Šodien stājas spēkā Ministra kabineta noteikumi par dīkstāves pabalsta saņemšanu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem.

“Daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1 600 publiski pasākumi,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, vēršot uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.

Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.

Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).

Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.

Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.

VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process, u.c. gadījumos. Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji. Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju, 2019. gada 4.ceturksnī kopumā Latvijā bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras darbojas dažādās nozarēs, 1 160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā.

Ministru kabineta 2. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, precizējot atbalsta saņemšanas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs pieteikties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Ir skaidrs, ka Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ negatīvu ietekmi jūt ikviens uzņēmējs. Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmēju organizācijām jau kopš pirmās dienas izskata visus iespējamos variantus, kā šajā krīzes situācijā sniegt atbalstu uzņēmējiem, lai vīrusa izraisītais “sitiens” ir jūtams iespējami mazāk, un lai pēc ārkārtas stāvokļa beigām ikviens uzņēmums varētu atgriezties savā ierastajā darba ritmā”.

“Valdība jau šobrīd dara visu iespējamo, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Ir skaidrs, ka piešķirtie atbalsta instrumenti un to nosacījumi ir patstāvīgi jāpilnveido. Šobrīd jau ir pārskatītas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs uz laiku atlikt nodokļu maksājumus, kā arī noturēt darbiniekus, piesakoties dīkstāves pabalstam. Taču mēs turpināsim sekot Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai par to, cik daudz un kādi uzņēmumi izmanto šo atbalsta instrumentu, vai tas šobrīd ir optimālākais risinājums un patiešām sniedz atbalstu arī reālajā dzīvē,” turpina ministrs.

Līdz ar grozījumiem atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Tāpat precizēts atbalsta saņemšanas kritērijs attiecībā uz nodokļu parāda apmēru, pieļaujot iespēju pieteikties atbalstam krīzes skartajiem darba devējiem ar lielāku nodokļu parādu. Uzņēmums varēs pieteikties atbalstam, ja tam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro, vai ja lielāka parāda gadījumā tam piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

MK noteikumos vienlaikus iekļauts punkts, ka Valsts ieņēmumu dienests informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un sociālos dienestus par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts. Tas nepieciešams, lai novērstu situāciju, ka vienai un tai pašai personai tiek piešķirts gan dīkstāves pabalsts, gan pašvaldības pabalsts krīzes situācijā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 37.punkts nosaka, ka laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām pašvaldība var piešķirt ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem).

Kā informēts iepriekš, dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

• kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;
• kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
• uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
  uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
  ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Uzņēmumiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķinās, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves periodam.

Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts darbiniekam 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (EDS) līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam. Uzņēmumam iesniegumā jānorāda:

• krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;
  dīkstāves periodu;
• pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
• informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dīkstāves periodu un kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);
• apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju. Darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē krīzes skartais darba devējs.

Detalizēti ar valdības apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” varēs iepazīties tuvākajā laikā Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze.

Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi. Pabalstam var pieteikties krīzes skarto nozaru uzņēmumi, kuru ieņēmumi šī gada martā COVID-19 dēļ samazinājušies par vismaz 50%, salīdzinot ar 2019. gada martu.

VID varēs nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Ar pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās algas kopš 14.marta, turklāt dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Darba devēja iesniegumu VID izskata piecu darba dienu laikā un, izpildoties Ministru kabineta noteikumos noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaita uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informē darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē darba devējs.

Foto: Valsts kanceleja

Tiekoties šā gadā pirmajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Swedbank rīkotajā Zemgales biznesa klubā, kas notika Pļaviņu novadā, uzņēmēji diskutēja par to, kā nodokļu sistēma ietekmē uzņēmējdarbības konkurenci, secinot, ka pašreiz darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs, tādējādi radot papildu slogu biznesam.

Tikšanās laikā, kur piedalījās Zemgales uzņēmēji un Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Starp tām tika minēts gan darbinieku trūkums, gan dažādu valsts institūciju subjektīvā normatīvo aktu tulkošana, gan darbaspēka izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.

«Latvijā, piemēram, virsstundu apmaksa ir 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundu darba likmes, bet Lietuvā un Igaunijā – 50%. Arī darba nespējas lapu apmaksa mūsu valstī darba devējiem izmaksā krietni dārgāk nekā kaimiņvalstīs, turklāt nesakārtotās likumdošanas dēļ Latvijā diezgan bieži darbiniekiem darba nespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti,» situāciju skaidroja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa. Jāpiebilst, ka LTRK jau vairākus gadus cīnās par nepieciešamību samazināt dienu skaitu darba nespējas gadījumā, ko apmaksā darba devējs, jo, piemēram, Lietuvā darba devējs apmaksā tikai divas dienas, bet Latvijā – deviņas.

Konkurētspēju traucē arī darbaspēka izmaksas – pie mēneša neto algas 1000 eiro apmērā Latvijā darba devējam viens darba samaksas eiro izmaksā 1,74 eiro, Lietuvā – 1,62 eiro, bet Igaunijā – 1,56 eiro.

Kā norādīja LTRK politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris, ir vairāki būtiski aspekti, kas prasa nekavējošu rīcību no valdības un Saeimas puses. Pirmkārt, darbaspēka ievešana no trešajām valstīm. «Tas jau notiek šobrīd, tikai tādēļ, ka likumdošana neļauj darbiniekus piesaistīt pa tiešo no trešajām valstīm, Latvijas uzņēmēji tos «iepērk», izmantojot Polijas starpniecību, tādējādi Latvija zaudē nodokļu ieņēmumus,» skaidroja J.Lielpēteris. Savukārt tas, ka šobrīd jaunajiem vecākiem netiek dota legāla iespēja strādāt un saņemt bērnu kopšanas pabalstu pilnā apmērā, novedis pie tā, ka daudzi strādā nelegāli, tādējādi valsts atkal zaudē nodokļa ieņēmumus.

J.Lielpēteris vērsa uzmanību arī uz jauno reģionālo reformu un ierosinājumu novadus pārdēvēt par apriņķiem, jo šādas izmaiņas uzliks uzņēmējiem papildus finanšu slogu un samazinās līdzekļus, ko varētu ieguldīt, piemēram, uzņēmumu attīstībā vai darba atalgojuma palielināšanai.

Līdzīgi kā daudzas citas reizes, arī šoreiz uzņēmēji diskutēja par obligāto iepirkuma komponenti (OIK) elektroenerģijai. LTRK ZRP priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Upenieks norādīja, ka pats saskāries ne tikai ar OIK radīto slogu uzņēmumā, bet arī privāti, proti, tā kā viņš mājās ūdens uzsildei izmanto saules kolektoru radīto elektrību, viņam OIK jāmaksā dubultā – gan par saņemto, gan tālāk pārdodamo enerģiju. Uz to, ka šāda sistēma ir diskriminējoša, norādījis Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, taču valdība izmaiņas šajā jomā ilgstoši tā arī neveic.

Gan Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss, gan Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pieskārās jautājumam par pašvaldību ierobežotajā iespējām, atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību. Tiesa, piemēram, Pļaviņu novadā jau vairākus gadus notiek konkurss «Es varu būt uzņēmējs», kurā tiek piešķirti granti uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai konkrētajā pašvaldībā. 2019.gadā šim konkursam saņemti septiņi pieteikumi, un uzvarētājs saņēmis 3500 eiro lielu grantu.

Vakara noslēgumā LTRK ZRP dalībnieki tika iepazīstināti ar Odzienas muižu, kura pamazām atgūst savus vēsturiskos vaibstus. Dalībnieki tur ne tikai iepazina muižas ansambli, bet arī baudīja vietējo saimnieču sarūpētos gardumus, tostarp ķirbju biezeņzupu un «Muižas desertu».

Latvijas darba devēji darbinieku izvēles procesā kļūst atvērtāki, par svarīgāko izvirzot profesionālās spējas, zināšanas un pieredzi, nevis vecumu, etnisko piederību, dzimumu. 2019. gada laikā Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajā mācību programmā “Skatu punkti” piedalījušies 170 darba devēji (uzņēmumu pārstāvji, privātais sektors), kas ir paaugstinājuši informētību par diskriminācijas novēršanas, iekļaujošas vides un dažādības vadības jautājumiem.

Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga, bet tikai salīdzinoši nesen darba devēji ir sapratuši cik būtiski ir pievērst tam uzmanību un veidot iekļaujošu vidi ne tikai saviem klientiem, bet arī darbiniekiem. Tikai nelielā daļā uzņēmumu (33% lielo uzņēmumu un 22% mazo un vidējo uzņēmumu) tiek veiktas darbinieku mācības par dažādības un vienlīdzības jautājumiem un tiek attīstītas vadītāju un darbinieku starpkultūru komunikācijas prasmes.

Sabiedrības integrācijas fonds ESF projekta “Dažādības veicināšana” ietvaros, ir uzrunājis darba devējus piedalīties mācību programmā “Skatu punkti”. Mācības pievērš darba devēju uzmanību uz nepieciešamību apgūt starpkultūru komunikāciju un veicināt savā darbavietā vienlīdzīgu attieksmi. 2019. gadā mācībās kopumā piedalījās 410 darba devēji, pārstāvot privāto, valsts, pašvaldību un nevalstisko sektoru.

“Ilgstoši darbojoties integrācijas jeb sabiedrības saliedēšanas jomā, esam nonākuši pie secinājuma, ka veiksmīgai šī procesa virzīšanai ir nepieciešama visaptveroša iesaiste no dažādiem sektoriem. Darba devēju loma ir ļoti būtiska integrācijas procesā, un tāpēc īpaši novērtējam pieaugošo mācību programmas dalībnieku skaitu. Projektā “Dažādības veicināšana” mēs runājam par līdz šim maz skartām tēmām, kuras ir ļoti aktuālas. Tā ir visu veidu diskriminācija, kas jānovērš un, protams, arī iekļaujošas vides nozīme un ieguvumi,” norāda Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce.

Mācību programma “Skatu punkti” ir jauns projekts un jauna pieeja dažādības veicināšanas jomā, ko īsteno Sabiedrības integrācijas fonds un šajā projektā, gūto pieredzi mācībās, Fonds apkopos vadlīnijās, kas turpmāk darba devējiem kalpo kā ceļvedis dažādības vadībā, darbā ar klientiem un darbiniekiem.

Mācību programma “Skatu punkti” tika aizsākta 2017. gadā un turpināsies arī 2020. gadā. Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā ir iespēja iepazīties ar mācību programmas ietvaros tapušajiem materiāliem, bet pieteikties 2020.gada mācību programmai “Skatu punkti” var reģistrējoties mājas lapā www.skatupunkti.lv.

Sabiedrības integrācijas fonds ESF projekta “Dažādības veicināšana” ietvaros, ir uzrunājis darba devējus piedalīties mācību programmā “Skatu punkti”. Mācības pievērš darba devēju uzmanību uz nepieciešamību apgūt starpkultūru komunikāciju un veicināt savā darbavietā vienlīdzīgu attieksmi. 2019. gadā mācībās piedalījās 410 darba devēji, pārstāvot privāto, valsts un nevalstisko sektoru.

“Ilgstoši darbojoties integrācijas jeb sabiedrības saliedēšanas jomā, esam nonākuši pie secinājuma, ka veiksmīgai šī procesa virzīšanai ir nepieciešama visaptveroša iesaiste no dažādiem sektoriem. Darba devēju loma ir ļoti būtiska integrācijas procesā, un tāpēc īpaši novērtējam pieaugošo mācību programmas dalībnieku skaitu. Projektā “Dažādības veicināšana” mēs runājam par līdz šim maz skartām tēmām, kuras ir ļoti aktuālas. Tā ir visu veidu diskriminācija, kas jānovērš un, protams, arī iekļaujošas vides nozīme un ieguvumi,” norāda Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce.

Mācību programma “Skatu punkti” ir jauns projekts un jauna pieeja dažādības veicināšanas jomā, ko īsteno Sabiedrības integrācijas fonds un šajā projektā, gūto pieredzi mācībās, Fonds apkopos vadlīnijās, kas turpmāk darba devējiem kalpo kā ceļvedis dažādības vadībā, darbā ar klientiem un darbiniekiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiskojusi trešo mērījumu “Finanšu pratības indekss”, kas rāda, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu jautājumiem piecu gadu laikā ir mazliet paaugstinājies. Tā vērtība šogad sasniegusi 21.7 punktus no 99 iespējamiem. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu, ka 2019. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, iedzīvotāji kļuvuši apmierinātāki ar savu finanšu situāciju, vairāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, turpina veidot uzkrājumus (+2 procentpunkti) un mērķtiecīgāk meklē un vērtē informāciju par finanšu produktiem, kā arī seko līdzi nodokļu politikas izmaiņām (+5 procentpunkti).

Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju “Finanšu pratības indeksu” 2014. gadā, kad tika veikts pirmais pētījums, tas bija 20.6 punkti no iespējamiem 99. Piecu gadu laikā šis indekss pieaudzis par 1.1 punktu, kas ir labs rādītājs, bet reizē arī mudinājums, ka vēl joprojām ir, kur tiekties.

“Vērtējot trešā “Finanšu pratības indeksa” rezultātus, apzināmies, ka vēl joprojām Latvijas sabiedrībai finanšu pratības jomā ir, kur augt un pilnveidoties. Tendences rāda, ka vairāk jāstrādā tieši jauniešu izglītošanā par finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas jautājumiem,” uzsver FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile. “Otrs būtisks virziens, kam jāpievērš uzmanība, ir pensiju segments, kur ir vērojama izaugsme, bet kopējais rādītājs vēl joprojām ir ar mīnus zīmi. Tādēļ jāturpina izglītojošais un skaidrojošais darbs, lai vairotu izpratni, kāpēc jārēķinās ne tikai ar ienākumiem no valsts pensijas, bet jāveido arī savs privātās pensijas uzkrājums. Turklāt, domājot par savu nākotni, jāseko līdzi gan sava izvēlētā valsts fondēto pensiju ieguldījumu plāna (2. līmenis) gan privātā pensiju fonda pensiju plāna (3. līmenis) darbībai.” turpina S. Purgaile.

Augstāki rādītāji 2019. gadā, līdzīgi kā 2014. un 2015. gadā veiktajos pētījumos, ir privāto finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tematā. Taču kopumā finanšu plānošanas segmentā vērojams kritums (-0.7 punkti salīdzinājumā ar 2015. gada rādītājiem), kas varētu būt saistāms ar Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Iedzīvotāji norādījuši, ka plāno tēriņus dažreiz un pēc nepieciešamības (+5 procentpunkti) salīdzinājumā ar 2015. gadu), savukārt par 6 procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kas pastāvīgi plāno savas mājsaimniecības tēriņus. Aptaujas rezultāti rāda, ka pēdējo četru gadu laikā pieaugusi iedzīvotāju spēja segt neplānotus un lielus izdevumus, kas būtu vienādi ar viņu personīgajiem mēneša ienākumiem. Šis rādījums pieaudzis par 8 procentpunktiem (37% 2019. gadā, 29% 2015. gadā).

Saistībā ar uzkrājumiem, par 2 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kas šobrīd uzkrāj daļu no ienākumiem, savukārt to, kuri šobrīd neuzkrāj, lai gan ienākumi ir pietiekami, lai uzkrātu, palicis 2015. gada līmenī. 48% robežā saglabājies to respondentu skaits, kuri nav veidojuši uzkrājumus. Toties salīdzinājumā ar situāciju pirms četriem gadiem, par 15 procentpunktiem samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri, zaudējot ienākumus, varētu iztikt mazāk par mēnesi, bet par 7 procentpunktiem palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt vismaz trīs mēnešus.

Savukārt divos finanšu pratības tematos 2019. gadā, kur jau iepriekš Latvijas sabiedrības aptaujas rezultāti uzrādīja negatīvu vērtējumu: par kredītiem –0.3 punkti un par pensiju veidošanu –0.2 punkti, rezultāti uzlabojušies tieši pensiju segmentā, vairāk tuvinoties pozitīvai tendencei. Šo gadu laikā ir augusi iedzīvotāju pārliecība, ka viņi ir labi pastrādājuši pie sava pensiju plāna. Par 6 procentpunktiem pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri ir drīzāk pārliecināti, ka ienākumi pensijas periodā nodrošinās cerēto dzīves līmeni, turklāt par 4 procentpunktiem pieaudzis to skaits, kuri vairāk paļaujas uz privāto pensiju fondu pensiju plānu uzkrājumiem.

Pateicoties izglītojošiem pasākumiem un digitālo prasmju attīstībai, ko šo gadu laikā veicinājis ne tikai finanšu sektors, bet arī valsts pārvalde, par 7 procentpunktiem samazinājies to skaits, kuri neizmanto interneta banku. Taču vēl joprojām ir iespējas izglītot par tehnoloģiju sniegtajām iespējām, piemēram, bezkontakta maksājumu kartēm, ar maksājumiem saistītajām aplikācijām viedtālrunī un par zibmaksājumiem.

Lai īstenotu personīgo finanšu mērķi, par 14 procentpunktiem (57%) palielinājies to skaits, kas centīsies nopelnīt vairāk, savukārt par 12 procentpunktiem (31%) samazinājies to respondentu skaits, kuri, lai sasniegtu savu personīgo finanšu mērķi, taupīs vai mēģinās sakrāt.

Ne tik pozitīvs rādītājs ir par finanšu drošības jautājumiem, joprojām 6% no respondentiem glabā karšu PIN kodus kopā ar kartēm, bet par 6 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri savus pieejas datus finanšu pakalpojumiem internetā (paroles, PIN kodus u.c.) dod arī ģimenes locekļiem.

Esošo nodokļu noteikumu neatbilstība mūsdienu digitālajai ekonomikai un iespēja digitālos pakalpojumus sniegt attālināti rada konkurences kropļojumus, kā arī nelabvēlīgi ietekmē valstu nodokļu ieņēmumus. Lai risinātu problēmu, Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī – atzīts nule pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā salīdzinot ar 2018. gadu 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi (Airbnb, Booking.com, eBay, Etsy, Facebook, Google, Linkedin) būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei** – vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies.

„Internets ir pārveidojis uzņēmējdarbību un mediju vidi globālā līmenī. Jau 2014. gadā EK norādīja, ka digitālā ekonomika aug ātrāk nekā pārējās nozares. Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla – gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Ņemot vērā, ka reklāmas ieņēmumi ir būtisks mediju finansējuma avots, ko novirzīt vietējā satura veidošanai, KM ieskātā ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Pētījuma autoru ieskatā digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešana Latvijā būtu pamatota. Turklāt pētījuma veicēju ekspertīzē atzīts, ka, izstrādājot atbilstošu atbalsta programmas instrumentu, no līdzekļiem, kas iegūti digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumos, varētu atbalstīt arī Latvijas plašsaziņas līdzekļus, kuri veido Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgu saturu, bet kuru reklāmas tirgu vistiešākajā mērā ietekmē lielie digitālie uzņēmumi.

Pētījuma veicēji norāda, ka jauns digitālo pakalpojumu nodoklis būtu uzskatāms par apgrozījuma, nevis kapitāla pieauguma nodokli un līdz ar to tā ieviešana nebūtu pretrunā ar OECD nodokļu paraugkonvenciju.

Kā atzīst pētījuma veicēji, izlemjot par šī nodokļa likmi, lietderīgi būtu izmantot digitālo pakalpojumu nodokļa direktīvas projektā norādīto nodokļa likmi – 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem (citu ES dalībvalstu, kurās šis nodoklis ir ieviests, piemērotās nodokļa likmes svārstās 2% – 7% apmērā). Tādejādi digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumi Latvijā, piemēram, 2019. gadā varētu pārsniegt 3-4 miljonu eiro atzīmi.

Pētījuma veicēji atzinuši – valsts atbalsts plašsaziņas līdzekļiem var tik sniegts kā de minimis atbalsts (nepārsniedzot de minimis atbalsta regulā noteiktos robežlielumus) bez pienākuma saņemt Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu. Par lielāka apmēra atbalsta sniegšanu iepriekš jāpaziņo EK un jāsaņem tās apstiprinājums par iecerētā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. EK prakse liecina, ka, izstrādājot atbilstošu atbalsta programmas instrumentu, atbalsta sniegšana plašsaziņas līdzekļiem var būt iespējama.

Gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas.

Jau ziņots, ka KM pērn noteica, kādi soļi sperami Latvijas mediju politikas pilnveidē. KM ieskatā pārskatāms reklāmas tirgus regulējums, lai mediji – vietējā satura veidotāji – varētu vairot ieņēmumus no reklāmas izvietošanas, t.sk. meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus un uzsākt diskusijas par t.s. digitālo nodokli, stiprināmi sabiedriskie mediji un pabeidzama to iziešana no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā finansējuma apmēru, paredzams atbalsts drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei, palielināms finansējums sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos, izveidojama un nodrošināma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbība, izveidojama Mediju politikas konsultatīvā padome un nodrošināma pastāvīga tās iesaiste mediju politikas izstrādē, kā arī stiprināma KM Mediju politikas nodaļas kapacitāte.

Lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest t.s. digitālo nodokli, KM pērn pasūtīja padziļinātas juridiskas ekspertīzes veikšanu un atzinuma ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām sniegšanu, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū. Pētījumu izstrādājis Baltijas valstīs strādājošs zvērinātu advokātu birojs PRIMUS DERLING.

Lielākā daļa Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad prognozē līdzīgus pārdošanas apmērus, kā 2019. gadā. Tomēr Latvijas uzņēmēji ir nedaudz optimistiskāki, plānojot savas uzņēmējdarbības paplašināšanu – to šogad plāno īstenot 41% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, kamēr Lietuvā un Igaunijā vien 35% un 36%, noskaidrots Luminor veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 750 mazo un vidējo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Latvijā pārdošanas pieaugumu prognozē 31%, savukārt Igaunijā – 32% aptaujāto. Optimistiskāki ir Lietuvas uzņēmēji – pārdošanas pieaugumu paredz 38%. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka viņu nodrošinātie apjomi 2020. gadā saglabāsies stabili – tā norādījuši puse igauņu uzņēmēju, kā arī 41% latviešu un 42% lietuviešu uzņēmēju.

Luminor ekonomisti paredz, ka zemākā IKP izaugsme 2020. gadā gaidāma Latvijā – zemāka par 2%, Lietuvā – 2,6%, savukārt Igaunijas IKP izaugsme būs zemāka par 3%. “Ekonomisti norāda, ka ekonomiskās izaugsmes cikls ir sasniedzis savu augstāko punktu, un turpmākos gadus ekonomiskā izaugsme vājināsies, lai gan no recesijas, visticamāk, izdosies izvairīties. Acīmredzot to apzinās arī mazie uzņēmēji, ņemot vērā, ka daļa no tiem nākamā gada prognozēs norāda, ka jau ir pamanījuši izmaiņas pieprasījumā,” saka Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Uzņēmumi, kas paredz paplašināšanos 2020. gadā, lielākoties plāno palielināt preču un pakalpojumu eksportu, kā arī nodrošināt jaunu produktu ieviešanu tirgū. 15% no Latvijas un Lietuvas maziem un vidējiem uzņēmumiem šogad neplāno paplašināšanos, jo ir piedzīvojuši ievērojamu izaugsmi jau pērn, Igaunijā šādu iemeslu norādījuši vien 8% no uzņēmumiem. Savukārt katrs desmitais (11%) Baltijas valstu uzņēmums paplašināšanās plānus atlicis ar Brexit saistīto neskaidrību dēļ. Daļa uzņēmēju arī norāda, ka neplāno paplašināt savu uzņēmējdarbību, jo ir pamanījuši lēnāku patērētāju pieprasījuma līmeni, vai arī sagaida ekonomikas attīstības tempa palēninājumu.

Uzņēmumu noskaņojums ir drīzāk nogaidošs arī saistībā ar darbinieku skaita palielināšanu – lielākā daļa jeb 64% Baltijas valstīs aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka šogad neplāno palielināt darbinieku skaitu. Uzņēmēji arī saskaras ar problēmām kvalificēta darbaspēka piesaistīšanā – Latvijā un Lietuvā katrs desmitais uzņēmums būtu gatavs nekavējoties pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus, lai paplašinātu darbaspēka apjomu. Savukārt Igaunijā teju piektdaļa uzņēmēju (18%) būtu gatavi palielināt darbinieku skaitu kaut šodien, bet norāda, ka tirgū novērojams kvalificēta darbaspēka trūkums.

Luminor aptaujā sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju Norstat tika intervēti 750 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs — 250 katrā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Aptauja tika veikta 2019. gada oktobra beigās.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) e-indeksa uzvarētāju apbalvošanā saņēma atzinību par izcilu ieguldījumu Latvijas valsts pakalpojumu digitalizācijā un pieejamībā valsts iestāžu grupā. CSP sniegums novērtēts ar 72,5 punktiem no 100, tikai par 0,7 punktiem atpaliekot no visaugstākā novērtējuma ieguvēja Valsts zemes dienesta. Kopējais e-indekss 195 vērtēto iestāžu grupā bija 35,7.

“Esam ieguldījuši resursus gan datu pieejamības nodrošināšanā, gan datu analīzes rīkos eksports.csb.gov.lv, migracija.csb.gov.lv. Paldies organizatoriem par atzinību,” saņemot apbalvojumu, teica CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs.

2019. gadā kopējā e-indeksa mērījumā iekļauti pieci novērtējumi: atvērto datu pieejamība, klientu apkalpošana un atbalsts, e-pakalpojumu nodrošināšana, saziņa ar sabiedrību un iestādes iekšējie procesi un starpiestāžu sadarbība. CSP īpaši augstu novērtēta par tīmekļvietnes atbilstību WCAG standartam (piekļūstamība interneta saturam), saziņā ar sabiedrību un iestādes iekšējo procesu un starpiestāžu sadarbības rādītājos. Augsts novērtējums saņemts arī par tīmekļvietnes piemērotību mobilajām ierīcēm. CSP iestāžu vērtējumā izceļas arī ar regulāru tīmekļvietnes lietojamības testu veikšanu.

2018. gadā CSP e-indeksa novērtējums bija 63,7 punkti, 2017. gadā – 61.4 punkti. Trīs gadu griezumā CSP sniegums ir otrais labākais pēc Lauku atbalsta dienesta.

Apbalvojumus ministriju grupā saņēma Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija. Līderes valsts pārvaldes iestāžu grupā bija Valsts zemes dienests, CSP un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Pašvaldību sektorā Ventspils, Siguldas un Ozolnieku novadu pašvaldības saņēma augstākos novērtējumus nacionālas nozīmes, reģionālas nozīmes un novadu nozīmes attīstības centru grupā.

E-indekss mēra iestāžu e-pārvaldes iespēju pielietošanu, kā arī sniegto e-pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šo vērtējumu jau piekto gadu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Jaunie zinātnieki un enerģētikas eksperti bija ikgadējā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS “Latvenergo” Gada balvas enerģētikā pasniegšanas pasākuma uzmanības lokā. Izceļot Latvijas jaunākās zinātnieku paaudzes darbu, tika apbalvoti izcilāko studiju darbu un pētījumu autori, kā arī godināti cilvēki, bez kuriem Latvijas mūsdienu enerģētikas attīstība nav iedomājama. Pasākuma laikā norisinājās arī debates par atjaunojamās enerģijas iespējam, piedaloties pieredzējušiem zinātniekiem un RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēniem.

Šodien, pasniedzot gada balvas vienā no vadošajām nozarēm Latvijā – enerģētikā, atzinības saņēma virkne jauno zinātnieku par praktiskiem darbiem, kas veicinās nozares attīstību nākotnē. Savukārt, atskatoties uz ieguldīto darbu, LZA un AS “Latvenergo” Gada balvas enerģētikā saņēma Harijs Jaunzems un Dr.habil.sc.ing. Ivars Veidenbergs.
Galveno – profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā 2019. gadā saņēma Dr.habil.sc.ing. Dagnija Blumberga par darbu kopu “Atjaunojamo energoresursu izaicinājumi”.

“Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem ir klimata pārmaiņu mazināšana, līdz ar to aizvien noteicošāka loma ir tīrajai enerģētikai – tādai, kas izmanto atjaunīgos resursus, līdz minimumam samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Aizvien straujāk un plašāk mūsu ikdienā ienāk tehnoloģiju izmantošana, visā Baltijā mūsu klienti paši kļūst par zaļas enerģijas ražotājiem, satiksmē aizvien uzstājīgāk savu vietu iekaro. Kopumā jauno tehnoloģiju iespējas šobrīd pasaulē iniciē veselu virkni nozīmīgu globālu procesu, kas mums ir jāizprot un jākļūst par līderiem to izmantošanā,” saka AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Gada balvas enerģētikā pasniegšanas pasākumā norisinājās pieredzējušu zinātnieku un erudītu jauniešu debates par nākotnes enerģiju: elektromobilitātes attīstību Latvijā tuvākajos 5 gados un alternatīvās enerģijas izmantošanas potenciālu. Lai gan pāreja uz e-mobilitāti un alternatīvās enerģijas izmantošanu Latvijā sastopas ar vairākiem izaicinājumiem, eksperti ir pārliecināti, ka jau šobrīd vismaz Rīgā ir esošajai situācijai atbilstoša uzlādes vietu pieejamība, un tuvāko gadu laikā prognozējama būtiska jomas attīstība. Debašu laikā izskanēja ideja, ka Latvijā visām valsts iestādēm vajadzētu pāriet uz elektrotransportlīdzekļu izmantošanu. Jo lielāks būs elektrotransportlīdzekļu īpatsvars Rīgā, jo labāka būs gaisa kvalitāte galvaspilsētā.

Balvas pasniegšanā klātesošie enerģētikas eksperti un jaunie entuziasti pauda atbalstu e-mobilitātei un alternatīvās enerģijas izmantošanai.

Savukārt Ā. Žīgurs uzsvēra Latvijas pētnieku augsto līmeni: „Enerģētikā Latvijā ir attīstījusies kopsolī ar pasauli – gan pirms 100, gan 80 gadiem, gan mūsdienās. Šodienas pētnieki ir personības, kam enerģētikā vēl būs daudz darba, jo tieši vakar Eiropas Savienība paziņoja par t.s. green deal jeb zaļo vienošanos, kas paredz plašu alternatīvās enerģētikas izmantošanu. Tā visaptverošai realizācijai ar mūsdienu tehnoloģijām būs par maz, tādēļ gaidām jauno zinātnieku ieguldījumu.“