Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļas organizētajā diskusijā “Kā stabilizēt enerģētikas jomu Latvijā ilgtermiņā”, kas notika februāra nogalē, diskutēja par energoefektivitātes risinājumiem, enerģētikas nozares stratēģiju un valsts atbalsta iespējām uzņēmējiem.

Februāra izskaņā norisinājās LTRK Zemgales reģiona nodaļas organizētā diskusija “Kā stabilizēt enerģētikas jomu Latvijā ilgtermiņā”, kurā dalībnieki diskutēja par energoefektivitātes risinājumiem, enerģētikas nozares stratēģiju, publiskā sektora lomu enerģētikas tirgū, kā arī par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto enerģētikas nozares likumprojektu grozījumu ietekmi uz energoresursu ražotājiem un patērētājiem.

Straujais energoresursu cenu kāpums jau vairākus mēnešus atstāj būtisku iespaidu uz visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, īpaši rūpniecību. LTRK aktīvi iesaistījusies diskusijās ar valdību par nepieciešamajiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībai, turklāt rosinot īpašu uzmanību pievērst vidējā un ilgtermiņa risinājumiem. Ņemot vērā notikumus Krievijā un Ukrainā, Latvijas valdība ir atbalstījusi jaunas valsts kapitālsabiedrības veidošanu vēju parku būvniecībai ar mērķi mazināt Latvijas energoatkarību no Krievijas gāzes. Kā norādīja uzņēmēji – šāds risinājums nav slikts, taču tikai vējš neatrisinās visas problēmas un uz enerģētikas politiku jāskatās plašāk, iesaistot tajā arī privāto sektoru un veicinot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

Diskusiju iesākot, EM Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs stāstīja par valsts piedāvātajiem atbalsta instrumentiem gan alternatīvās enerģijas ražošanai, gan esošo iekārtu un ēku energoefektivitātes palielināšanai. “Vislētākais kilovats ir tas kilovats, ko mēs nepatērējam. Ja mēs varam nepatērēt, tas ir pats labākais, ko varam darīt,” skaidroja G.Silovs, uzsverot energoefektivitātes risinājumu nepieciešamību.

Uz stratēģiskās plānošanas trūkumu diskusijā norādīja “RCG Lighthouse” valdes priekšsēdētājs un neatkarīgais enerģētikas eksperts Kaspars Osis: “”Latvenergo”, sākoties gāzes cenu kāpumam augustā, nekavējās ar līgumu laušanu un cenu pārskatīšanu ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem jau septembrī, kā rezultātā to situācija pret konkurentiem tika būtiski pasliktināta. Tas rada pamatotus jautājumus par Latvenergo kopējo stratēģiju un arī par gāzes iepirkumu stratēģiju.” Uzņēmēji norādīja, ka birokrātiskās procedūras un kavēšanās ar lēmumu pieņemšanu traucē sekmīgai energokopienu izveidei.

“Enerģētikas politika Latvijā top ierēdniecības līmenī, nereti nepietiekami konsultējoties ar patērētājiem, tajā skaitā – uzņēmējiem, izzinot un ņemot vērā viņu reālās vajadzības. Tam kā pierādījums kalpo arī atbalsta programmas energoefektivitātes palielināšanai – no vienas puses izskan Ekonomikas ministrijas sūdzības, ka pieprasījums pēc tām ir neliels, bet no otras puses vairāki uzņēmēji norāda, ka programmas nosacījumi ir tāli no reālām vajadzībām,” skaidro LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška. Viens no būtiskākajiem soļiem veiksmīgas enerģētikas stratēģijas veidošanā, būtu ierēdņu un uzņēmēju dialoga veidošana, lai saprastu biznesa reālās vajadzības.

Uzņēmēji norādīja arī uz stabila tiesiskā regulējuma un godīgas konkurences nozīmīgumu. “Igaunijā radīti priekšnosacījumi efektīvai konkurencei – katru gadu notiek iepirkums no atjaunojamiem resursiem ražotai enerģijai. Salīdzinot Latviju, Lietuvu un Igauniju, kopējais valsts atbalsts «zaļās» elektroenerģijas ražošanai 2021. gadā viszemākais ir bijis tieši Latvijā. Tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai uzņēmējs, balstoties uz tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu darbību. Ja uzņēmējiem nav ticības regulējošās vides stabilitātei valstī, tie spiesti pakalpojuma cenā klientiem iecenot nenoteiktību, ko mēs katrs pēc tam izjūtam savos naudas maciņos,” situāciju raksturo uzņēmuma «Gren» biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.

Diskusijā tika arī runāts par ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi un enerģētikas sektoru Latvijā ilgtermiņā.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus. Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams. Visplašāk pieejamās ukraiņu preces Latvijā ir saldumi, alkohols un dažādi našķi. No nepārtikas precēm – tekstils un būvmateriāli. Rūpnieciskajām vajadzībām Ukraina uz Eiropas Savienību eksportē melnos metālus, elektriskās iekārtas, dažādas graudaugu kultūras, rūdu, pelnus, izdedžus, kā arī taukus un eļļas.

LTRK, Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas Vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina tirdzniecības uzņēmumus atzīmēt Ukrainā ražotās preces ar atpazīšanas zīmi “Ukrainas labums”, tādā veidā pievēršot patērētāju uzmanību precēm, ar kuru iegādi var atbalstīt Ukrainas uzņēmumus. Atpazīšanas zīmi var lejupielādēt te https://ieej.lv/e4VWo

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aicina: “Ukrainas tauta apbrīnojami un varonīgi aizstāv savu valsti. Tajā pašā laikā mums jāapzinās, ka viņi šobrīd aizstāv arī mūsdienu civilizācijas pamatvērtības. Jā, Ukrainas tauta šobrīd karo arī par mums – Latviju. Paldies visiem, kas atbalsta Ukrainu visdažādākajos veidos! Vēlējāmies tikai atgādināt par vēl vienu ļoti vienkāršu veidu, kā palīdzēt – ikdienā pērciet Ukrainā ražotās preces, tādējādi esot daļai no kopējās Ukrainas atbalsta kustības.”

Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) 17.februāra pēcpusdienā organizēja tikšanos ar Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāru Edmundu Valanti un EM amatpersonām par krasi pieaugušajām energoresursu cenām, kas ir radījis ievērojamu pašizmaksas pieaugumu pārtikai. Ekonomikas ministrija nepiekrita, ka valstī ir enerģētiskā krīze, bet nekomentēja LOSP dalīborganizāciju jautājumu, vai energoresursu cenu kāpums ir radījis krīzes situāciju ražotājiem un lielākajai daļai sabiedrības, kuri lieto savā ikdienā elektrību, dabasgāzi un degvielu.

Sarunas rezultāts :

• Ekonomikas ministrija atbalstīja LOSP priekšlikumu atcelt elektroenerģijas nodokli elektroenerģijai, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), vismaz pašpatēriņam. LOSP aktualizēs darbu ar EM un FM, lai Enerģētikas tirgus likumā tiktu atspoguļots šis priekšlikums.
• Diemžēl lauksaimnieku organizāciju pārstāvji nesaņēma kāroto apstiprinājumu cerībai par valsts iesaisti finanšu resursu novirzīšanai vai cita veida atbalstu ražojošiem lauksaimniekiem, lai kompensētu energoresursu cenu kāpumu, kas apdraud turpmāko ražošanas izaugsmi.
• Plaša diskusija izvērtās par iespējām lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem veicināt elektroenerģijas ražošanu savam patēriņam, īpaši par iespējām enerģiju patērēt arī citos uzņēmuma objektos. Ekonomikas ministrijas pārstāvji skaidroja, ka šādi risinājumi tiks virzīti grozījumos elektroenerģijas tirgus likumā, tomēr diemžēl likuma virzība kavējas. LOSP izteica gatavību sniegt konstruktīvus priekšlikumus likuma grozījumiem, tiklīdz tie nonāks līdz apspriešanai.
• Ekonomikas ministrija neatbalstīja LOSP priekšlikumu AS Latvenergo saražoto elektrību tirgot bez NOORDPOOL biržas starpniecības Latvijas patērētājiem, piebilstot, ka tā būšot iejaukšanās elektrības ražotāja komercdarbībā.
• Noslēgumā LOSP uzteica EM rīcību COVID19 ieviesto ierobežojumu mazināšanā un novēlēja, lai mums kopā izdotos atcelt visus krīzi radošos Veselības ministrijas iniciētos ierobežojumus.

2022. gada janvārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,6 %, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri ir par 0,1 procentpunktu vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.

Sieviešu bezdarba līmenis janvārī saglabājās nemainīgs – 7,0 %, taču vīriešu pieauga par 0,3 procentpunktiem līdz 8,2 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,9 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā decembrī. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, reģistrētā bezdarba – par 1,1 procentpunktu.

2022. gada janvārī Latvijā bija 70,5 tūkstoši bezdarbnieku (32,5 tūkstoši sieviešu un 38,0 tūkstoši vīriešu), kas ir par 1,3 tūkstošiem vairāk nekā decembrī, bet par 4,2 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir pieaudzis par 1,0 tūkstoti, taču sieviešu – par 0,3 tūkstošiem. Jāatzīmē, ka pagājušā gada novembrī stājas spēkā prasība, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī privātajā sektorā nodarbinātie, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu Covid-19 izplatības risku, savus darba pienākumus varēja turpināt veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, šādā veidā potenciāli palielinot bez darba palikušo personu skaitu.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.

CSP atgādina, ka pārmaiņu laikā ir svarīgi iegūt informāciju par iedzīvotāju nodarbinātību, lai novērtētu šī brīža situācijas ietekmi uz ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, tādēļ aicina iedzīvotājus būt aktīviem un piedalīties ielūgtajās aptaujās. CSP pateicas visiem, kuri jau piedalījušies aptaujās.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām – sākot ar 1. martu – vairs nebūs nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, lai darbinieks varētu veikt darbu. Taču dažās nozarēs, kur darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī ņemot vērā to, ka šie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga, prasība par sertifikāta nepieciešamību būs obligāta vēl mēnesi.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas otrdien, 15. februārī, pieņemti valdības sēdē.

“Ir pienācis laiks atcelt vakcinācijas pienākumu darbiniekiem, jo īpaši – privātajā sektorā. Tādēļ lielākā daļa darba devēju, jau sākot ar 1. martu, varēs nodarbināt darbiniekus arī tad, ja viņiem nav vakcinācijas un pārslimošanas sertifikāta. Līdz ar to šāda prasība vairs nav jāietver arī darba sludinājumos. Latvijā apstākļi ir būtiski mainījušies, Lietuvā un Igaunijā šādas prasības arī nav. Svarīgi, ka tās tagad būs papildu darba rokas Latvijas ekonomikai, kas ir tik ļoti nepieciešamas. Valstij vispār pēc iespējas mazāk būtu jāiejaucas privātā sektora regulācijā, “ uzskata labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Līdz 1. aprīlim vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamība saglabāsies kā prasība darbam izglītības iestādēs, ilgstošās sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs. Tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta Covid-19 sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.

Šodien preses brīfingā LBAS aicināja valdību un Saeimu nekavējoties atcelt noteikumus, kas pieļauj nevakcinētu darbinieku atlaišanu un kas prasa vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nepieciešamību darba pienākumu veikšanai, kā arī aicināja darba devējus neatbrīvot darbiniekus no darba, ja darbiniekiem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.720 darba devējiem ir pienākums atstādināt darbiniekus uz 3 mēnešiem, ja tiem nav vakcinācijas sertifikātu. 10.02.2022. stājās spēkā grozījumi MK rīkojumā Nr.720, kas paredz, ka atstādināšana var tikt pagarināta līdz 2022. gada 28. februārim. Šobrīd ir izveidojusies juridiska kolīzija starp šiem abiem regulējumiem.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra: “Latvijai nepieciešama vienota rīcība ar Lietuvu un Igauniju, lai veidotu tā saucamo Baltijas burbuli. Ir svarīgi, lai darbaspējīgiem cilvēkiem nebūtu “jāsēž” uz valsts vai pašvaldību pabalstiem, bet lai viņi varētu strādāt, saņemt algu, maksāt nodokļus. Ir jāpārtrauc valsts parāda audzēšana, bet jāļauj uzņēmumiem strādāt, lai mēs kaimiņvalstīm nezaudētu konkurētspējā pārmērīgu ierobežojumu dēļ. Turklāt pēc EM sniegtās informācijas, vakcinēti ir 96% nodarbināto. Vēl ļoti svarīgi ir, lai “kovidlaika” piemaksas mediķiem un policistiem tiktu iekļautas darba samaksā.”

“Ja jau šobrīd ir skaidra valsts politika par to, ka sertifikāti tiks atcelti, un tas ir jautājums nevis “vai”, bet “kad”, tad ir nesamērīgi, negodīgi un netaisnīgi normatīvajos aktos pieļaut darbinieku atlaišanu nekavējoties, iestājoties trīs mēnešu atstādināšanas termiņa beigām,” norādīja LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja. “Ja darbinieks tiek atlaists, likums paredz, ka neatkarīgi no stāža darba devējiem ir pienākums izmaksāt pabalstu vienas algas apmērā. Rodas jautājums – kāda jēga atlaist darbiniekus, ja pēc pusmēneša vai mēneša sertifikāti un ierobežojumi tiks atcelti, un darbinieki varēs strādāt? Bez tam nav noteikti kritēriji, pēc kuriem darba devēji izvēlēsies, kurus nevakcinētos darbiniekus tie atlaidīs, bet kurus – atstādinās, tādējādi radot diskriminācijas risku.”

“Neraugoties uz lēmumu pagarināt darbinieku atbrīvošanu no amata līdz ārkārtas situācijas beigām 28. februārī, LBAS saskata būtiskus riskus novirzīt darbaspēku uz ēnu ekonomiku alternatīvu ienākumu meklējumos, vai to zaudēt pavisam, darbiniekiem aizceļojot uz citām valstīm,” atzina LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde. “Nepieciešams arī mazināt darbības ierobežojumus nozarēs, ko pandēmija līdz šim skārusi visvairāk, piemēram, pulcēšanās ierobežojumus ēdināšanas, izmitināšanas, kultūras pasākumu un tūrisma nozarēs. Tieši šajās nozarēs darbinieki ir jutuši vislielāko ietekmi uz iespēju strādāt un gūt ienākumus. Turklāt šīs ir nozares, kur lielu darbaspēka īpatsvaru veido jaunieši, kas atspoguļojas arī rādītājos par nodarbinātības līmeni. Pandēmijas laikā jauniešiem līdz 24 gadu vecumam nodarbinātība pazeminājās pat par 8 procentpunktiem, un 2021. gada 3. ceturksnī nodarbinātie līdz 34 gadu vecumam joprojām bija nodarbināti par 3 procentpunktiem mazāk kā citās vecuma grupās, kurās nodarbinātības līmenis bija atgriezies pirmspandēmijas līmenī.”

LBAS papildus norāda, ka MK rīkojumā nav atrodams objektīvs, sistēmisks un leģitīms pamatojums, kāpēc, strādājot valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrībā), ir liegtas tiesības veikt darbu attālināti, bet privātajā sektorā jebkuram darbiniekam ir tiesības strādāt attālināti. Proti, no darba tiesisko attiecību viedokļa nav nekādu juridisku atšķirību darba līgumam, kas tiek slēgts ar valsts vai pašvaldību institūciju (tajā skaitā kapitālsabiedrību) no darba līguma, kas tiek slēgts “privātajā sektorā”. Līdz ar to šeit ir acīmredzams Satversmes 91. pantā noteiktā vienlīdzības principa pārkāpums.

Ņemot vērā augstāk minēto LBAS uzskata, ka ir jāļauj turpināt strādāt gan darbiniekiem, gan darba devējiem, – ir nekavējoties jāatceļ noteiktie ierobežojumi darba attiecībās, lai ikvienam darbiniekam nodrošinātu to pamattiesības – tiesības uz darbu, un ir jāmazina ierobežojumi uzņēmumiem, lai ekonomika sāktu aktīvāk darboties.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā pasākumā Vidzemes biznesa diena, kas norisinājās 8. februārī, diskutēja par izaicinājumiem un iespējām, ar ko šajā gadā nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Pasākumu atklāja LTRK prezidents Aigars Rostovskis un Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kā galvenos 2022. gada izaicinājumus uzņēmējdarbībā iezīmējot enerģētikas straujā cenu kāpuma radīto krīzi, darbu Covid-19 izplatības apturēšanai ieviesto ierobežojumu apstākļos un strauji pieaugošo inflāciju. Valmieras novada domes vadītājs, uzsverot pašvaldības un privātā sektora sadarbības nozīmi, informēja arī par dažādām atbalsta iespējām gan jaunajiem uzņēmumiem, gan tiem, kas novadā jau strādā.

Runājot par šī gada izaicinājumiem ekonomikā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīmēja Covid-19 pandēmijas un ierobežojumu radīto negatīvo ietekmi un nepieciešamību pielāgoties apstākļiem, nodrošinot darbības nepārtrauktību un ekonomikas atkopšanos. Otrs lielākais izaicinājums ir inflācija un piegāžu ierobežojumi izejvielu un resursu trūkuma dēļ. Kā aktuāla problēma šogad iezīmējas saspringtā situācija darba tirgū, kur vērojams aizvien pieaugošs kvalificēta darbaspēka trūkums. U. Rutkaste norādīja arī uz būvniecības izmaksu sadārdzināšanos un iespējamu būvniecības sektora pārkaršanu. Tāpat arī ģeopolitiskie saspīlējumi var radīt negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību. Kā vidēja termiņa izaicinājums, tika atzīmēta nepieciešamība kāpināt investīcijas.

Uzņēmēju ieskatā, kā galvenā vidēja termiņa prioritāte ir produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālas izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksporta attīstībai, ar mērķi 2027. gadā sasniegt eksporta apjomu 27 miljardu eur apmērā. Savukārt, Eiropas Savienības finansējuma prioritārās jomas ir digitālā transformācija, produktivitāte, nevienlīdzības mazināšana un klimats, energoefektivitāte. Iepazīstinot klātesošos ar nacionālās industriālās politikas prioritātēm un atbalsta iespējām tautsaimniecības attīstībai, ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem atbalstiem tautsaimniecības attīstībai ir finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, šim mērķim paredzēti 100 milj. eur izmaksai grantu veidā.

Viennozīmīgi, arī Eiropas Savienības vides un ilgtspējas mērķu ieviešana, ģeopolitisko situāciju un iespējamās sankcijas, atjaunošanas un noturības mehānisms, ERAF finansējums digitālās transformācijas un produktivitātes virzienā, nodokļu politika un Covid-19 ierobežojumi un to sabalansēšana būs šī gada izaicinājumi uzņēmējdarbība, atzīmēja LTRK Padomes locekle, Nacionālās Stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa.

Noslēgumā dalībnieki diskutēja par izglītības nozīmi darba tirgū un labklājības celšanā, un veicamajiem pasākumiem izglītotā darbaspēka motivēšanai palikt strādāt Latvijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina iespējami ātri Latvijā atcelt striktos Covid-19 izplatības apturēšanai ieviestos ierobežojumus, dodot iespēju visām nozarēm pilnvērtīgi strādāt un ļaujot ekonomikai atkopties. Ilgāka ierobežojumu saglabāšana nozīmē apdraudējumu ekonomikas atveseļošanai un Latvijas konkurētspējas samazināšanos.

Viena pēc otras valstis mīkstina uzliktos Covid-19 ierobežojumus, dodot iespēju atsākt strādāt slēgtajām nozarēm un veicinot ekonomikas atveseļošanos pēc diviem grūtiem gadiem. Arī kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – dodas liberālākas un konkurētspējīgākas ierobežojumu politikas virzienā. LTRK aicina ar steigu Latvijā atcelt Covid-19 sertifikātu izmantošanu, obligāto vakcināciju darbiniekiem, tāpat arī slēgtajām nozarēm jāatļauj strādāt, katram uzņēmumam deleģējot pašam uzraudzīt epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu darbinieku un klientu vidū. Ja striktie ierobežojumi netiks iespējami ātrāk atcelti, tiek nopietni apdraudēta gan ekonomikas atkopšanās, gan Latvijas konkurētspēja. Uz kaimiņvalstīm aizplūst gan darbaspēks, gan preču un pakalpojumu pircēji, radot zaudējumus uzņēmējiem un ekonomiskās izaugsmes plaisu starp Baltijas valstīm.

Šī brīža saslimstības rādītāji parāda, ka esošie ierobežojumi savu efektivitāti ir zaudējuši. Administratīvais regulējums vairs nepasargā no vīrusa izplatības, tāpēc epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanai jākļūst par individuālu atbildību. Eksperti ir apstiprinājuši, ka laba gaisa kvalitāte un regulāra telpu vēdināšana ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem vīrusa izplatības ierobežošanai. Dr.med, asoc.profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidro: “Ņemot vērā, to, ka vīruss pārvietojas uz putekļu daļiņām un pilieniem, būtiskākā nozīme ir gaisa kvalitātei iekštelpās, kā arī tā saucamajai “individuālajai aizsardzībai”, prioritāri respiratoriem. Esošās zināšanas un izpratne par SARS CoV-2 izplatības mehānismiem, liecina, ka kontaktam un virsmu dezinfekcijai nav tik būtiska nozīme vīrusa izplatībā. Prioritāte joprojām ir kontaktu samazināšana – attālinātais darbs, distances pakalpojumi u.tml. Gadījumos, kad tas nav iespējams, pirmajai prioritātei būtu jābūt gaisa kvalitātei – pietiekamai telpu ventilācijai, vai, ja tāda nav, vēdināšanai. Tas ir efektīvākais veids, kā samazināt vīrusa koncentrāciju telpas gaisā, samazinot arī iespēju inficēties. Pilnīgai drošībai jālieto respiratoru. Medicīnas maska primāri ir domātu citu cilvēku aizsardzībai, personisko drošību tā nodrošina sliktāk nekā respirators”.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis, komentējot pašreizējo situāciju ar Covid-19 ierobežojumiem, stāsta: “Ir pienācis laiks visus administratīvos regulējumus, kas attiecas uz vīrusa izplatības ierobežošanu, atcelt un drošības pasākumus nozīmēt kā rekomendējošus, dodot iespēju uzņēmumiem pašiem rīkoties tā, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Mēs vairs nevaram atļauties bremzēt Latvijas ekonomiku un turpināt aizņemties naudu, mums ir iespējami ātri jāatgriežas ikdienas dzīvē”.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izveidotās domnīcas Futurum Latvia veiktais pētījums par komunikāciju starp valsts un privāto sektoru parāda iesaistīto pušu neapmierinātību, komunikācijas efektivitātes trūkumu un problēmas informācijas apmaiņā starp valsts iestādēm un uzņēmējiem.

2022. gada 9. februārī norisinājās domnīcas Futurum Latvia atklāšana, kurā eksperti prezentēja 2021. gada rudenī veikto pētījumu par komunikāciju starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi. Tā mērķis bija izpētīt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm pēdējā gada laikā un izstrādāt ieteikumus komunikācijas un atgriezeniskās saites uzlabošanai. Pētījumā piedalījās uzņēmēji un uzņēmēju biedrību pārstāvji no visas Latvijas, kopumā 176 respondenti.

98,08% pētījuma ietvaros aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka komunikācija starp valsts un privāto sektoru ir pārāk sadrumstalota, nepietiekama un ar zemu intensitāti, norādot, ka nejūt savstarpējo saikni ar valsts pārvaldi, vai arī informāciju iegūst paši. Lielākais vairākums atzīmē, ka komunikācijas iniciatīva nāk no viņiem pašiem un nav novērojama proaktīva valsts iestāžu rīcība uzņēmējiem svarīgos jautājumos. Tāpat uzņēmēji nejūt regulāru atgriezenisko saiti un to norāda kā lielu problēmu, jo, viņuprāt, veiksmīga un aktīva atgriezeniskā saite starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi veicina uzņēmējdarbības attīstību un uzlabo valsts pārvaldes izpratni par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pasaulē. Kā negatīvos komunikācijas aspektus privātā sektora dalībnieki izceļ arī informācijas pārbagātību, birokrātiskos šķēršļus, valsts iestāžu formālu pieeju komunikācijai, ar mērķi informēt nevis iesaistīt un veidot dialogu.

Komentējot komunikācijas problēmas, Andris Bite, SIA “Karavela” valdes loceklis, stāsta: “No uzņēmēja skatu punkta varu teikt – jo zemākā līmenī notiek valsts pārvaldes un privātā sektora komunikācija, jo veiksmīgāka un tiešāka tā ir. Jo augstāki un nopietnāki jautājumi tiek risināti, jo vairāk komunikācijas kvalitāte samazinās. Un nevis formālā nozīmē, bet tieši saturiskā. Iztrūkst mērķis un redzējums, kādam jābūt šīs komunikācijas rezultātam. Visbiežāk nav skaidrs, vai šī augstā līmeņa komunikācija ir tikai ar mērķi informēt, vai arī paredz tālāku rīcību un uzņēmēju iesaistīšanos.”

Problēmas vērojamas arī komunikācijā no privātā sektora puses. Valsts pārvaldes institūcijas norāda, ka uzņēmēju atsaucība uz valsts pārvaldes iniciatīvām un komunikāciju vērtējama kā ļoti dažāda – jautājumos, kuros uzņēmēji paši ir ieinteresēti, iesaiste ir liela, bet jautājumos, kuri konkrētajā brīdī tiešā veidā uzņēmēju neskar, atsaucība ir ļoti maza. Valsts pārvaldes ikdienas darbā no uzņēmējiem vairāk būtu nepieciešama operacionālā līmeņa viedoklis.

Kā norāda pētījuma autores Zane Driņķe un Jana Bunkus, komunikācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem uzlabošanai nepieciešama stratēģiska pieeja un ekspertu uzraudzība, veidojot vienotu izpratni par divvirziena komunikāciju. Vienlaikus nepieciešams stiprināt tādus komunikācijas rīkus un kanālus, kā e-pasts, dažādas mājaslapas un speciāli veidoti portāli. Tā kā informācijas apmaiņu nereti kavē publiskā sektora birokrātiskās prasības, svarīgi īstenot mazāk formālas sadarbības formas – forumus, seminārus, konferences – kur abām pusēm būtu iespēja skaidrot aktualitātes un problēmas, tādā veidā veicinot lielāku abu pušu izpratni par sadarbības nepieciešamību.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidro: “Valsts iestādes nepārtraukti strādā pie tā, lai tiktu izveidotas lietotājiem pieejamas informācijas sistēmas. Jāsaprot, ka šīs sistēmas nav risinājums visām komunikācijas problēmām, jo viena lieta ir informāciju apkopot, cita – to atrast. Tāpēc nepieciešams arī attīstīt prasmes informāciju meklēt. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka informācija mēdz būt sadrumstalota, jo mums ir ļoti plašs un sarežģīts normatīvais regulējums visos procesos un jautājumos, nav iespējams informāciju kompakti sastrukturēt. Tā ir problēma ne tikai Latvijā”.

Pētījuma veicējs Futurum Latvia ir neatkarīga domnīca, kas apvieno Latvijā zinošākos un pieredzējušākos dažādu jomu uzņēmējus, pētniekus un ekspertus. Domnīcu izveidojusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, lai stiprinātu tautsaimniecības domas virzību Latvijā un veicinātu Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošinot sociālekonomisko jautājumu zinātnisku izpēti un nepieciešamo analītisko bāzi.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien, 7. februārī, Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāja Ekonomikas ministrijas sagatavoto stratēģiju izejai no ārkārtas situācijas, kā arī uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu. Tāpat ministrs uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus par vakcinācijas sertifikātu izmantošanu darba pienākumu veikšanai un pakalpojumu saņemšanai. Ekonomikas ministrijas sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pēcpusdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.

Līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi. Taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā mūsu uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju. Uzņēmēji atzīst – darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība. No uzņēmējiem saņēmu mandātu virzīt Ekonomikas ministrijas sagatavo stratēģiju izejai no ārkārtas situācijas, atceļot ierobežojumus un apturot vakcinācijas sertifikātu darbību, kas uzliek papildu slogu uzņēmējiem gan pakalpojumu sniegšanai, gan darbinieku pieejamībai,” uzsver J.Vitenbergs.

Sanāksmes laikā uzņēmēji uzsvēra, ka gan valsts, gan uzņēmumi ir ieinteresēti pandēmijas ātrākā pārvarēšanā un pēc iespējas drošākas vides radīšanā gan ražojošajos uzņēmumos, gan pakalpojumu sniegšanā, gan ikvienā darba vietā. Šajos divos gados uzņēmumiem ir pamatīga pieredze drošu apstākļu radīšanā, tāpēc pienācis laiks atteikties no obligātajām prasībām, nepieciešamības gadījumos izstrādājot drošas vides rekomendācijas dažādu nozaru darbībai.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais priekšlikums paredz vēlākais no š.g. 1.marta atcelt darba laika ierobežojumus, platību ierobežojumus – noteiktos kvadrātmetrus uz vienu apmeklētāju vai personu skaitu ēdināšanas vietās pie galdiņa, distances noteikšanu starp darba vietām pakalpojumu sniegšanas vietās, pulcēšanās ierobežojumus, kā arī speciālo regulējumu, nodalot bērnu plūsmas publiskos pasākumos, veicot apmeklētāju reģistrāciju. Rosinām darba devējiem dot plašākas rīcības pilnvaras – individuāli izvērtēt riskus un ieviest konkrētus pasākumus to mazināšanai.

Piedāvājam arī noteikt horizontālus vispārējos epidemioloģiskos drošības principus visu nozaru darbībai, ļaujot darboties visiem uzņēmējiem, tajā skatā šobrīd aizliegto pakalpojumu sniedzējiem un dažādu pasākumu (korporatīvie, publiskie, komandas saliedēšanas) organizatoriem, atteikties no nozaru pārregulācijas un vienlaikus iekļaujoties Baltijas burbulī. Publiskās vietās iekštelpās un ārtelpās pagaidām saglabājama būtu prasība lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Savukārt no 1. maija, ja vien nav vērojams būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums un slimnīcu pārslodze, atceļams būtu arī ierobežojums lielu publisku pasākumu rīkošanai un sejas masku valkāšanai publiskās vietās.

Vienlaikus rosinām atteikties no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamības gan klātienes darba nodrošināšanā, gan saimniecisko pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā. Sertifikāta prasība pagaidām būtu saglabājama organizētas vai privātas pulcēšanās gadījumos virs 1000 personām, kā arī publiskos pasākumos virs 1000 apmeklētājiem. Savukārt attiecībā uz darbu klātienē tā varētu būt darba devēja izvēle.

Uzņēmēji Tautsaimniecības padomē atzinīgi novērtēja valsts iepriekš ieviestos nosacījumus drošākai ikdienai, īpaši uzsverot noteikumu gan darbam klātienē, gan pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nodrošināja gan drošākus apstākļus darbiniekiem un pakalpojumu saņēmējiem, gan veicināja darbinieku vakcināciju, kuru var novērtēt tikai tagad. Pieaugot Covid-19 saslimstībai, šobrīd redzams, ka vakcinētie darbinieki slimo mazāk un vieglāk, un darbā atgriežas ātrāk, neatstājot kritisku ietekmi uz uzņēmējdarbības veikšanu. Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsvēra, ka šobrīd sertifikātu prasība sevi izsmēlusi – ne tikai ņemot vērā regulējuma atšķirības ar kaimiņvalstīm, kas mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, bet arī faktu, ka nozarēs arvien vairāk parādās nelegālā nodarbinātība, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci valsts iekšienē.

Covid-19 pandēmija, kas pasaules mērogā radīja vēsturiski ilgāko, plašāko un dziļāko krīzi tūrisma industrijā, arī Latvijā tūrismu ir padarījusi par vienu no visvairāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā, ka viesmīlības un ēdināšanas nozare, ieskaitot aviācijas sektoru, visu Covid-19 pandēmijas laiku bijusi visvairāk ierobežotā tautsaimniecības nozare, nozares darbības sekmēšanai Ekonomikas ministrija piedāvā no š.g. 1. marta atteikties no tūrisma nozares darbības un ieceļošanas pārregulācijas, iekļaujoties Baltijas burbulī un sinhronizējoties dažādu prasību piemērošanā. Šobrīd daudzas valstis pastiprinātu uzmanību pievērš tam, kā atjaunot tūristu plūsmas, kā sekmēt šīs nozares “atdzīvošanos”. Tūrisma veicināšanas nolūkos īstermiņā ministrija rosina atcelt ieceļošanas ierobežojumus visām personām, kas savā mītnes valstī ir vakcinētas pret Covid-19.

Vienlaikus rosinām ieguldīt papildu pūles, lai sekmētu veselības pratību sabiedrībā, izstrādājot vienotas rekomendācijas, kā katrs varam pasargāt sevi, savus darbiniekus. Rekomendācijās varētu ietvert drošas distances lietojumu, attālinātā darba saglabāšanu, vēdināšanas, higiēnas un dezinfekcijas, kā arī skrīninga prasības.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.