Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojies visās saimnieciskās darbības jomās – apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā tas bija pozitīvs, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā – negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas jau trīs secīgus mēnešus
Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 4,8, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 1,5 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojumam ir izteikta sezonalitāte – tas augstāko punktu parasti sasniedz ap maiju, bet rudenī sāk pakāpeniski samazināties un gada zemāko vērtību parasti sasniedz decembrī, neskatoties uz Ziemassvētku iepirkšanās laiku. Tāpēc sezonāli nekoriģēto konfidences rādītāju samazināšanās septembrī daļā mazumtirdzniecības apakšnozaru lielā mērā skaidrojama ar sezonalitāti. Visizteiktākā noskaņojuma pasliktināšanās (par 17,0 procentpunktiem), salīdzinot ar augustu, fiksēta degvielas mazumtirdzniecībā, taču, neskatoties uz straujo kritumu, konfidences rādītāja vērtība šajā apakšnozarē joprojām ir nedaudz virs nulles (0,7).

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums pārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 0,6 procentpunktiem, bet saglabājas pozitīvs (6,6). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā septembrī konfidences rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaudzis pat par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot vērtību 7,0. Vienīgā mazumtirdzniecības apakšnozare, kur septembrī uzņēmēju noskaņojums ir bijis negatīvs (- 1,0), ir automobiļu tirdzniecība.

Lielākajā daļā pakalpojumu sektora apakšnozaru noskaņojums pozitīvs
Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,7, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem optimistiskākie septembrī ir pakalpojumu sniedzēji apdrošināšanas (25,9), izmitināšanas (14,5) un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (12,9). Augsti konfidences rādītāji fiksēti arī telekomunikāciju un reklāmas nozarēs (attiecīgi 11,3 un 10,8). Arī lielākajā daļā pārējo pakalpojuma sektora apakšnozaru uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs. Tikai četrās no 30 apsekotajām apakšnozarēm konfidences rādītāji septembrī ir bijuši negatīvi, tomēr trijās no tām noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi ir uzlabojies: ēdināšanā par 0,8, uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās par 0,5, bet sauszemes transportā pat 9,1 procentpunktu. Vienīgi datorprogrammēšanā konfidences rādītājs jau piekto mēnesi pēc kārtas ir negatīvs, un arī septembrī, salīdzinot ar augustu, uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies par 1,6 procentpunktiem.

Būvniecībā augstākais konfidences rādītājs pēdējo 3,5 gadu laikā
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem septembrī bija – 7,5. Salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 1,8 procentpunktiem un sasniedzis augstāko līmeni kopš 2022. gada februāra.

Būvniecībā raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās rudenī, zemākās vērtības sasniedzot novembrī un decembrī. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji samazinājušies un ir negatīvi visās trīs būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecībā (- 11,4), specializētajos būvdarbos (- 10,3), bet inženierbūvniecībā (- 7,4). Konfidences rādītāja samazināšanos ietekmē uzņēmēju negatīvās prognozes par gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos mēnešos. Taču konjunktūras rādītājs par pasūtījumu līmeni būvdarbu veikšanai, kas ir otra būvniecības konfidences rādītāju veidojošā komponente, septembrī, salīdzinot ar augustu, ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem un sasniedzis augstāko vērtību kopš 2019. gada augusta.

Apstrādes rūpniecībā pēc neliela krituma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums atkal uzlabojas
Septembrī konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,5. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 1,5 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, 11 nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 11 – pasliktinājies, bet vienā nav mainījies.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums uzlabojās šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 2,2 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,8 procentpunktiem), un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 3,9 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 1,3 procentpunktiem). Vērtējot konjunktūru apstrādes rūpniecībā no šī gada septembra atpakaļ nedaudz garākā periodā, nozares, kurās konfidences rādītāji ir bijuši pozitīvi visilgāko laika periodu, ir metālu ražošana (10 secīgus mēnešus), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošana un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (attiecīgi astoņus un deviņus secīgus mēnešus).

Kopējā ekonomiskā nenoteiktība septembrī samazinājusies
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs septembrī bija 10,0, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, tātad nenoteiktība ir mazinājusies un sociālekonomiskās situācijas attīstība ir vieglāk prognozējama.

Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, bet nedaudz pieaugusi pakalpojumu sektorā. Nenoteiktības rādītāja samazinājumu ietekmēja arī svārstīgais patērētāju viedoklis2.

2025. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 98,7 (iepriekšējā mēnesī 97,3). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas kopš gada sākuma bijis svārstīgs, septembrī pieaudzis līdz 99,3, bet jau trešo mēnesi ir zem ilgtermiņa vidējās vērtības.

Baltijas paviljons “Expo 2025 Osaka” atzīts par veiksmīgāko Latvijas – Lietuvas sadarbības projektu, saņemot “Nameja balvu 2025”, kas jau piecpadsmito reizi godina veiksmīgākos Latvijas uzņēmumus Lietuvā, labākos Latvijas sadarbības partnerus Lietuvā un nozīmīgākos abu valstu kopprojektus ārvalstu tirgos.

Pērnā gada veiksmīgākais Latvijas un Lietuvas sadarbības projekts ārvalstu tirgos –Baltijas paviljons “EXPO 2025 Osakā”, apliecina abu valstu spēju, apvienojot resursus un zināšanas, panākt plašāku atpazīstamību un sasniegt starptautiski konkurētspējīgu rezultātu.

Baltijas paviljons ar konceptu “We Are One” pārstāv Baltiju kā vienotu reģionu un aicina apmeklētājus apzināties kopīgo atbildību par planētas nākotni. Šis projekts kalpo par spēcīgu pamatu Latvijas un Lietuvas sadarbībai turpmākajos gados, kā arī veicina reģiona atpazīstamību Japānā. Kopš izstādes atvēršanas š.g. 13. aprīlī, paviljons uzņēmis vairāk nekā 800 000 apmeklētāju, kuri gan caur paviljona saturu, gan dažādiem pasākumiem iepazīstināti ar Latvijas un Lietuvas kultūru, tradīcijām un tehnoloģijām. Paviljons guvis arī starptautisku atzinību, iegūstot otro vietu un sudraba godalgu prestižajā “World Expolympics 2025” konkursā kā viens no apmeklētāju iecienītākajiem EXPO paviljoniem.

“Nameja balva” ir nozīmīgs apliecinājums Latvijas un Lietuvas ciešajām ekonomiskajām attiecībām, izceļot sadarbības spēku un veicinot jaunu projektu attīstību. Laureātus dažādās kategorijās sveica Latvijas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrijas ES un Starptautisko lietu nodaļas vadītāja Aurēlija Janušauske. Konkursu organizē Latvijas Tirdzniecības palāta Lietuvā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lietuvā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Vairāk nekā ceturtdaļa jeb 28 % Latvijas uzņēmumu ir ieviesuši dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas (DEI) politiku, un šis ir augstākais rādītājs starp visām Baltijas valstīm, liecina OP Corporate Bank veiktā uzņēmēju aptauja.

DEI būtība paredz, ka uzņēmumos tiek novērtēta cilvēku dažādība, nodrošinātas taisnīgas iespējas un radīta tāda darba vide, kurā ikviens darbinieks jūtas gaidīts, cienīts un var pilnvērtīgi iesaistīties. Dati rāda, ka Latvijā 28 % uzņēmumu jau ir ieviesta DEI politika, kamēr Igaunijā to ir paveikuši 18 % uzņēmumu, bet Lietuvā – tikai 11%. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi ir atvērtāki dažādības un iekļaušanas iniciatīvu īstenošanai un ir arī formāli apņēmušies tās realizēt.

“DEI prasību ieviešana darba vietās Eiropā un tostarp Latvijā kļūst arvien aktuālāka. Mūsu uzņēmumi kļūst atvērtāki un iekļaujošāki, un tas ir būtisks solis gan ceļā uz darbinieku labsajūtas, gan starptautiskās konkurētspējas veicināšanu. DEI palīdz uzņēmumiem izmantot pilnu darbinieku potenciālu – dažādi cilvēki ar dažādām pieredzēm var sniegt jaunas idejas un risinājumus. Turklāt šādas iniciatīvas uzlabo darbinieku apmierinātību un līdz ar to arī produktivitāti,” stāsta Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Lai veicinātu DEI principu īstenošanu, Latvijas uzņēmumi visbiežāk veic algu taisnīguma auditus – to norādīja 83 % no tiem uzņēmējiem, kas ir ieviesuši DEI politiku –, 76 % nodrošina elastīgus darba apstākļus un 66 % rūpējas par vienlīdzīgām karjeras iespējām saviem darbiniekiem.

Mazāk izplatītas, bet arvien aktuālākas iniciatīvas ir pasākumi dažādu tautību un kultūru iepazīšanai, mērķtiecīga darbinieku piesaiste no dažādām sabiedrības grupām, apmācības par iekļaujošu vadības stilu, kā arī anonīmi kanāli, kur ziņot par problēmām.

“Arī mēs Baltijas valstīs un Somijā DEI uzskatām par vērtību, kas palīdz gan darbinieku labbūtībai, gan uzņēmuma attīstībai un inovācijām. Veidojam drošu darba vidi, kurā ikviens jūtas novērtēts, kā arī īstenojam apmācības vadītājiem par iekļaujošu līderību. Turklāt DEI sekmē taisnīgāku pieeju un sniedz vienlīdzīgas iespējas dažādām sabiedrības grupām – tas ir svarīgi ne tikai uzņēmumam, bet arī sabiedrībai kopumā,” skaidro E. Prikšāns.

Somijas uzņēmumi neatsakās no DEI mērķiem

Neskatoties uz globālajām politiskajām pārmaiņām, Somijas uzņēmumi skaidri pauž pārliecību, ka daudzveidība, vienlīdzība un iekļaušana (DEI) ir neatņemama ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļa nevis īslaicīga tendence. Somijas lielākā finanšu pakalpojumu sniedzēja OP Financial Group rīkotā aptauja “Corporate Pulse” atklāj, ka 86 % Somijas uzņēmumu nepiekrīt idejai samazināt DEI aktivitātes, apliecinot, ka DEI iniciatīvas tiek uzskatītas par stratēģisku virzienu, kas stiprina konkurētspēju un veicina ilgtspējīgu izaugsmi.

“Rail Baltica” būvniecība Latvijā kļūst par nozīmīgu platformu reģionālajai uzņēmējdarbībai – pamattrases būvnieka “ERB Rail” iepirkumu platformā līdz šim reģistrējušies jau 222 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir vietējie.

Rail Baltica projekta būvniecības posmā Latvijā vietējie uzņēmēji aizvien aktīvāk iesaistās starptautiskajā piegādes ķēdē. Saskaņā ar ERB Rail apkopoto statistiku līdz šim kā potenciālie sadarbības partneri apzināti 425 uzņēmumi. No tiem iepirkumu platformā, kurā ERB Rail reģistrē darījumu partnerus, reģistrējušies 222 uzņēmumi, tostarp 85 % jeb 189 no Latvijas.

Iepirkumu platforma darbojas pēc līdzīgiem principiem kā Elektronisko iepirkumu sistēma, nodrošinot caurskatāmu un konkurētspējīgu vidi nākotnes iepirkumiem. Tajā uzņēmumi var pieteikties dalībai iepirkumos par ERB Rail nepieciešamajiem darbiem un pakalpojumiem. Lielāks uzsvars ir uz tādām jomām kā zemes darbi, cauruļvadu izbūve, ceļu būve, būvniecības konsultāciju pakalpojumi, monolītie betonēšanas darbi, metāla konstrukcijas, dzelzsbetona konstrukciju piegāde u.c.

“Vietējo piegādātāju iesaiste nav tikai mūsu stratēģisks mērķis – tā ir praktiska nepieciešamība, lai Rail Baltica būvniecība noritētu efektīvi, savlaicīgi un ar spēcīgu vietējo atbalstu,” uzsver Endijs Svifts (Andy Swift), ERB Rail projekta un būvniecības direktors. “Mēs ļoti augstu vērtējam vietējo uzņēmēju atsaucību un profesionalitāti. Tieši viņi būs tie, kas projekta gaitā nodrošinās Rail Baltica iekļaušanos Latvijas ekonomikā.”

Liela daļa reģistrēto uzņēmumu pārstāv tādas nozares kā inženiertīklu izbūve, ceļu būve, būvmateriālu ražošana un piegāde, inerto materiālu karjeri, kā arī transporta pakalpojumi. Tas būtiski stiprina projekta jaudu ar vietējām zināšanām, resursiem un loģistikas iespējām.

“Rail Baltica ir ilgtermiņa iespēja vietējiem uzņēmumiem kļūt par daļu no Eiropas mēroga infrastruktūras tīkla,” uzsver Endijs Svifts. “Reģionos redzam lielu interesi – mūsu uzdevums ir palīdzēt šo interesi pārvērst konkrētā sadarbībā.”

Lai veicinātu sadarbību, ERB Rail regulāri tiekas ar uzņēmējiem reģionos. Martā Iecavā notika informatīvs pasākums, kurā vietējie uzņēmēji tikās ar Rail Baltica pamattrases būvnieka pārstāvjiem, uzzinot par sadarbības iespējām un praktiskajiem soļiem, lai iesaistītos projektā.

Savukārt jūnija sākumā Bauskas uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdē ar Rail Baltica projekta aktualitātēm un iespējamiem sadarbības modeļiem tika iepazīstināti Bauskas uzņēmēji. Līdz šim no Bauskas novada iepirkumu platformā ir reģistrējušies deviņi uzņēmumi, bet vēl aptuveni 30 uzņēmēju ir apzināti kā potenciālie sadarbības partneri.

Arī 27. augustā, Rail Baltica informatīvajā dienā Iecavā, ERB Rail izpelnījās vietējo uzņēmēju interesi, kuri vēlējās uzzināt par iespējām iesaistīties projekta piegādātāju lokā.

ERB Rail piegādātāju un apakšuzņēmēju iepirkumu direktors Dereks Džons Klulo (Derek John Clulow) norāda, cik būtiski ir nodrošināt vietējiem uzņēmumiem vairāk informācijas par būvniekam nepieciešamo: “Arī pasūtījumi 50 līdz 100 tūkstošu eiro apmērā, kas sadalīti vairāku gadu garumā, vietējiem uzņēmumiem ir būtiski. Mums ir svarīgi šīs iespējas skaidrāk reklamēt, nepaļaujoties tikai uz mutvārdu informāciju, lai uzņēmēji varētu savlaicīgi plānot un sagatavoties dalībai projektā.”

ERB Rail iepirkumu direktors vietējos uzņēmējus aicina būt pacietīgus: “Tuvāko mēnešu laikā plānojam sniegt lielāku skaidrību par to, kādi pakalpojumi, darbi un aprīkojums mums būs nepieciešams tuvāko divu līdz trīs gadu laikā – sākot no tērauda konstrukcijām, dzelzsbetona un zemes darbiem līdz tehnikai, celtņiem, veidņu sistēmām un citiem profesionālajiem pakalpojumiem būvniecības sfērā. Jo vairāk šīs informācijas būs vietējiem uzņēmumiem, jo spēcīgāka un konkurētspējīgāka kļūs mūsu piegādes ķēde.”

Par būvniecības ģenerāluzņēmēju ERB Rail

Starptautiskais kopuzņēmums E.R.B. Rail JV PS (ERB Rail) ir reģistrēts Latvijā, un to izveidojuši trīs Eiropas nozīmīgākie inženiertehniskie un būvniecības uzņēmumi ceļu, dzelzceļa, tērauda konstrukciju un lielu betona konstrukciju būvdarbu jomā: Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A. (Itālija). ERB Rail līgumu par pamattrases būvniecību ir sācis realizēt 2024. gada 8. janvārī.

Šī projekta finansējumu 81–85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic Rail Baltica projekta realizāciju Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra, un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kurš atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir, kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šodien Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā aizvadīta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kurā tika vērtēts līdzšinējais investīciju piesaistes progress un diskutēts par turpmākajām aktivitātēm, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu projektu sekmīgu īstenošanu.

“Ekonomikas izaugsmi var nodrošināt tikai ar stratēģisku investīciju piesaisti un eksportspējas stiprināšanu. Šodien kopā ar ministriem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izvērtējām lielo projektu progresu, aizsardzības industrijas potenciālu un zaļā koridora ieviešanu. Mērķis ir skaidrs – valsts iestādēm sadarbojoties stratēģisko mērķu interesēs, paātrināt lēmumu pieņemšanu, stiprināt konkurētspēju, piesaistīt stratēģiskos investorus un ļaut uzņēmējiem radīt augstas pievienotās vērtības ekonomisko izrāvienu, kas nes tiešu atdevi Latvijas tautsaimniecībā. Tā vairosim valsts labklājību,” uzsvēra premjerministre Evika Siliņa.

Sēdes darba kārtībā īpaša uzmanība tika veltīta aizsardzības nozares attīstībai. Tika izskatīti projekti ar kopējo plānoto investīciju apjomu 1,2 miljardu eiro vērtībā, kas ne vien stiprinās Latvijas drošību, bet arī radīs iespējas vietējiem uzņēmumiem iekļauties starptautiskajās piegāžu ķēdēs. Tāpat tika pieņemti lēmumi par vairākiem citiem nozīmīgiem investīciju projektiem, kuru kopējā vērtība sasniedz gandrīz 900 miljonus eiro. Šie projekti aptver enerģētiku, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, loģistiku un augsto tehnoloģiju nozari, radot tūkstošiem jaunu darba vietu un veicinot Latvijas eksporta apjomu.

LIAA direktore Ieva Jāgere: “Šobrīd Latvija strādā ar investīciju projektu portfeli, kura kopējā vērtība pārsniedz 15 miljardus eiro. Tie aptver tādas nozares kā aizsardzības industrija, enerģētika, biotehnoloģijas, informācijas tehnoloģijas un zaļās inovācijas. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka Padomē pirmo reizi diskutējām arī par vietējo uzņēmumu atbalstu. Tas ļaus mērķtiecīgi stiprināt mūsu uzņēmēju spējas iekļauties starptautiskajās vērtību ķēdēs un kļūt par stratēģiskiem partneriem plašākās vērtību ķēdēs.”

Svarīgs pavērsiens šodienas sēdē bija arī pirmā plašākā diskusija par vietējo ražotāju atbalstu. Līdz šim Padomes galvenais fokuss bija vērsts uz ārvalstu investīciju piesaisti, taču šobrīd vienlaikus tiek meklēti veidi, kā stiprināt arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un sekmēt to integrāciju starptautiskajās vērtību ķēdēs. Tomēr tam nepieciešams kāpināt vietējo ražotāju investīciju apjomus, lai celtu konkurētspēju un ražošana kapacitāti, kas nepieciešama ieiešanai lielākos tirgos.

Lai paātrinātu lielo investīciju projektu ieviešanu, tika apspriesti arī priekšlikumi “zaļā koridora” pilnveidošanai. Šis mehānisms paredz būtiski mazināt birokrātisko slogu un nodrošināt prioritāru valsts atbalstu stratēģiski nozīmīgām iniciatīvām, tādējādi stiprinot Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē Baltijas un plašākā Eiropas reģionā. “Zaļā koridora” princips paredz, ka visi ar investīciju projektu saistītie jautājumi valsts un pašvaldību institūcijās tiek risināti divas reizes ātrāk nekā to paredz ierastā kārtība.

Ekonomikas izaugsmes paātrināšanās šā gada pirmajā pusē atspoguļojusies arī darba tirgus datos – otrajā ceturksnī nodarbināto skaits pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni pieaudzis par 6,9 tūkstošiem jeb 0,8%. Savukārt bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem līdz 6,7%, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.

Par bezdarba kritumu līdzīgā apmērā liecināja arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati par reģistrēto bezdarbu, kur reģistrēto bezdarbnieku skaits šā gada vasarā ir vēsturiski zemākajā nedaudz virs 43 tūkstošiem līmenī. Reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās samazinājies līdz 5,0%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada.

Augot pieprasījumam pēc strādājošajiem, palielinājusies arī iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam pret pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 4,8 tūkstošiem jeb 0,5%. Šis ekonomiskās aktivitātes kāpums arī galvenokārt nodrošinājis nodarbināto skaita visai būtisko pieaugumu, kamēr nedaudz mazāka ietekme bijusi bezdarbnieku skaita samazinājumam par 2,1 tūkstoti jeb 3,2%.

Demogrāfijas tendences un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās arī turpmāk turpinās būtiski ietekmēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītājus. No vienas puses, samazinoties piedāvājumam un augot pieprasījumam pēc strādājošajiem un darba samaksai, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies iesaistīties darba tirgū, ceļot aktivitātes līmeni. No otras puses, nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils un pat nedaudz krītošs, ko nosaka mazāks darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits.

Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm nodarbināto skaits šogad un nākamgad samazināsies par 0,2%. Savukārt bezdarba līmenis turpinās kristies, bet, ņemot vērā šā gada pirmā ceturkšņa augsto rādītāju, 2025. gadā kopumā varētu būt saglabājies pērnā gada 6,9% līmenī. Turpmākajos gados bezdarba samazināšanās gaidāma straujāka un līdz 2029. gadam bezdarba līmenis var būt sarucis līdz 5,5%.

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada jūlijā turpina uzlaboties apstrādes rūpniecībā, un tas ir optimistiskākais pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati. Neskatoties uz nelielo kritumu jūlijā, nozarei neraksturīgi optimistisks noskaņojums saglabājas arī būvniecība. Vienlaikus nedaudz pasliktinājies noskaņojums pakalpojumu sektorā, bet uzlabojies mazumtirdzniecībā.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpina uzlaboties

Jūlijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,3. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis vēl par 0,4 procentpunktiem, saglabājot augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā.

Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, astoņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 14 – pasliktinājies, bet vienā nav mainījies.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums uzlabojās šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 5,5 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), pārtikas produktu (par 2,2 procentpunktiem), elektrisko iekārtu ražošanā (par 5,4 procentpunktiem). Strauji pasliktinājies noskaņojums dzērienu ražošanā, kas iepriekšējos sešus mēnešus ar pozitīviem konfidences rādītājiem bija viena no optimistiskākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, bet jūlijā noskaņojums pasliktinājies par 16,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 8,9).

Būvniecībā noskaņojums nedaudz pasliktinās, kopumā saglabājot nozarei neraksturīgi augstu līmeni

Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem jūlijā bija – 9,0. Salīdzinot ar jūniju, tas samazinājies par 0,5 procentpunktiem, kopumā saglabājot būvniecībai neierasti augstu līmeni.

Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums augstāko gada vērtību parasti sasniedz aprīlī vai maijā, bet turpmākajos gada mēnešos samazinās. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem būvuzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojās, maijā sasniedzot maksimālo vērtību 1,9, bet nākamajos mēnešos samazinājās, jūlijā pazeminoties līdz negatīvai vērtībai – 3,7. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji samazinājušies visās trīs būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecībā noskaņojums ir negatīvs (- 8,9), specializētajos būvdarbos – vienāds ar nulli, bet inženierbūvniecībā konfidences rādītājs joprojām saglabājas pozitīvs (0,6).

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojas

Jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,4, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Tāpēc sezonāli nekoriģēto konfidences rādītāju konfidences samazināšanās jūlijā gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs lielā mērā skaidrojama ar sezonalitāti. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums pārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 2,7, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā par 1,3 procentpunktiem. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs samazinājies par 2,9 procentpunktiem, saglabājot augstu pozitīvu vērtību (25,0). Jūlijā strauji (par 8,2 procentpunktiem) uzlabojies noskaņojums automobiļu tirdzniecībā, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2023. gada augusta.

Pakalpojumu sektorā vienlīdz daudz optimistu un pesimistu

Pakalpojumu sektorā jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, ir pasliktinājies par 0,9 procentpunktiem.

Optimistiskākie jūlijā ir pakalpojumu sniedzēji nozarēs, kurās vasarā raksturīgs sezonāls saimnieciskās darbības pieaugums: izmitināšanā (46,1), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (36,0), ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (27,5). Starp optimistiskākajām nozarēm ir arī apdrošināšana (24,4) un darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (20,2). Strauji (par 20,9 procentpunktiem) uzlabojies noskaņojums pasta un kurjeru pakalpojumos, ierindojot tos starp pakalpojumu sektora optimistiskākajām apakšnozarēm jūlijā. Zemākie konfidences rādītājs jūlijā fiksēti transporta nozarēs: sauszemes transportā (- 8,0), gaisa transportā (- 6,9), bet uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās (- 7,8). Starp pesimistiskākajiem jūlijā bijuši arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji (- 9,9).

Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm 18 nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs.

Nepietiekams pieprasījums visvairāk ierobežo saimniecisko darbību apstrādes rūpniecībā

Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri jūlijā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (41,6 %), bet vismazākais – mazumtirdzniecībā (27,0 %). Rūpniecībā šādu uzņēmumu īpatsvars jūlijā bija 29,3 %, būvniecībā – 33,6 %. Nepietiekams pieprasījums bija būtiskākais ierobežojošai faktors apstrādes rūpniecībā – 44,2 %, būvniecībā – 27,7 %, kā arī pakalpojumu sektorā – 33,8 %). Būvniecībā un pakalpojumu sektorā tā nozīmīgums, salīdzinot ar aprīli ir pieaudzis, bet rūpniecībā – samazinājies. Mazumtirdzniecībā nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru norādīja 30,0 % uzņēmēju, kas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā aprīlī. Tirgotājiem nozīmīgāka ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, ko jūlijā atzīmējuši 49,1% mazumtirgotāju. Būtiski lielāks nekā iepriekšējos gados jūlijā ir to būvuzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo laikapstākļi (16,0 %). Būvuzņēmēju vērtējumā šī gada jūlijs ir bijis nozarei visnelabvēlīgākais kopš 2001. gada, kad Latvijā tika veikts pirmais konjunktūras apsekojums būvniecībā.

Kopējā ekonomiskā nenoteiktība jūlijā samazinās

Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, jūlijā bija 11,8, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 0,9 procentpunktiem mazāk. Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz pieaugusi mazumtirdzniecībā un būvniecībā.

2025. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 99,5 (iepriekšējā mēnesī 99,1). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas kopš gada sākuma bijis svārstīgs, jūlijā samazinājies līdz 98,2. noslīdot zem ilgtermiņa vidējās vērtības.

Bailes no mākslīgā intelekta ir saistītas ar drošību, ietekmi uz sabiedrību un ētiskumu. Tāpat ir bažas par dezinformāciju, ietekmi uz privātumu, darba vietu izzušanu, kritiskās domāšanas vājināšanos, cilvēku savstarpējās mijiedarbības samazināšanos reālajā dzīvē. Lai gan filmās tiek uzburtas ļoti dramatiskas ainas, realitātē vienas no izplatītākajām bailēm ir saistas ar MI ietekmi uz darba tirgu un dažādu profesiju izzušanu. Tomēr arī šeit viss nav tik viennozīmīgi – “World Economic Forum” 2025. gada ziņojums “Nākotnes darbu ziņojums 2025” (“Future of Jobs Report 2025”) apstiprina, ka patiešām pastāv apdraudējums zemāk kvalificētajām darba vietām un tuvāko desmit gadu laikā varētu automatizēt vairāk nekā 50% uzdevumu, ko veic, piemēram, tirgus analītiķi vai pārdošanas pārstāvji, taču vienlaikus attīstīsies arī jaunas darba vietas. Prognozēts, ka minētajā periodā tiks izveidoti 170 miljoni jaunu darba vietu (šīs darba vietas galvenokārt veidosies jaunās nozarēs un ierasto profesiju transformācijās), 1 090 miljoni darba vietu turpinās pastāvēt arī pārmaiņu apstākļos, bet 92 miljoni darba vietu tiks zaudētas, proti, izskaustas tehnoloģiskās attīstības, tostarp MI un automatizācijas ietekmē.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām. Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu1 tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas – mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

3 no 5 cilvēkiem ir nedroši vai noraidoši attiecībā uz uzticēšanos MI

Bailes no nezināmā, protams, ir dabiska cilvēku reakcija un šāda attieksme pret mākslīgo intelektu ir likumsakarīga, ņemot vērā tā straujo izplatību dažādās nozarēs, īpaši attīstītajās valstīs. Kompānijas “KPMG” 2025. gada pētījums “Uzticēšanās, attieksme un mākslīgā intelekta izmantošana” (“Trust, attitudes and use of artificial intelligence”) liecina, ka vairāk nekā puse (54%) cilvēku kopumā ir piesardzīgi un nevēlas uzticēties MI. Attīstītajās valstīs, piemēram, ASV, Vācijā, Francijā, Kanādā, Japānā u.c., 3 no 5 cilvēkiem ir nedroši vai noraidoši attiecībā uz uzticēšanos MI risinājumiem. Arī Latvija ir viena no 47 valstīm, kas piedalījās pētījumā. Rezultāti liecina, ka 72% cilvēku Latvijā regulāri vai daļēji regulāri izmanto MI, tas ir salīdzinoši augsts rādītājs starp attīstītajām valstīm, vienlaikus teju 20% norāda, ka neprot efektīvi pielietot MI rīkus vai neuzticas savām spējām. Pie mums, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, vērojama skepse un piesardzība attiecībā uz MI drošību un ētiskumu.

Nevis baidīties, bet iemācīties izmantot savā labā

Secinājums ir gaužām vienkāršs – tā vietā, lai baidītos, varam mācīties un izmantot MI savā labā. Jau šobrīd redzam, ka ir sabiedrības grupas, piemēram, jaunieši, kuri daudz ātrāk un efektīvāk apgūst MI izmantošanu. Pētījuma kompānijas “Kantar” šī gada liecina, ka lielākais MI lietotāju skaita īpatsvars ir jauniešu vidū – 81% jeb 150 tūkstoši jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir izmantojuši mākslīgā intelekta rīkus datorā vai viedtālrunī. Protams, svarīgi to darīt atbildīgi un jēgpilni, ar pievienoto vērtību.

Vienkāršas bezmaksas mācību iespējas

Iespējams, domājot par MI apguvi, nav viegli izlemt, ar ko sākt, taču arī Latvijā ir pieejamas vienkāršas bezmaksas mācību iespējas, piemēram, bezmaksas tiešsaistes kurss “Elements of AI”, ko izstrādājusi Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Somijas valdību un Eiropas Komisiju. Šis kurss palīdz uzzināt, kas ir MI, kā to pielietot reālajā dzīvē, kā ar MI palīdzību risināt dažādas problēmas u.tml. Arī biedrība “Riga TechGirls” piedāvā bezmaksas mācības “Google AI Essentials”, kas ietver mākslīgā intelekta pamatprincipus, datu analīzi, tekstu un attēlu ģenerēšanu, kā arī ētikas un kritiskās domāšanas aspektus. Iespēju ir daudz, atliek tikai izvēlēties un pamēģināt spert vismaz pirmos soļus – tikai tā var mazināt bailes un sekmēt drošu un atbildīgu MI izmantošanu.

Protams, mākslīgais intelekts nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas problēmas, bet nav arī fenomens, no kura jābaidās – tas ir rīks, kuru varam iemācīties izmantot atbildīgi un ar izpratni. Lai mazinātu bailes un veidotu kritisku, līdzsvarotu attieksmi, svarīgākais ir mācīties, izzināt un nepārtraukti attīstīt savas prasmes. Jo vairāk zinām, jo mazāk baidāmies un gudrāk spējam izmantot MI savā un sabiedrības labā.

“Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019. gada janvāra. Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi – valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025. gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

Apskatot uzņēmumus pēc darbinieku skaita, optimistiski noskaņoti ir tikai lielie uzņēmumi, bet pesimistiskākie ir mikrouzņēmumi. Neskatoties uz to, salīdzinot ar 2024. gada 4. ceturksni, uzņēmēju noskaņojums ir palielinājies visās uzņēmumu grupās. Aplūkojot indeksa vērtības uzņēmumu grupās pēc kapitāla izcelsmes, vērojams, ka 2025. gada 2. ceturksnī optimistiski noskaņoti tie uzņēmēji, kuru uzņēmumos pārstāvēts vietējais un ārvalstu kapitāls vai tikai ārvalstu kapitāls. Raugoties nozaru griezumā, pozitīvi noskaņoti ir būvniecības, pakalpojumu un ražošanas uzņēmumi.

Vērtējot apakšindeksu rādījumus, pozitīvs uzņēmēju noskaņojums vērojams attiecībā uz konkurenci nozarē, uzņēmuma apgrozījumu, investīciju apjomu, uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbinieku skaitu un rentabilitāti. Savukārt pesimistisks skatījums saglabājas uz ekonomisko aktivitāti nozarē un vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī.

LTRK tagadnes indeksa vērtība 2025. gada 2. ceturksnī ir 48.62, kas liecina par mēreni pesimistisku pašreizējās situācijas vērtējumu, tomēr šis ir augstākais rādītājs kopš 2020. gada 1. ceturkšņa. Savukārt nākotnes indeksa vērtība 2025. gada 2. ceturksnī ir 52.79 punkti, kas liecina par mērenu uzņēmēju optimismu attiecībā uz tuvāko nākotni.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “LTRK indeksa jaunākie rezultāti apliecina, ka uzņēmēji ir sākuši skatīties uz nākotni ar lielāku pārliecību. Šī pozitīvā tendence ir kā nākotnes fotogrāfija – ieskats tajā, kādu uzņēmējdarbības vidi mēs varam veidot. Nesagraujam uzņēmēju cerības, valsts vadītājiem ir jāizdara savi mājasdarbi, uz kuriem LTRK politiķiem nemitīgi norāda: birokrātijas mazināšana, uzņēmējus motivējoša nodokļu politika, valsts drošības stiprināšana, konkurences neitralitāte, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana. Tad nākotnē uzņēmēju pieaugošais optimisms varētu atspoguļoties arī IKP pieaugumā.”

LTRK indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. LTRK Indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem valstī. Pētījumā 2025. gada 2. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā.

Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī zināt, ko darba devēji vērtē kā “zaļos karodziņus” jeb pozitīvos signālus un pretēji – kas var radīt šaubas par kandidāta atbilstību. Pagaidu nodarbinātības un personāla atlases uzņēmuma “Biuro” personāla atlases komandas vadītāja Elizabete Zvirgzdiņa dalās ar praktiskiem ieteikumiem, kas palīdzēs sagatavoties uz darba interviju.

 Pirmais priekšstats veidojas no attieksmes

Lai jau pašā sākumā radītu profesionālu iespaidu, ieteicams ierasties uz interviju laicīgi – vislabāk dažas minūtes pirms norunātā laika – tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīga stresa un ļaus sākt sarunu mierīgi un pārliecinoši. Parasti darba pārrunas ilgst no 30 minūtēm līdz vienai stundai, atkarībā no nozares un pozīcijas, tāpēc punktualitāte un sagatavotība ir priekšnoteikumi veiksmīgai intervijai.

Kādus 3 jautājumus intervijās uzdod visbiežāk?

Lai labāk iepazītu kandidātu, intervija parasti sākas ar trim vienkāršiem, bet būtiskiem jautājumiem. Vispirms tiek jautāts par potenciālā darbinieka motivāciju – kāpēc tieši šis uzņēmums un konkrētā vakance kandidātu uzrunājusi?  Tālāk seko jautājums par prasmēm un to, kādos amatos un nozarēs viņš vai viņa darbojušies iepriekš. Personāla atlases speciālisti vēlas noskaidrot arī to, ko pats kandidāts sagaida no jaunās darba vietas. Šīs atbildes ļauj darba devējam saprast gan profesionālo piemērotību, gan personīgo attieksmi pret darbu.

 Ko teikt un ko labāk nedarīt pārrunu laikā?

Darba pārrunās atzinīgi tiek vērtēta skaidra un strukturēta komunikācija – kandidāts, kurš spēj kodolīgi izstāstīt būtiskāko par sevi, atstāj pārliecinošu iespaidu. Atklātība un godīgums palīdz veidot uzticību, tādēļ intervijā ir vērtīgi runāt ne tikai par sasniegumiem, bet arī par grūtībām un izaicinājumiem, kas palīdzējuši attīstīt prasmes un mācīties no pieredzes. “Turpretī tā vietā, lai teiktu “esmu atbildīgs”, labāk minēt konkrētu situāciju, piemēram, “vadīju projektu, kurā…”, iesaka Elizabete. Ieteicams jau iepriekš sagatavot divus līdz trīs jautājumus darba devēja, kas ne vien demonstrē kandidāta ieinteresētību, bet arī palīdz viņam pašam saprast, vai uzņēmums un tā piedāvājums atbilst personīgajām vērtībām un karjeras mērķiem.

Viens no izteiktākajiem “sarkanajiem karodziņiem” ir iepriekšējo darba devēju vai kolēģu kritizēšana. Tāpat negatīvs signāls ir nepietiekama sagatavotība – ja cilvēks nezina, kādā amatā kandidē vai nespēj īsi pastāstīt, ar ko nodarbojas uzņēmums, tas liecina par motivācijas trūkumu. Šādas detaļas, lai arī šķiet mazas, intervijā var spēlēt par labu citiem kandidātiem.

“Ja pirms intervijas būsiet sagatavojies – izpētījis informāciju par uzņēmumu un konkrēto amatu – saruna noritēs daudz raitāk. Pārliecība par savām prasmēm un vēlme mācīties ir kombinācija, ko darba devēji augstu novērtē,” norāda Elizabete Zvirgzdiņa, “Biuro” personāla atlases komandas vadītāja.