No 1. jūlija stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā

0

No šodienas, 1. jūlija, stājas spēkā virkne izmaiņu nodokļu jomā Latvijā, kuras Saeima pieņēma pērnā gada nogalē. Izmaiņas skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus.

Izmaiņas darba devējiem

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā – 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

No 2021. gada 1. jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kas izvēlējušies mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākumi no saimnieciskās darbības turpmāk šajā gadā vairs nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas par pašnodarbināto (MUN īpašnieku) netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem

No 2021. gada 1. jūlija mikrouzņēmumu darbinieki, kuri bija pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim (un kuri nav uzņēmuma īpašnieki), var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darba vietā un ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī no 2022. gada iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem jeb pašnodarbinātajiem

Ar 2021. gada 1. jūliju pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 % apmērā (līdzšinējo 5% vietā).

Pašnodarbinātā VSAOI veikšana saglabājas iepriekšējā kārtībā:

• ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), tad jāveic 31,07 % vismaz no 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta), un 10 % no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta).

• ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī – 10 % no faktiskajiem ienākumiem.

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas autoratlīdzības saņēmējiem

No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autori var turpināt izmantot autoratlīdzību nodokļu nomaksas režīmu, nereģistrējot saimniecisko darbību, tomēr jāņem vērā vairākas būtiskas izmaiņas. Ir mainītas nodokļa likmes – autoratlīdzības izmaksātājs ietur nodokli izmaksas vietā autoratlīdzību ienākumam:

  • līdz 25 000 eiro – 25 %
  • kas pārsniedz 25 000 eiro – 40 %.
  • Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus.

Šī jaunā maksāšanas kārtība neattiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Saņemot autoratlīdzību no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās.

No 2021. gada 1. jūlija tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākumi ir mazāki 1500 eiro ceturksnī, ir jāveic minimālās obligātās iemaksas.

Tomēr, ja autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saņemtās autoratlīdzības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš var iesniegt VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz kā brīvas formas paziņojums EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem

Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās. Savukārt tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim izmaksātajām autoratlīdzībām piemēros jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas un deklarēšanas kārtību.

Izmaiņas akcīzes nodokļa maksātājiem

Galvenās izmaiņas akcīzes jomā skar tos komersantus, kuri veic vai plāno veikt darbības ar karsējamo tabaku, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņiem u.c.).

No 2021. gada 1. jūlija ar akcīzes nodokļa markām būs jāmarķē elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, to sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kā arī karsējamā tabaka.

Personai, kas 2021. gada 1. jūlijā veic darbības ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem un karsējamo tabaku, jāinventarizē pēc stāvokļa 2021. gada 1. jūlijā tai piederošos elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, to sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām un par kuriem akcīzes nodoklis ir samaksāts līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nodoti patēriņam Latvijā līdz 2021. gada 30. jūnijam un kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, atļauts realizēt līdz 2021. gada 31. decembrim.

Jūnijā uzņēmēju noskaņojums stabilizējies

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada jūnijā nedaudz uzlabojušies pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, taču būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinājies un joprojām ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā noskaņojums turpina uzlaboties

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 8,5. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs pieaudzis par 0,9 procentpunktiem. Jau otro mēnesi pēc kārtas konfidences rādītājs ir pozitīvs gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums ir pozitīvs arī automobiļu pārdošanā. Visās nosauktajās nozarēs, salīdzinot ar maiju, konfidence ir pieaugusi. Visoptimistiskākie, tāpat kā tas bija aprīlī un maijā, ir degvielas mazumtirgotāji (36,2). Vislielākais konfidences pieaugums, salīdzinot ar maiju, bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – par 8,9 procentpunktiem.

Kopš februāra ik mēnesi pieaug aptaujāto mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Jūnijā tādu bija 21 %. Uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam mazumtirdzniecības nozarē, turpina pieaugt tādu ierobežojošo faktoru nozīmīgums, kā darbaspēka trūkums (11 %) un konkurence savā tirdzniecības sektorā (39 %), bet samazinās nepietiekama pieprasījuma ierobežojošā ietekme (18 %). Maijā 39 % aptaujāto mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, taču pirms mēneša tādu bija 44%.

Lielākajā daļā pakalpojumu nozaru noskaņojums uzlabojas

Pakalpojumu sektorā 2021. gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija 6,4. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs pieaudzis par 1,7 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies lielākajā daļā pakalpojumu nozaru, lai arī apmēram trešdaļā apakšnozaru tas joprojām ir negatīvs. Ēdināšanas nozarē pirmo reizi kopš 2020.gada septembra konfidence sasniegusi pozitīvu vērtību (16,2). Visstraujāk noskaņojums jūnijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojies ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē, kur konfidences rādītājs pieaudzis par 43,4 procentpunktiem. Pieaugot uzņēmēju optimismam mazumtirdzniecībā, par 17,0 procentpunktiem samazinājusies konfidence pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē. Vispesimistiskākais noskaņojums jūnijā bija ūdens transporta pakalpojumu sniedzējiem (- 7,8).

32 % pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 28 % respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 27 % un14 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu. Šie rādītāji, salīdzinot ar maiju, nav būtiski mainījušies.

Būvniecībā konfidences rādītājs nedaudz pasliktinās

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija – 13,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 3 procentpunktiem. Konfidences rādītāja samazinājumu jūnijā ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvāka prognoze gaidāmās nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos, kā arī pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā, bet pieauga specializētajos būvdarbos.

Jūnijā būvniecības nozari visvairāk ietekmēja nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru norādījuši 32 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija darbaspēka trūkums, ko atzīmējuši 18 % respondentu. Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 8 % uzņēmumu. Salīdzinot ar šī gada maiju, 2,7 reizes pieaudzis to respondentu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu (10 % apsekoto uzņēmēju), savukārt par 9 % samazinājies respondentu skaits, kuru saimniecisko darbību ierobežojuši slikti laika apstākļi (11 % uzņēmumu). Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši materiālu vai iekārtu trūkumu (pieaugums 3,1 reizi), sliktus laikapstākļus un darbaspēka trūkumu (attiecīgi par 5 % un 3 %). 28 % apsekoto uzņēmumu šī gada jūnijā neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs joprojām stabils

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā bija 3,9 (salīdzinājumā ar maiju, pieaugums par 0,5 procentpunktiem), ko ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes sava uzņēmuma gaidāmās ražošanas aktivitātei nākamajos trīs mēnešos. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas. Savukārt samazinājums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, elektrisko iekārtu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Salīdzinot ar maiju, uzlabojies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada maiju, nedaudz samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 27 % un 20 % respondentu), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu (23 % apsekoto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi jūnijā norādījuši 12 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (attiecīgi pieaugums 3,3 un 2,6 reizes). 30 % apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 105,63, kas ir par 1,4 punktiem vairāk nekā maijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

62 % iedzīvotāju strādātu ilgāk uzņēmumā, ja saņemtu darba devēja pensiju iemaksas

0

39 % Latvijas iedzīvotāju nezina par to, ka darba devējs var veikt darbiniekiem iemaksas pensijas 3. līmenī, liecina Luminor veiktā aptauja Baltijas valstīs. Uzņēmumu iemaksas darbinieku pensijas 3. līmenī dod iespēju darba devējiem veicināt darbinieku lojalitāti ilgtermiņā, kā arī tādejādi apliecināt, ka viņiem rūp to nākotne.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji ir zinošāki par darba devēju iespējām veikt iemaksas savu darbinieku 3. pensiju līmenī nekā kaimiņvalstīs. Latvijā 39 % iedzīvotāju nav informēti par šādu iniciatīvu, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 45 % un 53 %. Vienlaikus iezīmējas tendence, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir mazāk to iedzīvotāju, kuri ir gan dzirdējuši par šādu uzkrājumu programmu, gan zina, ka tāda darbojas arī Latvijā.

“Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ir dzirdējuši, ka uzņēmumi var veikt iemaksas savu darbinieku pensiju 3. līmenī, vienlaikus gandrīz katrs desmitais strādājošais nezina, ka Latvijā šāda iespēja ir pieejama. Šāda pieredze ir izplatīta Rietumeiropā, un uzkrājums pensijai ar darba devēja starpniecību ir ierasta prakse. Ieguldījums darbinieku pensiju uzkrājumā sniedz iespēju uzņēmumiem ne tikai būt sociāli atbildīgākiem, rūpēties par saviem darbiniekiem un to labklājību nākotnē, bet arī piesaistīt un noturēt nepieciešamos talantus. Interesanti, ka pandēmijas laikā, kad vairāku uzņēmumu peļņa ir samazinājusies, uzņēmumu interese par iemaksām darbinieku pensiju 3. līmenī pieauga. Pēc FKTK datiem, 2020. gada laikā darba devēja iemaksas ir palielinājušās par 22 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Arī Luminor ir to uzņēmumu vidū Latvijā, kas kā vienu no darbinieku labumiem, piedāvā darba devēja iemaksas pensiju 3.līmenī,” saka Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja.

Visās Baltijas valstīs iedzīvotāji uzskata, ka galvenokārt darba devēju iemaksas pensijas 3. līmenī palīdz gādāt par to nākotni un mudina darbiniekus ilgāk strādāt vienā uzņēmumā. Papildu tam piektdaļa jeb 20 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darba devēja iemaksas pensijas fondā liecina par uzņēmuma finansiālajām iespējam. Vēl 16 % aptaujāto Latvijā norāda, ka darba devēja iemaksas pensijas 3. līmenī liek vairāk aizdomāties par savu nākotni, bet tikpat liela daļa akcentē arī iespēju iegūt nodokļu atvieglojumus.

Visbiežāk (62 %) Latvijas iedzīvotāji atzīmējuši, ka darba devēja iemaksas pensijas fondos var kalpot kā motivācija uzņēmumā strādāt ilgāk, ko biežāk norāda aptaujātie ar augstākiem ienākumiem. Toties 58 % uzskata, ka darba devēja pensiju programma var kalpot kā papildu pamudinājums darbiniekiem, kuri sasnieguši pusmūža vecumu. Vairāk nekā puse (52 %) Latvijas iedzīvotāju atzīst – darba devēja iemaksas darbinieku pensijas 3. līmenī kopumā rada pievienoto vērtību uzņēmumam.

Uzņēmēji Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu

0

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem. Tāpat tiek atgādināts, ka sistēmas izstrādes gaitā netika ņemti vērā racionāli un kvalitatīvas sistēmas izveidei nozīmīgi uzņēmēju argumenti, kas būtu devuši iespēju izvairīties no virknes sistēmā konstatējamo brāķu.

Vēstules parakstītāji uzskata, ka minimālo VSAOI sistēma ir izstrādāta nepilnīgi un tās ieviešana ar 2021. gada 1. jūliju tautsaimniecībai nesīs ievērojamus negatīvos efektus, kurus neatsvērs sagaidāmie sistēmas ieguvumi.

Maijā pozitīvs uzņēmēju noskaņojums mazumtirdzniecībā, rūpniecībā un pakalpojumos

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada maijā uzlabojušies visās nozarēs. Uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, taču būvniecībā noskaņojums joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidence turpina pieaugt

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 7,6. Salīdzinot ar aprīli, šis rādītājs pieaudzis par 6,2 procentpunktiem. Konfidences rādītājs maijā ir pozitīvs gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums būtiski uzlabojies un ir pozitīvs arī automobiļu pārdošanā, kur vēl pirms mēneša tas bija negatīvs. Visoptimistiskākie, tāpat kā tas bija aprīlī, ir degvielas mazumtirgotāji (29,0). Ievērojami mazākas, tomēr pozitīvas konfidences vērtības bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (6,2) un automobiļu daļu tirdzniecībā, apkopē un remontā (5,1).

Kopš februāra ik mēnesi pieaug aptaujāto mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Maijā tādu bija 17 %. Uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam mazumtirdzniecības nozarē, pieaug tādu ierobežojošo faktoru nozīmīgums kā darbaspēka trūkums (8 %) un konkurence savā tirdzniecības sektorā (37%), bet samazinās nepietiekama pieprasījuma ierobežojošā ietekme, kas gan joprojām ir ļoti augsta (21%). Maijā 44 % aptaujāto mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, taču pirms mēneša tādu bija 52 %.

Pakalpojumu sektorā kopumā noskaņojums pozitīvs, bet apakšnozarēs rādītāji būtiski atšķiras
Pakalpojumu sektorā maijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija 4,7. Pēdējo reizi pakalpojumu nozarē uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs (2,2) pirms Covid-19 pandēmijas sākuma pērn februārī. Salīdzinot ar aprīli, šis rādītājs pieaudzis par 8,5 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, lai arī apmēram pusē apakšnozaru tas joprojām ir negatīvs. Izmitināšanas nozarē pirmo reizi kopš 2019. gada septembra konfidence sasniegusi pozitīvu vērtību (5,6). Arī ēdināšanas pakalpojumos maijā noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, būtiski uzlabojies (par 29,6 procentpunktiem), bet pagaidām vēl ir negatīvs (-1,1). Kopumā visoptimistiskākie maijā ir bijuši pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (28,5), bet vispesimistiskākais noskaņojums bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras nozarē (- 28,4).

30 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 31 % respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 29 % un13 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu. Šie rādītāji, salīdzinot ar aprīli, nav būtiski mainījušies.

Būvniecībā konfidences rādītājs joprojām negatīvs

Konfidences rādītājs būvniecībā maijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -10,5 %, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 3,2 procentpunktiem. Konfidences rādītāja pieaugumu maijā ietekmēja uzņēmumu vadītāju pozitīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Maijā būvniecības nozari visvairāk ietekmēja nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 36 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija slikti laika apstākļi, ko norādījuši 20 % respondentu. Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 10 % uzņēmumu. Salīdzinot ar šī gada aprīli, pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošos faktorus atzīmējuši darbaspēka trūkumu un finansiālās grūtības (attiecīgi 16 % un 12 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši laika apstākļu ietekmi un darbaspēka trūkumu (attiecīgi pieaugums 1,8 un 2,3 reizes). 23 % apsekoto uzņēmumu šī gada maijā neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs saglabājas pozitīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs maijā sasniedza 3,4 (pieaugums par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar aprīli). To ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes sava uzņēmuma gaidāmās ražošanas aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā poligrāfija un ierakstu reproducēšana, mēbeļu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājuma ražošana, apģērbu ražošana un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Savukārt samazinājums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, dzērienu ražošanā un metālu ražošanā. Salīdzinot ar aprīli, nedaudz uzlabojies arī uzņēmēju noskaņojums par nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada aprīli, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (28 % respondentu), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (abus faktorus norādījuši 21 % apsekoto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi maijā norādījuši 13% respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (abu faktoru īpatsvara pieaugums 2,6 reizes). 30 % apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada maijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 104,23, kas ir par 2,5 punktiem vairāk nekā aprīlī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Nevakcinētie pakalpojumu sniedzēji arī par jūniju varēs pieteikties dīkstāves atbalstam

0

Šā gada 1. jūnijā darbu klātienē var atsākt virkne pakalpojumu sniedzēju, ja tie ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19. Neskatoties uz to, ka Covid-19 vakcinētiem vai pārslimojušiem pakalpojumu sniedzējiem pakāpeniski tiek atcelti darbības ierobežojumi, informējam, ka dīkstāves atbalstu par jūniju varēs saņemt tie pakalpojumu sniedzēji, kuri joprojām būs dīkstāvē, jo vēl nav vakcinēti un līdz ar to šobrīd vēl nevar atsākt pakalpojumu sniegšanu.

Kā zināms, valdība pagājušajā nedēļā lēma, ka, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19, no š.g. 1. jūnija tas drīkst individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomas un fotopakalpojumus, kā arī citus saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Pakalpojuma sniegšanās telpā var atrasties tikai pakalpojuma sniedzējs un viens klients (sporta inventāra nomas, pirts, saunas un fotopakalpojumu gadījumā viens pakalpojumu sniedzējs un viena mājsaimniecība). Šajā gadījumā klientiem nav jābūt vakcinētiem.

Savukārt, atbilstoši 2020. gada 24. novembra MK noteikumiem Nr.709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” atbalstu par dīkstāvi var saņemt darba devēja darbinieki, ja tie netiek nodarbināti, kā arī pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji par laikposmu no 2020. gada 9 novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalsta saņemšanai par šā gada jūniju varēs pateikties Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā no š.g. 1. – 15. jūlijam.

Atgādinām, piesakoties atbalsta saņemšanai, iesniedzējam ir jāiesniedz gan informācija par ieņēmumu samazinājumu, gan pamatojums tā saistībai ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Pamatojums var būt, piemēram, telpu platības nepietiekamība vai neatbilstība, lai nodrošinātu epidemioloģiskās drošības prasības, persona nav vakcinēta, lai sniegtu pakalpojumus, utt.

Atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības:

par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 % un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem,
vai

par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 % un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Tāpat atgādinām, ka līdz š.g. 30. jūnijam komersanti var pieteikties arī algas subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, grantam apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī grantam ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Vienlaikus turpinās vairākas citas atbalsta programmas komersantiem, par kurām informācija pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Svarīga informācija par darbu vasaras brīvlaikā skolēniem un viņu vecākiem

0

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.

Nodokļu atvieglojumi vecākiem

Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī.

Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Nodokļu samaksas nosacījumi

Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam:

  • vispārējais nodokļu maksāšanas režīms;
  • darba devējs ir lauksaimnieks.

Ja skolēns strādā pie darba devēja (arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, tad darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 % ( vai 23 %, ja nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa vai tā ir iesniegta, bet tajā nav atzīmēta darba vieta, vai skolēns algas grāmatiņā ir atzīmējis, lai piemēro 23%) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09 %.

Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem. Citos gadījumos 10,50 % darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59 % sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.

Algas nodokļa grāmatiņa

Skolēni, kuri strādās vasaras mēnešos, var izvēlēties – iesniegt vai neiesniegt algas nodokļa grāmatiņu.

Ja algas nodokļa grāmatiņa netiek iesniegta, tad ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no pirmā centa. Taču pēc tam, nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.

Savukārt, ja algas grāmatiņu iesniedz un tajā atzīmē darba vietu, ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā un arī VID prognozētais neapliekamais minimums.

Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 500 eiro un ir piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 150 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 388 eiro.

Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta un saņemamā atlīdzība ir 500 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 343 eiro.

Ja skolēns izvēlas iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, tad tajā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., jāatzīmē attiecīgais darba devējs, pie kura bērns strādās).

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un visas darbības, kas tajā veicamas, notiek elektroniski.

Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos (augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā), skolēna ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15 %, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.

Strādājot lauku darbus ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un saņemot ienākumu līdz 3000 eiro, algas nodokļu grāmatiņu iesniegt nav nepieciešams.

Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 500 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 425 eiro.

Plašāka informācija par elektroniskajām algas nodokļa grāmatiņām pieejama VID mājaslapas sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa”, bet par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli – metodiskajā materiālā “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.

Jaunieši, kuri iecerējuši vasaras mēnešos strādāt, noderīgu informāciju atradīs arī Valsts nodarbinātības aģentūras, Valsts darba inspekcijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļa vietnē.

Mazajiem uzņēmējiem vienkāršos nodokļa nomaksas risinājumu

0

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts. Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Nodokļu maksātājam, kurš izmantos SDI kontu un nodrošinās visu saimnieciskās darbības ieņēmumu ieskaitīšanu vai iemaksāšanu SDI kontā, nodoklis noteiktā apmērā no SDI konta apgrozījuma tiks aprēķināts, ieturēts un ieskaitīts valsts budžetā automātiski bez nodokļu maksātāja iesaistes – to paveiks VID sadarbībā ar kredītiestādēm. Turklāt nodokļu maksātājs, kas izmantos minēto risinājumu, tiks atbrīvots arī no nodokļu un informatīvo deklarāciju sagatavošanas un sniegšanas.

Nodokļu maksātājam būs jāatver SDI konts tajā kredītiestādē, kas šādu pakalpojumu piedāvās, un informācija par SDI konta izmantošanas sākšanu būs jāsaskaņo ar VID.

Nodokļa maksātājs vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu ir tiesīgs sākt izmantot līdz ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas dienu, ja tā īpašnieks izvēlas būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, vai mikrouzņēmums līdz šim bijis uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, bet izvēlas mainīt piemērojamo nodokļa režīmu uz mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ar nākamo taksācijas periodu.

Savukārt jau esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pēc iesnieguma par vienkāršotā nodokļu samaksas risinājuma izmantošanu varēs sākt to piemērot ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu.

Līdzko konta izmantošana tiks saskaņota, nodokļu maksātājam būs jānodrošina saimnieciskās darbības ieņēmumu ieskaitīšana vai iemaksāšana SDI kontā. Savukārt tālākās darbības saistībā ar nodokļa nomaksu paveiks VID sadarbībā ar kredītiestādēm.

Nodokļu maksātājam, kas izmantos SDI konta risinājumu, nodokļa ieturēšana un nomaksa tiks veikta operatīvi – nodoklis tiks aprēķināts un ieturēts no katra SDI kontā ienākošā maksājuma, un ieņēmumi, kas paliks SDI kontā pēc nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, būs brīvi pieejami nodokļu maksātājam.

Turklāt SDI konta risinājumu ir plānots veidot tā, ka nodokļu maksātājam, kas to izmanto un kas ievēros tā izmantošanas nosacījumus, nevar veidoties nodokļu parādi. Tāpat arī tam nebūs jāplāno nodokļa nomaksa – jāatliek nauda nodokļa nomaksai vēlākā periodā, kā tas ir citos nodokļu nomaksas gadījumos.

Aprīlī uzņēmēju noskaņojums rūpniecībā un mazumtirdzniecībā pozitīvs, būvniecībā un pakalpojumu sektorā joprojām negatīvs

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada aprīlī pakāpušies virs nulles mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, kā arī uzlabojušies pakalpojumu sektorā un būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā noskaņojums pēc pusgada atkal pozitīvs

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 1,4. Pēdējo reizi pozitīva vērtība (2,2) bija 2020. gada oktobrī. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,2 procentpunktiem. To ietekmēja daudz pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo uzņēmuma darbības aktivitāti nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs palielinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies arī automobiļu pārdošanā, auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Lielākajā daļā minēto nozaru konfidence pēc daudzu mēnešu pārtraukuma sasniegusi pozitīvas vērtības, visoptimistiskākie ir degvielas mazumtirgotāji (21,6). Negatīvi konfidences rādītāji joprojām saglabājas nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (-6,9) un automobiļu pārdošanā (-10,2).

52 % aptaujāto mazumtirgotāju martā atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo COVID-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar martu, samazinājies par diviem procentpunktiem. Mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (36 %) un nepietiekams pieprasījums (24 %). Aprīlī, salīdzinot ar martu, ir nedaudz pieaudzis to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 14 %.

Būtiski uzlabojies noskaņojums līdz šim pesimistiskākajās pakalpojumu nozarēs

Pakalpojumu sektorā 2021. gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -3,8. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,9 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, lai arī lielākajā daļā tas joprojām ir negatīvs. Būtisks uzlabojums arī vairākās pakalpojumu nozarēs, kurās COVID-19 ietekmē tas ilgstoši bija īpaši zems: ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē par 50,5 procentpunktiem, izmitināšanā par 34,8 procentpunktiem, bet ēdināšanā un gaisa transportā attiecīgi par 26,4 un 27,8 procentpunktiem.

29 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 32 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 29 % un 15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Būvniecībā konfidences rādītājs joprojām viszemākais starp visām jomām

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis tikai par 7,4 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos un pozitīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Aprīlī būvniecības nozari visvairāk ietekmējis nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 37 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija slikti laika apstākļi, ko norādījuši 33 % respondentu. COVID-19 negatīvo ietekmi norādījuši 13 % uzņēmumu. Aprīlī nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošos faktorus atzīmējuši darbaspēka trūkumu un finansiālās grūtības (abus faktorus norādījuši 11 % būvniecības uzņēmumu). 15 % respondentu aprīlī neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma sasniedzis pozitīvu vērtību

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs aprīlī sasniedza 3,0 (pieaugums par 8,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar martu), un tas ir pozitīvs pirmo reizi kopš 2020. gada februāra. To ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un ievērojami optimistiskākas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, pārtikas produktu ražošana, apģērbu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājuma ražošanā. Savukārt samazinājums bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, būtiski uzlabojies uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020. gada aprīli, par 37,7 procentpunktiem palielinājies (sasniedzot 6,9 procentpunktus) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, būtiski uzlabojies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm). Uzlabojies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (sasniedzot pozitīvas vērtības vietējā tirgū un ārējā tirgū ES valstīs) un uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada martu, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (32 % respondentu), bet pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 19 % un 17 % aptaujāto uzņēmumu). COVID-19 ietekmi aprīlī norādījuši 16 % respondentu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (26 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, par 8 % samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, bet ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (attiecīgi pieaugums 2 un 2,4 reizes).

Augstākā izglītība paver labākas iespējas darba tirgū

0

2019. gada nogalē 82,8 % no 2017. gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem (divus gadus pēc izglītības iegūšanas) bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 3,7 % absolventu, bet ekonomiski neaktīvi – 6,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Savukārt no 2018. gada absolventiem gadu pēc studiju beigšanas bija nodarbināti pat vairāk – 85,9 % absolventu.

“Datos balstīta analīze ir lēmumu pieņemšanas pamats, tāpēc CSP jau otro gadu ir sagatavojusi datus par augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti. Ir veikts būtisks darbs, apvienojot informāciju no dažādiem reģistriem, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras, kas tālāk nodota analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Nodarbinātības līmenis sievietēm bija augstāks nekā vīriešiem

Divus gadus pēc izglītības iegūšanas 82,8 % 2017. gada absolventes bija nodarbinātas – 83,3 % sievietes absolventi un 82,1 %, vīrieši absolventi . Taču vīrieši biežāk nekā sievietes pēc turpināja studijas – 18,0 % vīriešu un 15,5 % sieviešu pēc augstākās izglītības iegūšanas turpināja studēt.

Lielākā daļa absolventu kļūst par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem vai speciālistiem

Lielākā daļa (79,9 % 2017. gada absolventu un 78,2 % 2018. gada absolventu) ir nodarbināti trīs augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji (1. pamatgrupa), vecākie speciālisti (2. pamatgrupa) un speciālisti (3. pamatgrupa). Ja salīdzina 2017. gada absolventu nodarbinātību gadu un divus gadus pēc absolvēšanas, tad jāsecina, ka pieaudzis vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.

Jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāki ienākumi

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, bruto ienākumi ir būtiski auguši visu līmeņu absolventiem. 2019. gada vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2017. gada koledžas studiju absolventiem bija 15 tūkst. eiro (par 2 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā), bakalaura studiju absolventiem – 16 tūkst. eiro (par 3 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā). Būtiski augstāki ir maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi – attiecīgi 23 un 31 tūkst. eiro (19 un 30 tūkst. eiro 2018. gadā).

Lai izvērtētu augstākās izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju beigšanas, CSP jau pagājušajā gada sākumā pirmo reizi sagatavoja 2017. gada augstskolu absolventu datu analīzi par to ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību gadu pēc studiju beigšanas. 2020. gada beigās sagatavoti dati par 2017. gada absolventiem jau otro reizi – divus gadus pēc absolvēšanas – un pirmo reizi par 2018. gada absolventiem. Sagatavoti dati par Latvijas augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti 2019. gada beigās, kā arī ienākumiem 2019. gadā.