Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019. gada janvāra. Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi – valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025. gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

Apskatot uzņēmumus pēc darbinieku skaita, optimistiski noskaņoti ir tikai lielie uzņēmumi, bet pesimistiskākie ir mikrouzņēmumi. Neskatoties uz to, salīdzinot ar 2024. gada 4. ceturksni, uzņēmēju noskaņojums ir palielinājies visās uzņēmumu grupās. Aplūkojot indeksa vērtības uzņēmumu grupās pēc kapitāla izcelsmes, vērojams, ka 2025. gada 2. ceturksnī optimistiski noskaņoti tie uzņēmēji, kuru uzņēmumos pārstāvēts vietējais un ārvalstu kapitāls vai tikai ārvalstu kapitāls. Raugoties nozaru griezumā, pozitīvi noskaņoti ir būvniecības, pakalpojumu un ražošanas uzņēmumi.

Vērtējot apakšindeksu rādījumus, pozitīvs uzņēmēju noskaņojums vērojams attiecībā uz konkurenci nozarē, uzņēmuma apgrozījumu, investīciju apjomu, uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbinieku skaitu un rentabilitāti. Savukārt pesimistisks skatījums saglabājas uz ekonomisko aktivitāti nozarē un vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī.

LTRK tagadnes indeksa vērtība 2025. gada 2. ceturksnī ir 48.62, kas liecina par mēreni pesimistisku pašreizējās situācijas vērtējumu, tomēr šis ir augstākais rādītājs kopš 2020. gada 1. ceturkšņa. Savukārt nākotnes indeksa vērtība 2025. gada 2. ceturksnī ir 52.79 punkti, kas liecina par mērenu uzņēmēju optimismu attiecībā uz tuvāko nākotni.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “LTRK indeksa jaunākie rezultāti apliecina, ka uzņēmēji ir sākuši skatīties uz nākotni ar lielāku pārliecību. Šī pozitīvā tendence ir kā nākotnes fotogrāfija – ieskats tajā, kādu uzņēmējdarbības vidi mēs varam veidot. Nesagraujam uzņēmēju cerības, valsts vadītājiem ir jāizdara savi mājasdarbi, uz kuriem LTRK politiķiem nemitīgi norāda: birokrātijas mazināšana, uzņēmējus motivējoša nodokļu politika, valsts drošības stiprināšana, konkurences neitralitāte, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana. Tad nākotnē uzņēmēju pieaugošais optimisms varētu atspoguļoties arī IKP pieaugumā.”

LTRK indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. LTRK Indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem valstī. Pētījumā 2025. gada 2. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā.

Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī zināt, ko darba devēji vērtē kā “zaļos karodziņus” jeb pozitīvos signālus un pretēji – kas var radīt šaubas par kandidāta atbilstību. Pagaidu nodarbinātības un personāla atlases uzņēmuma “Biuro” personāla atlases komandas vadītāja Elizabete Zvirgzdiņa dalās ar praktiskiem ieteikumiem, kas palīdzēs sagatavoties uz darba interviju.

 Pirmais priekšstats veidojas no attieksmes

Lai jau pašā sākumā radītu profesionālu iespaidu, ieteicams ierasties uz interviju laicīgi – vislabāk dažas minūtes pirms norunātā laika – tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīga stresa un ļaus sākt sarunu mierīgi un pārliecinoši. Parasti darba pārrunas ilgst no 30 minūtēm līdz vienai stundai, atkarībā no nozares un pozīcijas, tāpēc punktualitāte un sagatavotība ir priekšnoteikumi veiksmīgai intervijai.

Kādus 3 jautājumus intervijās uzdod visbiežāk?

Lai labāk iepazītu kandidātu, intervija parasti sākas ar trim vienkāršiem, bet būtiskiem jautājumiem. Vispirms tiek jautāts par potenciālā darbinieka motivāciju – kāpēc tieši šis uzņēmums un konkrētā vakance kandidātu uzrunājusi?  Tālāk seko jautājums par prasmēm un to, kādos amatos un nozarēs viņš vai viņa darbojušies iepriekš. Personāla atlases speciālisti vēlas noskaidrot arī to, ko pats kandidāts sagaida no jaunās darba vietas. Šīs atbildes ļauj darba devējam saprast gan profesionālo piemērotību, gan personīgo attieksmi pret darbu.

 Ko teikt un ko labāk nedarīt pārrunu laikā?

Darba pārrunās atzinīgi tiek vērtēta skaidra un strukturēta komunikācija – kandidāts, kurš spēj kodolīgi izstāstīt būtiskāko par sevi, atstāj pārliecinošu iespaidu. Atklātība un godīgums palīdz veidot uzticību, tādēļ intervijā ir vērtīgi runāt ne tikai par sasniegumiem, bet arī par grūtībām un izaicinājumiem, kas palīdzējuši attīstīt prasmes un mācīties no pieredzes. “Turpretī tā vietā, lai teiktu “esmu atbildīgs”, labāk minēt konkrētu situāciju, piemēram, “vadīju projektu, kurā…”, iesaka Elizabete. Ieteicams jau iepriekš sagatavot divus līdz trīs jautājumus darba devēja, kas ne vien demonstrē kandidāta ieinteresētību, bet arī palīdz viņam pašam saprast, vai uzņēmums un tā piedāvājums atbilst personīgajām vērtībām un karjeras mērķiem.

Viens no izteiktākajiem “sarkanajiem karodziņiem” ir iepriekšējo darba devēju vai kolēģu kritizēšana. Tāpat negatīvs signāls ir nepietiekama sagatavotība – ja cilvēks nezina, kādā amatā kandidē vai nespēj īsi pastāstīt, ar ko nodarbojas uzņēmums, tas liecina par motivācijas trūkumu. Šādas detaļas, lai arī šķiet mazas, intervijā var spēlēt par labu citiem kandidātiem.

“Ja pirms intervijas būsiet sagatavojies – izpētījis informāciju par uzņēmumu un konkrēto amatu – saruna noritēs daudz raitāk. Pārliecība par savām prasmēm un vēlme mācīties ir kombinācija, ko darba devēji augstu novērtē,” norāda Elizabete Zvirgzdiņa, “Biuro” personāla atlases komandas vadītāja.

Atrast jaunu darbu var būt izaicinājums daudziem no mums, bet jauniešiem, kuri meklē savu pirmo profesionālo pieredzi, kas atbilst viņu karjeras mērķiem un arī vērtībām, tas ir vēl grūtāks uzdevums. Šādos gadījumos vasaras darbs vai prakses iespējas uzņēmumos var būt īstais ceļš, uzsākot savu karjeru. Ar kādiem izaicinājumiem jaunieši saskaras karjeras sākumā un ko viņi var darīt, lai atvieglotu darba meklēšanu?

Salīdzinoši augsta nodarbinātība un zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji ES

Latvijā jauniešu nodarbinātības rādītāji ir salīdzinoši augsti, un jauniešu bezdarba periodi ir īsāki nekā citviet. Darba devēji izrāda interesi piedāvāt darba iespējas jauniešiem, un dati rāda, ka ilgstošā bezdarba līmenis šajā vecuma grupā ir zemāks nekā citām iedzīvotāju grupām. Bezdarba līmenis jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā pērnā gada 3. ceturksnī bija 13%, kas ir zemāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 15,7%.1

Pozitīva dinamika vērojama arī NEET jeb jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst profesionālo izglītību, līmenī. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā tas samazinājies par 31%, un 2024. gadā tas ir 10,7%, kas ir zem ES vidējā rādītāja (11%) un zemākais starp Baltijas valstīm. NEET līmenis ir svarīgs rādītājs, kas palīdz izvērtēt jauniešu iekļaušanos darba tirgū un izglītības sistēmā – ja tas ir zems, tas liecina par labvēlīgu vidi jauniešu attīstībai un integrācijai sabiedrībā.

Tomēr, neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, pastāv vairāki izaicinājumi. Pirmās darba pieredzes trūkums joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem jauniešu iekļūšanai darba tirgū. Nereti jauniešu prasības un cerības neatbilst reālajam darba tirgus piedāvājumam. Īpaši reģionos aktuāla ir kvalitatīvu darba vietu nepietiekamība, ierobežots sabiedriskā transporta tīkls un mazs vakanču piedāvājums, kas veicina arī emigrācijas tendences, liecina Labklājības ministrijas Jauniešu nodarbinātības Latvijā pētījuma rezultāti.

Konkurence par darba vietām ir sīvāka nekā jebkad agrāk

Jaunieši ļoti bieži konkurē ne tikai ar saviem vienaudžiem, bet arī ar pieredzējušākiem kandidātiem. Turklāt internets un darbaspēka globalizācija ir līdz nepazīšanai mainījusi darba meklēšanas procesu salīdzinājumā ar laiku pirms 10 vai 20 gadiem.

Luminor pērnā gada praktikante Evelīna Čakāne, kura turpina darbu bankā, stāsta, ka, studiju laikā, meklējot pirmo darba vietu, kas atbilst profesionālajām vēlmēm, nācies saskarties ar lielu konkurenci. “Lai gan darba iespējas tiek piedāvātas gana plašā klāstā, konkurence jauno profesionāļu vidū ir augsta. Taču neraugoties uz to, svarīgi ir saglabāt pārliecību par savām spējām, turēties pie nospraustajiem mērķiem, un ātrāk vai vēlāk iespēja strādāt savā jomā īstenosies,” motivē Evelīna Čakāne.

Darba tirgus mainās: prasmes sadarboties un mācīties kļūst izšķirošas

Pieaugošās prasības, kas daudzos gadījumos izraisa neatbilstību amatam, iet roku rokā ar intensīvu konkurenci. Luminor bankas personāla un kultūras vadītājs Edgars Pīlips norāda, ka pieredzes trūkums vēlamajā amatā ir saprotams, jo studiju un darba apvienošana patiešām var būt liels izaicinājums.

Atšķirībā no situācijas pirms desmit gadiem, kad, meklējot darbu, svarīgākā bija profesionālās kvalifikācijas atbilstība, tagad jaunieši saskaras ar vēl vienu prasību, uz kuru darba devēji liek arvien lielāku uzsvaru – soft skills jeb tā sauktajām personiskajām iezīmēm, piemēram, prasmi komunicēt, risināt problēmas, strādāt komandā vai patstāvīgi un daudzām citām. “Darba devēji arvien biežāk meklē cilvēkus, kuri ir zinātkāri, drosmīgi kļūdīties, vēlas apgūt jaunas lietas un nebaidās uzdot jautājumus. Precīzs ne tikai profesionālo, bet arī personisko iezīmju un prasmju atspoguļojums ir nepieciešams gan veidojot CV, gan piedaloties darba intervijās,” uzsver Edgars Pīlips.

Personības īpašības – būtiska priekšrocība darba tirgū

Personiskās iezīmes ir tās, ko svarīgi attīstīt ikvienam jaunajam profesionālim. Pat ja trūkst zināšanu kādā jomā, ar lielu vēlmi un disciplīnu tās ir iespējams apgūt. Tādas labas cilvēciskās īpašības un vērtības kā pozitīvisms, mērķtiecība, pašpārliecinātība, spēja pieņemt un sniegt konstruktīvu kritiku un citas ir ļoti svarīgas un tiek augstu novērtētas darba tirgū.

Labs veids, kā jauniešiem sākt savu karjeras ceļu, ir meklējot mentoringa un prakses iespējas. Viena no iespējām iegūt pieredzi tādās nozarēs kā finanses, IT, riski, klientu apkalpošana, kredītu restrukturizācija un citur ir Luminor projekts Illuminate, kas notiek arī šogad.

27. jūnijā īpašā ceremonijā pasniegtas Liesmas balvas Sievietēm līderēm. Pasākuma mērķis bija paust atzinību un novērtējumu sievietēm, kuras uzņēmušās līderes lomu, kā arī sniegušas nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā. Par Balvas Sievietei līderei laureātēm kļuvušas 25 Latvijas un Ukrainas valstspiederīgās, no kurām žūrija īpaši izcēla septiņas – pa vienai Rīgā, Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, diasporā, kā arī viena Liesmas balva tika pasniegta par ieguldījumu Ukrainas atbalstam.

“Jau otro gadu mūsu balva ir starptautiska ne tikai sasniedzot Īriju, Somiju un Šveici, bet arī izceļot Ukrainas valstspiederīgo sieviešu darbu savas kopienas labā Latvijā. Īpašu uzmanību šogad pievērsām brīvprātīgā darba izcelšanai, kultūras mantojuma saglabāšanai un izglītībai, uzņēmumu vides un biznesa attīstībai. Ar gandarījumu secinām, ka palielinās Latvijas sieviešu loma Eiropā un pasaulē,” atzīst Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte.

Latgales reģiona balva tika pasniegta Sofijai Ovečkinai, biedrības “Art Market” dalībniecei, Rēzeknes jauniešu domes loceklei par brīvprātīgo darbu un vienaudžu iesaisti līdzdalības procesos.

Kurzemes reģionā balvu saņēma nodibinājums “Sociālā atbalsta un izglītības fonds” valdes locekle Guna Krēgere-Medne par ilggadīgu darbu sociālajā jomā, bet it īpaši par ieguldījumu audžuģimeņu veidošanā un bioloģisko ģimeņu, īpaši māmiņu, stiprināšanu.

Zemgales reģionā gada balvu ieguva Līga Grahoļska, Aizkraukles novada Jaunatnes lietu komisijas priekšsēdētāja, par menstruālās higiēnas preču pilotprojekta izcilu vadību novadā un meiteņu iesaisti līdzdalības procesos.

Vidzemes reģionā balvu nopelnīja Weronika Felcis, Eiropas katoļu sieviešu organizāciju apvienības Andante viceprezidente, par aktīvu darbu kopienā lauku sieviešu un ģimeņu atbalstam un Latvijas katoļu sieviešu pārstāvniecību Eiropas līmenī.

Rīgas reģionā gada balvu saņēma Daina Strelēvica, kalpotāja Iļģuciema cietumā, par vairāk kā 30 gadus brīvprātīgo darbu, inovatīvām darba metodēm, rādot paraugu citiem brīvprātīgajiem, bet it īpaši par jaunu cerības došanu ieslodzījumā esošajām. Viņa ir ne tikai uzklausījusi, bet arī praktiski palīdzējusi resocializēties, veidojot vidi, kurā sievietes tiek nevis nosodītas, bet iedrošinātas attīstīties, mainījusi simtiem sieviešu dzīves gājumu – gan tieši, sniedzot atbalstu, gan netieši, mainot sabiedrības attieksmi pret ievainojamākajām sabiedrības grupām.

Apbalvojums Latvijas sievietēm diasporā piešķirts Ilzei Liepiņai-Naulai, projektu koordinatorei, Loimas Evaņģēliskajā Tautas augstskolā Somijā, par starptautiskās sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanu, stiprinot sieviešu līdzdalību un pašapziņu dažādās kultūrvidēs.

Par atbalstu Ukrainai apbalvojums piešķirts Annai Berezhnai, Ukrainas kopienas koordinatorei Tukuma novadā, par atbalsta centra izveidi, nodrošinot drošu vidi, kur Ukrainas bēgļu sievietes var saņemt praktisku un emocionālu palīdzību.

Katra saņēma keramiķes Esmeraldas Purvišķes veidotu Liesmas statueti.

Atzinības rakstus un Vandas Brūveles darinātās rotas – kroņus (vainagus) saņēma kurzemnieces – Ginta Rassa, SIA “Ventspils reiss” personāldaļas un IVS vadītāja, par ieguldījumu vienlīdzīgas attieksmes veidošanā pret sievietēm nodarbinātības jomā un līdzdalību nacionālās politikas veidošanā un Laila Saulīte, Ventspils Biznesa ekspertu kluba vadītāja, par biznesa ekspertu pieredzes apmaiņas organizēšanu, sieviešu pašapziņas un motivācijas iesaistīties sabiedriskajos un politiskajos procesos aktīvu veicināšanu, Vidzemē – Liāna Čodore, Sieviešu kluba “Ķeguma saulespuķes” valdes priekšsēdētāja par ilggadīgu sieviešu iesaisti vietējos, nacionālos un starptautiskos pasākumos zināšanu pārnesei un labbūtībai, un Dita Balčus, režisore, Ziemeru muižas saimniece, par sieviešu radošuma veicināšanu un sieviešu stāstu stāstīšanu savās izrādēs, Zemgalē – Daiga Latkovska, imidža dizainere, modes nama “TĒMA” īpašniece, par meiteņu un sieviešu izaugsmes iespēju un ekonomiskās neatkarības stiprināšanu, mentores darbu, sieviešu karjeru atbalstošas vides izveidi un Laima Mozga, Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas “Zvaigzne” valdes priekšsēdētāja, par biedrības ilgtspējas nodrošināšanu un veiksmīgu komandas izveidi sieviešu ar invaliditāti atbalstam, Latgalē – Ināra Groce, biedrības “Radošo mediju studija” vadītāja, par Rēzeknes iedzīvotāju izglītošanu, iesaistīsanu brīvprātīgajā darbā un sabiedriski politiskaja dzīvē un Rasma Zaharenko, romu mediatore Balvu novadā, par romu kultūras tradīciju kopšanu un popularizēšanu un atbalstu romu meiteņu iniciatīvām, Rīgas reģionā – Rita Ābele, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra vadītāja, par ilggadīgu darbu skolotāju profesionālās kvalifikācijas celšanā, īpašu uzmanību veltot reģionu vajadzībām, Zane Ozola, privātskola “Patnis”, Neatkarīgā izglītības biedrība, par ieguldījumu privātskolu “Patnis”, mākslu skolas “Kultūras Patnis” un sociālā uzņēmuma “Brāļi un Māsas” izveidē, radot bērniem ar īpašām vajadzībām jaunas iespējas, Laura Romanova un Annija Melece, bijusī un esošā sociālā un ilgtspējas virziena vadītājas LU Studentu padomē, par menstruālās higiēnas produktu pieejamības pasākumiem Latvijas Universitātē, Ieva Vīvere, pētniece LU Folkloras un mākslas institūtā, par Latvijas romu kultūras pētījumiem, personīgo atbalstu Romu sieviešu biedrībai “Sāre khetene”, Inita Zēriete, bērnu grāmatu autore un ilustratore, mākslas un sākumskolas skolotāja, par cilvēcisko vērtību – draudzības, izpalīdzības – popularizēšanu, diasporā – Ingūna Grietiņa-Dārziņa, Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja, kora eLVé un LABKĪ dirigente, IGD studio vadītāja, par sieviešu iesaisti diasporas dzīvē pašapziņas celšanu, rādot piemēru, un Laura Dennler, Ugunsskolas un projekta “Cilvēkjauda” līdzveidotāja, dzīvojoša Šveicē, par darbu izglītības un labdarības jomā.

Par atbalstu Ukrainai – Diāna Kačane, Ukraiņu kultūras centra “Džerelo” kultūras vadītāja un valdes locekle Jelgavā, par sieviešu kluba ” Esi stipra un neatkarīga” vadīšanu un Edīte Kalniņa, Bulduru, Buļļuciema un Lielupes attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, par Ukrainas bēgļu atbalsta pasākumiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un inovatīvu atbalsta metožu ieviešanu.

Apbalvošanā dalībnieces uzrunāja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks un biedrības “Sievietes transportā” valdes priekšsēdētāja Dr.sc.ing. Vaira Gromule, balvas pasniedza Ārlietu ministrijas Īpašo uzdevumu vēstniece diasporas lietās Zanda Grauze, 14. Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas vadītāja Zane Skujiņa-Rubene, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, žūrijas komisijas pārstāvis, mūziķis un uzņēmējs Vairis Nartišs, RSU LSPA direktore Anita Muižniece, biedrības “Sievietes transportā” valdes locekle Linda Baltiņa. Noslēgumā dalībnieces uzrunāja Evija Mirķe, PhD, Sieviešu sadarbības tīkla padomniece, un 2015. gada Sieviete līdere Dace Paegle. Pasākumā priekšnesumus sniedza Sofija Eva Kurta, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas audzēkne.

Pasākumā piedalījās Laila Balga, Balvas sievietei līderei izveidotāja, un balvas laureātes 2024. gadā – Vineta Tomsone-Lipšāne, Malda Avramenko, Natālija Bondarenko un Anna Vintere.

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, un tas ir augstākais pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Kopumā nozarei neraksturīgi augstu līmeni saglabā arī būvniecība. Vienlaikus jūnijā nedaudz pasliktinājies noskaņojums mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpina uzlaboties
Jūnijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,6. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis vēl par 0,2 procentpunktiem, saglabājot augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā.

Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, astoņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 13 – pasliktinājies, bet divās nav mainījies.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,5 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,3 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 3,6 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu (par 1 procentpunktu), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (par 3,3 procentpunktiem) un dzērienu ražošanā (par 8,8 procentpunktiem).

Būvniecībā noskaņojums nedaudz pasliktinās, kopumā saglabājot nozarei neraksturīgi augstu līmeni
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem jūnijā bija – 8,2. Salīdzinot ar maiju, tas samazinājies par 0,6 procentpunktiem, kopumā saglabājot būvniecībai neierasti augstu līmeni.

Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums augstāko gada vērtību parasti sasniedz aprīlī vai maijā. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem būvuzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojās, maijā sasniedzot maksimālo vērtību 1,9, bet jūnijā konfidences rādītāja vērtība samazinājusies un noslīdējusi nedaudz zem nulles (- 0,3). Samazinājumu noteica kritums ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā (attiecīgi par 1,1 un 6,7 procentpunktiem), bet specializētajos būvdarbos uzņēmēju noskaņojums arī jūnijā joprojām turpināja uzlaboties, pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā pakāpjoties virs nulles (3,2).

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinās
Jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 0,4, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Šogad jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītāji turpināja pieaugt pārtikas mazumtirdzniecībā un degvielas mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 2,2 un 2,7 procentpunktiem), bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, kas šī gada maksimālo vērtību 9,5 bija sasniedzis aprīlī, jau otro mēnesi pēc kārtas pasliktinās un jūnijā ir vairs tikai 4,6. Konfidences rādītājs samazinājies arī automobiļu pārdošanā, salīdzinot ar maiju, pasliktinoties par 2,5 procentpunktiem. Visstraujākā noskaņojuma pasliktināšanās (par 6,8 procentpunktiem) bijusi automobiļu detaļu un piederumu pārdošanā, auto apkopē un remontā, kur konfidences rādītājs pēc divu mēnešu pārtraukuma atkal ir negatīvs (- 1,0).

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs
Pakalpojumu sektorā jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,0, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir pasliktinājies par 0,6 procentpunktiem.

Optimistiskākie jūnijā ir pakalpojumu sniedzēji nozarēs, kurās vasarā raksturīgs sezonāls saimnieciskās darbības pieaugums: izmitināšanā (38,9), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (38,5), ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (20,5). Starp optimistiskākajām nozarēm ir arī apdrošināšana (22,2) un informācijas pakalpojumi (20,8). Viszemākais konfidences rādītājs (- 10,5) jūnijā fiksēts kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā. Starp pesimistiskākajiem, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, bijuši uzņēmēji uzglabāšanas un transporta palīgdarbību (- 10,0), kā arī sauszemes transporta nozarēs(- 6,3), arī juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos konfidences rādītājs, salīdzinot ar maiju, samazinājies par 6,7 procentpunktiem un ir negatīvs (- 7,4).

Kopējā ekonomiskā nenoteiktība jūnijā samazinās
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, jūnijā bija 12.7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi ir par 3,7 procentpunktiem mazāk. Nenoteiktības rādītāja samazināšanos visbūtiskāk ietekmēja svārstīgais patērētāju viedoklis.1 Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies mazumtirdzniecībā, bet nedaudz pieaugusi apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā.

2025. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 99,1 (iepriekšējā mēnesī 98,6). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas kopš gada sākuma bijis svārstīgs, pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī jūnijā atkal samazinājies līdz 100,1.

2025. gada maijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un kopš aprīļa tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot ar 2024. gada maiju, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu.

Sieviešu bezdarba līmenis maijā samazinājies par 0,1 procentpunktu līdz 6,2 %, bet vīriešu – par 0,2 procentpunktiem līdz 7,5 %.

Maijā Latvijā bija 64,7 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 1,6 tūkstošiem mazāk nekā aprīlī un par 0,8 tūkstošiem mazāk nekā 2024. gada maijā. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 1,0 tūkstoti līdz 35,5 tūkstošiem, taču bez darba esošo sieviešu skaits samazinājās par 0,6 tūkstošiem līdz 29,1 tūkstotim.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 4,9 %, un kopš aprīļa tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2024. gada maiju, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenis tiek aprēķināts netieši, izmantojot CSP darbaspēka apsekojuma ceturkšņu novērtējumus un NVA mēnešu datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem.

CVMarket.lv nesen veiktā darba tirgus aptauja rāda, ka Latvijas darba ņēmēju vidū novērojama neapmierinātība ar pašreizējo atalgojumu. Ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu un darba tirgus pārmaiņas, vairāk nekā 43% aptaujas dalībnieku norāda, ka ir neapmierināti ar savu atalgojumu, un tikai 20% aptaujāto sagaida, ka tuvāko sešu mēnešu laikā atalgojums tiks paaugstināts.

“Pastāv redzama neatbilstība starp darbinieku gaidām un reālo atalgojumu,” saka Kristaps Kolosovs, CVMarket.lv biznesa attīstības vadītājs. “Aptaujas rezultātiem rādot, ka gandrīz 75% aptaujāto pelna līdz 1500 eiro neto mēnesī, un, inflācijas spiedienam joprojām saglabājoties, neapmierinātība ir neizbēgama. Darba devēji, kas to ignorē, riskē ar biežu darbinieku maiņu.”

Gandrīz 50 % aptaujāto tuvākajā laikā neparedz algas pielikumu

Aptauja liecina, ka 35,3 % darbinieku ik mēnesi nopelna no 1000 līdz 1500 eiro, bet 33 % ietilpst 500 līdz 1000 eiro ienākumu grupā. Tāpat 44 % respondentu norāda, ka viņu alga pēdējā gada laikā nav mainījusies. Lai gan 36 % aptaujāto alga ir palielinājusies, apmierinātības līmenis joprojām ir zems: tikai 3,3% aptaujāto atzīst, ka ir ļoti apmierināti ar saviem ienākumiem, un 29,4% norāda, ka ir diezgan apmierināti. Raugoties nākotnē, gandrīz puse (49,7%) paredz, ka viņu alga nākamajos sešos mēnešos nemainīsies. No tiem, kas apsver iespēju strādāt ārzemēs, 75,1% kā galveno motivāciju min atalgojumu.

“Alga nav tikai skaitlis – tas ir vērtības un atzinības signāls.” uzsver Kolosovs. “Ja gandrīz puse darbinieku neredz nekādas izredzes uz uzlabojumiem, tad mēs nonākam pie motivācijas trūkuma, kas tieši ietekmē produktivitāti un veicina darbinieku aiziešanu.”

Algas apmērs veicina darbaspēka pārvietošanos uz ārzemēm

Aptaujas rezultāti arī parāda, ka liela daļa darba ņēmēju būtu gatavi pamest valsti, lai meklētu labākas izredzes citviet. Katrs trešais respondents ir apsvēris iespēju strādāt ārzemēs, un 2,6 % respondentu jau ir saņēmuši darba piedāvājumu ārzemēs. Norādot iemeslus, papildus lielākam atalgojumam, starp respondentu galvenajiem argumentiem par labu darbam ārzemēs tika minēti arī jauna/starptautiska pieredze (40,9%), labāka dzīves kvalitāte (40,5%) un profesionālās iespējas (31,9%). Vietējām algām netiekot līdzi vēlmēm un dzīves izmaksām, kaimiņvalstis ātri kļūst pievilcīgas.

Kuri ir visneapmierinātākie

Vislielāko neapmierinātību ar atalgojumu izsaka darba ņēmēji 45-64 gadu vecuma grupā (50%), īpaši vecumā no 45 līdz 54 gadiem, un personas ar arodizglītību (50%) vai vidējo profesionālo izglītību (48%). Skatoties pēc ieņemamās pozīcijas darbā, tad lielāku neapmierinātību ar atalgojumu pauda biroja darbinieki un klientu apkalpošanas darbinieki (abos gadījumos – 47%).

CVMarket.lv darba tirgus aptaujā, kas tika veikta no 2025. gada maijā, tika apkopotas atbildes no 1520 aptaujas dalībniekiem Latvijā, aptverot dažādas darba nozares, izglītības līmeņus un vecuma grupas. Aptaujas mērķis bija novērtēt darbinieku noskaņojumu un vēlmes pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Būvniecībā ilgstoši negatīvais noskaņojums būtiski uzlabojas

Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem maijā bija – 7,6, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieaudzis par 3,0 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2022.gada februāra.

Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums augstāko gada vērtību parasti sasniedz aprīlī vai maijā. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojas, un maijā sezonāli nekoriģētais konfidences rādītājs pirmo reizi kopš 2021.gada jūlija ir sasniedzis pozitīvu vērtību (1,9). Visoptimistiskākie ir uzņēmēji inženierbūvniecībā (11,6), savukārt ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos konfidences rādītāji joprojām ir negatīvs (attiecīgi – 5,1 un – 4,0), bet arī šajās nozarēs noskaņojums ir optimistiskāks, nekā ierasts šai sezonā, tādējādi iezīmējot pozitīvu tendenci.

Arī apstrādes rūpniecībā augstākais noskaņojuma rādītājs vairāku gadu periodā

Maijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,8, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 3,0 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2022. gada jūlija.

Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, 11 – uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 11 – pasliktinājies, bet vienā nav mainījies.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, uzlabojies nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā (attiecīgi par 7,1 un 4,7 procentpunktiem). Dzērienu ražošanā noskaņojums ir pozitīvs jau kopš gada sākuma un maijā tas ir uzlabojies par 5,6 procentpunktiem. Savukārt tādās, pēc īpatsvara nozīmīgās nozarēs, kā pārtikas, koksnes un koka izstrādājumu ražošana noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi nedaudz pasliktinājies (attiecīgi par 0,5 un 1,3 procentpunktiem). Vispesimistiskākie maijā bijuši apģērbu ražotāji (- 19,6), kā arī datoru , elektronisko un optisko iekārtu ražotāji (- 15,5).

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinās

Maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,0, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir samazinājies par 1,7 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Arī šogad maijā konfidences rādītāji pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pozitīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Pārtikas mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojies par 5,1 procentpunktu, bet degvielas mazumtirdzniecībā par 10,9 procentpunktiem. Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc samērā straujā uzlabojuma aprīlī konfidences rādītājs atkal samazinājies par 4,2 procentpunktiem. Līdzīga situācija arī automobiļu pārdošanā, kurā uzņēmēju noskaņojums maijā, salīdzinot ar aprīli, pasliktinājies par 4,4 procentpunktiem.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs

Pakalpojumu sektorā maijā, pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,6, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir pasliktinājies par 1,2 procentpunktiem.

Visoptimistiskākie maijā ir iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniedzēji (23,9). Starp optimistiskākajām nozarēm arī apdrošināšana, kur aprīlī konfidences rādītājs bija sasniedzis vairāku gadu perioda maksimālo vērtību (37,0), bet maijā samazinājies par 14,8 procentpunktiem. Augsts konfidence rādītājs fiksēts arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (20,3). Arī izmitināšanas nozarē noskaņojums uzlabojies (21,5), taču pieaugumam pamatā ir sezonāls raksturs. Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm tikai astoņās uzņēmēju noskaņojums maijā bija negatīvs. Pesimistiskākie, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, bijuši uzņēmēji uzglabāšanas un transporta palīgdarbību (- 7,3), kā arī sauszemes transporta nozarēs(- 6,3), arī arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos konfidences rādītājs , salīdzinot ar aprīli, samazinājies par 8,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 6,1).

Ekonomiskā nenoteiktība samazinās visās uzņēmējdarbības jomās

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies visās četrās apsekotajās uzņēmējdarbības jomās. Visstraujākais samazinājums (par 5,3 procentpunktiem) apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā abos par 2,8 procentpunktiem, bet mazumtirdzniecībā par 2,4 procentpunktiem. Tomēr kopējais nenoteiktības rādītājs maijā pieaudzis , par 0,4 procentpunktiem, būtiski pieaugot patērētāju vērtējumam2.

2025. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 98,6 (iepriekšējā mēnesī 98,1). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas pēdējos mēnešos svārstās ap ilgtermiņa vidējo vērtību (100), maijā atkal pieaudzis līdz 101,2.

Pirmdien, 26. maijā, Rīgā norisinājās augsta līmeņa konference “Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics”, kuru organizēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK) un citām partnerorganizācijām.

Pasākumā piedalījās Baltijas valstu ekonomikas ministri, ārvalstu investori un starptautisko institūciju pārstāvji.

LIAA direktore Ieva Jāgere uzsver, ka Ārvalstu investoru padomes veiktais pētījums FICIL Sentiment Index apliecina – pirmo reizi pēc ilgāka laika Latvija investīciju piesaistes ziņā ir apsteigusi savus Baltijas kaimiņus: “Latvijas stiprā puse ir tehnoloģiju un inovāciju joma, kā arī enerģētikas un militārās industrijas sektori. Mūsu kopīgais investīciju projektu portfelis šobrīd pārsniedz 12 miljardus eiro, no kuriem viens miljards ir tieši militārās industrijas projekti. Mūsu mērķis ir kāpināt piesaistīto investīciju apjomu līdz vienam miljardam eiro gadā,” norāda Ieva Jāgere.

Konferences laikā tika prezentēts pirmais kopīgais FICIL Sentiment Index pētījums par investīciju klimatu visās trīs Baltijas valstīs. Pētījuma rezultāti liecina par investīciju vides uzlabošanos Latvijā un Lietuvā, kā arī par to, ka pēc neliela krituma investīciju aktivitāte sākusi atjaunoties arī Igaunijā.

Latvijā investīciju pievilcības vērtējums pieaudzis no 1,9 līdz 3 punktiem piecu punktu skalā, kas norāda uz pozitīvu attīstību. Aptuveni 50% investoru Latvijā un Igaunijā plāno palielināt savus ieguldījumus reģionā.

Investoru vērtējumā būtiski ir tas, ka Latvija un Baltijas valstis kopumā ir spējušas nodrošināt enerģētisko neatkarību no Krievijas, ieguldīt zaļās enerģijas projektos un palielināt aizsardzības izdevumus, kas ir nozīmīgs signāls investoriem pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.

Arī maijā publicētais kompānijas “EY” pētījums European Attractiveness Survey 2025 apliecina, ka pērn Latvijā uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti – par 50% vairāk nekā 2023. gadā, kad tika reģistrēti 22 jauni projekti. Pētījums rāda, ka šie projekti 2024. gadā radījuši 1937 jaunas darbavietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā fiksēts gan jaunu investīciju projektu, gan to radīto darbavietu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lietuvā 2024. gadā bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā 2023. gadā, bet Igaunijā to skaits palicis nemainīgs.

Konference “Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics” apliecināja Baltijas valstu apņemšanos stiprināt investīciju klimatu, veicināt reģionālo sadarbību un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Latvijas Nacionālajā dienā pasaules vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” aizvadīts augsta līmeņa Latvijas un Japānas biznesa forums Transforming Cities And Mobility Through Innovation & Technology. Humans Powered By Technologies, kas iezīmēja arī jaunu sadarbības posmu starp abām valstīm. Foruma mērķis bija stiprināt ekonomiskās saites, diskutēt par ilgtspējīgu inovāciju potenciālu un abu valstu sadarbību, viedajām pilsētām, mobilitāti un tehnoloģiju izmantošanu cilvēku labā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka šī gada prioritāte ir nostiprināt tirdzniecības attiecības ar Japānu un izvirzīt to kā vēl nozīmīgāku eksporta galamērķi. Līdz šim vērienīgākās tirdzniecības misijas uz Japānu laikā jau šobrīd parakstīti vairāki līgumi un vienošanās par sadarbību, panākot daudz vairāk nekā sākotnēji gaidīts no pirmā iepazīšanās brauciena. “Šis biznesa forums nav tikai par idejām, bet par rīcību. Mūs ar Japānu vieno kopīgas vērtības, esam gatavi jaunām idejām un inovācijām, lai tehnoloģijas izmantotu arvien efektīvāk,” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Risinājumi zaļās enerģijas nozarē – jaunas iespējas Latvijai
Zaļās un atjaunīgās enerģijas apguve, dabai draudzīgu materiālu izmantošana un ilgstpējīgs dzīvesveids kopumā ir vērtības, kas vieno Latviju un Japānu. Japānas enerģētikas un citu nozaru fondi šobrīd aktīvi meklē iespējas investēt Eiropā – šogad mūsu reģionā noslēgti jau vairāki līgumi par zaļās enerģijas projektu attīstību, kas sniedz Latvijai plašas sadarbības iespējas nākotnē. Viena no tām tika nostiprināta arī biznesa forumā, kad tika parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas uzņēmumu FORTES un Japānas uzņēmumu Ichigo ECO Energy par piecu biomasas koģenerācijas staciju izbūvi Japānā. Koģenerācijas stacijās tiks izmantota Latvijā radīta koksnes gazifikācijas tehnoloģija, tāpat uzņēmums FORTES nodrošinās nepieciešamās apmācības un atbalsta infrastruktūru spēkstaciju uzturēšanai un ekspluatācijai 20 gadu periodā.

Uzņēmuma FORTES vadītājs Armands Zemītis uzsver, ka sadarbības veidošanā ar Japānu ir jābūt pacietīgiem, jo vērtīgas biznesa attiecības šeit veidojas ar laiku. Taču, iegūstot Japānas uzņēmumu uzticību un apliecinot piedāvāto pakalpojumu piemērotību vietējam tirgum, var rēķināties ar ilgtermiņa sadarbību. ”FORTES ir tehnoloģiju kompānija, kura savā jomā var piedāvāt pilna cikla pakalpojumu no projektēšanas līdz būvniecībai un ekspluatācijai. Mūsu biomasas koģenerācijās staciju priekšrocība ir tāda, ka tās var efektīvi izmantot valstīs, kur notiek dažādas dabas katastrofas, kā, piemēram, zemestrīces, kas Japānā ir ļoti aktuāli,” atzīst Armands Zemītis.

Gandarīts ar gaidāmo sadarbību ir arī Ichigo ECO Energy izpilddirektorsEiichiro Goto: “Uzņēmumu FORTES mēs atradām internetā, tieši tik vienkārši. Viņi apliecināja savu kompetenci un pārliecināja, ka varam sadarboties. Kopš pirmās tikšanās ir pagājuši seši gadi un šodien noslēgtais sadarbības līgums apliecina, ka esam apmierināti ar FORTES piedāvātajām tehnoloģijām, risinājumiem un servisu.”

Uz viena viļņa tehnoloģiju attīstībā – Latvija kā inovāciju testēšanas platforma
Biznesa forumā dažādu nozaru eksperti, viedokļu līderi un industriju pārstāvji diskutēja arī par inovatīviem risinājumiem IT un IKT tehnoloģiju jomā, uzsverot ne tikai Latvijas veiksmes stāstus, sertificēto un talantīgo darbaspēku, bet arī biznesam labvēlīgo vidi, īpaši finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem – sākot no vienkārša licencēšanas procesa un labvēlīga regulējuma līdz sadarbībai starp finanšu un valsts institūcijām. Latvijas blokķēdes asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš atklāj, ka Japānas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Latvija ir vārti uz Eiropu: “Mums ir viens no labākajiem valsts regulējumiem šajā nozarē, kas, summējot ar uzņēmumiem pievilcīgu nodokļu politiku un pieejamiem speciālistiem, veido lielisku piedāvājumu kompānijām, kas šajā nozarē vēlas strādāt Eiropas tirgū. Mums jau šobrīd ir vairāki lieliski piemēri kā ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lielas kompānijas var balstīt biznesu uz web 3.0 jeb trešās paaudzes interneta tehnoloģijām, efektivizējot savus digitālos risinājumus.”

Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija vienmēr ir bijusi Latvijas prioritāšu sarakstā – gluži tāpat kā Japānā. Forumā tika uzsvērta Latvijas kā inovāciju testēšanas platformas priekšrocības, tai skaitā arī 5G un datu drošības jomās. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis uzsvēra jaunu partneru nozīmīgumu inovatīvu risinājumu attīstībā un izteica cerību, ka šis biznesa forums ļaus satikties cilvēkiem un idejām: “Mēs varam piedāvāt lieliskus risinājumus 5G tehnoloģiju jomā. Rīgas osta šobrīd ir viena no digitālākajām ostām pasaulē ar lielisku 5G pārklājumu. Esam izveidojuši arī izmēģinājumu poligonu aizsardzības nozares vajadzībām, lai testētu dronu vadību un veiktu citus uzdevumus. Šajā ziņā Latvija var būt kā izmēģinājuma platforma dažādām inovācijām. Mēs esam ātri, mums ir svarīga kvalitāte un redzam, ka to novērtē arī Japānā.”

Nacionālās dienas biznesa foruma laikā Latviju pārstāvēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kā arī lielākā uzņēmēju delegācija Latvijas vēsturē – ap 90 uzņēmējiem, kuri tikās arī ar tādiem Japānas uzņēmumiem kā Sony, Hitachi, Panasonic, Toshiba, Itochu Corporation, kā arī Japānas uzņēmēju asociāciju Keidanren.

Valsts vizīti Japānā organizē Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Latvijas vēstniecību Japānā. Tirdzniecības misiju LIAA rīko Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Latvijas valsts budžeta līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros.

Par “EXPO 2025 Osaka”

“EXPO 2025 Osaka” ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas risina ne tikai ekonomiskus, bet arī pasaulei nozīmīgus sociālos jautājumus. Izstādē piedalās 160 valstis, 9 starptautiskas organizācijas un plānots, ka to apmeklēs vairāk nekā 28 milj. apmeklētāju no visas pasaules. Izstāde ir vieta, kurā gan apskatīt valstu un reģionu prezentējošu ekspozīciju, gan arī, apvienojot pasaules zināšanas un idejas, radīt jaunas tehnoloģijas un inovācijas globālu problēmu risināšanai. Pamattēma izstādei ir “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” (Designing Future Society for Our Lives), savukārt Baltijas paviljona apakštēma ir “Dzīvību glābšana” (Saving Lives), kura fokusējas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, ievērojot augstus vides standartus. Lai sasniegtu gan valsts tēla atpazīstamības, gan eksportspējas veicināšanas mērķus, papildus Latvijas dalībai “Expo 2025 Osaka” tiek organizēta plaša biznesa programma, kas piedāvā Latvijas uzņēmumiem piedalīties nozaru izstādēs, pasākumos un tirdzniecības misijās Japānā.