Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2023. gada janvārī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bijuši pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī uzlabojies, tomēr vēl joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums kopš augusta ik mēnesi uzlabojas

Šī gada janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 7,2. Pēdējā pusgada laikā šis rādītājs ik mēnesi ir pieaudzis un janvārī, salīdzinot ar decembri, uzlabojies par 0,3 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar decembri, konfidences rādītājs uzlabojies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, izņemot automobiļu tirdzniecību. Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums janvārī ir bijis pozitīvs (attiecīgi 0,4 un 6,2). Noskaņojuma uzlabojumu šajās nozarēs visvairāk ietekmējis pozitīvais uzņēmumu aktivitātes vērtējums pēdējos trīs mēnešos, kuros ietilpst Ziemassvētku iepirkšanās periods. Turpretī degvielas mazumtirgotāju, kā arī automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā noskaņojuma rādītāji janvārī ir negatīvi (attiecīgi – 14,4 un – 2,1).

Janvārī 24 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 28 % un 17 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru janvārī atzīmējuši 42 % mazumtirgotāju. Šis rādītājs jau decembrī bija sasniedzis augstāko vērtība kopš 2021. gada septembra, bet janvārī pieaudzis vēl par vienu procentpunktu. 20 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē dažādi citi ierobežojošie faktori, piemēram, inflācija, ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs jau trešo mēnesi pēc kārtas

Pakalpojumu sektorā 2023. gada janvārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 4,3, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir uzlabojies par 1,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem vairākās pakalpojumu nozarēs janvārī uzņēmēju noskaņojums būtiski uzlabojies. Piemēram, izmitināšanā, ēdināšanā, iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā, kā arī reklāmas pakalpojumos noskaņojuma rādītāji, salīdzinot ar decembri, pieauguši par vairāk nekā 20 procentpunktiem. Turpretī apsardzē, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, kā arī radio un televīzijas programmu izstrādē un apraidē uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 10 līdz 11 procentpunktiem. Kopumā janvārī noskaņojums uzlabojies 22, bet pasliktinājies 8 pakalpojumu apakšnozarēs. Visoptimistiskākie bijuši uzņēmēji kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (29,9), bet vispesimistiskākie – gaisa transporta nozarē (- 35,2).

Savukārt 34 % pakalpojumu sektora respondentu janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar decembri, to īpatsvars ir pieaudzis par 1 procentpunktu. 20 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja darbaspēka trūkums. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru janvārī atzīmējuši 31 % pakalpojumu sektora uzņēmēju, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi pieaudzis par 6 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada marta.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā janvārī bija – 11,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 2,7 procentpunktiem.

Janvārī, salīdzinot ar decembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 26,7 procentpunktiem uzlabojies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, kā arī par 3,4 procentpunktiem palielinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Konfidences rādītājs janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis visās būvniecības apakšnozarēs – inženierbūvniecībā par 21,9 , ēku būvniecībā par 14,0, bet specializētajos būvdarbos par 4,0 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti janvārī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 42,9 % respondentu) un nepietiekams pieprasījums (35,7 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādījuši 23,1 %, bet materiālu vai iekārtu trūkumu – 7,9 % respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 13,9 % un 7,3 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums un karš Ukrainā). Savukārt 16,0 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums zem nulles kopš pagājušā marta

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs janvārī bija – 7,4. Salīdzinot ar decembri, tas pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 10,2 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 5,3 procentpunktiem) un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 6,5 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies mēbeļu ražošanā (par 3,5 procentpunktiem), elektrisko iekārtu ražošanā (par 4,1 procentpunktu), kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 4,6 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām janvārī, salīdzinot ar decembri, 19 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet četrās nozarēs – samazinājums.

Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru janvārī minējuši attiecīgi 44,4 % un 16,4 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Savukārt materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmējuši 14,9 %, bet finansiālas grūtības 13,2 % respondentu. 24,2 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 93,63, (iepriekšējā mēnesī – 92,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi, jo atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību. Pretēji LTRK norādēm, starp nozarēm un komersantiem, kam energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsts nav pieejams, iekļauta arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka: “Noteikumi neveicina izvirzīto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, jo netiek ievērots vienlīdzības princips un netiek vērtēts lielākais guvums energoefektivitātē starp visām nozarēm. Tirdzniecības nozare dod būtisku pienesumu tautsaimniecībā, tā eksportē, turklāt nozares dalībnieki ir ievērojami energoresursu patērētāji, kuru energoefektivitātes paaugstināšana ļautu ātrāk sasniegt Latvijai nospraustos klimata mērķu un mazinātu komersantu atkarību no fosilā kurināmā.”

LTRK Tirdzniecības padomes loceklis, AS “AKVEDUKTS” valdes loceklis Gints Jaudzems komentē: “Lai gan tirdzniecības nozare ir viens no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, līdz šim ierasta prakse ir jebkādu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu liegums šīs nozares uzņēmumiem. Energoefektivitātes pasākumu ieviešanas atbalsta mērķis ir energoresursu samazinājums visā valstī, un tā sasniegšanā būtu jāiesaista ikviens, taču absurdā kārtā tirdzniecības uzņēmumi no pretendentu loka tika izslēgti. Tirdzniecības nozare ir gan ievērojamu energoresursu patērētājs, tātad, ar kapacitāti to samazinājumam, gan tai ir potenciāls efektīvu pasākumu realizācijai valsts izvirzītā mērķa sasniegšanai. Tirdzniecības uzņēmumi nodrošina valstī saražotās produkcijas izplatīšanu vietējā un ārzemju tirgū, vietējā tirgus nodrošinājumu ar precēm un izejvielu, ko valsts neražo, ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai rada uzņēmumi, kas nodarbojas ar reeksportu. Ne tikai liegums energoefektivitātes atbalsta pasākumu saņemšanai, bet arī jebkuriem citiem atbalsta pasākumiem, kas tai pašā laikā pieejami citām uzņēmējdarbības nozarēm – darbinieku apmācībai, procesu optimizācijai, u.c. ir tuvredzīgs, valsts ekonomikai kaitējošs, nevienlīdzību rosinošs un Latvijas tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju mazinošs attiecībā pret citu valstu tirdzniecības nozares uzņēmumiem.”

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš pirmajā atlases kārtā noslēdzās šā gada 4. janvārī, un Ekonomikas ministrijai pēc pirmās atlases kārtas norises beigām jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējums par atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu dalībai atbalsta programmā. LTRK aicina valdību pārskatīt nosacījumus atbalsta saņemšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, saņēmēju lokā iekļaujot arī citas nozares, ja vien starptautiskie un nacionālie tiesību akti nenosaka tām atbalsta liegumu.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada decembrī apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar novembri, uzlabojušies, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums rādītājs sasniedzis gada augstāko līmeni

2022. gada decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 7,2. Salīdzinot ar novembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 3,0 procentpunktiem, un tā ir augstākā rādītāja vērtība 2022. gadā. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar novembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 9,0 procentpunktiem, sasniedzot negatīvu vērtību – 7,0. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā decembrī uzņēmēju noskaņojums bijis negatīvs (- 1,3), un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs ir samazinājies par 2,1 procentpunktu. Vispesimistiskākie decembrī (tāpat kā iepriekšējos trijos mēnešos) bijuši degvielas tirgotāji (- 16,0), bet pozitīvs uzņēmēju noskaņojums gada izskaņā bijis automobiļu tirdzniecības nozarē (8,3).

Decembrī 22 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29 % un 12 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru decembrī atzīmējuši 41 % mazumtirgotāju, kas ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2021. gada septembra. 7 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 12 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs pirmo reizi kopš februāra

Pakalpojumu sektorā 2022. gada decembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija pozitīvs (1,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar novembri, ir uzlabojies par 2,2 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie decembrī tāpat kā mēnesi iepriekš bija apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (18,6). Tiem seko uzņēmēji, kas darbojas pasta un kurjeru pakalpojumu jomā (13,1), taču šajā nozarē noskaņojums tomēr nav tik optimistisks kā 2021. gada decembrī, kad ierobežotas klātienes mazumtirdzniecības apstākļos noskaņojuma rādītājs pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē bija sasniedzis rekordaugstu vērtību 35,8. Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums decembrī fiksēts izmitināšanā (- 42,0), gaisa transporta nozarē (- 37,8), kā arī ēdināšanas pakalpojumos (- 30,7). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 18 pakalpojumu apakšnozarēs.

33 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar novembri, to īpatsvars ir pieaudzis par 2 procentpunktiem. 25 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 17 % – darbaspēka trūkums. Abi šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. 8 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 7 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums atkal pasliktinās

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā decembrī bija – 14,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 2,1 procentpunktu.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 7,9 procentpunktiem samazinājies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Turpina pazemināties arī būvuzņēmēju novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni (samazinājums par 4,5 procentpunktiem). Konfidences rādītājs decembrī inženierbūvniecībā samazinājies par 8,7 procentpunktiem, ēku būvniecībā par 6,8 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti decembrī ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 47,5 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (32,4 % respondentu), darbaspēka trūkums (norādījuši 27,3 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (11,7 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 16,0 % un 9,7 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums). Savukārt 11,9 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili zems

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija – 8,8. Salīdzinot ar novembri, tas pieaudzis par 0,6 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 4,3 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem) un mēbeļu ražošanā (par 9,1 procentpunktu). Savukārt uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies pārtikas produktu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,0 procentpunktu) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 3,7 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām decembrī, salīdzinot ar novembri, deviņās nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, bet 13 nozarēs – samazinājums.

Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru decembrī minējuši attiecīgi 40,1 % un 16,8 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 15,5 % respondentu, bet finansiālas grūtības minējuši 19,2 %. Joprojām kā ierobežojošais faktors tiek minēta ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem. 24,7 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2022. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,63, (iepriekšējā mēnesī – 91,1). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Kara un ekonomiskās nestabilitātes, inflācijas kāpuma un energoresursu cenu pieauguma ietekmē, gandrīz puse jeb 49% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atzīst, ka šogad nav bijis brīvo līdzekļu investīcijām. Tomēr ietekme uz dažādām nozarēm ir bijusi atšķirīga, un katrs trešais jeb 34% aptaujāto norāda, ka tomēr ir veikuši ieguldījumus sava biznesa tālākā attīstībā, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja.

“Jau kopš pandēmijas sākuma uzņēmēji pastiprināti sastopas ar dažādiem izaicinājumiem. Karš Ukrainā un ekonomiskā nestabilitāte šogad atnesa jauna veida satricinājumus. Pieaugošā inflācija un augstās energoresursu cenas neapšaubāmi patukšo uzņēmumu brīvos līdzekļus, jo palielinājās gan izejvielu cenas, gan ražošanas izmaksas, gan energoresursu maksājumi. Pozitīvi, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju, daļa uzņēmumu tomēr ir spējusi spert soli tālākas attīstības virzienā,” saka Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Plāno palielināt pārdošanas apjomus

Aptuveni katrs ceturtais uzņēmējs (27%) norāda, ka šogad ir veicis vai vēl plāno veikt paplašināšanos. Lielākā daļa jeb 63% ir vairojuši pārdošanas apjomus, aptuveni katrs trešais (31%) strādā pie jaunu produktu attīstīšanas, bet ceturtā daļa (24%) MVU palielinājusi eksportu.

“Aptaujas dati liecina, ka vismaz daļa mazo un vidējo uzņēmēju pievērš uzmanību arī uzņēmumu modernizācijai, jo virkne veikuši ieguldījumus ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, bet citi attīstījuši e-komercijas pakalpojumus. Ekonomiski sarežģītos laikos, kad samazinās iedzīvotāju maksātspēja, konkurence starp uzņēmējiem palielinās, tāpēc uzlabojumi infrastruktūrā var palielināt uzņēmuma efektivitāti, savukārt ieguldījumi e-pakalpojumu sniegšanā un klientu pieredzes uzlabošanā var sniegt būtisku priekšrocību,” uzskata Mareks Gurauskas.

Latvijas Uzņēmējdarbības attīstības centrs (LUAC), kas jau daudzus gadus rūpējas par uzņēmēju straujāku attīstību, regulāri informējot tos par jaunākajām iespējām kā uzlabot savas profesionālās zināšanas un palīdz tiem apzināt jaunus izaugsmes apvāršņus, arī šoreiz vēlas pievērst uzņēmēju uzmanību iespējām, ko sniedz dalība Latvijas Grāmatvedības klubā (LGK).

“Par spīti dažādiem notikumiem gan pasaulē, gan tepat Latvijā, uzņēmējdarbība turpina savu attīstību. Tajā mainīgās tendences uzņēmumu vadītājiem liek sekot līdzi pārmaiņām gan likumdošanā, gan tirgū. Šajā laikā esam novērojuši, cik svarīgas ir tieši teorētiskās zināšanas un darbinieku izaugsme. Tieši tāpēc vēlamies informēt uzņēmējus par iespējām, ko tiem sniedz dalība Latvijas Grāmatvedības klubā,” norāda LUAC projektu direktore Baiba Paegle.

Latvijas Grāmatvedības klubu izveidojis Nodokļu likumdošanas izglītības centrs (NLIC) kopā ar Neilandes nodokļu konsultācijām. Latvijas Grāmatvedības klubs veidots tā, lai palīdzētu grāmatvežiem pilnveidot savas teorētiskās zināšanas, iegūt plašāku skatījumu un bagātināt to prasmi pareizi interpretēt likumdošanas normas, kas, kā zināms, nepārtraukti mainās. LGK sniegtās iespējas palīdzēs grāmatvežiem ne tikai būt informētiem, kā saskaņā ar jaunākajām likumu izmaiņām veikt grāmatvedības uzskaiti, sagatavot gada pārskatus, veikt citus pienākumus, bet arī celt savu kvalifikāciju un pārliecinoši virzīties augšup pa karjeras kāpnēm.

Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande informē, ka LGK sniedz iespēju pirmajiem 100 grāmatvežiem pieteikties LGK ar 900 eiro atlaidi gada dalības maksai. “Lai gan interese par LGK ir liela un vietas strauji aizpildas, uzņēmējiem vēl ir iespēja pašiem pieteikties vai pieteikt savu grāmatvedi LGK ar šo ievērojamo atlaidi. Jo ātrāk pieteiksies savu dalību, jo ātrāk būs iespēja izmantot visas LGK sniegtās iespējas,” atzīst J. Neilande.

Gada dalības maksa Latvijas Grāmatvedības klubā par 12 mēnešu periodu (janvāris – decembris, 2023) – tikai EUR 110 / mēnesī jeb EUR 1320 / gadā, taču pirmajiem 100 nākamā gada dalībniekiem, pateicoties saņemtajam līdzfinansējumam – EUR 900 atlaide, tātad tikai EUR 420 / gadā. Šī atlaide dalības maksai LGK ir tik būtiska, ka tādēļ arī J.Neilande ir izteikusies, ka 2023. gadā būs par 100 laimīgiem grāmatvežiem vairāk.

LGK gada maksā jau ir iekļauts – tātad visa gada laikā pieejams bez papildus maksas – viss, par ko var tikai sapņot katras organizācijas grāmatvedis un vadītājs – aktuāli grāmatvedības un nodokļu semināri, konferences, kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, metodiskie materiāli, diskusiju un jautājumu iespējas un vēl daudz kas cits.

Plašāka informācija un pieteikuma anketa >>> https://registreties.lv/gramatvedibas-klubs

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada novembrī būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar oktobri, uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRGOTĀJU NOSKAŅOJUMS PĒC PIECU MĒNEŠU PĀRTRAUKUMA ATKAL POZITĪVS

2022. gada novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 3,4. Salīdzinot ar oktobri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 3,7 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš marta. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar oktobri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā pieaudzis par 6,6 procentpunktiem, sasniedzot pozitīvu vērtību 2,0. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā novembrī uzņēmēju noskaņojums bijis pozitīvs (0,8), taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem. Vispesimistiskākie novembrī bijuši degvielas tirgotāji (- 23,9).

Novembrī tāpat kā divos iepriekšējos mēnešos 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 26 % un 14 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru novembrī atzīmējuši 39 % mazumtirgotāju, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā oktobrī. 5 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 13 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI APDROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMU NOZARĒ, VISPESIMISTISKĀKIE – IZMITINĀŠANĀ

Pakalpojumu sektorā 2022. gada novembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 0,6), bet uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie novembrī bija apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (20,9). Tiem seko uzņēmēji, kas darbojas juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā (14,8). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums novembrī fiksēts izmitināšanā (- 43,8), gaisa transporta nozarē (- 33,3), kā arī iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (- 22,4). Kopumā novembrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē – darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.

31 % pakalpojumu sektora respondentu novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.Salīdzinot ar oktobri, to īpatsvars ir samazinājies par 2 procentpunktiem. 26 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Abi šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. 7 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 6 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Attiecīgi līdz 14 % pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.

BŪVNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS NEDAUDZ UZLABOJIES

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā novembrī bija – 11,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojies par 2,9 procentpunktiem.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, pieaudzis novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos (pieaugums par 1,4 procentpunktiem), bet turpina pazemināties būvuzņēmēju novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni (samazinājums par 1,3 procentpunktiem). Konfidences rādītājs novembrī uzlabojies ēku būvniecībā (par 3,0 procentpunktiem), bet samazinājums ir inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos (attiecīgi par 2,5 un 3,4 procentpunktiem).

Būvniecības aktivitāti novembrī ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 32,7 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (28,8 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (16,2 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 22,0 % un 11,5 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums). Novembrī 18,4 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori (salīdzinot ar šī gada oktobri, pieaugums par 1,8 procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS SASNIEDZIS ZEMĀKO LĪMENI KOPŠ 2020. GADA VIDUS

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs novembrī bija – 9,6, kas ir zemākā rādītāja vērtība kopš 2020. gada vidus. Salīdzinot ar oktobri, konfidences rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 7,6 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 5,8 procentpunktiem), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,1 procentpunktu). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem), farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 11,6 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām novembrī, salīdzinot ar oktobri, 17 nozarēs vērojams konfidences rādītāja samazinājums, bet tikai sešās – kāpums.

22,3 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 38,3 % un 19,4 % uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 19,6 % respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13 %), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

UZŅĒMĒJIEM GRŪTI PROGNOZĒT SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS ATTĪSTĪBU

Atbildot uz jautājumu par uzņēmējdarbību ierobežojušajiem faktoriem, uzņēmēji min arī dažādu ar saimniecisko darbību saistītu apstākļu neprognozējamību un nenoteiktību. Rādītājs, kas raksturo saimnieciskās darbības attīstības prognozējamību, šogad lielākajā daļā nozaru viszemākās vērtības sasniedza martā, tūdaļ pēc karadarbības sākuma Ukrainā. Vasarā nenoteiktība bija nedaudz samazinājusies, taču kopš septembra, tuvojoties ziemai un aktualizējoties energoresursu cenu pieaugumam, saimnieciskās darbības prognozējamības saldo2 atkal ir tendence samazināties. Novembrī šis rādītājs viszemākais bija būvniecībā un mazumtirdzniecībā (abās – 42,1), bet apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā attiecīgi – 35,4 un – 28,2.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 30. novembrī prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas.

LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas – tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem.

2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti ir neeksportējošie uzņēmumi, bet pesimistiskāk – eksportējošie uzņēmumi visās jomās. Sadalījumā pa reģioniem, mazāk negatīvi noskaņoti ir Pierīgas un Rīgas uzņēmumi, savukārt Vidzemes uzņēmumi noskaņoti vispesimistiskāk.

Attiecībā uz tuvāko nākotni aptaujātajiem uzņēmējiem ir vērojams pesimisms. Sliktākā uzņēmēju prognoze ir par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Sliktas prognozes ir arī attiecībā uz ekonomisko aktivitāti nozarē, uzņēmumu rentabilitāti un finansiālo stāvokli.

AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāsta: “FUTURUM indekss atklāj interesantus datus, kas tomēr norāda uz ekonomikas recesiju. Labā ziņa ir tā, ka salīdzinot ar 2020. gada sākumu vai 2008. gadu, indeksa līmenis ir labāks. Rezultāti nav pārāk labi, bet nav arī dramatiski. Tomēr šis ir apstiprinājums, ka uzņēmēji nejūtas labi, redzams kā inflācija ietekmē biznesu un tas ir signāls, ka ekonomikā nav tie paši labākie laiki. Bet ņemot vērā visu kontekstu – karš un energoresursu krīze – rādījums tādā krīzes līmenī nav.”

SKDS direktors, pētījuma autors Arnis Kaktiņš komentē: “Ja skatāmies šo pēdējo indeksa mērījumu, te nav vairs krīzes šoka faktoru, nav situācija, kurā pēkšņi kaut kas slikts ir noticis un neviens nesaprot, kas būs. Šobrīd uzņēmējiem ir skaidrs, kā viņi spēj vai nespēj strādāt, enerģijas cenas arī ir apmēram skaidras, tāpat kā situācija ar darbaspēku. Līdz ar to šis rādītājs ir “tīra manta” un šādā kontekstā nav iepriecinošs.”

FUTURUM indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. FUTURUM Indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. Pētījumā 2022. gada oktobrī un novembrī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās.

Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRGOTĀJU NOSKAŅOJUMS NEGATĪVS, BET LABĀKS NEKĀ UZŅĒMĒJIEM CITĀS JOMĀS

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz – 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi – 7,8 un – 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Oktobrī tāpat kā pirms mēneša 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29 % un 13 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuāla konkurence, tāpēc īpaši būtisks ierobežojošs faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā. Oktobrī to atzīmējuši 41 % mazumtirgotāju, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā septembrī. 7 % respondentu atzīmē, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 14 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI DARBASPĒKA MEKLĒŠANĀ UN NODROŠINĀŠANĀ, VISPESIMISTISKĀKIE – GAISA TRANSPORTĀ

Pakalpojumu sektorā 2022. gada oktobrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 1,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie septembrī bija uzņēmēji, kas nodrošina darbā iekārtošanas un darbaspēka meklēšanas pakalpojumus (13,6). Tiem seko apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (13,3), kā arī radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides nodrošinātāji (13,2). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums oktobrī fiksēts gaisa transporta nozarē (- 41,3), telekomunikāciju pakalpojumos (- 24,1), kā arī veterinārajos pakalpojumos (- 20,4). Kopumā oktobrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē – biroju administratīvajās darbībās un citās uzņēmumu palīgdarbībās – konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli. Salīdzinot ar septembri, 17 apakšnozarēs noskaņojums ir pasliktinājies, bet uzlabojies tikai 13.

33 % pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, to īpatsvars ir samērā stabils un kopš gada sākuma svārstās robežās no 32 % līdz 36 %. 25 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Arī šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī 9 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 6 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Attiecīgi līdz 12 % pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.

BŪVNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS STABILI PESIMISTISKS

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā oktobrī bija – 15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,1 procentpunktu. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem turpina pazemināties būvuzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos (par 7,8 procentpunktiem), bet pašreizējais kopējais pasūtījumu līmenis ir samazinājies par 3,5 procentpunktiem. Konfidences rādītājs oktobrī samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs, bet vislielākais samazinājums ir inženierbūvniecībā (par 6,0 procentpunktiem).

Būvniecības aktivitāti oktobrī ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 33 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (30 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (22 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 24 % un 12 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums). To uzņēmēju īpatsvars, kuru būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori, oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir samazinājies par 6 procentpunktiem un nokritis līdz 17 % līmenim.

Būtiskākie ierobežojošie faktori būvniecības apakšnozarēs ir darbaspēka trūkums (to norāda 38 % respondentu ēku būvniecībā, 32 % inženierbūvniecībā un 24% specializētajos būvdarbos), kā arī nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 31 %, 27 % un 30 %).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS TURPINA PASLIKTINĀTIES JAU TREŠO MĒNESI

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija – 9,0. Tā ir zemākā šī rādītāja vērtība kopš 2020.gada vidus. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 9,3 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,6 procentpunktiem), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,3 procentpunktiem). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 1,2 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,9 procentpunktiem). Palielinājumu minētajās nozarēs galvenokārt ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks vērtējums par produkcijas pasūtījumu pašreizējo līmeni un gatavās produkcijas krājumu izmaiņām.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām oktobrī, salīdzinot ar septembri, 10 nozarēs vērojams konfidences rādītāja samazinājums, viena nozare ir bez izmaiņām, savukārt 12 ir vērojams konfidences rādītāja kāpums.

24 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 35 % un 24 % uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 18 % respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13 %), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

2022. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,53, (iepriekšējā mēnesī – 91,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Lai arī trešdaļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos, kopējā piesardzība aug un uzņēmējdarbības vides vērtējums krītas, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja. Vienlaikus aptaujā sniegtās atbildes norāda uz samērā stabilu pārliecību par uzņēmumu spēju tikt galā ar gaidāmajiem izaicinājumiem.

No visām Baltijas valstīm šobrīd finansiāli stabilāk jūtas Latvijas komersanti – teju trīs ceturtdaļas lielo uzņēmumu savu finansiālo stāvokli raksturo kā labu (64%) vai ļoti labu (9%). Salīdzinoši Lietuvā tie ir 67%, bet Igaunijā – 56% lielo uzņēmumu.

“Ekonomikas atgūšanās ir ļāvusi nostiprināt savas finanšu pozīcijas. Līdz ar to vairums uzņēmumu savu šā brīža finansiālo situāciju novērtē labvēlīgi, lai arī, salīdzinot ar pagājušo gadu, vērtējums ir pazeminājies. Izteiktāk tas redzams starp Igaunijas uzņēmējiem, kur pozitīvo vērtējumu īpatsvars samazinājies par 19 procentpunktiem, kam seko Lietuva ar samazinājumu par 13 procentpunktiem, tad Latvija, kur labvēlīgo vērtējumu skaits samazinājies par 10 procentpunktiem,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Nākotnes perspektīva

Prognozējot komercdarbības vides attīstību nākamajos 12 mēnešos, kopumā trešdaļa Latvijas lielo uzņēmumu to vērtē kā labu (28%) vai ļoti labu (4%). Salīdzinoši pozitīvāks vērtējums ir Igaunijā – 31% labi un 8% ļoti labi, savukārt negatīvāk raugās Lietuvas lielo uzņēmumu finanšu direktori, no kuriem 23% nākotnē raugās pozitīvi, bet 3% – ļoti pozitīvi.

“Ņemot vērā ekonomikas perspektīvu vājināšanos, nav pārsteigums, ka arī lielo uzņēmumu finanšu direktoru skatījums uz nākamā gada uzņēmējdarbības nosacījumiem ir pasliktinājies. Ir pieaugusi piesardzība, rēķinoties, ka makro vides vājināšanās ietekmēs arī viņu pārstāvēto uzņēmumu darbību. Viskrasāk vērtējums ir pasliktinājies Lietuvā, tomēr tendences visās trijās valstīs ir līdzīgas. Sarucis optimistisku vērtējumu īpatsvars, bet pieaudzis to īpatsvars, kas sagaida viduvēju vai ne pārāk labvēlīgu biznesa vides attīstību,” skaidro Ints Krasts.

Lielākie izaicinājumi

“Pašreizējais ekonomikas perspektīvu risku pieaugums atspoguļojas uzņēmumu piesardzības kāpumā un uzņēmējdarbības vides vērtējumu kritumā, kaut kopumā uzņēmumu finanšu direktoru atbildes norāda uz samērā stabilu pārliecību attiecībā uz uzņēmumu spēju tikt galā ar gaidāmajiem izaicinājumiem, turklāt izaicinājumu klāsts Baltijas uzņēmumiem šogad ir paplašinājies,” uzsver Ints Krasts.

Starp nozīmīgākajiem riskiem dominē ģeopolitiskā situācija. Izteiktāk par to satraucas Igaunijas lielie uzņēmumi (64%), kam seko Latvija (62%) un Lietuva (60%).

Latvijā nedaudz negatīvāk tiek novērtēts pieaugošo izejmateriālu cenu pieauguma risks, ko kā izaicinājumu min 63% Latvijas lielo uzņēmumu. Šo risku kā otro svarīgāko ir norādījuši Lietuvas uzņēmēji (55%), bet Igaunijas – kā trešo aktuālāko (50%).

Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvji kā trešo nozīmīgāko izaicinājumu min darbinieku izmaksu kāpumu, proti, to kā galveno risku raksturo 45% lielo uzņēmumu finanšu direktoru. Savukārt Lietuvā to kā galveno izaicinājumu atzīst 47%, bet Igaunijā – 47% lielo uzņēmumu finanšu direktoru.

Vienlaikus Ints Krasts norāda, ka pēc veiksmīgas atgūšanās pēc Covid krīzes Baltijas valstu ekonomiku izaugsme palēninās, un tuvākajos ceturkšņos, visticamāk, piedzīvos arī lejupslīdi. Ekonomiku sagaida sarežģīts posms. To, cik ilgstošs tas būs, primāri noteiks situācija Eiropas enerģijas tirgū šī gada beigās un 2023. gada sākumā. Lai arī negatīvo scenāriju iespējamības risks ir ļoti augsts, sagaidāms, ka ekonomikas stabilizēšanās varētu nostiprināties gada otrajā pusē. Tam par pamatu būs inflācijas tempu normalizēšanās un enerģijas piegāžu stabilizēšana.

Ekonomikas izaugsme bremzējas, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji, it īpaši iedzīvotāju finansiālo situāciju raksturojošie, ir būtiski pasliktinājušies augošās dzīves dārdzības iespaidā. Mēs joprojām sagaidām, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā būs sekla un ilgs vien dažus ceturkšņus. Ekonomika sāks pamazām atgūties no rudenīgi ziemīgajiem mīnusiem 2023.gada otrajā ceturksnī. Inflācija, visticamāk, augstāk vairs nekāps, tomēr gada aukstajos mēnešos arī stipri neatkāpsies. Patēriņa cenu kāpums jeb inflācija mazināsies nākamā gada laikā, gadu noslēdzot jau ierastākā 2-3% līmenī. Cenu kritums gan joprojām prognozēts netiek.

Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes samazinātas

Esam samazinājuši ekonomikas izaugsmes prognozes gan ASV, gan eiro zonas lielākajām valstīm. Nākamgad šajās valstīs lielākoties gaidāma stagnācija jeb ekonomikas izaugsme, kas daudz neatšķirsies no 0%. Savukārt 2024.gadā izaugsme atgriezīsies, bet būs vāja, ap 1.2-1.6%. Turklāt Ķīnas devums globālajā ekonomikā būs mazāks nekā ierasts, jo tās izaugsmi turpina ierobežot nekustāmā īpašuma cenu kritums un stingrā Covid ierobežojumu stratēģija. Augstā inflācija un procentu likmju kāpums arvien vairāk slāpē pasaules ekonomikas izaugsmi. Tuvākie mēneši radīs vislielākos izaicinājumus, jo inflācija spītīgi turēsies augstā līmenī vai pat vēl vairāk pakāpsies. Tai pat laikā, lai novērstu augstās inflācijas iesakņošanos, lielākā daļa centrālo banku ASV un Eiropā turpinās paaugstināt procentu likmes. Turklāt gada aukstajos mēnešos augs pieprasījums pēc energoresursiem, kas var radīt to pieejamības problēmas un jaunus energoresursu cenu lēcienus, it īpaši Eiropā. Iedzīvotāju finansiālo situāciju pasliktina ne tikai dzīves dārdzības pieaugums un procentu likmju kāpums, bet arī akciju cenu kritums, un daudzās valstīs slīdēt lejā sākušas arī mājokļu cenas. Neskatoties uz valstu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, daudzviet pasaulē rudens-ziemas mēneši ekonomikā nesīs kritumu. Tomēr, ja raugāmies mazliet tālākā nākotnē, tad ir pamats piesardzīgam optimismam. Vājais pieprasījums galu galā atdzesēs inflāciju, un 2023. gada beigās, tā jau būs ievērojami samazinājusies kā ASV, tā Eiropā. Tas mudinās centrālās bankas pāriet uz procentu likmju mazināšanu un radīs priekšnoteikumus lēnai ekonomikas atlabšanai 2024. gadā.

Zemo procentu likmju laiks jau kādu laiku ir galā

3 un 6 mēnešu Euribor likmes 24.oktobrī bija pakāpušās līdz attiecīgi 1.56% un 2.13%. Tās šobrīd daļēji atspoguļo Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņemšanos turpināt tās pārziņā esošu procentu likmju celšanu. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme šobrīd ir 0.75% un mēs sagaidām, ka līdz nākamā gada martam tā tiks paaugstināta četras reizes un sasniegs 2.5%. Savukārt 2023.gada beigās gaidāms, ka ECB sāks mazināt procentu likmes, un 2024. gadā noguldījumu iespējas likme būs 2%. Finanšu tirgi ir iecenojuši nedaudz straujāku ECB likmju kāpumu, saskaņā ar kuru 3 mēnešu Euribor 2023. gada rudenī nedaudz pakāpsies virs 3% un līdzīgā līmenī saglabāsies arī 2024.gadā.

Latvijas ekonomikas temperatūras stabiņš noslīdēs zem nulles

Latvijas ekonomika šī gada pirmajā pusē auga par diezgan spēcīgiem 4.1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr jau otrā ceturkšņa laikā ekonomikas jauda apsīka. Augstā inflācija bija sākusi deldēt gan vietējo, gan ārvalstu pieprasījumu. Īslaicīgu pienesumu ekonomikai pavasara-vasaras sezonā gan vēl sniedza ar ceļošanu, atpūtu un izklaidi saistīto pakalpojumu atgūšanās no Covid ierobežojumiem. Bet inflācijas radītajai spriedzei pieaugot, trešajā ceturksnī ekonomikā, visticamāk, jau bija vērojams kritums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Mēs prognozējam, ka kritums turpināsies arī šī gada pēdējā ceturksnī un nākamā gada sākumā. Ekonomikas lejupslīdi visvairāk ietekmēs kritums mājsaimniecību patēriņā, bet dažus ceturkšņus novērosim arī eksporta apjomu mazināšanos. Privātā sektora investīciju aktivitāte, visdrīzāk, saglabāsies piesardzīga, ja neskaita ieguldījumus enerģētiskajā drošībā un energoefektivitātes uzlabošanā. Nākamo divu gadu laikā gaidāms būtiskāks publisko investīciju uzrāviens, ko veicinās dažādu ES līdzfinansēto projektu ieviešana.

Šogad ekonomikas izaugsme gaidāma ap 2.8%, pateicoties spēcīgajam gada sākumam. Savukārt 2023. gads paies stagnācijas zīmē (0% izaugsme) – gads iesāksies ar kritumu, bet, sākot ar otro ceturksni, gaidāma lēna atkopšanās. Daudz stabilāku 2.9% izaugsmi sagaidīsim 2024. gadā.

Inflācija negribīgi vērš skatu lejup

Inflācija septembrī pieauga līdz 22.2%, kas, iespējams, arī izrādīsies tās augstākais punkts, pēc kura cenu pieauguma temps sāks nomierināties. Tomēr tas notiks pamazām, un līdz pat pavasarim inflācija vēl turēsies tuvu pie 20%. To sekmēs energoresursu tarifu kāpumi, kā arī otrreizējie efekti no enerģijas cenu kāpuma. Rudenī izsludināto apkures tarifu un citu energoresursu straujā kāpuma ietekmi uz inflāciju un iedzīvotāju maciņiem gan ierobežos valsts atbalsta pasākumi, no kuriem liela daļa stājās spēkā oktobrī. Inflāciju pamazām atdzesēs globālā pieprasījuma vājināšanās kombinācijā ar centrālo banku procentu likmju paaugstināšanu. Vairāki ārējie faktori jau šobrīd atspoguļo vājāka pieprasījuma ietekmi. Pasaules tirgos dažādu izejvielu cenas un transportēšanas izmaksas ir atkāpušās no pavasara rekordiem. Vēl vien laba ziņa ir globālo piegāžu ķēžu saspīlējumu mazināšanās. Gaidāms, ka 2022.gadā inflācija vidēji būs ap 17.3%, nākamgad – ap 9%, bet 2024. gadā jau vien 2.5%. Tas nozīmē, ka cenu kāpums turpināsies, bet tas vairs nebūs tik straujš.

Bezdarbs pieaugs īslaicīgi, pirktspējai vajadzēs vairāk laika, lai atgūtos

Pieejamie dati rāda, ka darba tirgū situācija pagaidām turpina attīstīties par labu darba ņēmējam. Faktiskais bezdarba līmenis septembrī samazinājās līdz 6.3%. Tā kā darbaspēka trūkums joprojām ir aktuāla problēma daudzu darba devēju vidū un demogrāfiskās tendences sola tikai drūmāku ainu, tad gaidāms, ka īslaicīgas krīzes apstākļos darba devēji nesteigsies masveidā atlaist darbiniekus. Lai gan būtisks bezdarba vilnis nav gaidāms, nelielu pieaugumu rudens-ziemas mēnešos gan novērosim, un tas būs lielāks nekā ierasts sezonālu faktoru ietekmē. Bezdarba līmenis nākamā gada sākumā pakāpsies virs 7%, un tad atkal atsāks lēnām mazināties.

Algu izaugsmi šobrīd galvenokārt virza darbaspēka trūkums, bet neliela loma, visticamāk, ir arī milzīgajam cenu pieaugumam. Augošā dzīves dārdzība mudina daļu strādājošo kaulēties par lielākām algām. Tomēr reti kurš darba devējs var atļauties un ir gatavs pilnībā kompensēt cenu kāpumu. Tas arī nebūtu vēlams, jo var iegriezt bīstamo algu-cenu spirāli, radot daudz lielākas nepatikšanas ekonomikā. Tāpēc šādos gadījumos labvēlīgākie darba dēvēji drīzāk izšķirsies par nelielu algas pielikumu, iespējams, liekot uzsvaru uz īstermiņa risinājumiem ar mērķi palīdzēt mazāk atalgotajiem darbiniekiem “pārziemot”. Gaidāms, ka vidējās bruto algas kāpums gada otrajā pusē nedaudz paātrināsies un gadā vidēji būs ap 8.3%. Savukārt nākamgad algu pieaugumam papildu sparu dos iecerētais minimālās algas kāpums. Lai gan rakstīšanas brīdī, tas vēl nav apstiprināts Saeimā trešajā lasījumā, pieņemam, ka minimālā alga pieaugs no šī brīža 500 eiro līdz 620 eiro nākamā gada sākumā un līdz 700 eiro ar 2024.gadu. Minimālā alga Latvijā ir otra mazākā Eiropas Savienībā un noteikti ir jāpaaugstina. Tomēr pastāv risks, ka tik straujš un neizdiskutēts kāpums var veicināt ēnu ekonomikas palielināšanos un nodarbinātības kritumu. Gaidāms, ka vidējā alga nākamajos divos gados augs par aptuveni 8-8.5%. Neskatoties uz diezgan sparīgo algu pieaugumu, strādājošo pirktspēja sāks atjaunoties vien nākamā gada otrajā pusē un pat līdz 2024. gada beigām vēl nebūs sasniegusi pagājušā gada līmeni.