Energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejams valsts atbalsts energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijai

0

Ministru kabineta š.g. 20. septembra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsver: “Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs.”

Atbalsta programmas mērķis – mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu.

“Valdība ir apstiprinājusi virkni atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, bet arī mūsu uzņēmumiem ir nepieciešams atbalsts to konkurētspējas noturēšanai. Šodien valdības pieņemtais lēmums ļaus sniegt atbalstu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, kas mums, bez šaubām, ir kritiski svarīgi. Bet arī citi uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, mums ir jāatbalsta, tāpēc papildu vēl aktīvi iesaistāmies ES līmeņa diskusijās, lai paplašinātu atbalsta iespējas un rastu iespēju sniegt atbalstu komersantiem arī nākamgad,” turpina ministre.

Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu (t.i. par š.g. novembri un decembri), pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.

Atbalsts būs pieejams komersantiem, kas atbildīs šādiem nosacījumiem:
• komersants veic saimniecisko pamatdarbību kādā no Ministru kabineta noteikumu pielikumā minētajām nozarēm;
• tā energoresursu izmaksas sastāda vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām;
• kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 MWh vai kopējais gāzes patēriņš 2021. gadā bija vismaz 500 MWh.

Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme, t.i.:
• kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);
• komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;
• biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Atbalstam komersanti varēs pieteikties pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstam komersants varēs pieteikties par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums.

Detalizēti atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā “Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”, kas publicēti Tiesību aktu portālā.

Kā zināms, apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā”, Ministru kabinets š.g. 23. augustā un Saeima š.g. 30. augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardi EUR jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm.  Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.

Faktiskā bezdarba līmenis augustā bija 6,4 %, reģistrētais – 5,8 %

0

2022. gada augustā faktiskā bezdarba līmenisLatvijā bija 6,4 %, un salīdzinājumā ar jūliju tas ir samazinājies par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.

Gan sieviešu, gan vīriešu bezdarba līmenis augustā samazinājās par 0,1 procentpunktu, sasniedzot attiecīgi 4,5 % un 8,2 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,8 %, un kopš jūlija, tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, faktiskā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,8 procentpunktiem, reģistrētā – par 0,7 procentpunktiem.

2022. gada augustā Latvijā bija 60,7 tūkstoši bezdarbnieku (21,3 tūkstoši sieviešu un 39,4 tūkstoši vīriešu), kas ir par 0,9 tūkstošiem mazāk nekā jūlijā, un par 7,0 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 0,6 tūkstošiem, taču sieviešu – par 0,3 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.

LTRK: Uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai

0

Neskaidrības par to, vai ziemā uzņēmumiem pietiks energoresursu, cik tie maksās un kādi būs valdības atbalsta pasākumi, rada bažas, kā izdzīvot un kā rast labākos risinājums biznesa un darba vietu saglabāšanai – to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes organizētā Biznesa klubā Bauskā secināja Zemgales uzņēmēji. Nevienam no viņiem nav šaubu, ka ziema būs sarežģīta, tādēļ uzskata, ka palīdzība no valsts puses nepieciešama nekavējoties.

«Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija Latvijā varētu būt 10%, bet šobrīd redzam – līdz gada beigām tā varētu kāpt apmēram līdz 25%. Lai gan atsevišķās tautsaimniecības jomās, piemēram, metālapstrādē vērojama izejvielu cenu stabilizācija, tomēr tās joprojām ir augstas. Lielākā problēma ir tas, ka energoresursu pakalpojumu piegādātāji šobrīd neslēdz ilgtermiņa līgumus un nefiksē cenu, tādēļ uzņēmējiem ir grūti plānot finanses, un, nesaņemot atbalstu, var nākties uz laiku apturēt darbu un atlaist darbiniekus, kas būs milzu slogs valsts sociālajam budžetam,» pasākuma laikā uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Lai atbalstītu savus darbiniekus šajā finansiāli smagajā laikā, uzņēmēji vismaz par 10% palielinājuši strādājošo algas. Tajā pašā laikā iepirkumu un pasūtījumu skaits būtiski samazinājies un parādās recesijas draudi ar ekonomikas «atdzišanas» pazīmēm. «Valdība jau augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem granta veidā tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums par periodu no šā gada 1. februāra līdz 31. decembrim, paredzot tam valsts budžeta līdzekļus 50 miljonus eiro apmērā. Diemžēl šim atbalstam vēl nav saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas. Jācer, ka tas notiks drīz, jo augstās energoresursu cenas vēl vairāk mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā,» piebilda I.Kanaška.

Ilgtermiņā domājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, LTRK ir sagatavojusi rekomendācijas politisko partiju ekonomikas programmām 1.oktobrī paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām. Tajās uzņēmēji iekļāvuši 26 punktus, kuru realizācija palīdzētu uzņēmējdarbības attīstībai un valsts ekonomiskajai izaugsmei. «Vēlamies, lai valdība uz uzņēmējiem raudzītos kā uz profesionāliem padomdevējiem un līdzvērtīgiem partneriem. Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkresursiem, tostarp darbaspēka trūkumam, un enerģētikai,” svarīgākos rekomendāciju punktus iezīmēja LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Biznesa klubā piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš iepazīstināja ar uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā, īpaši uzsverot, ka Bauskas novads ir Latvijas «maizes klēts». Pašvaldības vadītājs, runājot par uzņēmējdarbības attīstību, lielas cerības liek uz iecerēto «Rail Baltica» projektu, kas sekmēs loģistikas jautājumus, tajā skaitā pieslēgumus novadā attīstītajiem biznesa parkiem.

Pētījums: Finansējums, pieredze un nodokļu slogs – biežāk minētie šķēršļi biznesa uzsākšanai

0

Latvijā aptuveni puse (53 %) aptaujāto iedzīvotāju par lielāko šķērsli sava biznesa uzsākšanai uzskata nodokļu slogu, starp izaicinājumiem nosaucot arī finansējuma piesaisti un pieredzes trūkumu. Tas secināts inovatīvo biznesa ideju konkursa “Ideju kauss” veiktajā pētījumā, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) veikusi kopā ar kompāniju “Norstat”.

Finansējuma piesaisti par lielāko šķērsli biznesa uzsākšanā izceļ nepilna puse (48 %) aptaujāto, nedaudz mazāk (41 %) pieredzes trūkumu. Vēl par nozīmīgu barjeru katrs trešais (32 %) cilvēks atzīst konkurētspējīgu ideju, piektajā vietā gandrīz trešdaļa (29 %) aptaujāto ierindo izgāšanās risku.

“Pētījums uzskatāmi parāda, ka cilvēki par vislielāko barjeru atzīst nodokļu slogu, tomēr OECD indeksā Latvijas uzņēmējdarbības nodokļu sistēma novērtēta kā otra konkurētspējīgākā starp dalībvalstīm. Tāpat finansējuma piesaiste un pieredzes trūkums joprojām dominē kā nozīmīgi šķēršļi biznesa vides attīstībā. Tāpēc rosinu pieteikties inovatīvo biznesa ideju konkursā “Ideju kauss”, lai iegūtu zināšanas par uzņēmējdarbību un pretendētu uz starta kapitālu, kas veicinās jaunu uzņēmumu attīstību valstī,” pauž LIAA Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktors Ņikita Kazakevičs.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka vismaz katram trešajam (35 %) Latvijas iedzīvotājam ir grūti nosaukt starta kapitālu, kas būtu nepieciešams sava biznesa uzsākšanai. “Nezinu” ir izplatītākā atbilde starp respondentiem. Vēl teju trešdaļai (30 %) cilvēku savas biznesa idejas īstenošanai vajadzīgais finansējums ir līdz 10 000 eiro, kas ir konkursa “Ideju kauss” uzvarētāja balva. Vēl 13 % iedzīvotāju nepieciešamais finansējums ir virs 10 000 eiro, nepārsniedzot 30 000 eiro. Tikpat aptaujātie atzīst, ka biznesa uzsākšanai vajadzīgi vairāk nekā 50 000 eiro, bet vismazāk aptaujāto norāda, ka nepieciešams finansējums virs 30 000, nepārsniedzot 50 000 eiro.

Aptauja veikta LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursa “Ideju kauss 2021” ietvaros 2022. gada augustā, intervējot 1000 Latvijas iedzīvotājus 18 – 74 gadu vecumā.

Pieteikšanās Latvijas lielākajam inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss” ir atvērta līdz 6. septembrim. Pretendenti savas biznesa idejas var iesniegt, elektroniski reģistrējoties un piesakot dalību šeit: ej.uz/IdejuKauss2022. Profesionāla vērtēšanas komisija spēcīgākos kandidātus virzīs konkursa otrajā kārtā. Plašāka informācija mājaslapā: www.idejukauss.lv.

Konkursa “Ideju kauss 2022” gaitā dalībnieki apgūs un papildinās biznesa zināšanas, pilnveidos savu ideju un sacentīsies par naudas balvām no 1500 līdz 10 000 eiro biznesa uzsākšanai. Balvas tiks piešķirtas 12 ideju autoriem. Kopējais balvu fonds ir 40 000 eiro, ko nodrošina LIAA un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Saeima noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai

0

Saeima pieņēmusi grozījumus likumos, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai mazinātu pieaugošo energoresursu cenu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz piemērot elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā, tiem elektroenerģijas galalietotājiem, kas ir juridiskas personas un kurām netiek piemērots mājsaimniecībām paredzētais sistēmas pakalpojumu tarifs.

Maksa par sistēmas pakalpojumiem juridisko personu elektroenerģijas rēķinos veido aptuveni desmit procentus izmaksu, minēts likumprojekta anotācijā. To veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa. Sadales un pārvades sistēmu operatoriem negūtie ienākumi tiks kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Likums noteic, ka atbalsta pasākumi paredzēti no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsts netiek piemērots valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskām personām, kam piemērotas sankcijas.

Tāpat likums paredz no šā gada 1.septembra līdz 31.decembrim elektroenerģijas galalietotājiem piemērot obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu pilnā apmērā.

Ministru kabinetam uzdots viena mēneša laikā izstrādāt energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, kuras mājokli apkurina ar propāna gāzi. Atbalsts jāparedz par laika posmu no šā gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Savukārt, lai esošajā ģeopolitiskajā situācijā sekmētu tirgus stabilizāciju attiecībā uz energoresursu cenu pieaugumu un saglabātu uzņēmumu konkurētspēju, ieviests jauns atbalsta pasākums granta veidā apstrādes rūpniecības energoietilpīgu uzņēmumu darbības turpmākai nodrošināšanai, paredz pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma izmaiņas. Šim atbalstam varēs kvalificēties uzņēmumi, kuru elektroenerģijas izmaksas veido vismaz desmit procentus no kopējām izmaksām un elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas gadā, skaidro likumprojekta autori.

Foto: Valsts kanceleja

Latvijā 47 % no “Gen Z” sapņo par sava biznesa uzsākšanu

0

Latvijā aptuveni puse (47 %) jeb katrs otrais aptaujātais “Gen Z” paaudzes pārstāvis sapņo par sava biznesa uzsākšanu, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2022” ietvaros veiktais pētījums sadarbībā ar kompāniju “Norstat”.

Izsalkums pēc sava biznesa uzsākšanas un sapnis par tā realizāciju pakāpeniski sarūk līdz ar vecumu. Ja Z paaudzē gandrīz katrs otrais respondents izrāda vēlmi par debiju uzņēmējdarbībā, tad sabiedrība kopumā ir piezemētāka. Vien nepilna trešdaļa (29 %) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka sapņo par sava biznesa uzsākšanu.

“Mums jāuzdrīkstas sapņot, darīt un transformēt idejas biznesos. Cilvēkiem ir bail no patēriņa cenu kāpuma un, protams, neprognozējamības. Bet svarīgi atcerēties, ka svaigas un inovatīvas biznesa idejas ir ekonomikas dzinējspēks, kas veido valsts izaugsmi un attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc mēs jau 14 gadus aicinām visus no 18 gadu vecuma pārbaudīt savas idejas konkurētspēju, apgūt pirmos soļus biznesā, lai piepildītu sapni par uzņēmējdarbību,” uzsver LIAA Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktors Ņikita Kazakevičs.

Kā secināts pētījumā, par sava biznesa uzsākšanu vecumā no 30 līdz 39 gadiem sapņo virs trešdaļas (39 %) aptaujāto, bet vecumā no 40 līdz 49 gadiem tikai katrs ceturtais (28 %) iedzīvotājs.

Uz jautājumu, kas ir lielākais ieguvums, uzsākot savu biznesu, vairāk nekā puse (57 %) cilvēku uzsver neatkarību. Tā ir izplatītākā atbilde visās vecuma grupās. Par otru vērtīgu priekšrocību 42 % iedzīvotāju atzīst savu sapņu realizēšanu, kā arī darba un hobija apvienošanu. Vēl nepilna ceturtdaļa (27 %) cilvēku par nozīmīgu ieguvumu uzskata pašizaugsmi.

Aptauja veikta LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursa “Ideju kauss 2021” ietvaros 2022. gada augustā, intervējot 1000 Latvijas iedzīvotājus 18 – 74 gadu vecumā.

Pieteikšanās Latvijas lielākajam inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss” ir atvērta līdz 6. septembrim. Pretendenti savas biznesa idejas var iesniegt, elektroniski reģistējoties un piesakot dalību šeit. Profesionāla vērtēšanas komisija spēcīgākos kandidātus virzīs konkursa otrajā kārtā. Plašāka informācija mājaslapā: www.idejukauss.lv.

Konkursa “Ideju kauss 2022” gaitā dalībnieki apgūs un papildinās biznesa zināšanas, pilnveidos savu ideju un sacentīsies par naudas balvām no 1500 līdz 10 000 eiro biznesa uzsākšanai. Balvas tiks piešķirtas 12 ideju autoriem. Kopējais balvu fonds ir 40 000 eiro, ko nodrošina LIAA un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Aptauja: Sava biznesa uzsākšanai trūkst starta kapitāla un pārliecības

0

Izdevīgi finansējuma nosacījumi, kā arī papildu zināšanas un prasmes ir divi galvenie nosacījumi, lai cilvēki izšķirtos uzsākt paši savu biznesu, – liecina SEB bankas veiktā aptauja.

59% aptaujāto kā galveno nosacījumu biznesa uzsākšanai minējuši izdevīgus finansiālos nosacījumus un finansiālu atbalstu, bet 40% uzsvēruši, ka sava uzņēmuma attīstīšanai būtu jāapgūst papildu zināšanas un prasmes. Savukārt kā galvenos šķēršļus biznesa uzsākšanai visvairāk cilvēku min starta kapitāla trūkumu (59%), kā arī neziņu un pārliecības trūkumu par izdošanos.

Starp nozīmīgākajiem atbalsta veidiem, kas būtu vajadzīgi, lai cilvēki uzsāktu savu biznesu, trešdaļa respondentu (35%) bez augstāk minētā finansiālā atbalsta un papildu zināšanām, aptaujā minējuši arī praktiska atbalsta nepieciešamību administratīvos un birokrātiskos procesos, piemēram, uzņēmuma reģistrēšanai. Arī tāda cilvēka padoms, kurš pats ir izveidojis savu uzņēmumu, pēc daudzu cilvēku domām būtu ļoti noderīgs atbalsta veids biznesa uzsākšanai.

Savukārt, novērtējot cilvēku pausto viedokli par šķēršļiem biznesa uzsākšanai, kā būtiskākie bez jau pieminētā starta kapitāla trūkuma, ir bailes un pārliecības trūkums par nākotni. Neziņu par nākotni minējuši 35% respondentu, pārliecības trūkumu akcentējuši 24%, bet bailes no neveiksmes – 20% cilvēku. Salīdzinoši liels respondentu skaits kā šķēršļus minējuši arī pietiekamu zināšanu trūkumu un pārāk lielu administratīvo slogu (birokrātija, nodokļi).

“Sava biznesa starts ir liela uzdrīkstēšanās, jo parasti saistās ar ievērojamām pārmaiņām cilvēka dzīvē. Tāpēc ir labi saprotamas bažas, kas valda cilvēkos, runājot par sava uzņēmuma veidošanu. Viens ir to iztēloties, domāt par šādu iespēju, bet pavisam kas cits – spert konkrētus soļus, ieguldot naudu un laiku jauna biznesa uzsākšanai. Lai atvieglotu šos pirmos soļus esam izveidojuši īpašu piedāvājumu bankas ikdienas pakalpojumu saņemšanai, kā arī digitālu akadēmiju jaunajiem uzņēmējiem, kur apkopoti praktiski padomi un ieteikumi – ar tiem dalās biznesā pieredzējuši cilvēki. Savukārt, runājot par pētījumā pieminēto starta finansējuma trūkumu, jāuzsver, ka sadarbībā ar Pierīgas novadiem, no 1. septembra gaidīsim pieteikumus grantu programmā “Iedvesma” jaunajiem uzņēmējiem, kur līdz pat 10 tūkstošu eiro lielu grantu varēs saņemt gan jaunu biznesa ideju īstenošanai, gan esošo attīstībai,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Novērtējot cilvēku viedokļus visās Baltijas valstīs, kā izteikti galvenais šķērslis biznesa uzsākšanai ir finanšu resursu trūkums, lai izveidotu uzņēmumu un uzsāktu tā darbu (Igaunijā to minējuši 64% respondentu, Lietuvā – 53%). Bez starta kapitāla, arī Lietuvā un Igaunijā kā šķēršļi tiek minēti neziņa un bažas par nākotni, kā arī pārliecības un zināšanu trūkums.

No visiem aptaujātajiem cilvēkiem, apņemšanos uzsākt savu biznesu pauž aptuveni ceturtā daļa respondentu Latvijā (26%), piektdaļa Igaunijā (21%) un nepilna piektā daļa Lietuvā (17%). Starp tiem, kuri domā par savu uzņēmumu, salīdzinoši vairāk ir cilvēku, kuri vēl nav atraduši sev piemērotāko biznesa ideju.

Energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejams valsts atbalsts energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijai

0

Apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā”, Ministru kabineta sēdē š.g. 23. augustā pieņemts lēmums, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai.

Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas – energoresursu izmaksu pieaugums.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsver: “Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs.”

Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme, t.i.:

– kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);

– komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;

– biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā.

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību.

Atbalsts komersantiem būs pieejams pēc atbalsta saņemšanas nosacījumu – Ministru kabineta noteikumu projekta – apstiprināšanas valdībā un saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardu EUR apmērā jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.

Uzņēmējiem energocenu krīzē piedāvās sadales tarifa izmaksu kompensācijas un atteikšanos no OIK

0

Uzņēmēju atbalstam energocenu krīzē piedāvās sadales tarifa izmaksu kompensācijas un atteikšanos no obligātās iepirkuma komponentes (OIK), paredz ekonomikas un finanšu ministra vienošanās.

Kā zinams, pirmdien, 15. augustā, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni un pārrunāja optimālākos atbalsta veidus uzņēmējiem saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu, kā arī to fiskālo ietekmi.

Ministri vienojās 16. augusta sadarbības sanāksmē izskatīšanai virzīt šādus atbalsta virzienus – pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) piemērošanas un pilnībā kompensēt sadales tarifa izmaksas juridiskām personām, kā arī piedāvāt risinājumus energointensīviem uzņēmumiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Karš, enerģētiskā pārorientēšanās prom no Krievijas energoresursiem, inflācija, iespējamā recesija. Šis būs grūts periods, un galvenais uzdevums, līdzīgi kā Covid krīzē, ir nepieļaut lielu bezdarbu un ekonomikas ieslīgšanu recesijā. Tāpēc ir svarīgi rast efektīvus atbalsta risinājumus uzņēmējiem.”

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone: “Sarunā ar finanšu ministru konceptuāli vienojāmies par steidzamākajiem pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai inflācijas apstākļos. Koalīcijas partneriem piedāvāsim Ekonomikas ministrijas sagatavotos un Tautsaimniecības padomē pārrunātos pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai. Tas ietver obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem un sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām, kā arī atbalstu energointensīviem uzņēmumiem. Vienlaikus, turpinām darbu pie citiem atbalsta pasākumiem konkurētspējas saglabāšanai.”

Iniciatīva “Uzņēmēji mieram” nepilnu piecu mēnešu laikā Ukrainai saziedojusi vairāk nekā 2,9 miljonus eiro

0

Iniciatīva “Uzņēmēji mieram” nepilnu piecu mēnešu laikā Ukrainai saziedojusi vairāk nekā 2,9 miljonus eiro finanšu līdzekļu un humānās palīdzības veidā. No šī apjoma Ukrainas aizsardzībai novirzīti resursi vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtībā, slimnīcām – vairāk nekā 500 000 eiro, bet civiliedzīvotāju atbalstam – 180 000 eiro vērtībā.

Par saziedotajiem līdzekļiem iegādātas automašīnas un droni militārām vajadzībām, militārie tērpi un apavi, ugunsdzēšamie aparāti, rācijas un daudz citu būtisku atribūtu Ukrainas aizstāvjiem, sniegts ievērojams atbalsts slimnīcu darbības nodrošināšanā, tajā skaitā iegādātas un piegādātas ātrās palīdzības automašīnas, kā arī sniegts humānais atbalsts civiliedzīvotājiem.

“Ukrainas tauta jau vairākus mēnešus ik dienu sastopas ar milzīgiem izaicinājumiem. Jebkuras civilizētasas sabiedrības pienākums ir nepalikt malā un visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par savu un visas Eiropas brīvību. Mēs sakām lielu paldies visiem, kuri ir atsaukušies “Uzņēmēji mieram” aicinājumam un snieguši savu ieguldījumu – naudu, dažādas preces vai darba spēku, lai kopā palīdzētu Ukrainas cilvēkiem. Īpašs gandarījums ir par latviešu uzņēmēju aktīvo iesaisti ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, kas ziedojumus veikuši gan caur iniciatīvu “Uzņēmēji mieram”, gan caur fondu ziedot.lv/mieram, kā arī paši nodrošinājuši preču un produktu piegādi Ukrainai. Un milzīgs paldies arī mūsu sadarbības partneriem Ukrainā, kas palīdzējuši kravas piegādāt droši, operatīvi un īstajās rokās!” stāsta “Uzņēmēji mieram” pārstāve Ieva Driksna.

Iniciatīva “Uzņēmēji mieram” tika izveidota uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sākot ziedojumu vākšanas kampaņu, lai palīdzētu cīnīties ar lielvalsts agresiju. Iniciatīvā apvienojušies ap 200 uzņēmumu.