – pārdošanas pieaugumu paredz 38%. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka viņu nodrošinātie apjomi 2020. gadā saglabāsies stabili – tā norādījuši puse igauņu uzņēmēju, kā arī 41% latviešu un 42% lietuviešu uzņēmēju.

Luminor ekonomisti paredz, ka zemākā IKP izaugsme 2020. gadā gaidāma Latvijā – zemāka par 2%, Lietuvā – 2,6%, savukārt Igaunijas IKP izaugsme būs zemāka par 3%. “Ekonomisti norāda, ka ekonomiskās izaugsmes cikls ir sasniedzis savu augstāko punktu, un turpmākos gadus ekonomiskā izaugsme vājināsies, lai gan no recesijas, visticamāk, izdosies izvairīties. Acīmredzot to apzinās arī mazie uzņēmēji, ņemot vērā, ka daļa no tiem nākamā gada prognozēs norāda, ka jau ir pamanījuši izmaiņas pieprasījumā,” saka Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Uzņēmumi, kas paredz paplašināšanos 2020. gadā, lielākoties plāno palielināt preču un pakalpojumu eksportu, kā arī nodrošināt jaunu produktu ieviešanu tirgū. 15% no Latvijas un Lietuvas maziem un vidējiem uzņēmumiem šogad neplāno paplašināšanos, jo ir piedzīvojuši ievērojamu izaugsmi jau pērn, Igaunijā šādu iemeslu norādījuši vien 8% no uzņēmumiem. Savukārt katrs desmitais (11%) Baltijas valstu uzņēmums paplašināšanās plānus atlicis ar Brexit saistīto neskaidrību dēļ. Daļa uzņēmēju arī norāda, ka neplāno paplašināt savu uzņēmējdarbību, jo ir pamanījuši lēnāku patērētāju pieprasījuma līmeni, vai arī sagaida ekonomikas attīstības tempa palēninājumu.

Uzņēmumu noskaņojums ir drīzāk nogaidošs arī saistībā ar darbinieku skaita palielināšanu – lielākā daļa jeb 64% Baltijas valstīs aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka šogad neplāno palielināt darbinieku skaitu. Uzņēmēji arī saskaras ar problēmām kvalificēta darbaspēka piesaistīšanā – Latvijā un Lietuvā katrs desmitais uzņēmums būtu gatavs nekavējoties pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus, lai paplašinātu darbaspēka apjomu. Savukārt Igaunijā teju piektdaļa uzņēmēju (18%) būtu gatavi palielināt darbinieku skaitu kaut šodien, bet norāda, ka tirgū novērojams kvalificēta darbaspēka trūkums.

Luminor aptaujā sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju Norstat tika intervēti 750 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs — 250 katrā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Aptauja tika veikta 2019. gada oktobra beigās.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) e-indeksa uzvarētāju apbalvošanā saņēma atzinību par izcilu ieguldījumu Latvijas valsts pakalpojumu digitalizācijā un pieejamībā valsts iestāžu grupā. CSP sniegums novērtēts ar 72,5 punktiem no 100, tikai par 0,7 punktiem atpaliekot no visaugstākā novērtējuma ieguvēja Valsts zemes dienesta. Kopējais e-indekss 195 vērtēto iestāžu grupā bija 35,7.

“Esam ieguldījuši resursus gan datu pieejamības nodrošināšanā, gan datu analīzes rīkos eksports.csb.gov.lv, migracija.csb.gov.lv. Paldies organizatoriem par atzinību,” saņemot apbalvojumu, teica CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs.

2019. gadā kopējā e-indeksa mērījumā iekļauti pieci novērtējumi: atvērto datu pieejamība, klientu apkalpošana un atbalsts, e-pakalpojumu nodrošināšana, saziņa ar sabiedrību un iestādes iekšējie procesi un starpiestāžu sadarbība. CSP īpaši augstu novērtēta par tīmekļvietnes atbilstību WCAG standartam (piekļūstamība interneta saturam), saziņā ar sabiedrību un iestādes iekšējo procesu un starpiestāžu sadarbības rādītājos. Augsts novērtējums saņemts arī par tīmekļvietnes piemērotību mobilajām ierīcēm. CSP iestāžu vērtējumā izceļas arī ar regulāru tīmekļvietnes lietojamības testu veikšanu.

2018. gadā CSP e-indeksa novērtējums bija 63,7 punkti, 2017. gadā – 61.4 punkti. Trīs gadu griezumā CSP sniegums ir otrais labākais pēc Lauku atbalsta dienesta.

Apbalvojumus ministriju grupā saņēma Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija. Līderes valsts pārvaldes iestāžu grupā bija Valsts zemes dienests, CSP un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Pašvaldību sektorā Ventspils, Siguldas un Ozolnieku novadu pašvaldības saņēma augstākos novērtējumus nacionālas nozīmes, reģionālas nozīmes un novadu nozīmes attīstības centru grupā.

E-indekss mēra iestāžu e-pārvaldes iespēju pielietošanu, kā arī sniegto e-pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šo vērtējumu jau piekto gadu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Jaunie zinātnieki un enerģētikas eksperti bija ikgadējā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS “Latvenergo” Gada balvas enerģētikā pasniegšanas pasākuma uzmanības lokā. Izceļot Latvijas jaunākās zinātnieku paaudzes darbu, tika apbalvoti izcilāko studiju darbu un pētījumu autori, kā arī godināti cilvēki, bez kuriem Latvijas mūsdienu enerģētikas attīstība nav iedomājama. Pasākuma laikā norisinājās arī debates par atjaunojamās enerģijas iespējam, piedaloties pieredzējušiem zinātniekiem un RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēniem.

Šodien, pasniedzot gada balvas vienā no vadošajām nozarēm Latvijā – enerģētikā, atzinības saņēma virkne jauno zinātnieku par praktiskiem darbiem, kas veicinās nozares attīstību nākotnē. Savukārt, atskatoties uz ieguldīto darbu, LZA un AS “Latvenergo” Gada balvas enerģētikā saņēma Harijs Jaunzems un Dr.habil.sc.ing. Ivars Veidenbergs.
Galveno – profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā 2019. gadā saņēma Dr.habil.sc.ing. Dagnija Blumberga par darbu kopu “Atjaunojamo energoresursu izaicinājumi”.

“Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem ir klimata pārmaiņu mazināšana, līdz ar to aizvien noteicošāka loma ir tīrajai enerģētikai – tādai, kas izmanto atjaunīgos resursus, līdz minimumam samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Aizvien straujāk un plašāk mūsu ikdienā ienāk tehnoloģiju izmantošana, visā Baltijā mūsu klienti paši kļūst par zaļas enerģijas ražotājiem, satiksmē aizvien uzstājīgāk savu vietu iekaro. Kopumā jauno tehnoloģiju iespējas šobrīd pasaulē iniciē veselu virkni nozīmīgu globālu procesu, kas mums ir jāizprot un jākļūst par līderiem to izmantošanā,” saka AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Gada balvas enerģētikā pasniegšanas pasākumā norisinājās pieredzējušu zinātnieku un erudītu jauniešu debates par nākotnes enerģiju: elektromobilitātes attīstību Latvijā tuvākajos 5 gados un alternatīvās enerģijas izmantošanas potenciālu. Lai gan pāreja uz e-mobilitāti un alternatīvās enerģijas izmantošanu Latvijā sastopas ar vairākiem izaicinājumiem, eksperti ir pārliecināti, ka jau šobrīd vismaz Rīgā ir esošajai situācijai atbilstoša uzlādes vietu pieejamība, un tuvāko gadu laikā prognozējama būtiska jomas attīstība. Debašu laikā izskanēja ideja, ka Latvijā visām valsts iestādēm vajadzētu pāriet uz elektrotransportlīdzekļu izmantošanu. Jo lielāks būs elektrotransportlīdzekļu īpatsvars Rīgā, jo labāka būs gaisa kvalitāte galvaspilsētā.

Balvas pasniegšanā klātesošie enerģētikas eksperti un jaunie entuziasti pauda atbalstu e-mobilitātei un alternatīvās enerģijas izmantošanai.

Savukārt Ā. Žīgurs uzsvēra Latvijas pētnieku augsto līmeni: „Enerģētikā Latvijā ir attīstījusies kopsolī ar pasauli – gan pirms 100, gan 80 gadiem, gan mūsdienās. Šodienas pētnieki ir personības, kam enerģētikā vēl būs daudz darba, jo tieši vakar Eiropas Savienība paziņoja par t.s. green deal jeb zaļo vienošanos, kas paredz plašu alternatīvās enerģētikas izmantošanu. Tā visaptverošai realizācijai ar mūsdienu tehnoloģijām būs par maz, tādēļ gaidām jauno zinātnieku ieguldījumu.“

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro šodien tikās ar jauno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Santu Purgaili, lai pārrunātu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas iespējas Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru norādītos problējautājumus kreditēšanā.

“Mums ir svarīga cieša sadarbība ar FKTK, lai spētu efektīvi un ātri risināt problēmsituācijas un samazināt šķēršļus, ar ko ikdienā saskaras Latvijas uzņēmēji. Pēdējā gada laikā uzņēmēji mani vairākkārt informējuši par grūtībām sadarboties ar banku sektoru Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, un to var vērtēt kā būtisku ierobežojošo faktoru Latvijas tautsaimniecības attīstībā,” pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sarunā ar S.Purgaili tika rasti vairāki kopsaucēji attiecībā uz turpmāko Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbību. Ekonomikas ministrs atzinīgi novērtē FKTK vadītājas definētās prioritātes un darbības virzienus. Tika panākta vienošanās kopīgi strādāt pie kredītu pieejamības veicināšanas uzņēmējiem, vadlīniju izveides attiecībā uz kreditēšanu, kā arī ārvalstu investīciju piesaistei atbilstošu nosacījumu veidošanu. Vairāki uzņēmēji gada laikā vērsuši ministra uzmanību uz vairākiem uzņēmumu bankas kontu slēgšanas gadījumiem, tādēļ tika apspriesti arī rīcības virzieni klientorientētākai banku sektora attieksmes veicināšanai pret uzņēmējiem.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ierindojusies starp 100 zaļākajām pasaules augstskolām, zaļās politikas un ilgtspējas reitingā «GreenMetric» ieņemot 93.-95. vietu – kopvērtējumā iegūts vienāds punktu skaits ar divām Spānijas augstskolām. Tas ir ievērojams kāpums salīdzinot ar 2018. gadu, kad RTU reitingā bija novērtēta kā 128. zaļākā pasaules universitāte, turklāt RTU nemainīgi ir vienīgā Latvijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu. «GreenMetric» reitingā pasaules augstskolas sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi.

Augstskolu rīcības atbilstība zaļajiem principiem izvērtēta sešos kritērijos – kopējā infrastruktūra, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošas aktivitātes, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu efektīva izmantošana, transporta infrastruktūra un vides izglītība.

Salīdzinot ar pagājušo gadu RTU uzlabojusi sniegumu četros indikatoros – atkritumu apsaimniekošanā, ūdens resursu efektīvā izmantošanā, vides izglītībā un transporta infrastruktūrā. Nemainīgi augstu novērta RTU rīcība energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošu aktivitāšu jomā. Sešu kritēriju kopvērtējumā RTU sniegums ir vienāds ar divu Spānijas augstskolu – Žironas Universitātes un Navarras Universitātes rezultātiem, un visas trīs augstskolas ierindojas 93.-95. vietā.

Reitinga pirmajā vietā ierindojas Vāgeningenas Universitāte un pētniecības centrs Nīderlandē, otrajā – Oksfordas Universitāte Apvienotajā Karalistē, bet trešajā – ASV Kalifornijas Deivisa Universitāte. No Latvijas reitingā iekļautas arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Daugavpils Universitāte, ierindojoties attiecīgi 619. un 640. vietā. Pavisam šogad reitingā iekļautas 780 augstskolas no 85 valstīm. «GreenMetric» reitings izveidots 2010. gadā, tajā iekļauto augstskolu skaits katru gadu aug.

Mazinot cilvēka ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, RTU apņēmusies līdz 2023. gadam RTU studentu pilsētiņā ieviest konceptu «Zaļā Ķīpsala». Lai to izdarītu, RTU mērķtiecīgi strādā, uzlabojot infrastruktūru atbilstoši ilgtspējas principiem, mainot studentu un darbinieku paradumus, kā arī RTU zinātnieku radītos inovatīvos zaļos produktus un tehnoloģijas izmantojot Ķīpsalas studentu pilsētiņas infrastruktūrā.

Digitālā transformācija un automatizācija mūsdienās ir aktuāla tēma – patiesībā tā tas ir bijis jau kopš moderno tehnoloģiju dzimšanas brīža. Bet, neraugoties uz pierādīto efektivitāti un spēju uzlabot biznesa procesus, daudzi uzņēmumi joprojām atturas modernizēt savu darbību. Tomēr, ja ir nolemts tieši šobrīd ielēkt digitalizācijas un automatizācijas vilcienā, ar ko sākt? Finanšu nozares asociācijas eksperti aicina visu digitalizācijas un automatizācijas risinājumu ieviešanas procesu uzņēmumā sadalīt 8 soļos.

1. Identificējiet pašreizējo situāciju

Domājot par automatizācijas un digitalizācijas ieviešanu uzņēmumā, vispirms ir jāsaprot, kurus procesus tajā varētu un vajadzētu uzlabot. Šis ir uzdevums, kas liek uzņēmuma struktūru izvērtēt pa departamentiem, nodaļām u. tml. Sastādiet sarakstu, kādas darbības veic katrs departaments, pievēršot uzmanību tādiem procesiem kā sadarbības uzsākšana ar klientiem, procesu vadība, rēķinu apstrāde, parādu piedziņa. Sadaliet šos procesus sīkākos soļos un aktivitātēs. Lai arī kādu metodi jūs izmantotu, jums jābūt pēc iespējas precīzākiem un procesi jāaplūko detalizēti, jo tieši šajā posmā jūs varēsiet identificēt tās jomas savā uzņēmumā, kuras varat automatizēt, tādējādi ietaupot laiku un citus resursus.

2. Nosakiet prioritārās jomas

Veicot analīzi, viennozīmīgi identificēsiet tās jomas, kuras var ātri uzlabot, kā arī izgaismosiet tos iekšējos procesus, kurus var iedalīt divās galvenajās kategorijās – darbībās un apstiprinājumos. Darbības var automatizēt, bet apstiprinājumus – digitalizēt.

Piemēram, kā notiek tradicionālā izdevumu pārvaldīšana? Parasti darbinieks atver elektronisku izdevumu lapu un ievada konkrētos datus, pārskata rēķinus, izdrukā tos, paraksta, nodod savam vadītājam, kas tos paraksta, tad tas viss tiek ieskenēts, atkal pārvērsts elektroniskā formātā un, visbeidzot, nosūtīts grāmatvedim uz apmaksu. Tas parāda, ka, pat veicot vienkāršus uzdevumus, ir daudz darbību, kuras varētu efektivizēt, tās automatizējot. Tiesa, ir arī daži posmi, kuros tas nav iespējams – dokumentu parakstīšana ir viens no tiem. Tomēr tos joprojām var digitalizēt.

Šī soļa patiesais mērķis ir novērtēt, kā un kur automatizācija/digitalizācija var uzlabot jūsu uzņēmuma darbību. Nosakot procesus, kuras var automatizēt vai digitalizēt, jūs varēsiet izveidot prioritāro uzdevumu sarakstu, kas jāveic, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

3. Novērtējiet tehnoloģijas

Pateicoties mūsdienu tehnoloģiju straujajai attīstībai un globalizācijai, visticamāk, jūs salīdzinoši viegli varēsiet atrast rīkus un lietojumprogrammas, kas atbilst jūsu uzņēmuma vajadzībām un var aizstāt līdzšinējās darbības. Veiksmīga risinājuma atrašana ilgtermiņā var nodrošināt lielāku uzņēmuma efektivitāti, uzlabot, piemēram, klientu apkalpošanas pieredzi, samazināt izmaksas un novērst kļūdu iespējamību.

Šajā posmā ir svarīgi atrast tehnoloģisko risinājumu, kas precīzi atbilst jūsu uzņēmuma vajadzībām. Nereti tas nozīmē apvienot vairākus pieejamos risinājumus vienā sistēmā, lai nodrošinātu maksimālu veiktspēju, kas sniegtu vēlamos rezultātus un uzlabotu konkurētspēju.

Skaidra nepieciešamību analīze uzņēmumā palīdzēs identificēt arī nepilnības iespējamos risinājumos un programmatūrās. Gadās, ka uzņēmumi iegādājas visaptverošas tehnoloģiju sistēmas, bet lielākā daļa no tām ikdienā netiek lietotas, jo neatbilst uzņēmuma ikdienas vajadzībām. Lai izvairītos no šādām situācijām, vislabāk ir rūpīgi novērtēt potenciālo pirkumu.

4. Izplānojiet ieceres īstenošanu

Kad esat izanalizējis uzņēmuma procesus, sagrupējis tos atbilstošās kategorijās, novērtējis un izkristalizējis jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, kā arī jums ir skaidrs, kādu tehnoloģisko risinājumu izvēlēties, jūsu uzņēmums ir nonācis digitālās transformācijas sākumpunktā. Tagad ir laiks pievērsties ieceres īstenošanai.

Lai ieceres īstenošanas laikā nenāktos piedzīvot aizķeršanos, ir būtiski izstrādāt skaidru laika un aktivitāšu plānu, kā arī precīzi sadalīt to īstenošanas posmos. Kopā ar konkrētā risinājuma pārdevēju/izstrādātāju, kā arī darbinieku komandām, kurus jauninājumi skars vistiešāk, izstrādājiet plānu. Ņemiet vērā arī tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu, jo nereti tieši izmaksas liedz veiksmīgi realizēt ieceri uzlabot procesus uzņēmumā. Ja šajā projekta īstenošanas fāzē top skaidrs, ka ar pašu rīcībā esošajiem līdzekļiem nepietiks, piesaistiet ārējo finanšu atbalstu – izmantojiet valsts garantijas, banku aizdevumus u. tml.

Ja domājat par vairākiem digitalizācijas/automatizācijas projektiem, ir svarīgi neiekrist pašiem savu ambīciju slazdā un vienlaikus neuzņemties pārāk daudzu ieceru īstenošanu. Tas prasa ne tikai lielus finanšu ieguldījumus, bet arī cilvēku un laika resursus, kā rezultātā bieži neviena no iecerēm netiek īstenota kvalitatīvi vai līdz galam. Tāpat arī šāda pieeja rada papildu stresu darbiniekiem. Vislabāk pārmaiņas ieviest pakāpeniski, dodot laiku personālam pierast pie jaunajiem darbarīkiem, formām un sistēmām.

5. Pārbaudiet risinājumu darbībā

Pirms ieviest tehnoloģiskos risinājumus savā uzņēmumā, testējiet tos. Izveidojiet pārdomātu testēšanas plānu un rūpīgi sekojiet tam. Tikai kārtīgi pārbaudot tehnoloģiskos jaunievedumus, digitālā transformācija uzņēmumā izdosies.

Ideālā gadījumā jauno risinājumu vai sistēmu pārbaudi veiciet reāllaika testa vidē. Tas sniegs iespēju redzēt atšķirības procesu norisē ar konkrēto risinājumu vēl pirms plaša mēroga ieviešanas uzņēmumā, kā arī palīdzēs savlaicīgi novērst iespējamās problēmas, ja tādas radīsies. Ja nav iespējas pārbaudīt jaunās tehnoloģijas vai sistēmas efektivitāti, svarīgi vienoties ar pārdevēju par izmēģinājuma periodu vēl pirms gala pasūtījuma vai līguma parakstīšanas.

Noteikti iesaistiet risinājuma testēšanas procesā arī darbiniekus – potenciālos tehnoloģijas lietotājus – un pārliecinieties, vai viņi ir apmierināti ar testa rezultātiem. Bez saistīto personu un lietotāju atbalsta jums var arī neizdoties veiksmīgi ieviest risinājumu dzīvē.

6. Ieviesiet risinājumu dzīvē

Kad tehnoloģija vai sistēma ir pārbaudīta un vēlamie rezultāti iegūti, ir pienācis laiks ieviest risinājumu jūsu uzņēmumā un sākt jaunu dzīvi ar to.

Neaizmirstiet sekot savam projekta plānam. Ir svarīgi dokumentēt un analizēt visas problēmas, ja tādas rodas, kā arī tehnoloģiju ieviešanas laikā un pēc tam kopā ar projekta komandu apspriest gūto “mācību”.

7. Novērtējiet panākumus

Pēc automatizācijas projekta īstenošanas ir svarīgi atskatīties uz to, kādi bija uzņēmuma mērķi, uzsākot pārmaiņas, lai pārliecinātos, vai tie ir sasniegti. Ja skaidri redzat īstenotās ieceres sniegto pievienoto vērtību biznesam, tas ir lieliski!

8. Sāciet no jauna

Digitālā transformācija ir nebeidzams cikls. Ļoti maz ticams, ka iepriekš ieviestās pārmaiņas ir nevainojamas un tās pēc kāda laika atkal nevarēs uzlabot. Ja vēlaties palielināt sava uzņēmuma konkurētspēju/peļņas apjomu, jums nemitīgi jādomā par attīstību un jāpārskata procesu norise uzņēmumā. Inovāciju ieviešanai jākļūst par standarta darbību.

Pašvaldības ar savu darbību veicina biznesa attīstību savā teritorijā – tā norāda 21,2% uzņēmēju. Nedaudz mazāk – 17,2% uzņēmēju ir pilnīgi pretējās domās, norādot, ka pašvaldību darbība visbiežāk traucē uzņēmējdarbības attīstībai, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši pozitīvu vērtējumu (indekss 0,9). Salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir uzlabojusies – pērn 19,4% uzņēmēju norādīja, ka pašvaldību darbība traucē attīstībai.

Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka vispozitīvāk situāciju vērtē Vidzemes reģiona uzņēmēji – 31% norādījuši, ka pašvaldības sniedz atbalstu un sekmē uzņēmējdarbības attīstību. Kā nākamā seko Kurzeme, kur pašvaldību darbību pozitīvi vērtē 30% uzņēmēju. Visnegatīvāk situāciju vērtē Rīgas uzņēmēji – tikai 17% norāda, ka pašvaldība atbalsta uzņēmējdarbību.

Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē pakalpojumu nozares uzņēmēji – tikai 18% pašvaldību darbības ietekmi vērtē kā atbalstošu, būvniecības nozarē šādi uzskata 23% uzņēmēju, tirdzniecības – 24,3%, bet ražošanas – 26%.

“Pašvaldībām viennozīmīgi jāuzņemas atbildība par saimniecisko darbību, kas tiek īstenota to teritorijā vai konkrētā reģionā, gan mērot efektivitāti, gan sniedzot atbalstu. Pie pašreizējā darbības modeļa daudzviet Latvijā tas nebūtu iespējams, jo iespējas lielākoties centrējas Rīgā, tās apkārtnē un lielākajās pilsētās. Situācija būtu jāmaina un katrai pašvaldībai jādarbojas pēc principa – valsts valstī, lai piesaistītu uzņēmējus un radīt darbavietas arī citviet Latvijā,“ skaidro Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Pētījums veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības, kā arī veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi. Maksimālais indeksa rādītājs ir +100, bet minimālais -100. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji no visas Latvijas.

Latvijas jaunuzņēmums CheeksUp, kas radījis runas terapijas instrumentu bērniem, ir starp tiem 120 inovatoriem un jaunuzņēmumiem no 65 valstīm, kas no 27. līdz 28. novembrim pulcēsies Expo 2020 Dubaijas pasaules inovatoru samitā, Apvienotajos Arābu Emirātos.

Pasaules Inovatoru Samits ir daļa no Expo 2020 Dubaijā 100 miljonu dolāru programmas. Tā mērķis ir identificēt, finansēt un atbalstīt radošus projektus, kas risina pasaulē aktuālas problēmas, tādējādi palīdzot uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem un veicinot ilgtspējību.

Samita laikā, trīs dienu garumā 120 inovatori un eksperti no visas pasaules iesaistīsies paneļdiskusijās, meistarklasēs un organizēs individuālas tikšanās, lai dalītos savā pieredzē un izveidotu jaunas sadarbības.

Latvijas jaunuzņēmums CheeksUp ir inovatīva, uz spēles elementiem balstīta terapijas metode bērniem ar runas traucējumiem. Terapijas spēle apvieno 3D atpazīšanu reālajā laikā, kas palīdz bērniem mācīties runas laikā pareizi izmantot mēli un lūpas, apvienojot mācīšanos ar interaktīviem spēles elementiem.

CheeksUp idejas autore Ilze Zaharāne: “Pateicoties iegūtajam Grantam, mums bija iespēja turpināt attīstīties un izstrādāt produktu, kas jau gadu Latvijā ļauj bērniem kopā ar vecākiem mācīties pareizu izrunu, neizejot no mājām. Šobrīd esam uzsākuši sadarbību arī ar pirmsskolas izglītības iestādēm, piedāvājot CheeksUp kā risinājumu logopēdu trūkumam, automatizējot rutīnas treniņu, kas ir ļoti nozīmīgs pilnvērtīgai bērnu runas korekcijai.”

“GI samitā piedalīšos jau otro reizi. Tā ir lieliska iespēja satikties ar kolēģiem (logopēdiem), apmainīties ar pieredzi un viedokļiem, tādējādi iegūstot jaunus partnerus. Tikšanās 3 dienu garumā ar citu projektu radītājiem ļoti iedvesmo, raisa jaunas idejas attīstībai un tie ir jauni kontakti un lieliska pieredze,” stāsta I.Zaharāne.
Kopš programmas uzsākšanas 2017. gadā, Expo 2020 inovācijas programmai no Latvijas kopumā saņemti 33 pieteikumi.

Josufs Kairs (Yousuf Caires), vecākais viceprezidents Expo Live programmai Expo 2020 Dubaijā: “Mums ir liels prieks atbalstīt un sadarboties ar CheeksUp, nodrošinot platformu, ar kuras palīdzību demonstrēt jaunākos un iespaidīgākos pasaules sasniegumus, ieskaitot Latvijas. Pasaules Inovatoru Samits ir tikai viens piemērs tam, kā Expo 2020 cenšas savienot un iedvesmot cilvēkus visa pasaulē veidot labāku nākotni.”

No 2020. gada oktobra līdz 2021. gada aprīlim, Expo 2020 Dubaijā vienos 192 valstis un gaidāmos 25 miljons viesu, demonstrējot augstākos sasniegumus tehnoloģiju, arhitektūras, gastronomijas un kultūras jomās, reizē aktualizējot risinājumus, kā veidot labāku nākotni.

Expo 2020 Dubaijā būs pirmais Pasaules Expo, kas norisināsies MEASA valstu (Tuvie Austrumi, Āfrika, Dienvidāzija) reģionā. Tas atspoguļos Dubaijas apņēmību nostiprināt savas pozīcijas kā galvenajam reģiona starptautiskā biznesa un tirdzniecības centram. Expo 2020 Dubaijā būs jaunu biznesa kontaktu un ideju apmaiņas punkts, kur sastapsies uzņēmumi un profesionāļi no visas pasaules, reizē iepazīstot revolucionārus sasniegumus, kas mainīs biznesa un rūpniecības nākotni.

22. novembrī notiks prestižais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstāsies 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli. Pasākuma apmeklētājus sagaida īpaša, ar ideju apmaiņu un tīklošanos piesātināta atmosfēra. Pasākuma oficiālās valodas būs angļu un latviešu, kā arī tiks nodrošināts tulkojums uz latviešu valodu. Ar pasākuma norises programmu var iepazīties mājaslapā 2019.tedxriga.com, kur arī iespējams iegādāties biļetes.

Pasākumā uzstāsies:

Krists Saržants ir komponists, pianists un aranžētājs, kuru iedvesmo klasiskā, džeza un filmu mūzika. Viņš studējis džeza klavierspēli un kompozīciju Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā un Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Ālborgā. Savā mūzikā Krists izmanto modernās mūzikas tehnikas, polifonas melodijas, filmu iedvesmotas harmonijas un džeza mūzikas improvizācijas.

Marks Ritenbergs (Mark Rittenberg) jau vairāk nekā 20 gadus izmanto komunikācijas iespējas, lai mazinātu kulturālas plaisas. Tostarp viņš strādājis pie projekta, kas veido cieņu starp izraēļu un palestīniešu studentiem, un iniciatīvas, kas palīdz Dienvidāfrikas iedzīvotājiem atgūt pašvērtējumu. Šobrīd Marks pasniedz komunikāciju un prezentācijas prasmes vairākās augstskolās ASV.

Laura Arnicāne ir blogere un lektore, kura jau vairākus gadus pēta veidus, kā ikdienā pielietot zero waste un minimālisma principus, lai mūsu resursi – nauda, laiks un enerģija, netiktu novirzīti lietām, kas mūs nedara laimīgus. Par saviem atklājumiem un mācībām viņa stāsta blogā un lekcijās, iedvesmojot cilvēkus mierīgākam, laimīgākam un zaļākam dzīvesveidam.

Jānis Kreilis ir uzņēmējs un platformas Your Move dibinātājs un vadītājs. Tā ir iniciatīva, kas palīdz Latvijai piesaistīt citvalstu talantus. Viņš ir arī kopienas Ar pasaules pieredzi Latvijā dibinātājs, pulcējot cilvēkus, kuri reemigrējuši uz Latviju. Arī Jānis pats trešdaļu dzīves pavadījis ārzemēs, un tagad palīdz kliedēt dažādus mītus un pierādīt, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot.

Olga Kotova ir uzņēmēja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Pēc veiksmīgas karjeras korporatīvajā vidē viņa izveidojusi savu uzņēmumu aviācijas nozarē un ir arī pasniedzēja Rīgas Biznesa skolā. Brīvajā laikā Olga kāpj kalnos, un viņa ir pirmā sieviete no Baltijas, kura uzkāpusi pasaules augstākajā virsotnē – Everestā.

Platons Buravickis ir laikmetīgās klasiskās mūzikas komponists un pianists. Viņš pievēršas gan tradicionāliem virzieniem kā simfoniskajai un kamerorķestru mūzikai, gan arī elektroakustiskajai mūzikai. Viņš ieguvis maģistra grādu kompozīcijā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.

Rihards Plešanovs ir pianists, ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā un spēlē muzikālajā apvienībā Arcandela un klavieru kvartetā Quadra. Viņš saņēmis vairākas mūzikas balvas un pieteicis sevi arī kā komponists. Vienlaikus Rihards ir pasniedzējs un koncertmeistars Pārdaugavas un Carnikavas mūzikas skolās.

Alans Melikdjanjans (Alan Melikdjanian) plašāk pazīstams ar segvārdu Captain Disillusion. Viņš ir video un vizuālo efektu mākslinieks, kurš ar radošumu un humoru jau vairāk nekā 10 gadus rada video stāstus par straumēšanas platformā YouTube redzamajām ilūzijām un māņiem, kā arī popkultūru un sociālajiem tīkliem kopumā.

Arnis Sauka ir ekonomists, pasniedzējs un Rīgas Ekonomikas augstkolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs. Savos pētījumos viņš pievēršas ēnu ekonomikai, nodokļu nomaksai, produktivitātei, konkurētspējai un citām tēmām. Arnis ir ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījuma līdzautors, kā arī autors Ārvalstu investoru padomes Latvijā veidotajam Sentimenta indeksam.

Indriķis Krams ir biologs, pētnieks un Latvijas Universitātes asociētais profesors. Viņš pēta dažādas ar bioloģiju saistītas tēmas, tostarp putnu, kukaiņu un cilvēku psiholoģiju. Savas karjeras laikā Indriķis Krams bijis autors vairāk nekā 120 zinātniskajiem rakstiem.

Ņikita Bezborodovs ir bērnu psihiatrs un psihiatrijas pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātē. Viņš ir viens no retajiem bērnu psihiatriem Latvijā un ikdienā strādā ar bērnu uzvedības un emocionālajiem jautājumiem.

PRAGAII ir eksperimentāls popmūzikas projekts, kurā apvienojušies Aleksis Luriņš, grupas Carnival Youth kādreizējais basists, un elektroniskās mūzikas mākslinieks Kaspars “Kashuks” Kubeckis. Duetā izpaužas abu individuālie stili, taču viņus vieno kaislība pret skaņas inženieriju un kopīga vēlme radīt vēl nedzirdēta stila mūziku. Novembrī iznācis PRAGAII pirmais albums.

Ralfs Eilands ir mūziķis, producents un komponists. Viņš komponējis mūziku TV šoviem, filmām un dažādiem izpildītājiem, savukārt kā solo mākslinieks daudzkārt uzstājies kopā ar Raimondu Paulu. Šobrīd Ralfs devies koncerttūrē kopā ar Latvijas Radio bigbendu, kā arī vada pētnieciskās žurnālistikas šovu „Starp citu”, ko veido Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Ilga Gedrovica ir pētniece, kura pēta pārtiku, ko mēs ēdam, un to, ko, iespējams, ēdīsim nākotnē. Viņa ir Pārtikas tehnoloģijas katedras docente un vadošā pētniece Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Ilga sadarbojas ar uzņēmējiem, un ir piedalījusies daudzu inovatīvu pārtikas produktu radīšanā. Par savu ieguldījumu saņēmusi arī Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu.

Andris Gauja ir režisors un scenārists. Viņa zināmākie veikumi ir dokumentālā filma „Ģimenes lietas” un filma „Izlaiduma gads” – abām Andris bijis gan režisors, gan scenārists. Oktobrī pirmizrādi piedzīvoja viņa jaunākā filma – drāma „Nekas mūs neapturēs”.

Liene Ozoliņa ir socioloģe, kura pēta demokrātiju, neoliberālismu un cilvēku attiecības ar valsti. Liene ieguvusi doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas augstskolā, kur šobrīd pasniedz socioloģiju. Nesen izdota viņas pirmā grāmata, kurā Liene analizē, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes pieņēma taupības režīmu, nevis protestēja, kā notika citās valstīs.

Aleksandrs Tonisons (Aleksander Tõnnisson) iespēju kāpt uz lielās skatuves ieguva, uzvarot TEDxRiga rīkotajā konkursā Stāstu medības. Viņš ir uzņēmējs un investors no Igaunijas, kurš investējis vairāk nekā 60 tehnoloģiju uzņēmumos. Šobrīd Aleksandrs strādā pie programmas, kas koncentrējas uz jaunuzņēmumu veidotāju personīgo izaugsmi.

Ilvija Pūce ir juriste un cilvēktiesību eksperte. Viņa vairāk nekā 20 gadus strādājusi starptautisko cilvēktiesību jomā. Pēc 12 gadus ilga darba Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejā Ilvija oktobrī ievēlēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Spīdzināšanas novēršanas komitejā.

Dāvids Kļaviņš ir mūzikas inženieris – viņš būvē vertikālas klavieres, kas izceļas ar izmēru un skanējumu. 1987. gadā viņš prezentēja 3,7 metrus augstas klavieres, kas kļuva par Ginesa rekordu, savukārt 2018. gadā viņš savu rekordu pārspēja, uzbūvējot 4,5 metrus augstas vertikālās klavieres. Šogad pasaulē lielākās klavieres tika uzstādītas arī Ventspils Mūzikas vidusskolas koncertzālē.

Jānis Erts strādājis mārketinga nozarē, tostarp Latvijas Radio, kur 2014. gadā uzsācis labdarības maratonu Dod pieci. Šobrīd viņš ir atbalsta programmas Plecs stratēģiskais vadītājs. Tā ir organizācija, kuras mērķis ir panākt, lai bērni vairs neuzaugtu bērnunamos, bet gan ģimenēs. Jānis ir arī sabiedrības iniciatīvu platformas Mana Balss līdzveidotājs.

Anna Ķirse ir viena no spilgtākajiem jaunajiem komponistiem Latvijā. Viņas jaunrade ir unikāla, tā aptver dažādus žanrus un sniedzas ārpus ierastajām koncertzāļu sienām. Šovasar Somijā pirmizrādi piedzīvoja viņas radītā Koku opera. Anna saņēmusi vairākas mūzikas balvas, un nupat noslēgusi maģistra studijas kompozīcijā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.

Nedēļas izskaņā Prezidenta pilī, norisinājās ikgadējā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gada balvas svinīgā pasniegšanas ceremonija, kas tradicionāli veltīta Latvijas dzimšanas dienai. Jau sesto reizi LDDK apbalvo sociālo atbildīgākos un labākos darba devējus, kuri sekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību un nodrošina izaugsmi.

Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot darba devējus LDDK Gada balvas 2019 pasniegšanas ceremonijā un pasniedzot LDDK gada Tautsaimnieces balvu, uzsvēra, ka “atbildīgs darba devējs ir kā bāka, kurš ne tikai ved mūs uz mērķi un rūpējas par drošību, bet tā ir arī atbildība par katra darbinieka dzīves gājumu un viņu ģimenēm. Turklāt katru dienu, katru darba dienu, jo tieši cilvēkresursi ir Latvijas lielākā bagātība un rūpes par viņiem jābūt galvenajai prioritātei! Lai mūsu kopīgais darba ceļš ir atbildīgu un godīgu darba devēju izgaismots.”

LDDK Gada balvas 2019 Tautsaimniece Aiva Viksna: “Mani 30 darba gadi uzņēmējdarbībā ir veltīti Latvijai! Esmu savas valsts patriote un to mācu ne tikai saviem bērniem, bet arī mazbērniem. Lai kur es būtu – vienmēr domās esmu kopā ar savu dzimteni. Pateicos par man izrādīto godu, saņemt augstāko darba devēju apbalvojumu!”

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Šovakar Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā mēs godinām labākos Latvijas tautsaimniecības darba devējus-līderus. Izsaku atzinību un augsti novērtēju radītās kvalitatīvās darba vietas un uzņēmumu rūpes par darbiniekiem un vidi. Lai Latvija attīstītos straujāk un spētu sasniegt dzīves līmeni, kāds ir Eiropas attīstītākajās valstīs, ir vajadzīgi daudz stipri un spējīgi tautsaimnieki. Bet viņiem ir vajadzīga labvēlīga uzņēmējdarbības vide, radīti attīstībai labvēlīgi apstākļi un pievilcīgs investīciju klimats. Tikai augoši un sekmīgi strādājoši uzņēmumi veido valsts saimnieciskās labklājības mugurkaulu, savukārt politiķi, valdība un pašvaldības veido uzņēmumu attīstībai labvēlīgu vidi.”

Augstāko darba devēju apbalvojumu 2019. gadā saņēma sekojoši nominanti:

• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS TRANSPORTA NOZARĒ 2019 – SMARTLYNX AIRLINES
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS APKALPOJOŠO DIENESTU NOZARĒ 2019 – WD LATVIA
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS LAUKSMAINIECĪBAS NOZARĒ 2019 – JOŽI
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS NOZARĒ 2019 – KUREKSS
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS TIRDZNIECĪBAS NOZARĒ 2019 – TOLMETS
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS BŪVNIECĪBAS NOZARĒ 2019 – BUKOTEKS
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS PROFESIONĀLO PAKALPOJUMU NOZARĒ 2019 – DDB WORLDWIDE LATVIA
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS VESELĪBAS APRŪPES NOZARĒ 2019 – VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS NOZARĒ IKT 2019 – TILDE
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS VALSTS KAPITĀLSABIEDRĪBU KATEGORIJĀ 2019 – LATVIJAS GAISA SATIKSME
• GADA TAUTSAIMNIECE 2019 – AIVA VĪKSNA