Aprīlī uzņēmēju noskaņojums rūpniecībā un mazumtirdzniecībā pozitīvs, būvniecībā un pakalpojumu sektorā joprojām negatīvs

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada aprīlī pakāpušies virs nulles mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, kā arī uzlabojušies pakalpojumu sektorā un būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā noskaņojums pēc pusgada atkal pozitīvs

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 1,4. Pēdējo reizi pozitīva vērtība (2,2) bija 2020. gada oktobrī. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,2 procentpunktiem. To ietekmēja daudz pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo uzņēmuma darbības aktivitāti nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs palielinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies arī automobiļu pārdošanā, auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Lielākajā daļā minēto nozaru konfidence pēc daudzu mēnešu pārtraukuma sasniegusi pozitīvas vērtības, visoptimistiskākie ir degvielas mazumtirgotāji (21,6). Negatīvi konfidences rādītāji joprojām saglabājas nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (-6,9) un automobiļu pārdošanā (-10,2).

52 % aptaujāto mazumtirgotāju martā atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo COVID-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar martu, samazinājies par diviem procentpunktiem. Mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (36 %) un nepietiekams pieprasījums (24 %). Aprīlī, salīdzinot ar martu, ir nedaudz pieaudzis to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 14 %.

Būtiski uzlabojies noskaņojums līdz šim pesimistiskākajās pakalpojumu nozarēs

Pakalpojumu sektorā 2021. gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -3,8. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,9 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, lai arī lielākajā daļā tas joprojām ir negatīvs. Būtisks uzlabojums arī vairākās pakalpojumu nozarēs, kurās COVID-19 ietekmē tas ilgstoši bija īpaši zems: ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē par 50,5 procentpunktiem, izmitināšanā par 34,8 procentpunktiem, bet ēdināšanā un gaisa transportā attiecīgi par 26,4 un 27,8 procentpunktiem.

29 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 32 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 29 % un 15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Būvniecībā konfidences rādītājs joprojām viszemākais starp visām jomām

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis tikai par 7,4 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos un pozitīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Aprīlī būvniecības nozari visvairāk ietekmējis nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 37 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija slikti laika apstākļi, ko norādījuši 33 % respondentu. COVID-19 negatīvo ietekmi norādījuši 13 % uzņēmumu. Aprīlī nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošos faktorus atzīmējuši darbaspēka trūkumu un finansiālās grūtības (abus faktorus norādījuši 11 % būvniecības uzņēmumu). 15 % respondentu aprīlī neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma sasniedzis pozitīvu vērtību

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs aprīlī sasniedza 3,0 (pieaugums par 8,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar martu), un tas ir pozitīvs pirmo reizi kopš 2020. gada februāra. To ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un ievērojami optimistiskākas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, pārtikas produktu ražošana, apģērbu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājuma ražošanā. Savukārt samazinājums bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, būtiski uzlabojies uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020. gada aprīli, par 37,7 procentpunktiem palielinājies (sasniedzot 6,9 procentpunktus) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, būtiski uzlabojies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm). Uzlabojies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (sasniedzot pozitīvas vērtības vietējā tirgū un ārējā tirgū ES valstīs) un uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada martu, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (32 % respondentu), bet pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 19 % un 17 % aptaujāto uzņēmumu). COVID-19 ietekmi aprīlī norādījuši 16 % respondentu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (26 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, par 8 % samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, bet ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (attiecīgi pieaugums 2 un 2,4 reizes).

Augstākā izglītība paver labākas iespējas darba tirgū

0

2019. gada nogalē 82,8 % no 2017. gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem (divus gadus pēc izglītības iegūšanas) bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 3,7 % absolventu, bet ekonomiski neaktīvi – 6,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Savukārt no 2018. gada absolventiem gadu pēc studiju beigšanas bija nodarbināti pat vairāk – 85,9 % absolventu.

“Datos balstīta analīze ir lēmumu pieņemšanas pamats, tāpēc CSP jau otro gadu ir sagatavojusi datus par augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti. Ir veikts būtisks darbs, apvienojot informāciju no dažādiem reģistriem, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras, kas tālāk nodota analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Nodarbinātības līmenis sievietēm bija augstāks nekā vīriešiem

Divus gadus pēc izglītības iegūšanas 82,8 % 2017. gada absolventes bija nodarbinātas – 83,3 % sievietes absolventi un 82,1 %, vīrieši absolventi . Taču vīrieši biežāk nekā sievietes pēc turpināja studijas – 18,0 % vīriešu un 15,5 % sieviešu pēc augstākās izglītības iegūšanas turpināja studēt.

Lielākā daļa absolventu kļūst par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem vai speciālistiem

Lielākā daļa (79,9 % 2017. gada absolventu un 78,2 % 2018. gada absolventu) ir nodarbināti trīs augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji (1. pamatgrupa), vecākie speciālisti (2. pamatgrupa) un speciālisti (3. pamatgrupa). Ja salīdzina 2017. gada absolventu nodarbinātību gadu un divus gadus pēc absolvēšanas, tad jāsecina, ka pieaudzis vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.

Jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāki ienākumi

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, bruto ienākumi ir būtiski auguši visu līmeņu absolventiem. 2019. gada vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2017. gada koledžas studiju absolventiem bija 15 tūkst. eiro (par 2 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā), bakalaura studiju absolventiem – 16 tūkst. eiro (par 3 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā). Būtiski augstāki ir maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi – attiecīgi 23 un 31 tūkst. eiro (19 un 30 tūkst. eiro 2018. gadā).

Lai izvērtētu augstākās izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju beigšanas, CSP jau pagājušajā gada sākumā pirmo reizi sagatavoja 2017. gada augstskolu absolventu datu analīzi par to ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību gadu pēc studiju beigšanas. 2020. gada beigās sagatavoti dati par 2017. gada absolventiem jau otro reizi – divus gadus pēc absolvēšanas – un pirmo reizi par 2018. gada absolventiem. Sagatavoti dati par Latvijas augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti 2019. gada beigās, kā arī ienākumiem 2019. gadā.

Bezdarba līmenis martā saglabājies nemainīgi augsts

0

2021. gada martā faktiskā bezdarba līmenisLatvijā bija 9,1 %, un salīdzinājumā ar februāri tas nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma (DSA) dati.

Vīriešu bezdarba līmenis martā saglabājies 10,3 %, bet sieviešu pieaudzis par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 8,0 %. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,2 %, kas, tāpat kā faktiskais bezdarba līmenis, nav mainījies kopš februāra. Salīdzinot ar pagājušā gada martu vērojams bezdarba līmeņa pieaugums – 1,3 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 1,4 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

2021. gada martā Latvijā bija 87,7 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 0,2 tūkstošiem vairāk nekā februārī un par 11,1 tūkstoti vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija valstī. Kopš otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī, kad vairāki klātienes pakalpojumi tika ierobežoti, bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 13,0 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis tiek aprēķināts, izmantojot NVA un CSP veiktā DSA datus. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Ekonomiskā izaugsme straujāk atjaunosies gada otrajā pusē

0

Ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties – to paredz februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes. Tās balstās uz valdības apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju un atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.

Covid-19 izplatības dēļ valdošā nenoteiktība ir galvenais iemesls, kāpēc, salīdzinot ar 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, jo vasaras sākumā izskatījās, ka Covid-19 sācis atkāpties. Pieņemot, ka Covid-19 apkarošana būs veiksmīga, IKP pieaugums 2022. gadam prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gada otrajā pusē atceļot lielāko daļu ierobežojumu, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības fondu investīcijām.

Paredzams, ka bezdarba līmenis, kas ar nelielu nobīdi seko ekonomiskajai aktivitātei, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl paaugstināsies līdz 8,3%. 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

Savukārt inflācijas dinamika ir noteiktāka. Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD prognozēm straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM vienmēr balstās uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot iespējamos ekonomiskās attīstības riskus, konsultējoties ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem, lai nepamatots optimisms negatīvi neietekmētu valsts finanšu stabilitāti.

Tomēr riski pastāv joprojām, un galvenokārt tie saistās ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku un iedzīvotāju neaktivitāti, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu. Tas viss var radīt novirzes no pamata scenārija pieņēmumiem.

Galīgās makroekonomisko rādītāju prognozes 2021. gada 11.februārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome.

Tiek paplašināts algu subsīdiju saņēmēju loks

0

Ministru kabinets š.g. 1. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus atbalsta programmā algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, paplašinot atbalsta saņēmēju loku. Līdz ar to tagad atbalsts būs pieejams arī tiem darba devējiem, kas iepriekš nekvalificējās atbalsta saņemšanai.

“Atbalsts pienākas visiem uzņēmējiem, kuru saimnieciskā darbība ir negatīvi ietekmēta Covid-19 noteikto vīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu un ieilgušās krīzes dēļ. Daļai no uzņēmējiem būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau pērnā gada pirmajā pusgadā, un savu darbu viņi tā pa īstam nav atsākuši līdz pat šim brīdim. Tādēļ pārskatījām esošos programmas kritērijus un paplašinājām tvērumu, lai atbalstu varētu sniegt šiem uzņēmējiem un viņu darbiniekiem algu subsīdiju veidā,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

MK apstiprinātie grozījumi paredz, ka uzņēmēji varēs izvēlēties vienu no diviem atbalsta saņemšanas kritērijiem, lai pretendētu uz algu subsīdiju atbalstu.

Atbalstam algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem varēs pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi:

ir samazinājušies ne mazāk kā par 20% konkrētajā 2020. un 2021. gada atbalsta mēnesī, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kad uzņēmums faktiski darbojies;
vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem.

Tas nozīmē, ka atbalstam varēs pieteikties arī tādi darba devēji, kuru ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019. gadu. 2019. gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi un tautsaimniecībā bija vērojama mērena izaugsme, līdz ar to ir atšķirīgi apstākļi, pret kuriem vērtē ieņēmumu kritumu, attiecīgi apgrozījuma kritumam ir jābūt lielākam.

Ņemot vērā, ka darba devēji jau ir izmaksājuši darbiniekiem algu par periodu līdz š.g. februārim, kā arī jau ir veikuši saistīto nodokļu nomaksu, atbalsts būs pieejams par periodu sākot no 2021. gada marta.

Attiecīgi, Covid-19 ietekmētie uzņēmumi līdz š.g. 15. aprīlim Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā varēs iesniegt pieteikumus algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem par martu. Savukārt pieteikums atbalsta saņemšanai par aprīli būs jāiesniedz līdz š.g. 15. maijam utt. par nākamajiem mēnešiem. Atbalsts komersantiem būs pieejams līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Atbalsts tiek piešķirts nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalstu izmaksā darbiniekiem piecu darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

Atbalsts algu subsīdijai darbiniekam tiek aprēķināts 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku. Vienlaikus noteikts pienākums darba devējam izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru, kā arī darba devējam jānomaksā visi darbaspēka nodokļi, tādējādi nodrošinot, ka darbinieks saņems 100% atlīdzību.

Svarīgi norādīt, ka atbalsts algas subsīdijai un dīkstāves atbalsts darbiniekam pie visiem darba devējiem kopā nedrīkst pārsniegt 1000 eiro par kalendāra mēnesi. Darbinieks par attiecīgo periodu pie viena darba devēja nevar vienlaikus saņemt atbalstu algas subsīdijai un dīkstāves atbalstu.

Valsts ieņēmumu dienests līdz š.g. 31. martam saņēmis kopumā 86 905 dīkstāves pabalstu un subsīdiju piešķiršanas iesniegumus. Kopumā VID izmaksājis dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas 98 885 489 eiro apmērā, tostarp algu subsīdijas 15 663 259 eiro apmērā. Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē tiek publicēts to darba devēju saraksts, kuru darbinieki saņēmuši atbalstu.

Martā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada martā uzlabojušies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan rūpniecībā un būvniecībā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -12,8. Salīdzinot ar februāri, šis rādītājs pieaudzis par 6,6 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo uzņēmuma darbības aktivitāti nākamajos trīs mēnešos Konfidences rādītājs palielinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies arī automobiļu pārdošanā, auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Taču visās minētajās nozarēs konfidence joprojām ir negatīva. Viszemākais rādītājs (-30,6) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet visoptimistiskākie ir pārtikas preču tirgotāji (-2,8).

54 % aptaujāto mazumtirgotāju martā atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo COVID-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar janvāri un februāri, nav būtiski mainījies. Mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (31 %) un nepietiekams pieprasījums (26 %). Taču martā, salīdzinot ar februāri, ir nedaudz pieaudzis to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 15 %.

Pakalpojumu sektora nozarēs noskaņojums ļoti dažāds

Pakalpojumu sektorā 2021. gada martā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -18,7. Salīdzinot ar februāri, šis rādītājs pieaudzis par 3,8 procentpunktiem. Īpaši zemi konfidences rādītāji joprojām ir ēdināšanā
(-57,1 %), izmitināšanā (-43,9 %), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (-42,2 %), bet gaisa transportā noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir uzlabojies. Pozitīvas konfidences vērtības martā bijušas apdrošināšanas nozarē (15,3 %), informācijas pakalpojumos (1,5 %) un datorprogrammēšanā (1,4 %). Savukārt pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē, salīdzinot ar februāri, konfidence, lai arī pozitīva, bet ir būtiski samazinājusies (16,4 %).

26 % pakalpojumu sektora respondentu martā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 36 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 34 % un15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Būvniecībā konfidences rādītājs viszemākais starp visām jomām

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada martā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -21,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis tikai par 0,5 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos, bet negatīvāks bija būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Martā būvniecības nozari joprojām visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 48 % aptaujāto uzņēmēju. COVID-19 negatīvo ietekmi martā norādījuši 14 % respondentu. Martā nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (38 % apsekoto būvniecības uzņēmumu), finansiālās grūtības (10 %) un darbaspēka trūkumu (9 %). Turpināja samazināties to būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai (13 % respondentu).

Apstrādes rūpniecībā visaugstākais konfidences rādītājs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs martā bija -5,6 (pieaugums par 1,8 procentpunktiem salīdzinājumā ar februāri), un to ietekmēja uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā tekstilizstrādājumu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, dzērienu ražošana un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Savukārt samazinājums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, turpina uzlaboties uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar februāri, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (35 % respondentu) un finansiālās grūtības (11 % uzņēmumu). Savukārt nedaudz pieaudzis apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kas norādījuši darbaspēka trūkumu un materiālu un iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 15 % un 14 % aptaujāto uzņēmumu). COVID-19 ietekmi martā norādījuši 19 % respondentu. 26 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību martā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,73, kas ir par 2,2 punktiem vairāk nekā februārī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

NVA uzsāk sezonas darbu akciju

0

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad rīko akciju “Sezonas darbi” un aicina darba devējus reģistrēt sezonas darba piedāvājumus NVA CV un vakanču portālā vai tuvākajā NVA filiālē. Darba devēju reģistrētās sezonas vakances tiks operatīvi publicētas un ik dienu aktualizētas īpašajā akcijas sadaļā “Sezonas darbi” NVA mājaslapā. Darba meklētāji šajā sadaļā varēs ērti un ātri iegūt informāciju par aktuālajām sezonas vakancēm un piemeklēt sev vispiemērotāko darba vietu. Gan darba devēju, gan darba meklētāju dalība akcijā ir bez maksas!

NVA direktore Evita Simsone: “Ik gadu pavasarī lauksaimniecībā, būvniecībā, ceļu būvē, mežsaimniecībā un citās nozarēs darba devēji sāk meklēt darbiniekus sezonas darbiem. Lai veicinātu abpusēji ērtu un ātru sezonas darbu devēju un sezonas darbu meklētāju saziņu, mēs jau otro gadu pēc kārtas rīkojam īpašu akciju – “Sezonas darbi”. Pērn akcijā bija iesaistījušies 112 sezonas darba devēji, piedāvājot darba meklētājiem 1 843 sezonas vakances. Aicinu arī šogad darba meklētājus aktīvi sekot NVA mājaslapas akcijas sadaļā publicētajiem darba piedāvājumiem un pieteikties piemērotām vakancēm. Savukārt darba devējus, kuri meklē sezonas darbiniekus, aicinu darba piedāvājumus reģistrēt NVA CV un vakanču portālā vai jebkurā NVA filiālē. Aicinu darba devējus izmantot arī NVA atbalstu piemērotu pretendentu atlasei. Laikā, kad darba tirgū izjūtam Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, katrai darba devēju reģistrētai vakancei ir liela vērtība, un daudziem cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu, iespēja atrast sezonas darbu ir ļoti nozīmīga.”

NVA mājaslapas sadaļā “Sezonas darbi” jau šobrīd darba devēji piedāvā darba meklētājiem 980 sezonas brīvās darba vietas. Sezonas darba iespējas tiek piedāvātas lauksaimniecībā, būvniecībā, izmitināšanā, tirdzniecībā un citās darbības jomās.

Atgādinām, ka NVA reģistrētais bezdarbnieks, strādājot sezonas darbu, var saglabāt bezdarbnieka statusu, ja līdz divām reizēm 12 mēnešu periodā ir nodarbināts uz noteiktu laiku, kas kopumā nepārsniedz 120 dienas.

Līdz 31. martam var pieteikties dīkstāves atbalstam par visu iepriekšējo periodu

0

Kā zināms, š.g. 15. martā spēkā stājas grozījumi dīkstāves atbalsta programmā, paredzot, ka atbalstam var pieteikties arī tādi darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 % un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Atgādinām, ka tie darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kas iepriekš nekvalificējās atbalsta saņemšanai, bet tagad pēc šī jaunā kritērija kvalificējas, līdz š.g. 31. martam var pieteikties atbalsta saņemšanai par visu iepriekšējo periodu, t.i. no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 28. februārim. Pieteikums atbalsta saņemšanai jāiesniedz par katru mēnesi atsevišķi.

Vienlaikus atgādinām. ka, iesniedzot iesniegumu atbalstam par dīkstāvi, apgrozījuma krituma aprēķinā neņem vērā saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai (grantu).

“Precizētie kritēriji dīkstāves atbalsta saņemšanai padarījuši šo programmu vēl pieejamāku un sasniegs arī to mērķa grupu, kuriem būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav uzlabojusies. Ņemot vērā, ka ieilgusī Covid-19 krīze joprojām ir liels izaicinājums uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri jau gadu ir spiesti pielāgoties, sekojot valdības pieņemtajiem vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, ar šo regulējumu atbalsts ir padarīts pieejamāks,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi:

ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies;
vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem.
Kritērijus un kārtību, kādā pieprasa un piešķir atbalstu par darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju dīkstāves periodā to atlīdzības kompensēšanai, nosaka 2020.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.

Vienkāršotas mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas

0

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk vairs netiks ar likumu noteiktas speciālas mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapas, bet tās būs aizpildāmas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Jaunā deklarācija par šī gada 1. ceturksni ir jāiesniedz laikā no šī gada 1. aprīļa līdz 15. aprīlim. Tajā norādāmā informācija ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7. pantā.

Jaunā mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija, sākot ar šī gada 1. aprīli, būs pieejama VID EDS turpat, kur līdz šim – sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas”/“Mikrouzņēmumu nodokļa dokumenti”.

Iesniedzot deklarāciju par 2021. gada pirmo ceturksni, mikrouzņēmums tajā norāda ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem, un no tā aprēķināto mikrouzņēmuma nodokļa summu EDS aprēķinās automātiski.

Vēršam uzmanību, ka deklarācija ir jāsniedz tikai par to ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums (arī tad, ja apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos), bet, ja apgrozījums nevienā no ceturkšņa mēnešiem nav bijis, tad deklarācija nav jāsniedz.

Savukārt tie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kas reģistrēti līdz 31.12.2020., papildus minētajai informācijai par 2021.gada pirmo un otro ceturksni deklarācijā norāda arī katra darbinieka ienākumus katrā mēnesī.

Šo informāciju deklarācijā var nenorādīt gadījumā, ja mikrouzņēmumā ir nodarbināts tikai mikrouzņēmuma īpašnieks un mikrouzņēmumam nav citu darbinieku vai īpašnieku.

Savukārt tiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem (SIA), kuriem ir vairāki dalībnieki, papildus jādeklarē arī katra dalībnieka ienākumi katrā ceturkšņa mēnesī.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

ALTUM programmas krīzes seku pārvarēšanai un biznesa attīstībai

0

Uzņēmēji arī šogad var pieteikties ALTUM programmām Covid-19 pandēmijas izraisīto grūtību pārvarēšanai. Krīzes skartajiem komersantiem, neatkarīgi no nozares, 2021.gadā pieejami seši dažādi atbalsta instrumenti. Vienlaikus ALTUM turpina nodrošināt arī visas ikdienas atbalsta programmas dažādām uzņēmēju vajadzībām.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ar ALTUM programmām krīzes seku mazināšanai uzņēmējiem sniegts atbalsts teju 260 miljonu eiro apmērā, savukārt visu ALTUM programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku šajā laika posmā jau pārsniegusi 880 miljonus eiro.

Krīzes seku mazināšanai ALTUM piedāvā sešas programmas – garantijas banku kredītu brīvdienām, garantijas banku aizdevumiem lielajiem komersantiem, Altum aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, Altum sindicētos (kopā ar banku) aizdevumus vidējiem un lielajiem komersantiem, eksporta kredītu garantijas arī uz Eiropas Savienības (ES) valstīm visiem komersantiem, kā arī kapitāla fonda finansējumu. Šie atbalsta instrumenti paredzēti uzņēmumiem, kuri var var pierādīt Covid-19 negatīvo ietekmi un kuriem nav finanšu grūtību.

ALTUM programmas krīzes skartiem uzņēmējiem neatkarīgi no nozares

Aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem. Uzņēmumiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, ALTUM nodrošina apgrozāmo līdzekļu aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, tai skaitā samazinātu % likmi un kredīta brīvdienas līdz 18 mēnešiem.

Garantijas banku kredītu brīvdienām. Uzņēmējiem, kuriem Covid-19 dēļ radušās objektīvas grūtības izpildīt saistības bankā, ALTUM piedāvātā kredīta garantija ļaus atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju jauniem finanšu pakalpojumiem. Garantijas banku kredītu brīvdienām pieejamas uzņēmumiem neatkarīgi no nozares un lieluma.

Eksporta darījumu apdrošināšana. ALTUM piedāvātās eksporta garantijas palīdzēs eksportētājam nodrošināties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos. Arī šogad programma darbosies ar paplašinātiem nosacījumiem – garantiju varēs saņemt darījumiem arī ar ES un atsevišķām OECD dalībvalstīm neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un eksporta valsts.

Garantijas lielajiem komersantiem. Lielo uzņēmumu atbalstam paredzētā garantiju programma palīdzēs dzīvotspējīgiem lielajiem komersantiem nodrošināt nepārtrauktu saimniecisko darbību, veicināt konkurētspēju, kā arī palielināt eksporta apjomus.

Kapitāla fonds. Kapitāla fonds paredzēts labi pārvaldītu un perspektīvu uzņēmumu atbalstam, kuri krīzes ietekmē nonākuši pagaidu grūtībās, kā arī tiem lielajiem uzņēmumiem, kuri Covid-19 ietekmes rezultātā vēlas pielāgot vai mainīt savu līdzšinējo biznesa modeli. Kapitāla fonda atbalstam uzņēmēji var pieteikties līdz pat 2021. gada 30. septembrim.

Aizdevumi vidējiem un lielajiem komersantiem. Aizdevumi eksporta un konkurētspējas saglabāšanai un palielināšanai, kā arī dzīvotspējīgu projektu īstenošanai.

Vienlaikus ALTUM turpina piedāvāt atbalsta programmas arī citiem biznesa attīstības projektiem. Tas ir finansējums biznesa uzsācējiem, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un energoefektivitātes uzlabošanai, lauksaimniecības zemes iegādei un citām lauksaimnieku vajadzībām, kā arī sociālā biznesa attīstīšanai. Visas ALTUM pieejamās atbalsta programmas paredzētas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, paša līdzdalības, pieredzes vai citu objektīvu iemeslu dēļ finansējums nav pieejams komercbankās. Virkne atbalsta instrumentu pieejami arī privātpersonām mājokļa pieejamībai un māju siltināšanai.