FKTK: Piecu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir mazliet paaugstinājusies

0

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiskojusi trešo mērījumu “Finanšu pratības indekss”, kas rāda, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu jautājumiem piecu gadu laikā ir mazliet paaugstinājies. Tā vērtība šogad sasniegusi 21.7 punktus no 99 iespējamiem. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu, ka 2019. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, iedzīvotāji kļuvuši apmierinātāki ar savu finanšu situāciju, vairāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, turpina veidot uzkrājumus (+2 procentpunkti) un mērķtiecīgāk meklē un vērtē informāciju par finanšu produktiem, kā arī seko līdzi nodokļu politikas izmaiņām (+5 procentpunkti).

Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju “Finanšu pratības indeksu” 2014. gadā, kad tika veikts pirmais pētījums, tas bija 20.6 punkti no iespējamiem 99. Piecu gadu laikā šis indekss pieaudzis par 1.1 punktu, kas ir labs rādītājs, bet reizē arī mudinājums, ka vēl joprojām ir, kur tiekties.

“Vērtējot trešā “Finanšu pratības indeksa” rezultātus, apzināmies, ka vēl joprojām Latvijas sabiedrībai finanšu pratības jomā ir, kur augt un pilnveidoties. Tendences rāda, ka vairāk jāstrādā tieši jauniešu izglītošanā par finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas jautājumiem,” uzsver FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile. “Otrs būtisks virziens, kam jāpievērš uzmanība, ir pensiju segments, kur ir vērojama izaugsme, bet kopējais rādītājs vēl joprojām ir ar mīnus zīmi. Tādēļ jāturpina izglītojošais un skaidrojošais darbs, lai vairotu izpratni, kāpēc jārēķinās ne tikai ar ienākumiem no valsts pensijas, bet jāveido arī savs privātās pensijas uzkrājums. Turklāt, domājot par savu nākotni, jāseko līdzi gan sava izvēlētā valsts fondēto pensiju ieguldījumu plāna (2. līmenis) gan privātā pensiju fonda pensiju plāna (3. līmenis) darbībai.” turpina S. Purgaile.

Augstāki rādītāji 2019. gadā, līdzīgi kā 2014. un 2015. gadā veiktajos pētījumos, ir privāto finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tematā. Taču kopumā finanšu plānošanas segmentā vērojams kritums (-0.7 punkti salīdzinājumā ar 2015. gada rādītājiem), kas varētu būt saistāms ar Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Iedzīvotāji norādījuši, ka plāno tēriņus dažreiz un pēc nepieciešamības (+5 procentpunkti) salīdzinājumā ar 2015. gadu), savukārt par 6 procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kas pastāvīgi plāno savas mājsaimniecības tēriņus. Aptaujas rezultāti rāda, ka pēdējo četru gadu laikā pieaugusi iedzīvotāju spēja segt neplānotus un lielus izdevumus, kas būtu vienādi ar viņu personīgajiem mēneša ienākumiem. Šis rādījums pieaudzis par 8 procentpunktiem (37% 2019. gadā, 29% 2015. gadā).

Saistībā ar uzkrājumiem, par 2 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kas šobrīd uzkrāj daļu no ienākumiem, savukārt to, kuri šobrīd neuzkrāj, lai gan ienākumi ir pietiekami, lai uzkrātu, palicis 2015. gada līmenī. 48% robežā saglabājies to respondentu skaits, kuri nav veidojuši uzkrājumus. Toties salīdzinājumā ar situāciju pirms četriem gadiem, par 15 procentpunktiem samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri, zaudējot ienākumus, varētu iztikt mazāk par mēnesi, bet par 7 procentpunktiem palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt vismaz trīs mēnešus.

Savukārt divos finanšu pratības tematos 2019. gadā, kur jau iepriekš Latvijas sabiedrības aptaujas rezultāti uzrādīja negatīvu vērtējumu: par kredītiem –0.3 punkti un par pensiju veidošanu –0.2 punkti, rezultāti uzlabojušies tieši pensiju segmentā, vairāk tuvinoties pozitīvai tendencei. Šo gadu laikā ir augusi iedzīvotāju pārliecība, ka viņi ir labi pastrādājuši pie sava pensiju plāna. Par 6 procentpunktiem pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri ir drīzāk pārliecināti, ka ienākumi pensijas periodā nodrošinās cerēto dzīves līmeni, turklāt par 4 procentpunktiem pieaudzis to skaits, kuri vairāk paļaujas uz privāto pensiju fondu pensiju plānu uzkrājumiem.

Pateicoties izglītojošiem pasākumiem un digitālo prasmju attīstībai, ko šo gadu laikā veicinājis ne tikai finanšu sektors, bet arī valsts pārvalde, par 7 procentpunktiem samazinājies to skaits, kuri neizmanto interneta banku. Taču vēl joprojām ir iespējas izglītot par tehnoloģiju sniegtajām iespējām, piemēram, bezkontakta maksājumu kartēm, ar maksājumiem saistītajām aplikācijām viedtālrunī un par zibmaksājumiem.

Lai īstenotu personīgo finanšu mērķi, par 14 procentpunktiem (57%) palielinājies to skaits, kas centīsies nopelnīt vairāk, savukārt par 12 procentpunktiem (31%) samazinājies to respondentu skaits, kuri, lai sasniegtu savu personīgo finanšu mērķi, taupīs vai mēģinās sakrāt.

Ne tik pozitīvs rādītājs ir par finanšu drošības jautājumiem, joprojām 6% no respondentiem glabā karšu PIN kodus kopā ar kartēm, bet par 6 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri savus pieejas datus finanšu pakalpojumiem internetā (paroles, PIN kodus u.c.) dod arī ģimenes locekļiem.

Arī Latvijai ir iespēja izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokli nacionālā līmenī

0

Esošo nodokļu noteikumu neatbilstība mūsdienu digitālajai ekonomikai un iespēja digitālos pakalpojumus sniegt attālināti rada konkurences kropļojumus, kā arī nelabvēlīgi ietekmē valstu nodokļu ieņēmumus. Lai risinātu problēmu, Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī – atzīts nule pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā salīdzinot ar 2018. gadu 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi (Airbnb, Booking.com, eBay, Etsy, Facebook, Google, Linkedin) būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei** – vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies.

„Internets ir pārveidojis uzņēmējdarbību un mediju vidi globālā līmenī. Jau 2014. gadā EK norādīja, ka digitālā ekonomika aug ātrāk nekā pārējās nozares. Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla – gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Ņemot vērā, ka reklāmas ieņēmumi ir būtisks mediju finansējuma avots, ko novirzīt vietējā satura veidošanai, KM ieskātā ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Pētījuma autoru ieskatā digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešana Latvijā būtu pamatota. Turklāt pētījuma veicēju ekspertīzē atzīts, ka, izstrādājot atbilstošu atbalsta programmas instrumentu, no līdzekļiem, kas iegūti digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumos, varētu atbalstīt arī Latvijas plašsaziņas līdzekļus, kuri veido Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgu saturu, bet kuru reklāmas tirgu vistiešākajā mērā ietekmē lielie digitālie uzņēmumi.

Pētījuma veicēji norāda, ka jauns digitālo pakalpojumu nodoklis būtu uzskatāms par apgrozījuma, nevis kapitāla pieauguma nodokli un līdz ar to tā ieviešana nebūtu pretrunā ar OECD nodokļu paraugkonvenciju.

Kā atzīst pētījuma veicēji, izlemjot par šī nodokļa likmi, lietderīgi būtu izmantot digitālo pakalpojumu nodokļa direktīvas projektā norādīto nodokļa likmi – 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem (citu ES dalībvalstu, kurās šis nodoklis ir ieviests, piemērotās nodokļa likmes svārstās 2% – 7% apmērā). Tādejādi digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumi Latvijā, piemēram, 2019. gadā varētu pārsniegt 3-4 miljonu eiro atzīmi.

Pētījuma veicēji atzinuši – valsts atbalsts plašsaziņas līdzekļiem var tik sniegts kā de minimis atbalsts (nepārsniedzot de minimis atbalsta regulā noteiktos robežlielumus) bez pienākuma saņemt Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu. Par lielāka apmēra atbalsta sniegšanu iepriekš jāpaziņo EK un jāsaņem tās apstiprinājums par iecerētā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. EK prakse liecina, ka, izstrādājot atbilstošu atbalsta programmas instrumentu, atbalsta sniegšana plašsaziņas līdzekļiem var būt iespējama.

Gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas.

Jau ziņots, ka KM pērn noteica, kādi soļi sperami Latvijas mediju politikas pilnveidē. KM ieskatā pārskatāms reklāmas tirgus regulējums, lai mediji – vietējā satura veidotāji – varētu vairot ieņēmumus no reklāmas izvietošanas, t.sk. meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus un uzsākt diskusijas par t.s. digitālo nodokli, stiprināmi sabiedriskie mediji un pabeidzama to iziešana no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā finansējuma apmēru, paredzams atbalsts drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei, palielināms finansējums sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos, izveidojama un nodrošināma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbība, izveidojama Mediju politikas konsultatīvā padome un nodrošināma pastāvīga tās iesaiste mediju politikas izstrādē, kā arī stiprināma KM Mediju politikas nodaļas kapacitāte.

Lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest t.s. digitālo nodokli, KM pērn pasūtīja padziļinātas juridiskas ekspertīzes veikšanu un atzinuma ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām sniegšanu, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū. Pētījumu izstrādājis Baltijas valstīs strādājošs zvērinātu advokātu birojs PRIMUS DERLING.

Mazie un vidējie uzņēmumi 2020. gadā strauju izaugsmi negaida

0

Lielākā daļa Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad prognozē līdzīgus pārdošanas apmērus, kā 2019. gadā. Tomēr Latvijas uzņēmēji ir nedaudz optimistiskāki, plānojot savas uzņēmējdarbības paplašināšanu – to šogad plāno īstenot 41% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, kamēr Lietuvā un Igaunijā vien 35% un 36%, noskaidrots Luminor veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 750 mazo un vidējo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Latvijā pārdošanas pieaugumu prognozē 31%, savukārt Igaunijā – 32% aptaujāto. Optimistiskāki ir Lietuvas uzņēmēji – pārdošanas pieaugumu paredz 38%. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka viņu nodrošinātie apjomi 2020. gadā saglabāsies stabili – tā norādījuši puse igauņu uzņēmēju, kā arī 41% latviešu un 42% lietuviešu uzņēmēju.

Luminor ekonomisti paredz, ka zemākā IKP izaugsme 2020. gadā gaidāma Latvijā – zemāka par 2%, Lietuvā – 2,6%, savukārt Igaunijas IKP izaugsme būs zemāka par 3%. “Ekonomisti norāda, ka ekonomiskās izaugsmes cikls ir sasniedzis savu augstāko punktu, un turpmākos gadus ekonomiskā izaugsme vājināsies, lai gan no recesijas, visticamāk, izdosies izvairīties. Acīmredzot to apzinās arī mazie uzņēmēji, ņemot vērā, ka daļa no tiem nākamā gada prognozēs norāda, ka jau ir pamanījuši izmaiņas pieprasījumā,” saka Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Uzņēmumi, kas paredz paplašināšanos 2020. gadā, lielākoties plāno palielināt preču un pakalpojumu eksportu, kā arī nodrošināt jaunu produktu ieviešanu tirgū. 15% no Latvijas un Lietuvas maziem un vidējiem uzņēmumiem šogad neplāno paplašināšanos, jo ir piedzīvojuši ievērojamu izaugsmi jau pērn, Igaunijā šādu iemeslu norādījuši vien 8% no uzņēmumiem. Savukārt katrs desmitais (11%) Baltijas valstu uzņēmums paplašināšanās plānus atlicis ar Brexit saistīto neskaidrību dēļ. Daļa uzņēmēju arī norāda, ka neplāno paplašināt savu uzņēmējdarbību, jo ir pamanījuši lēnāku patērētāju pieprasījuma līmeni, vai arī sagaida ekonomikas attīstības tempa palēninājumu.

Uzņēmumu noskaņojums ir drīzāk nogaidošs arī saistībā ar darbinieku skaita palielināšanu – lielākā daļa jeb 64% Baltijas valstīs aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka šogad neplāno palielināt darbinieku skaitu. Uzņēmēji arī saskaras ar problēmām kvalificēta darbaspēka piesaistīšanā – Latvijā un Lietuvā katrs desmitais uzņēmums būtu gatavs nekavējoties pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus, lai paplašinātu darbaspēka apjomu. Savukārt Igaunijā teju piektdaļa uzņēmēju (18%) būtu gatavi palielināt darbinieku skaitu kaut šodien, bet norāda, ka tirgū novērojams kvalificēta darbaspēka trūkums.

Luminor aptaujā sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju Norstat tika intervēti 750 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs — 250 katrā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Aptauja tika veikta 2019. gada oktobra beigās.

CSP starp līderiem e-indeksa novērtējumā 2019. gadā

0

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) e-indeksa uzvarētāju apbalvošanā saņēma atzinību par izcilu ieguldījumu Latvijas valsts pakalpojumu digitalizācijā un pieejamībā valsts iestāžu grupā. CSP sniegums novērtēts ar 72,5 punktiem no 100, tikai par 0,7 punktiem atpaliekot no visaugstākā novērtējuma ieguvēja Valsts zemes dienesta. Kopējais e-indekss 195 vērtēto iestāžu grupā bija 35,7.

“Esam ieguldījuši resursus gan datu pieejamības nodrošināšanā, gan datu analīzes rīkos eksports.csb.gov.lv, migracija.csb.gov.lv. Paldies organizatoriem par atzinību,” saņemot apbalvojumu, teica CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs.

2019. gadā kopējā e-indeksa mērījumā iekļauti pieci novērtējumi: atvērto datu pieejamība, klientu apkalpošana un atbalsts, e-pakalpojumu nodrošināšana, saziņa ar sabiedrību un iestādes iekšējie procesi un starpiestāžu sadarbība. CSP īpaši augstu novērtēta par tīmekļvietnes atbilstību WCAG standartam (piekļūstamība interneta saturam), saziņā ar sabiedrību un iestādes iekšējo procesu un starpiestāžu sadarbības rādītājos. Augsts novērtējums saņemts arī par tīmekļvietnes piemērotību mobilajām ierīcēm. CSP iestāžu vērtējumā izceļas arī ar regulāru tīmekļvietnes lietojamības testu veikšanu.

2018. gadā CSP e-indeksa novērtējums bija 63,7 punkti, 2017. gadā – 61.4 punkti. Trīs gadu griezumā CSP sniegums ir otrais labākais pēc Lauku atbalsta dienesta.

Apbalvojumus ministriju grupā saņēma Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija. Līderes valsts pārvaldes iestāžu grupā bija Valsts zemes dienests, CSP un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Pašvaldību sektorā Ventspils, Siguldas un Ozolnieku novadu pašvaldības saņēma augstākos novērtējumus nacionālas nozīmes, reģionālas nozīmes un novadu nozīmes attīstības centru grupā.

E-indekss mēra iestāžu e-pārvaldes iespēju pielietošanu, kā arī sniegto e-pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šo vērtējumu jau piekto gadu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Gada balva enerģētikā – satiekas paaudzes

0

Jaunie zinātnieki un enerģētikas eksperti bija ikgadējā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS “Latvenergo” Gada balvas enerģētikā pasniegšanas pasākuma uzmanības lokā. Izceļot Latvijas jaunākās zinātnieku paaudzes darbu, tika apbalvoti izcilāko studiju darbu un pētījumu autori, kā arī godināti cilvēki, bez kuriem Latvijas mūsdienu enerģētikas attīstība nav iedomājama. Pasākuma laikā norisinājās arī debates par atjaunojamās enerģijas iespējam, piedaloties pieredzējušiem zinātniekiem un RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēniem.

Šodien, pasniedzot gada balvas vienā no vadošajām nozarēm Latvijā – enerģētikā, atzinības saņēma virkne jauno zinātnieku par praktiskiem darbiem, kas veicinās nozares attīstību nākotnē. Savukārt, atskatoties uz ieguldīto darbu, LZA un AS “Latvenergo” Gada balvas enerģētikā saņēma Harijs Jaunzems un Dr.habil.sc.ing. Ivars Veidenbergs.
Galveno – profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā 2019. gadā saņēma Dr.habil.sc.ing. Dagnija Blumberga par darbu kopu “Atjaunojamo energoresursu izaicinājumi”.

“Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem ir klimata pārmaiņu mazināšana, līdz ar to aizvien noteicošāka loma ir tīrajai enerģētikai – tādai, kas izmanto atjaunīgos resursus, līdz minimumam samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Aizvien straujāk un plašāk mūsu ikdienā ienāk tehnoloģiju izmantošana, visā Baltijā mūsu klienti paši kļūst par zaļas enerģijas ražotājiem, satiksmē aizvien uzstājīgāk savu vietu iekaro. Kopumā jauno tehnoloģiju iespējas šobrīd pasaulē iniciē veselu virkni nozīmīgu globālu procesu, kas mums ir jāizprot un jākļūst par līderiem to izmantošanā,” saka AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Gada balvas enerģētikā pasniegšanas pasākumā norisinājās pieredzējušu zinātnieku un erudītu jauniešu debates par nākotnes enerģiju: elektromobilitātes attīstību Latvijā tuvākajos 5 gados un alternatīvās enerģijas izmantošanas potenciālu. Lai gan pāreja uz e-mobilitāti un alternatīvās enerģijas izmantošanu Latvijā sastopas ar vairākiem izaicinājumiem, eksperti ir pārliecināti, ka jau šobrīd vismaz Rīgā ir esošajai situācijai atbilstoša uzlādes vietu pieejamība, un tuvāko gadu laikā prognozējama būtiska jomas attīstība. Debašu laikā izskanēja ideja, ka Latvijā visām valsts iestādēm vajadzētu pāriet uz elektrotransportlīdzekļu izmantošanu. Jo lielāks būs elektrotransportlīdzekļu īpatsvars Rīgā, jo labāka būs gaisa kvalitāte galvaspilsētā.

Balvas pasniegšanā klātesošie enerģētikas eksperti un jaunie entuziasti pauda atbalstu e-mobilitātei un alternatīvās enerģijas izmantošanai.

Savukārt Ā. Žīgurs uzsvēra Latvijas pētnieku augsto līmeni: „Enerģētikā Latvijā ir attīstījusies kopsolī ar pasauli – gan pirms 100, gan 80 gadiem, gan mūsdienās. Šodienas pētnieki ir personības, kam enerģētikā vēl būs daudz darba, jo tieši vakar Eiropas Savienība paziņoja par t.s. green deal jeb zaļo vienošanos, kas paredz plašu alternatīvās enerģētikas izmantošanu. Tā visaptverošai realizācijai ar mūsdienu tehnoloģijām būs par maz, tādēļ gaidām jauno zinātnieku ieguldījumu.“

Nemiro: FKTK ir jāveicina mūsu uzņēmējiem draudzīgāki kreditēšanas apstākļi

0

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro šodien tikās ar jauno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Santu Purgaili, lai pārrunātu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas iespējas Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru norādītos problējautājumus kreditēšanā.

“Mums ir svarīga cieša sadarbība ar FKTK, lai spētu efektīvi un ātri risināt problēmsituācijas un samazināt šķēršļus, ar ko ikdienā saskaras Latvijas uzņēmēji. Pēdējā gada laikā uzņēmēji mani vairākkārt informējuši par grūtībām sadarboties ar banku sektoru Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, un to var vērtēt kā būtisku ierobežojošo faktoru Latvijas tautsaimniecības attīstībā,” pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sarunā ar S.Purgaili tika rasti vairāki kopsaucēji attiecībā uz turpmāko Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbību. Ekonomikas ministrs atzinīgi novērtē FKTK vadītājas definētās prioritātes un darbības virzienus. Tika panākta vienošanās kopīgi strādāt pie kredītu pieejamības veicināšanas uzņēmējiem, vadlīniju izveides attiecībā uz kreditēšanu, kā arī ārvalstu investīciju piesaistei atbilstošu nosacījumu veidošanu. Vairāki uzņēmēji gada laikā vērsuši ministra uzmanību uz vairākiem uzņēmumu bankas kontu slēgšanas gadījumiem, tādēļ tika apspriesti arī rīcības virzieni klientorientētākai banku sektora attieksmes veicināšanai pret uzņēmējiem.

RTU – viena no pasaules 100 zaļākajām universitātēm

0

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ierindojusies starp 100 zaļākajām pasaules augstskolām, zaļās politikas un ilgtspējas reitingā «GreenMetric» ieņemot 93.-95. vietu – kopvērtējumā iegūts vienāds punktu skaits ar divām Spānijas augstskolām. Tas ir ievērojams kāpums salīdzinot ar 2018. gadu, kad RTU reitingā bija novērtēta kā 128. zaļākā pasaules universitāte, turklāt RTU nemainīgi ir vienīgā Latvijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu. «GreenMetric» reitingā pasaules augstskolas sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi.

Augstskolu rīcības atbilstība zaļajiem principiem izvērtēta sešos kritērijos – kopējā infrastruktūra, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošas aktivitātes, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu efektīva izmantošana, transporta infrastruktūra un vides izglītība.

Salīdzinot ar pagājušo gadu RTU uzlabojusi sniegumu četros indikatoros – atkritumu apsaimniekošanā, ūdens resursu efektīvā izmantošanā, vides izglītībā un transporta infrastruktūrā. Nemainīgi augstu novērta RTU rīcība energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošu aktivitāšu jomā. Sešu kritēriju kopvērtējumā RTU sniegums ir vienāds ar divu Spānijas augstskolu – Žironas Universitātes un Navarras Universitātes rezultātiem, un visas trīs augstskolas ierindojas 93.-95. vietā.

Reitinga pirmajā vietā ierindojas Vāgeningenas Universitāte un pētniecības centrs Nīderlandē, otrajā – Oksfordas Universitāte Apvienotajā Karalistē, bet trešajā – ASV Kalifornijas Deivisa Universitāte. No Latvijas reitingā iekļautas arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Daugavpils Universitāte, ierindojoties attiecīgi 619. un 640. vietā. Pavisam šogad reitingā iekļautas 780 augstskolas no 85 valstīm. «GreenMetric» reitings izveidots 2010. gadā, tajā iekļauto augstskolu skaits katru gadu aug.

Mazinot cilvēka ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, RTU apņēmusies līdz 2023. gadam RTU studentu pilsētiņā ieviest konceptu «Zaļā Ķīpsala». Lai to izdarītu, RTU mērķtiecīgi strādā, uzlabojot infrastruktūru atbilstoši ilgtspējas principiem, mainot studentu un darbinieku paradumus, kā arī RTU zinātnieku radītos inovatīvos zaļos produktus un tehnoloģijas izmantojot Ķīpsalas studentu pilsētiņas infrastruktūrā.

8 soļi ceļā uz procesu automatizāciju/digitalizāciju

0

Digitālā transformācija un automatizācija mūsdienās ir aktuāla tēma – patiesībā tā tas ir bijis jau kopš moderno tehnoloģiju dzimšanas brīža. Bet, neraugoties uz pierādīto efektivitāti un spēju uzlabot biznesa procesus, daudzi uzņēmumi joprojām atturas modernizēt savu darbību. Tomēr, ja ir nolemts tieši šobrīd ielēkt digitalizācijas un automatizācijas vilcienā, ar ko sākt? Finanšu nozares asociācijas eksperti aicina visu digitalizācijas un automatizācijas risinājumu ieviešanas procesu uzņēmumā sadalīt 8 soļos.

1. Identificējiet pašreizējo situāciju

Domājot par automatizācijas un digitalizācijas ieviešanu uzņēmumā, vispirms ir jāsaprot, kurus procesus tajā varētu un vajadzētu uzlabot. Šis ir uzdevums, kas liek uzņēmuma struktūru izvērtēt pa departamentiem, nodaļām u. tml. Sastādiet sarakstu, kādas darbības veic katrs departaments, pievēršot uzmanību tādiem procesiem kā sadarbības uzsākšana ar klientiem, procesu vadība, rēķinu apstrāde, parādu piedziņa. Sadaliet šos procesus sīkākos soļos un aktivitātēs. Lai arī kādu metodi jūs izmantotu, jums jābūt pēc iespējas precīzākiem un procesi jāaplūko detalizēti, jo tieši šajā posmā jūs varēsiet identificēt tās jomas savā uzņēmumā, kuras varat automatizēt, tādējādi ietaupot laiku un citus resursus.

2. Nosakiet prioritārās jomas

Veicot analīzi, viennozīmīgi identificēsiet tās jomas, kuras var ātri uzlabot, kā arī izgaismosiet tos iekšējos procesus, kurus var iedalīt divās galvenajās kategorijās – darbībās un apstiprinājumos. Darbības var automatizēt, bet apstiprinājumus – digitalizēt.

Piemēram, kā notiek tradicionālā izdevumu pārvaldīšana? Parasti darbinieks atver elektronisku izdevumu lapu un ievada konkrētos datus, pārskata rēķinus, izdrukā tos, paraksta, nodod savam vadītājam, kas tos paraksta, tad tas viss tiek ieskenēts, atkal pārvērsts elektroniskā formātā un, visbeidzot, nosūtīts grāmatvedim uz apmaksu. Tas parāda, ka, pat veicot vienkāršus uzdevumus, ir daudz darbību, kuras varētu efektivizēt, tās automatizējot. Tiesa, ir arī daži posmi, kuros tas nav iespējams – dokumentu parakstīšana ir viens no tiem. Tomēr tos joprojām var digitalizēt.

Šī soļa patiesais mērķis ir novērtēt, kā un kur automatizācija/digitalizācija var uzlabot jūsu uzņēmuma darbību. Nosakot procesus, kuras var automatizēt vai digitalizēt, jūs varēsiet izveidot prioritāro uzdevumu sarakstu, kas jāveic, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

3. Novērtējiet tehnoloģijas

Pateicoties mūsdienu tehnoloģiju straujajai attīstībai un globalizācijai, visticamāk, jūs salīdzinoši viegli varēsiet atrast rīkus un lietojumprogrammas, kas atbilst jūsu uzņēmuma vajadzībām un var aizstāt līdzšinējās darbības. Veiksmīga risinājuma atrašana ilgtermiņā var nodrošināt lielāku uzņēmuma efektivitāti, uzlabot, piemēram, klientu apkalpošanas pieredzi, samazināt izmaksas un novērst kļūdu iespējamību.

Šajā posmā ir svarīgi atrast tehnoloģisko risinājumu, kas precīzi atbilst jūsu uzņēmuma vajadzībām. Nereti tas nozīmē apvienot vairākus pieejamos risinājumus vienā sistēmā, lai nodrošinātu maksimālu veiktspēju, kas sniegtu vēlamos rezultātus un uzlabotu konkurētspēju.

Skaidra nepieciešamību analīze uzņēmumā palīdzēs identificēt arī nepilnības iespējamos risinājumos un programmatūrās. Gadās, ka uzņēmumi iegādājas visaptverošas tehnoloģiju sistēmas, bet lielākā daļa no tām ikdienā netiek lietotas, jo neatbilst uzņēmuma ikdienas vajadzībām. Lai izvairītos no šādām situācijām, vislabāk ir rūpīgi novērtēt potenciālo pirkumu.

4. Izplānojiet ieceres īstenošanu

Kad esat izanalizējis uzņēmuma procesus, sagrupējis tos atbilstošās kategorijās, novērtējis un izkristalizējis jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, kā arī jums ir skaidrs, kādu tehnoloģisko risinājumu izvēlēties, jūsu uzņēmums ir nonācis digitālās transformācijas sākumpunktā. Tagad ir laiks pievērsties ieceres īstenošanai.

Lai ieceres īstenošanas laikā nenāktos piedzīvot aizķeršanos, ir būtiski izstrādāt skaidru laika un aktivitāšu plānu, kā arī precīzi sadalīt to īstenošanas posmos. Kopā ar konkrētā risinājuma pārdevēju/izstrādātāju, kā arī darbinieku komandām, kurus jauninājumi skars vistiešāk, izstrādājiet plānu. Ņemiet vērā arī tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu, jo nereti tieši izmaksas liedz veiksmīgi realizēt ieceri uzlabot procesus uzņēmumā. Ja šajā projekta īstenošanas fāzē top skaidrs, ka ar pašu rīcībā esošajiem līdzekļiem nepietiks, piesaistiet ārējo finanšu atbalstu – izmantojiet valsts garantijas, banku aizdevumus u. tml.

Ja domājat par vairākiem digitalizācijas/automatizācijas projektiem, ir svarīgi neiekrist pašiem savu ambīciju slazdā un vienlaikus neuzņemties pārāk daudzu ieceru īstenošanu. Tas prasa ne tikai lielus finanšu ieguldījumus, bet arī cilvēku un laika resursus, kā rezultātā bieži neviena no iecerēm netiek īstenota kvalitatīvi vai līdz galam. Tāpat arī šāda pieeja rada papildu stresu darbiniekiem. Vislabāk pārmaiņas ieviest pakāpeniski, dodot laiku personālam pierast pie jaunajiem darbarīkiem, formām un sistēmām.

5. Pārbaudiet risinājumu darbībā

Pirms ieviest tehnoloģiskos risinājumus savā uzņēmumā, testējiet tos. Izveidojiet pārdomātu testēšanas plānu un rūpīgi sekojiet tam. Tikai kārtīgi pārbaudot tehnoloģiskos jaunievedumus, digitālā transformācija uzņēmumā izdosies.

Ideālā gadījumā jauno risinājumu vai sistēmu pārbaudi veiciet reāllaika testa vidē. Tas sniegs iespēju redzēt atšķirības procesu norisē ar konkrēto risinājumu vēl pirms plaša mēroga ieviešanas uzņēmumā, kā arī palīdzēs savlaicīgi novērst iespējamās problēmas, ja tādas radīsies. Ja nav iespējas pārbaudīt jaunās tehnoloģijas vai sistēmas efektivitāti, svarīgi vienoties ar pārdevēju par izmēģinājuma periodu vēl pirms gala pasūtījuma vai līguma parakstīšanas.

Noteikti iesaistiet risinājuma testēšanas procesā arī darbiniekus – potenciālos tehnoloģijas lietotājus – un pārliecinieties, vai viņi ir apmierināti ar testa rezultātiem. Bez saistīto personu un lietotāju atbalsta jums var arī neizdoties veiksmīgi ieviest risinājumu dzīvē.

6. Ieviesiet risinājumu dzīvē

Kad tehnoloģija vai sistēma ir pārbaudīta un vēlamie rezultāti iegūti, ir pienācis laiks ieviest risinājumu jūsu uzņēmumā un sākt jaunu dzīvi ar to.

Neaizmirstiet sekot savam projekta plānam. Ir svarīgi dokumentēt un analizēt visas problēmas, ja tādas rodas, kā arī tehnoloģiju ieviešanas laikā un pēc tam kopā ar projekta komandu apspriest gūto “mācību”.

7. Novērtējiet panākumus

Pēc automatizācijas projekta īstenošanas ir svarīgi atskatīties uz to, kādi bija uzņēmuma mērķi, uzsākot pārmaiņas, lai pārliecinātos, vai tie ir sasniegti. Ja skaidri redzat īstenotās ieceres sniegto pievienoto vērtību biznesam, tas ir lieliski!

8. Sāciet no jauna

Digitālā transformācija ir nebeidzams cikls. Ļoti maz ticams, ka iepriekš ieviestās pārmaiņas ir nevainojamas un tās pēc kāda laika atkal nevarēs uzlabot. Ja vēlaties palielināt sava uzņēmuma konkurētspēju/peļņas apjomu, jums nemitīgi jādomā par attīstību un jāpārskata procesu norise uzņēmumā. Inovāciju ieviešanai jākļūst par standarta darbību.

Pētījums: 21,2% uzņēmēju pašvaldību atbalstu biznesam vērtē pozitīvi

0

Pašvaldības ar savu darbību veicina biznesa attīstību savā teritorijā – tā norāda 21,2% uzņēmēju. Nedaudz mazāk – 17,2% uzņēmēju ir pilnīgi pretējās domās, norādot, ka pašvaldību darbība visbiežāk traucē uzņēmējdarbības attīstībai, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši pozitīvu vērtējumu (indekss 0,9). Salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir uzlabojusies – pērn 19,4% uzņēmēju norādīja, ka pašvaldību darbība traucē attīstībai.

Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka vispozitīvāk situāciju vērtē Vidzemes reģiona uzņēmēji – 31% norādījuši, ka pašvaldības sniedz atbalstu un sekmē uzņēmējdarbības attīstību. Kā nākamā seko Kurzeme, kur pašvaldību darbību pozitīvi vērtē 30% uzņēmēju. Visnegatīvāk situāciju vērtē Rīgas uzņēmēji – tikai 17% norāda, ka pašvaldība atbalsta uzņēmējdarbību.

Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē pakalpojumu nozares uzņēmēji – tikai 18% pašvaldību darbības ietekmi vērtē kā atbalstošu, būvniecības nozarē šādi uzskata 23% uzņēmēju, tirdzniecības – 24,3%, bet ražošanas – 26%.

“Pašvaldībām viennozīmīgi jāuzņemas atbildība par saimniecisko darbību, kas tiek īstenota to teritorijā vai konkrētā reģionā, gan mērot efektivitāti, gan sniedzot atbalstu. Pie pašreizējā darbības modeļa daudzviet Latvijā tas nebūtu iespējams, jo iespējas lielākoties centrējas Rīgā, tās apkārtnē un lielākajās pilsētās. Situācija būtu jāmaina un katrai pašvaldībai jādarbojas pēc principa – valsts valstī, lai piesaistītu uzņēmējus un radīt darbavietas arī citviet Latvijā,“ skaidro Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Pētījums veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības, kā arī veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi. Maksimālais indeksa rādītājs ir +100, bet minimālais -100. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji no visas Latvijas.

Expo 2020 Dubaijā pasaules inovatoru samitā piedalīsies jaunuzņēmums no Latvijas

0

Latvijas jaunuzņēmums CheeksUp, kas radījis runas terapijas instrumentu bērniem, ir starp tiem 120 inovatoriem un jaunuzņēmumiem no 65 valstīm, kas no 27. līdz 28. novembrim pulcēsies Expo 2020 Dubaijas pasaules inovatoru samitā, Apvienotajos Arābu Emirātos.

Pasaules Inovatoru Samits ir daļa no Expo 2020 Dubaijā 100 miljonu dolāru programmas. Tā mērķis ir identificēt, finansēt un atbalstīt radošus projektus, kas risina pasaulē aktuālas problēmas, tādējādi palīdzot uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem un veicinot ilgtspējību.

Samita laikā, trīs dienu garumā 120 inovatori un eksperti no visas pasaules iesaistīsies paneļdiskusijās, meistarklasēs un organizēs individuālas tikšanās, lai dalītos savā pieredzē un izveidotu jaunas sadarbības.

Latvijas jaunuzņēmums CheeksUp ir inovatīva, uz spēles elementiem balstīta terapijas metode bērniem ar runas traucējumiem. Terapijas spēle apvieno 3D atpazīšanu reālajā laikā, kas palīdz bērniem mācīties runas laikā pareizi izmantot mēli un lūpas, apvienojot mācīšanos ar interaktīviem spēles elementiem.

CheeksUp idejas autore Ilze Zaharāne: “Pateicoties iegūtajam Grantam, mums bija iespēja turpināt attīstīties un izstrādāt produktu, kas jau gadu Latvijā ļauj bērniem kopā ar vecākiem mācīties pareizu izrunu, neizejot no mājām. Šobrīd esam uzsākuši sadarbību arī ar pirmsskolas izglītības iestādēm, piedāvājot CheeksUp kā risinājumu logopēdu trūkumam, automatizējot rutīnas treniņu, kas ir ļoti nozīmīgs pilnvērtīgai bērnu runas korekcijai.”

“GI samitā piedalīšos jau otro reizi. Tā ir lieliska iespēja satikties ar kolēģiem (logopēdiem), apmainīties ar pieredzi un viedokļiem, tādējādi iegūstot jaunus partnerus. Tikšanās 3 dienu garumā ar citu projektu radītājiem ļoti iedvesmo, raisa jaunas idejas attīstībai un tie ir jauni kontakti un lieliska pieredze,” stāsta I.Zaharāne.
Kopš programmas uzsākšanas 2017. gadā, Expo 2020 inovācijas programmai no Latvijas kopumā saņemti 33 pieteikumi.

Josufs Kairs (Yousuf Caires), vecākais viceprezidents Expo Live programmai Expo 2020 Dubaijā: “Mums ir liels prieks atbalstīt un sadarboties ar CheeksUp, nodrošinot platformu, ar kuras palīdzību demonstrēt jaunākos un iespaidīgākos pasaules sasniegumus, ieskaitot Latvijas. Pasaules Inovatoru Samits ir tikai viens piemērs tam, kā Expo 2020 cenšas savienot un iedvesmot cilvēkus visa pasaulē veidot labāku nākotni.”

No 2020. gada oktobra līdz 2021. gada aprīlim, Expo 2020 Dubaijā vienos 192 valstis un gaidāmos 25 miljons viesu, demonstrējot augstākos sasniegumus tehnoloģiju, arhitektūras, gastronomijas un kultūras jomās, reizē aktualizējot risinājumus, kā veidot labāku nākotni.

Expo 2020 Dubaijā būs pirmais Pasaules Expo, kas norisināsies MEASA valstu (Tuvie Austrumi, Āfrika, Dienvidāzija) reģionā. Tas atspoguļos Dubaijas apņēmību nostiprināt savas pozīcijas kā galvenajam reģiona starptautiskā biznesa un tirdzniecības centram. Expo 2020 Dubaijā būs jaunu biznesa kontaktu un ideju apmaiņas punkts, kur sastapsies uzņēmumi un profesionāļi no visas pasaules, reizē iepazīstot revolucionārus sasniegumus, kas mainīs biznesa un rūpniecības nākotni.