2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

Salīdzinot ar 2024. gada februāri, bezdarba līmenis ir palicis nemainīgs.

Sieviešu bezdarba līmenis februārī palicis nemainīgs, taču vīriešu – palielinājies par 0,2 procentpunktiem līdz 8,9 %.

Februārī Latvijā bija 67,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 0,8 tūkstošiem vairāk nekā janvārī un par 1,8 tūkstošiem mazāk nekā 2024. gada februārī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 0,6 tūkstošiem līdz 40,9 tūkstošiem, taču bez darba esošo sieviešu skaits palielinājās par 0,2 tūkstošiem līdz 26,6 tūkstošiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7 %, un kopš janvāra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2024. gada februāri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenis tiek aprēķināts netieši, izmantojot CSP darbaspēka apsekojuma ceturkšņu novērtējumus un NVA mēnešu datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem.

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) arvien vairāk apzinās e‑komercijas potenciālu, taču daudzi joprojām to neizmanto. Luminor pērn veiktā aptauja* atklāj, ka ceturtdaļa jeb 25% Latvijas MVU uzskata, ka papildu zināšanas par e‑komercijas risinājumiem un efektīvas naudas plūsmas pārvaldību būtiski veicinātu viņu biznesa izaugsmi.

Lai gan e‑komercija arvien ir nozīmīga, dati liecina, ka lielākajai daļai MVU pārdošanas apjomi internetā joprojām ir salīdzinoši nelieli. 26% MVU, kas pagājušajā gadā saņēma ienākumus no e‑komercijas, tie veidoja līdz 15% no visas peļņas. Savukārt 11% MVU no pārdošanas internetā saņēma 16% līdz 30% no savas gada peļņas.

Tajā pašā laikā ceturtdaļa Latvijas MVU apgalvoja, ka papildu zināšanas par e‑komercijas risinājumiem un efektīvas naudas plūsmas pārvaldību veicinātu viņu izaugsmi.

“Mēs redzam, ka Latvijas MVU apzinās e‑komercijas potenciālu, bet, iespējams, vēl nav spēruši izšķirošos soļus, lai to pilnībā izmantotu. Uzlabojot savas zināšanas par e‑komercijas risinājumiem un ieviešot tos praksē, paveras ne tikai jaunas klientu auditorijas, bet arī ir pieejami ātri un ērti maksājumi. Katram uzņēmumam ir individuāli jāizvērtē, vai nepieciešams savu darbību sākt tiešsaistē. Statistikas dati liecina, ka iepirkšanās tiešsaistē vēl aizvien ir aktuāla lielai daļai klientu un iepirkšanās paradumi ir nostiprinājušies. Līdz ar to daudziem uzņēmumiem tas varētu būt arī kā katalizators “nākamā līmeņa” sasniegšanai,” saka Mareks Gurauskas, Luminor bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Arī Igaunijā un Lietuvā, attiecīgi 22% un 19% mazo un vidējo uzņēmumu, kas pagājušajā gadā saņēma ienākumus no e‑komercijas, tie veidoja līdz 15% no visas peļņas. Savukārt 30% Igaunijas un 21% Lietuvas MVU norādīja, ka papildu zināšanas par e‑komercijas risinājumiem un efektīvas naudas plūsmas pārvaldību veicinātu viņu izaugsmi.

Tikmēr Latvijas statistikas dati liecina, ka 2024. gadā apmēram 72% sieviešu un 69% vīriešu vismaz reizi iepirkās internetā. Populārāko pirkumu sarakstā noturīgi ir apģērbu un apavu vai aksesuāru kategorija (58%), tai seko elektropreces un sadzīves tehnika (26%), kā arī medikamenti (24%)1.

Martā sākas gada ienākumu deklarācijas par 2024. gadu iesniegšanas periods. Iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1. jūlijam. Savukārt, brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu deklarēšanai un nodokļa atgūšanai, deklarāciju var iesniegt trīs gadu garumā. Tādēļ aicinām nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

Lai nodrošinātu EDS un tajā izvietoto pakalpojumu darbības nepārtrauktību un izvairītos no sistēmu pārslodzes, šogad ir ieviesta EDS lietotāju rindošana. Tā nodrošinās secīgu lietotāju pieprasījumu apstrādi un informēs lietotājus par sagaidāmo pakalpojuma pieejamību jeb rindas kārtību. Proti, gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi būs pieslēdzies pārmēru liels lietotāju skaits, cilvēki tiks automātiski novirzīti uz virtuālu “uzgaidāmo telpu”. Tajā ikviens redzēs aktuālo pieslēgumu skaitu (cik cilvēki vēl vienlaikus ir pieslēgušies sistēmai) un tiks informēts par iespējamo pieslēgšanās laiku.

Kam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija?

Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, no kuru ienākumiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav samaksāts pilnā apmērā – piemēram, tiem iedzīvotājiem, kuri veica saimniecisko darbību vai kuri ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemts mazākiem ienākumiem atbilstošs neapliekamais minimums, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc pēc deklarācijas aizpildīšanas varētu būt jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa.

Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļa atvieglojumus. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus. Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2024. gadu, bet arī par 2023. un 2022. gadu, bet līdz 2025. gada 23. jūnijam – vēl arī par 2021. gadu.

Nodokļa pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.

Iedzīvotāji, kas pērn pieteicās pārmaksas automātiskai saņemšanai bez deklarācijas aizpildīšanas, šo pārmaksu saņems laikā no 1.oktobra līdz 31.decembrim. Tomēr arī tad, ja cilvēks ir pieteicies automātiskajai atmaksai, viņš noteikti drīkst arī iesniegt deklarāciju – lai iesniegtu attaisnoto izdevumu čekus vai lai pārmaksu saņemtu ātrāk nekā sākot no 1.oktobra.

Plašāka informācija par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”.

Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju?

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas vai VID piešķirto lietotājvārdu un paroli, kā arī SmartID, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var pievienot savai deklarācijai. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte.

Iedzīvotāji, kam nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā un iesniegšanā EDS, ir arī aicināti doties uz jebkuru no vairāk nekā 200 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā (https://www.pakalpojumucentri.lv/vpvkac), kur darbinieki sniegs pilnvērtīgu palīdzību. VPVKAC ir pieejams arī e-pakalpojums “Gada ienākumu deklarācijas pieņemšana”.

Pēc iepriekšēja pieraksta (pierakstīties var, zvanot pa tālruni + 371 67120005), atbalstu klātienē var saņemt arī astoņos VID klientu apkalpošanas centros. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.

Un tikai gadījumā, ja cilvēkam nav nevienas no minētajām iespējām, gada ienākumu deklarācijas veidlapas joprojām var izdrukāt VID tīmekļvietnē, aizpildīt un nosūtīt VID pa pastu (Talejas iela 1, Rīga, LV-1978), tomēr papīra veidlapā pastāv ļoti augsts risks norādīt nekorektus datus, jo tādā gadījumā cilvēkam pašam deklarācijā jāieraksta visa informācija, kas citādi elektroniski tiktu ielasīta no dažādām valsts informācijas sistēmām.

Jāuzmanās no krāpniekiem!

Deklarāciju iesniegšanas laikā īpaši jāuzmanās no krāpniekiem, kas uzdodas par VID. Lai atgūtu pārmaksāto nodokli, iedzīvotājiem ir tikai jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, nekādas citas darbības nav jāveic. Deklarāciju jāaizpilda tikai EDS https://eds.vid.gov.lv. VID iedzīvotājiem nesūta īsziņas un e-pastus, neaicina ievadīt savus datus, sekot nepazīstamām saitēm, instalēt jebkādas programmas. Īsziņas, e-pasti un arī zvani, kas aicina veikt šādas darbības nodokļu pārmaksas atgūšanai, ir krāpnieciski. Plašāka informācija par to, kam pievērst uzmanību, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, pieejama VID tīmekļvietnē.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni + 371 67120000 (svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu). Jautājumus var uzdot arī VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID” un visu diennakti – arī virtuālajam asistentam Tomam VID tīmekļvietnē.

Ārējie satricinājumi, tajā skaitā pandēmija, Krievijas uzsāktais karš, straujais cenu kāpums un Eiropas izaugsmes sabremzēšanās līdz šim ļoti maz bija ietekmējuši Latvijas darba tirgu. Bezdarba līmenis saglabājās zems, un nodarbināto skaita lejupslīdi vairāk ietekmēja demogrāfiskie faktori, taču 2024. gadā neliels bezdarba līmeņa pieaugums tomēr bija vērojams, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma palielinājies par 0,4 procentpunktiem līdz 6,9%, tajā skaitā ceturtajā ceturksnī bezdarba līmenis bija par 0,1 procentpunktu augstāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Kā liecina darbaspēka apsekojuma dati, situāciju darba tirgū tomēr beidzot ir sākusi ietekmēt ekonomikas sabremzēšanās, krītoties pieprasījumam ārējos tirgos. Tomēr šis bezdarba pieaugums 2024. gadā ceturksni no ceturkšņa ir kļuvis lēnāks, un reģistrētā bezdarba līmenis vēl visa 2024. gada laikā turpinājis kristies. Tas signalizē, ka šogad bezdarba līmenis arī pēc darbaspēka apsekojuma datiem samazināsies, atgriežoties kopš 2021. gada vērojamajā krituma tendencē, ko ietekmē arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā kopumā samazinājies par 0,8% jeb 6,8 tūkstošiem līdz 877,4 tūkstošiem. Nodarbināto skaita kritums vienlaikus ar bezdarbnieku skaita pieaugumu nedaudz mazina bažas par akūtu darbaspēka trūkuma problēmu, kuras risināšanai būtu nepieciešama plašāka robežu atvēršana no Eiropas Savienībā neietilpstošām valstīm. Arī uzņēmēju aptauju dati joprojām rāda, ka starp uzņēmējdarbību traucējošajiem faktoriem joprojām daudz būtiskāks ir nepietiekams pieprasījums, nevis darbaspēka trūkums, īpaši apstrādes rūpniecībā.

Tomēr kopumā situāciju darba tirgū, neskatoties uz bezdarba pieaugumu pagājušajā gadā, turpina noteikt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās demogrāfisko procesu un emigrācijas rezultātā. Līdz ar to nākamajos gados būs nepieciešams tālāks iedzīvotāju līdzdalības līmeņa (ekonomiskās aktivitātes līmeņa) pieaugums, arvien vairāk iesaistoties darba tirgū kā nodarbinātajiem vai darba meklētājiem. Pēdējos gados ekonomiskās aktivitātes līmenis jau ir pakāpeniski audzis, tam palielinoties no 67,7% 2021. gadā līdz 68,7% no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem, tomēr tas joprojām ir zemāks nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Par to, ka darba tirgū vēl ir resursi un aktivitātes līmenim ir iespējas kāpt, liecina arī dati par iedzīvotāju ekonomiskās neaktivitātes iemesliem. Lai gan kopējais darbspējas vecuma (15-74 gadu) iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par 8,3% jeb 124 tūkstošiem, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kas nemeklē darbu slimības vai darbnespējas dēļ, pieaudzis par 27,2% jeb 16 tūkstošiem un iedzīvotāju, kas nemeklē darbu personisku vai ģimenes iemeslu dēļ, skaits kāpis par 12,7% jeb septiņiem tūkstošiem. Lai gan šos procesus ietekmē arī darbaspēka vecumstruktūras maiņa, tie tomēr rāda, ka, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu, atbalstu ģimenēm, kā arī augot darba samaksas līmenim, arī vietējā tirgū iespējams atrast papildu cilvēkresursus.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas februāra sākumā aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, 2025. gadā bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 6,7%, 2026. gadā noslīdēt līdz 6,3%, bet nākamajos gados, arvien samazinoties, pietuvoties 5% rādītājam. Tautsaimniecībā nodarbināto skaitu būtiskāk ietekmēs darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, un tas nākamajos gados prognozējams kā stabils, ar nelielu, 0,1-0,5% ikgadēju samazinājumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmumus un institūcijas pieteikties dalībai Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa plānotajā darba vizītē Tokijā un Osakā, kuras laikā tiks apmeklēta Latvijas Nacionālā diena starptautiskajā izstādē “Expo 2025 Osaka”. Vizīte notiks no š.g. 18. – 23. maijam.

Latvijas eksporta apjoms uz Japānu 2024. gadā ir pieaudzis par 15%, apliecinot šī tirgus potenciālu, īpaši tādās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas, kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. Šī tirdzniecības misija, ar valsts augstāko amatpersonu dalību, ir lieliska iespēja mūsu uzņēmumiem paplašināt savu klātbūtni Japānā,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Vizītes mērķis ir ekonomiskās sadarbības veidošana ar Japānas IKT, viedās pilsētas un mobilitātes uzņēmumiem, viedās enerģētikas, viedo materiālu un tehnoloģiju uzņēmumiem, tūrisma nozares uzņēmumiem, dzīvības zinātņu, farmācijas un biotehnoloģijas nozares uzņēmumiem.

Vizītes programma sāksies Japānas galvaspilsētā Tokijā, kur tiks aizvadīts investīciju forums un individuālās tikšanās ar Japānas uzņēmumiem. Turpinājumā paredzēta dalība Latvijas Nacionālās dienas pasākumos izstādē “Expo 2025 Osaka”, kur viens no centrālajiem notikumiem būs Latvijas – Japānas biznesa forums. Turpmākajās dienās būs iespēja apmeklēt dažādus Japānas uzņēmumus un dibināt biznesa kontaktus Kansai reģionā, kura galvaspilsēta ir Osaka. Šis reģions veido aptuveni 16% no Japānas kopējā IKP. Reģiona ekonomikas apjoms ir līdzvērtīgs tādām valstīm kā Dienvidkoreja, ierindojot to 15. vietā pasaulē pēc ekonomikas lieluma.

Japāna ir 4. lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP apjoma un 3. lielākā preču importētāja pasaulē. Tirgus attīstību nosaka augstās tehnoloģijas, robotizācija, mašīnbūve un zvejniecība. 99 % no visiem uzņēmējiem Japānā ir maza un vidēja biznesa pārstāvji. Tirgū tiek importēti 55 % no visas patērētās pārtikas.

2024. gadā Latvijas preču eksports uz Japānu bija 65,2 milj. EUR, kas ir par 8,5 milj. EUR jeb 15% vairāk nekā 2023. gadā, bet preču imports no Japānas – 27,2 milj. EUR, kas palielinājās par 3,4 milj. EUR jeb 14% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2024. gadā Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance ar Japānu bija pozitīva (38,1 milj. EUR). Svarīgākās Latvijas eksporta preces uz Japānu ir koksne un tās izstrādājumi (42% no kopējā eksporta 2024. gadā) un minerālie produkti (kūdra). Visvairāk no Japānas ieved plastmasas un gumijas izstrādājumus, mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas.

Dalību augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs LIAA rīko Eiropas Savienības līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros ar Eiropas Reģionāla attīstības fonda un valsts finansējuma atbalstu. Uzņēmumiem, kuri kvalificējas programmas atbalsta kritērijiem tiek sniegta iespēja atgūt līdz pat 60% no aviobiļetēm un vietējā transporta izmaksām. Iegūt plašāku informāciju un pieteikties vizītei var šeit: Vizīte uz Japānu.

Pieteikšanās dalībai valsts amatpersonas vizītē atvērta līdz 2025. gada 9. martam.

“Expo 2025 Osaka” ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas risina ne tikai ekonomiskus, bet arī pasaulei nozīmīgus sociālos jautājumus. Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskas organizācijas un plānots, ka izstādes norises laikā no š.g. 13 aprīļa līdz 13. oktobrim to apmeklēs vairāk nekā 28 milj. apmeklētāju no visas pasaules. Latvija šajā izstādē tiks pārstāvēta vienotajā Baltijas paviljonā, kas tiek veidots kopā ar Lietuva un kura devīze ir “We Are One”.

Pakalpojumu nozares darbinieku aptauja atklāj, ka vairāk nekā puse aptaujāto pārdevēju, viesmīļu un citu pakalpojumu sniedzēju Latvijā saskaras ar dažāda veida nepieņemamu attieksmi no klientiem – visbiežāk tā ir nepieklājīga un rupja attieksme (67 %), izvairīšanās maksāt par precēm vai pakalpojumiem (27 %) un draudi (26 %). Atsevišķos gadījumos personāls ir saskāries ar fizisku ietekmēšanu (4 %) un pat seksuālu uzmākšanos (3 %). Sievietes divkārt vairāk nekā vīrieši (41 % aptaujāto sieviešu, 23 % vīriešu) norāda uz biežu aizskarošu attieksmi.

Šī problēma ir raksturīga lielākajai daļai uzņēmumu, kuru darbinieki strādā ar klientiem –pārdevēji, viesmīļi, kurjeri, administratori un citi pakalpojumu sniedzēji. Lai aizstāvētu darbiniekus un aicinātu sabiedrību būt iejūtīgākiem un laipnākiem pret cilvēkiem, kas viņiem sniedz ikdienas pakalpojumus, vairāki uzņēmumi pievienojas “Circle K” iniciētajai sociālajai kampaņai “Labestības vilnis”.

“Jau trešo gadu “Circle K” īsteno šo iniciatīvu un redzam, ka kampaņai ir rezultāti – sabiedrība kļūst arvien iecietīgāka. Ar šo kampaņu vēlamies iedrošināt sabiedrību būt laipnākiem un reizē pateikties tiem klientiem, kas ikdienā ar savu cieņpilno attieksmi rāda piemēru citiem, jo mums rūp mūsu darbinieku labbūtība. Iekšējās aptaujas dati parāda, ka 27 % mūsu darbinieku ir saskārušies ar neatbilstošu attieksmi no klientiem. Tas ietekmē darbiniekus, apgrūtina ikdienu un daudzi ar nožēlu atzīst, ka šāda pieredze darbā kļuvusi par normu, tāpēc ļoti strādājam, lai nepatīkamās situācijas mazinātu un atbalstītu darbiniekus,” stāsta “Circle K” Baltijas personāla direktore Undīne Miķelsone.

Kā norāda piegādes pakalpojumu sniedzēja “Venipak Latvija” izpilddirektore Sanita Bērziņa: “Lielākā daļa klientu pret mūsu darbiniekiem izturas ar cieņu un pozitīvu attieksmi, tomēr nākas risināt arī sarežģītas situācijas. Mēs apzināmies, ka konflikta situācijās ir būtiski atbalstīt darbiniekus, tāpēc regulāri organizējam apmācības par sarežģītu situāciju vadību un stresa pārvarēšanu, nodrošinām ikdienas atbalstu no vadītājiem. Nesenā situācijā mūsu darbiniece profesionāli un ar empātiju pārvaldīja klientu neapmierinātību un dusmas, skaidrojot piegādes kavēšanās iemeslus. Klients sarunas beigās pateicās par palīdzību un sapratni.”

Arī “Tet” pārdošanas un klientu apkalpošanas vadītāja Dace Lodziņa uzsver, ka darbinieku labbūtība ir viena no galvenajām uzņēmuma vērtībām. “Mūsu komanda sastāv no vairāk nekā 900 darbiniekiem, kas ikdienā strādā ar klientiem – zvanu centrs, veikali un inženieri. Mēs ieguldām kolēģos, lai viņi būtu gan profesionāli, gan iejūtīgi “Tet” zīmola pārstāvji. Tāpat ņemam vērā klientu atsauksmes, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un apkalpošanas kultūru. Laipna attieksme sākas ar mūsu pašu rīcību, jo ikviens no mums ir kāda uzņēmuma klients. Priecājamies par šādām iniciatīvām, kas aicina sabiedrību aizdomāties par savstarpēju cieņu un pozitīvu attieksmi – tās ir vērtības, kas palīdz veidot labāku sadarbību un vidi mums visiem,” uzsver Dace Lodziņa.

“Circle K Latvia” ir ilgstoši strādājuši pie darbinieku apmācībām un citiem pasākumiem, kas veicina drošāku darba vidi. Regulāri tiek organizētas komandas un vadības apmācības, ir ieviesta konfidenciāla saziņa ar vadību, lai ziņotu par nepatīkamām situācijām darba vietā, ja nepieciešams, darbiniekiem piedāvā arī psihologu konsultācijas. Degvielas uzpildes stacijās ir pieejama arī videonovērošana un virkne laupīšanas novēršanas pasākumu.

“Ir svarīgi, lai darbinieki justos ērti, ziņojot par jebkādu nepatīkamu situāciju darba vietā. Ikvienu šādu ziņojumu uztveram nopietni un atbilstoši reaģējam. Mēs, “Circle K” cenšamies radīt tādu darba kultūru, kurā psiholoģiskā aizskaršana netiek pieļauta un kurā tiek uzsvērta cieņa un laipnība vienam pret otru,” uzsver Undīne Miķelsone.

Latvijā turpina pieaugt kiberdrošības riski – salīdzinot ar 2023. gadu, DDoS uzbrukumu skaits ir palielinājies par 5%, 2024. gadā reģistrējot 1372 uzbrukumus, kas lielāki par 1 Gbps. Lielākais uzbrukums sasniedza 180 Gbps, un atsevišķi DDoS uzbrukumi ilga līdz pat septiņām dienām. Privātajā sektorā turpina pieaugt datu zādzības, finanšu krāpšanas gadījumi un ielaušanās infrastruktūrā, kas nereti nopietni ietekmē uzņēmumu darbību. Par to liecina tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” apkopotā statistika par 2024. gadu.

“Kibernoziedznieki izmanto dažādus paņēmienus, lai sasniegtu savu mērķi – iepriekšējā gadā mēs novērojam gan liela apjoma DDoS uzbrukumus, uzbrukumus aplikācijām, gan arī tādus, kas vērsti uz DNS infrastruktūru. Atsevišķos gadījumos novēroti ilgstoši DDoS uzbrukumi, kas ilga 5 līdz 7 dienas,” stāsta “Tet” IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis.

Visvairāk uzbrukumu pēc skaita un ilguma tika novērots 2024. gada jūnijā, kas, iespējams, bija saistīts ar Latvijas amatpersonu publiskajiem paziņojumiem. “Mēs joprojām redzam šo korelāciju – kad Latvijas amatpersonas publiski pauž atbalstu Ukrainai, ir novērojams DDoS uzbrukumu skaita un intensitātes pieaugums,” skaidro “Tet” pārstāvis.
Uzņēmumi gaida MK noteikumu apstiprināšanu
2024. gada 1. septembrī stājās spēkā Nacionālais kiberdrošības likums (NKDL), kas paredz stingrākas prasības uzņēmumiem, tai skaitā sagatavot organizācijas drošības pašnovērtējumu un iecelt kiberdrošības pārvaldnieku. Tomēr, kā norāda U. Lībietis, uzņēmumi nogaida un nesteidzas ar jaunā regulējuma ievērošanu.

“Likumā noteiktās prasības ir būtiskas, taču ne visi uzņēmumi tās pilnībā izprot vai ir gatavi īstenot. Joprojām klientu vidū ir neizpratne, vai viņu uzņēmums atbilst vai neatbilst likumā minētajām darbības jomām. Redzam, ka daudzos gadījumos tiek gaidīti MK noteikumi, lai precīzi zinātu prasību apjomu un ieviešanas izmaksas.” Tiek plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā šī gada 1. martā, bet prasības nodrošināt atbilstošus organizācijas kiberdrošības procesus, dokumentāciju un apmācību materiālus būs piemērojamas no 1. jūlija.

Tāpat, izaicinoša ir atbilstošo speciālistu piesaiste. Jaunais likums nosaka, ka uzņēmumiem ir jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieki, taču speciālistu trūkums jau tagad rada izaicinājumus šī nosacījuma izpildei. U. Lībietis norāda, ka lielākos uzņēmumos bieži vien nepietiek cilvēkresursu esošo IT infrastruktūru drošības uzturēšanai.

NKDL noteikumi attiecas arī uz “Tet”, un uzņēmums rūpējas gan par savas, gan klientu pakalpojumu infrastruktūras kiberdrošību. “Visiem “Tet” interneta lietotājiem mēs bloķējam kaitīgos domēnus, kurus identificējam saskaņā ar CERT.LV uzturēto kaitīgo domēnu sarakstu. “Tet” nodrošina arī “Tīkla vairogu”, kuram ir vēl plašāks bloķēto domēnu saraksts, un kas brīdina, ja klients atver nedrošas lapas,” stāsta U. Lībietis.

Preventīvas darbības palīdz

“Mūsu apkopotie dati parāda, ka daudzi uzņēmumi rīkojas tikai tad, kad piedzīvojuši kiberuzbrukumu, kas bieži vien var radīt izmaksu sadārdzinājumu un ietekmēt uzņēmuma reputāciju. Pēdējā laikā gan esam novērojuši pozitīvu tendenci – arvien vairāk uzņēmumu interesējas par IT drošības auditiem un preventīviem risinājumiem,” stāsta U. Lībietis.

Kiberdrošības auditi, apmācības un tehnisko risinājumu ieviešana ir būtiski soļi, lai samazinātu riskus. Lai gan IT drošības pārbaudes nereti atklāj būtiskas neatbilstības, piemēram, nepietiekamu tīkla aizsardzību, vājas paroles un novecojušas programmatūras, ekspertu rekomendācijas palīdz uzņēmumiem saprast, ar ko sākt un kā prioritizēt veicamos darbus. “Tet” aicina uzņēmumus neatlikt kiberdrošības uzlabošanu, jo uzbrukumu izmaksas un sekas ir ievērojami lielākas nekā preventīvu pasākumu ieviešana.

Pakalpojumu nozares darbinieku aptauja atklāj, ka vairāk nekā puse aptaujāto pārdevēju, viesmīļu un citu pakalpojumu sniedzēju Latvijā saskaras ar dažāda veida nepieņemamu attieksmi no klientiem – visbiežāk tā ir nepieklājīga un rupja attieksme (67 %), izvairīšanās maksāt par precēm vai pakalpojumiem (27 %) un draudi (26 %). Atsevišķos gadījumos personāls ir saskāries ar fizisku ietekmēšanu (4 %) un pat seksuālu uzmākšanos (3 %). Sievietes divkārt vairāk nekā vīrieši (41 % aptaujāto sieviešu, 23 % vīriešu) norāda uz biežu aizskarošu attieksmi.

Šī problēma ir raksturīga lielākajai daļai uzņēmumu, kuru darbinieki strādā ar klientiem –pārdevēji, viesmīļi, kurjeri, administratori un citi pakalpojumu sniedzēji. Lai aizstāvētu darbiniekus un aicinātu sabiedrību būt iejūtīgākiem un laipnākiem pret cilvēkiem, kas viņiem sniedz ikdienas pakalpojumus, vairāki uzņēmumi pievienojas “Circle K” iniciētajai sociālajai kampaņai “Labestības vilnis”.

“Jau trešo gadu “Circle K” īsteno šo iniciatīvu un redzam, ka kampaņai ir rezultāti – sabiedrība kļūst arvien iecietīgāka. Ar šo kampaņu vēlamies iedrošināt sabiedrību būt laipnākiem un reizē pateikties tiem klientiem, kas ikdienā ar savu cieņpilno attieksmi rāda piemēru citiem, jo mums rūp mūsu darbinieku labbūtība. Iekšējās aptaujas dati parāda, ka 27 % mūsu darbinieku ir saskārušies ar neatbilstošu attieksmi no klientiem. Tas ietekmē darbiniekus, apgrūtina ikdienu un daudzi ar nožēlu atzīst, ka šāda pieredze darbā kļuvusi par normu, tāpēc ļoti strādājam, lai nepatīkamās situācijas mazinātu un atbalstītu darbiniekus,” stāsta “Circle K” Baltijas personāla direktore Undīne Miķelsone.

Kā norāda piegādes pakalpojumu sniedzēja “Venipak Latvija” izpilddirektore Sanita Bērziņa: “Lielākā daļa klientu pret mūsu darbiniekiem izturas ar cieņu un pozitīvu attieksmi, tomēr nākas risināt arī sarežģītas situācijas. Mēs apzināmies, ka konflikta situācijās ir būtiski atbalstīt darbiniekus, tāpēc regulāri organizējam apmācības par sarežģītu situāciju vadību un stresa pārvarēšanu, nodrošinām ikdienas atbalstu no vadītājiem. Nesenā situācijā mūsu darbiniece profesionāli un ar empātiju pārvaldīja klientu neapmierinātību un dusmas, skaidrojot piegādes kavēšanās iemeslus. Klients sarunas beigās pateicās par palīdzību un sapratni.”

Arī “Tet” pārdošanas un klientu apkalpošanas vadītāja Dace Lodziņa uzsver, ka darbinieku labbūtība ir viena no galvenajām uzņēmuma vērtībām. “Mūsu komanda sastāv no vairāk nekā 900 darbiniekiem, kas ikdienā strādā ar klientiem – zvanu centrs, veikali un inženieri. Mēs ieguldām kolēģos, lai viņi būtu gan profesionāli, gan iejūtīgi “Tet” zīmola pārstāvji. Tāpat ņemam vērā klientu atsauksmes, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un apkalpošanas kultūru. Laipna attieksme sākas ar mūsu pašu rīcību, jo ikviens no mums ir kāda uzņēmuma klients. Priecājamies par šādām iniciatīvām, kas aicina sabiedrību aizdomāties par savstarpēju cieņu un pozitīvu attieksmi – tās ir vērtības, kas palīdz veidot labāku sadarbību un vidi mums visiem,” uzsver Dace Lodziņa.

“Circle K Latvia” ir ilgstoši strādājuši pie darbinieku apmācībām un citiem pasākumiem, kas veicina drošāku darba vidi. Regulāri tiek organizētas komandas un vadības apmācības, ir ieviesta konfidenciāla saziņa ar vadību, lai ziņotu par nepatīkamām situācijām darba vietā, ja nepieciešams, darbiniekiem piedāvā arī psihologu konsultācijas. Degvielas uzpildes stacijās ir pieejama arī videonovērošana un virkne laupīšanas novēršanas pasākumu.

“Ir svarīgi, lai darbinieki justos ērti, ziņojot par jebkādu nepatīkamu situāciju darba vietā. Ikvienu šādu ziņojumu uztveram nopietni un atbilstoši reaģējam. Mēs, “Circle K” cenšamies radīt tādu darba kultūru, kurā psiholoģiskā aizskaršana netiek pieļauta un kurā tiek uzsvērta cieņa un laipnība vienam pret otru,” uzsver Undīne Miķelsone.

2024. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8 %, un kopš novembra tas ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot ar 2023. gada decembri, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Sieviešu bezdarba līmenis decembrī palika nemainīgs – 5,4 %, bet vīriešu bezdarba līmenis palielinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 8,1 %.

Decembrī Latvijā bija 64,1 tūkstotis bezdarbnieku, kas ir par 1,4 tūkstošiem vairāk nekā novembrī un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada decembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 1,2 tūkstošiem līdz 38,3 tūkstošiem, taču bez darba esošo sieviešu skaits palielinājās par 0,1 tūkstoti līdz 25,7 tūkstošiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,3 %, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2023. gada decembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot iespēju izstrādāt atbalsta pasākumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) elektroenerģijas cenu krīzes laikā, ja tie būs nepieciešami.

EM priekšlikums paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt atbalsta pasākumus MVU, ja Eiropas Savienības (ES) padome būs izsludinājusi ES mēroga vai reģionālu elektroenerģijas cenu krīzi, kas attiecas arī uz Latviju.

“Šobrīd valstij jābūt proaktīvai un jānodrošina mehānismi, kurus vajadzības gadījumā bez kavēšanās var iedarbināt, tādejādi nodrošinot, ka Latvijas tautsaimniecība ir noturīga pret jebkādiem šokiem energoresursu jomā. Šīs izmaksas ir nozīmīgas uzņēmumu konkurētspējai, īpaši MVU. Šobrīd ir nepieciešams regulējums, kas ļautu noteikt atbalsta pasākumus komersantiem elektroenerģijas cenu krīzes laikā. Līdz ar to rosinām likumā noteikt atbalsta pasākumu vispārīgo ietvaru, paredzot tālāk valdībai tiesības lemt par konkrētiem atbalsta nosacījumiem gadījumā, ja tas būs nepieciešams un tam ir pieejams finansējums” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Līdz ar grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinetam ne vēlāk kā 30 dienu laikā no elektroenerģijas cenu krīzes izsludināšanas būs tiesības lemt par atbalsta pasākumu nepieciešamību, piemērošanas kritērijiem, kā arī atbalsta īstenošanas un uzraudzības kārtību.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1711 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu paredz, ka ES padome var izsludināt reģionālu vai ES mēroga elektroenerģijas cenu krīzi, ja pastāv ļoti augstas vidējās cenas elektroenerģijas vairumtirgos, kas vismaz divarpus reizes pārsniedz vidējo cenu iepriekšējos piecos gados un ir vismaz 180 EUR/MWh, un kas, paredzams, saglabāsies vismaz sešus mēnešus; vai arī ja ir vērojams straujš elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu pieaugums 70 % robežās, kas, paredzams, saglabāsies vismaz trīs mēnešus. Attiecīgi direktīva arī noteikts, ja ES Padome ir pieņēmusi lēmumu par reģionālu vai ES mēroga elektroenerģijas cenu krīzi, dalībvalstis uz šā lēmuma spēkā esības laiku var piemērot mērķtiecīgu pagaidu publisko intervenci cenu noteikšanā elektroenerģijas piegādei maziem un vidējiem uzņēmumiem.