Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS veica uzņēmēju aptauju, kurā kā prioritāte nākamajai Saeimai visbiežāk tika norādīta uzņēmējdarbības vides uzlabošana Latvijā.

Lai noskaidrotu uzņēmēju viedokli par pašreizējo ekonomisko un uzņēmējdarbības vides situāciju Latvijā, 2022. gada februārī un martā LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS veica aptauju, kurā uzņēmumu vadītājiem lūdza novērtēt dažādus ekonomiskos rādītājus, uzņēmējdarbībai svarīgus faktorus un izteikt nākotnes prognozes par šiem rādītājiem. Vissliktākā uzņēmēju prognoze ir pašvaldību atbalstam uzņēmējdarbībai, bet kā galveno prioritāti nākamajai Saeimai 50% aptaujas dalībnieku norādīja uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā. Otra biežāk minētā prioritāte, ko atzīmējuši 39% aptaujāto, ir demogrāfijas un imigrācijas problēmu risināšana.

LTRK aptaujātie uzņēmēji pašreizējo situāciju Latvijā lielākajā daļā no piedāvātajiem uzņēmējdarbības vides aspektiem vērtē sliktāk, nekā 2021. gada nogales aptaujā. Labāk novērtētas ir tikai valsts un pašvaldību izvirzītās regulējošās un administratīvās prasības un darbaspēka pieejamība, pārējos aspektos – nodokļu administrēšana, banku kredītu pieejamība, pašvaldību atbalsts, nodokļu likmes – uzņēmēju vērtējums ir samazinājies. Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir energoresursu cenu pieaugums un 69% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka tas negatīvi ietekmē viņu uzņēmumu, un tikai 37% uzskata, ka valsts sniegtais atbalsts energokrīzes pārvarēšanai ir pietiekams. Arī nākotnes prognozes gandrīz visos uzņēmējdarbības aspektos ir pasliktinājušās, uzņēmēji pozitīvi vērtē tikai darbaspēka pieejamības perspektīvas.

Komentējot aptaujas rezultātus, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “Katra valsts ir citādāka, atrodas atšķirīgā situācijā un citādā attīstības stadijā. Kas der vienai, ļoti iespējams, konkrētajā laikā neder otrai. Mums šodienas Latvijā jāapzinās, ka vismaz līdz brīdim, kad Latvijas iedzīvotāji sasniegs vidējo ES dzīves līmeni, bet vēlams – vēl ilgāk, ikvienas Latvijai lojālas partijas politikas centrā vajadzētu būt arī ekonomikas jautājumiem, proti, kas darāms biznesa vides pilnveidošanā (izglītībā, birokrātijā, nodokļos, enerģētikā, inovāciju sistēmā un tā tālāk), lai Latvija būtu daudz pievilcīgāka vietējām un ārvalstu investīcijām, lai Latvijā būtu vairāk eksportējoši un produktīvi uzņēmumi, kuri ekonomiski pamatoti spēj maksāt lielākas algas.”

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada aprīlī bija negatīvi būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, un pakalpojumu sektorā. Vienīgi mazumtirgotāju noskaņojums joprojām saglabājās pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS POZITĪVS VISĀS MAZUMTIRDZNIECĪBAS APAKŠNOZARĒS

2022.gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija 2,2. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs samazinājies par 1,4 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visoptimistiskākie aprīli bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu remontā, apkopē un to detaļu tirdzniecībā (15,4). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši arī pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot attiecīgi 7,3 un 12,6. Vienīgā nozare, kur uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies, ir degvielas mazumtirdzniecība – lai arī konfidences rādītājs ir pozitīvs (3,2), tomēr, salīdzinot ar martu, tas samazinājies par 5,9 procentpunktiem.

Aprīlī 28 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2020. gada oktobra. Turpina samazināties to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru savai darbībai minējuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu. Aprīlī tādu ir attiecīgi 25 % un 13 %. Finansiālas grūtības ierobežo 10 % mazumtirgotāju. Kā jau ierasts īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (39 %). Lai arī aprīlī nekādu būtisku mazumtirdzniecības ierobežojumu Covid-19 dēļ vairs nav, 6 % mazumtirgotāju joprojām uzskata, ka ar Covid-19 saistītie faktori būtiski ierobežo to saimniecisko darbību. 13 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un sankcijas, kas ar to saistītas. 4 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI DATORPROGRAMMĒŠANĀ, VISPESIMISTISKĀKIE – TELEKOMUNIKĀCIJĀS

Pakalpojumu sektorā 2022. gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 3,0), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir uzlabojies par 0,6 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visoptimistiskākie aprīlī bija uzņēmēji datorprogrammēšanas nozarē (13,5), tiem seko uzņēmēji, kas veic dažādas biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības (11,3), bet trešie optimistiskākie ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (10,0). Savukārt viszemākie konfidences rādītāji aprīlī fiksēti telekomunikāciju nozarē (- 22,2), izdevējdarbībā (-15,7) un uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās (-14,0). Kopumā aprīlī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 16 pakalpojumu apakšnozarēs. Divās nozarēs (zinātniskajā pētniecībā un finanšu pakalpojumos, izņemot apdrošināšanu) konfidences rādītāji bija vienādi ar nulli.

35 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar martu, pieaudzis par 3 procentpunktiem. 24 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 16 % – darbaspēka trūkums. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas joprojām ir ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, samazinājies līdz 6 %, toties 11 % atzīmē ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 2 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

BŪVNIEKU NOSKAŅOJUMS NEDAUDZ UZLABOJIES

Konfidences rādītājs būvniecībā aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,9, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 0,7 procentpunktiem. Salīdzinot ar martu, aprīlī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskākas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Aprīlī būvniecības nozari visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu trūkums (norādījuši 32 % respondentu, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar martu, samazinājies par 2 procentpunktiem. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo slikti laika apstākļi, samazinājies par 7 procentpunktiem (norādījuši 26 % respondentu). Savukārt 2,2 reizes palielinājusies darbaspēka trūkuma un par 7 procentpunktiem pieaugusi finansiālu grūtību ietekme (norādījuši attiecīgi 25 % un 19 % uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi aprīlī ir atzīmējuši tikai 2 % uzņēmumu, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā martā. Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori minēti būvmateriālu, degvielas un energoresursu cenu kāpums (11 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (6 % aptaujāto uzņēmēju). 12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, samazinājums par 3 procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ KONFIDENCES RĀDĪTĀJS SAMAZINĀS

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs aprīlī salīdzinājumā ar martu pasliktinājās par 1,6 procentpunktiem un bija -3,3. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim, kā arī mazāks gatavās produkcijas krājumu līmeņa samazinājums. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā mēbeļu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, tekstilizstrādājumu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana. Savukārt pieaugums ir dzērienu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, par 8 procentpunktiem samazinājies (sarūkot līdz -0,7 procentpunktiem) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos,tai skaitā, par 16 procentpunktiem samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības un par 3 procentpunktiem –uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pasliktinājies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (Eiropas Savienībā un valstīs ārpus ES uzrādot negatīvas vērtības).

Salīdzinot ar martu, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 25 % un 21 % aptaujāto uzņēmēju), kā arī finansiālās grūtības (norādījuši 11 % respondentu). Savukārt pieaugusi materiālu vai iekārtu trūkuma ietekme (26 % aptaujāto). Covid-19 ietekmi aprīlī atzīmējuši tikai 2 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 3 procentpunktiem). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (6 % uzņēmumu), karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankciju ietekme (5 % respondentu). 27 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Ceturtdien, 21. aprīlī, visā Latvijā notiks valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīga iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”. Šogad iniciatīvā kopumā piedalīsies vairāk kā 100 dalībnieki – valdības pārstāvji, dažādu valsts institūciju vadītāji, augstākās amatpersonas, valsts pārvaldes darbinieki, kā arī uzņēmumu vadītāji un dažādi to pārstāvji. Iniciatīvas laikā ministri un valsts pārvaldes darbinieki iepazīsies ar uzņēmumu ikdienas darbu, pārrunās aktuālos jautājumus un meklēs risinājumus uzņēmēju pieteiktajiem problēmjautājumiem.

Šogad uzņēmēju ēnošana sāksies 21. aprīlī un pēc pirmās tikšanās dalībnieki ir aicināti sadarboties sešus mēnešus, meklēt labākos risinājumus uzņēmējam aktuāliem jautājumiem, lai organizētu atkārtotu tikšanos septembrī vai oktobrī, kad plānota ieguvumu novērtēšana.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis iniciatīvas ietvaros apmeklēs uzņēmumu “Puratos Latvia” – starptautiskās grupas “Puratos” uzņēmumu Latvijā, kas piedāvā plašu klāstu inovatīvu produktu maizes, konditorejas un šokolādes izstrādājumu sektorā, kā arī ģimenes uzņēmumu Zemītē SIA “Tēviņi”, kas nodarbojas ar augļkopību, vīnkopību un tūrismu, un saņēmuši Tukuma novada uzņēmēju balvu “Novada lepnums 2021”.

“Pēdējie divi gadi mūsu uzņēmējiem ir bijuši vairāku jaunu izaicinājumu pilni. Kopš šā gada 24. februāra to ir papildinājuši vēl jauni satricinājumi sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā, kuras sekas ietekmē gan eksportējošos, gan ražojošos uzņēmējus sakarā ar eksporta tirgiem un piegāžu ķēdēm, kā arī energoresursu cenām. Tāpēc mums, valsts pārvaldei, ir jābūt pie uzņēmējiem, lai patiesi iedziļinātos uzņēmēju reālajā ikdienā, paskatītos un novērtētu Latvijas uzņēmējdarbības vidi “uzņēmēja acīm”. Valsts iestāžu pienākums ir būt pastāvīgā dialogā ar uzņēmējiem, lai kopā varam reaģēt un proaktīvi rast risinājumus iepriekš neparedzētām situācijām, kā arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sagatavot tādus atbalsta pasākumus, kas sekmētu uzņēmumu izaugsmi, inovāciju attīstību, konkurētspējas un eksporta spējas kāpumu, kā arī sniegt atbalstu tikai Latvijas tirgū strādājošiem uzņēmumiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Dalība iniciatīvā “Ierēdnis ēno uzņēmēju” ir uzņēmēja papildu iespēja saņemt individuālas konsultācijas un atbalstu no valsts puses. Uzņēmējs iniciatīvas laikā var pieteikt savu ideju vai problēmjautājumu un nepastarpināti piedalīties tā risināšanā sadarbībā ar atbildīgo valsts pārvaldes darbinieku. Uzņēmējs var izvēlēties ēnošanai vairākus ierēdņus, kuri vienlaicīgi apmeklēs uzņēmumu. Savukārt valsts pārvaldes darbiniekam dalība iniciatīvā ir iespēja iepazīties ar uzņēmēja ikdienas darba pieredzi un izaicinājumiem, kā arī novērtēt savas iestādes veidotā regulējuma piemērošanu praksē.

Iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” notiek sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Biznesa savienību (LBS) un Junior Achievement Latvia.

Plašāka informācija par iniciatīvu un tās norisi publicēta iniciatīvas “Ierēdnis ēno uzņēmēju” mājaslapā. Vietnē publicēti arī iepriekš risinātie problēmjautājumi, vienlaikus aicinām dalībniekus papildināt uzsāktos uzlabojumus ar komentāriem, vai anketā iesniegt jaunus priekšlikumus.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 12. aprīlī prezentēja sadarbībā ar domnīcu Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS veiktā pētījuma “FUTURUM Indekss” rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēju noskaņojums kopumā ir kļuvis ievērojami pesimistiskāks.

LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada februāra un marta pētījumā “FUTURUM Indekss” noskaidrots, ka ekonomikas indeksa vērtība atrodas zem 50 punktu robežas – tā ir 42.92 punkti, kas liecina par uzņēmēju pieaugošu pesimismu. Salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, indeksa vērtība ir pazeminājusies par 5.96 punktiem. Uzņēmēji mazāk pesimistiski ir par konkurenci pārstāvētajā nozarē, bet visnegatīvāk novērtēta ir vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī.

2022. gada 1. ceturksnī pesimistiski noskaņotas ir visas uzņēmumu grupas visos Latvijas reģionos. Mazāk negatīvi noskaņoti ir uzņēmumi Kurzemes un Zemgales reģionos, bet visnegatīvāk – Latgales reģionā. Pozitīvāk noskaņoti ir eksportējošo uzņēmumu vadītāji, tomēr salīdzinot ar 2021. gada izskaņu, šī indeksa vērtība ir samazinājusies par gandrīz 6 punktiem.

Attiecībā uz nākotni aptaujātie uzņēmēji ir nedaudz pesimistiski, 2022. gada februārī un martā nākotnes indeksa vērtība ir 44.43 punkti, kopš 2021. gada nogales nākotnes indeksa vērtība ir samazinājusies par nepilniem 6 punktiem. Sliktākā uzņēmēju prognoze ir par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Sliktas prognozes ir arī attiecībā uz uzņēmuma finansiālo stāvokli un ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē.

“No šodienas šis uzņēmēju konfidences mērījums, kuru SKDS veic jau kopš 2004. gada, ieguvis jaunu nosaukumu: FUTURUM Indekss. Nosaukuma maiņas pamatā ir fakts, ka darbu uzsākusi LTRK domnīca Futurum Latvija un šis pētījums būs regulārs – divas reizes gadā – domnīcas produkts, ar kuru iepazīstināsim sabiedrību un politikas veidotājus. Savukārt, par jaunākajiem FUTURUM indeksa datiem runājot – diemžēl mērījums uzrāda būtisku negatīvu uzņēmēju noskaņojuma tendenci. Kara ietekme, protams, ir jūtama. Labā ziņa, ka vismaz šobrīd indekss neuzrāda tik zemu līmeni, kādu vērojām, sākoties COVID -19 krīzei.,” komentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

FUTURUM Indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. FUTURUM Indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. Pētījumā 2022. gada 1. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā.

Līdzīgi kā pastāv dažādi redzējumi un teorētiskās pieejas par valsts un indivīda līdzdalības un atbildības līmeni sabiedrības procesos, tā arī organizāciju līmenī pastāv atšķirīgs skatījums, un bieži vien raisās diskusijas par darba devēja un darbinieku atbildības līmeni dažādu ar darba dzīvi saistītu aspektu kontekstā.

Nereti darbinieki savas motivācijas, labbūtības, darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu pilnā mērā sagaida no darba devēja, tāpat ir organizācijas, kuras uzskata, ka ar savu motivāciju un labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru ir jātiek galā darbiniekiem pašiem. Savukārt personāla vadītāji vērš uzmanību, ka pēdējos gados dažos aspektos ir ‘aiziets zināmās galējībās’, un šis jautājums būtu aplūkojams līdzsvarotas savstarpējas sadarbības un abu pušu iesaistes un atbildības kontekstā, to nenovirzot uz vienu vai otru pusi. To, kāds ir pašu darba ņēmēju skatījums šajos jautājumos, pētījumu kompānija Kantar noskaidroja šī gada martā veiktajā pētījumā.

Iegūtie rezultāti liecina, ka attiecībā uz darbinieku motivāciju teju puse (49%) darba ņēmēju piekrīt, ka tā ir savstarpēji uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā, kur ‘savu artavu’ līdzvērtīgi iegulda abas iesaistītās puses. Salīdzinoši mazāk (41%) strādājošo uzskata, ka arī darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšana ir uz pusēm dalīta atbildība, bet vienlīdz liels aptaujāto īpatsvars (40%) uzskata, ka šī līdzsvara nodrošināšana galvenokārt tomēr ir pašu darbinieku atbildība.

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa darba ņēmēju ir pauduši uzskatu, ka darbinieku labbūtība (36%), iedvesma un aizrautība (35%) ir uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā. Interesanti, ka līdzīgs īpatsvars darba ņēmēju ir norādījuši, ka darbinieka labbūtība (39%) galvenokārt tomēr ir organizācijas atbildība, kamēr attiecībā uz darbinieku iedvesmu un aizrautību (37%) biežāk minēts pretējais, ka tā galvenokārt ir katra paša atbildība.

Personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Aplūkojot datus sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās, iezīmējas vairākas interesantas sakarības. Piemēram, to, ka darbinieku motivācija ir uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā, salīdzinoši biežāk ir minējuši gados jaunāki (18-24 g.v.) darba ņēmēji, norādot, ka abām pusēm šajā procesā ir jāieguldās līdzīgā mērā un apjomā. Savukārt gados vecāki (50-60 g.v.) strādājošie vidēji biežāk ir atzinuši, ka darbinieku motivācija un aizrautība pilnā mērā ir pašu darbinieku atbildība, kamēr 30-39.g.v. nodarbinātie caurmērā biežāk sagaida, ka viņu iedvesmu un aizrautību pilnā mērā nodrošinās tieši organizācija, cerot uz dažādiem ārējiem iedvesmas avotiem un stimuliem no darba devēju puses”.

Interesanti, ka izglītības jomā strādājošie biežāk nekā vidēji ir norādījuši, ka darbinieku motivācija, darba un privātās dzīves līdzsvars, kā arī iedvesma un aizrautība pilnā mērā ir pašu darbinieku atbildība. Arī elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes uzņēmumos strādājošie caurmērā biežāk ir pauduši uzskatu, ka ar savu iedvesmu un aizrautību ir jātiek galā katram pašam, negaidot īpašus ārējus iedvesmas avotus un stimulus no organizācijas. Tieši pretēji – veselības un sociālās aprūpes jomā nodarbinātie vidēji biežāk ir uzsvēruši, ka par darbinieku motivāciju pilnā mērā ir atbildīgs tieši darba devējs. Savukārt finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošie salīdzinoši biežāk ir gatavi līdzdarboties savas iedvesmas un aizrautības, kā arī motivācijas radīšanā un nodrošināšanā, norādot, ka tā tomēr ir uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā.

Darbinieki ar krievu vai citu sarunvalodu ģimenē salīdzinoši biežāk nekā strādājošie ar latviešu sarunvalodu uzskata, ka darbinieku labbūtība, iedvesma un aizrautība pilnā mērā ir tieši darba devēja atbildība. Šādu uzskatu, ka darbinieku labbūtība pilnā mērā ir tieši organizācijas atbildība, salīdzinoši biežāk ir pauduši arī kvalificēti un nekvalificēti strādnieki.

Jāatzīmē, ka darba ņēmēji, kuru ģimenē ir 4 un vairāk cilvēku, vidēji biežāk ir uzsvēruši, ka darbinieku darba un privātās dzīves līdzsvars ir uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā, tādējādi norādot, ka šajā aspektā ir jāsadarbojas un līdzvērtīgi jāieguldās abām iesaistītajām pusēm.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada martā samazinājušies gan būvniecībā, gan apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā. Vienīgi mazumtirgotāju noskaņojums joprojām saglabājās pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Strauji uzlabojas degvielas mazumtirgotāju noskaņojums

2022. gada martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieaudzis līdz 4,4. Salīdzinot ar februāri, šis rādītājs uzlabojies pavisam nedaudz – par 0,1 procentpunktu. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies pārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet līdz ar pavasara iestāšanos un cenu būtisko pieaugumu īpaši optimistiski martā bijuši degvielas mazumtirgotāji. Šajā nozarē konfidences rādītājs pieaudzis par 22,3 procentpunktiem un sasniedzis 9,1. Savukārt nepārtikas preču, kā arī automobiļu un to detaļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, pasliktinājies. Taču viszemākais konfidences rādītājs martā bijis automobiļu apkopes un remonta nozarē (- 9,5). Salīdzinot ar februāri, tas samazinājies par 16 procentpunktiem.

Martā 19 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš pagājušā gada oktobra. Salīdzinot ar februāri, samazinājies to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru savai darbībai minējuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu. Martā tādu ir attiecīgi 29 % un 16 %. Toties būtiski pieaudzis mazumtirgotāju īpatsvars, kas izjūt finansiālas grūtības (14 %). Kā jau ierasts, mazumtirgotājus ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (37 %). Covid-19 ietekmi kā būtisku saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru atzīmējuši vairs tikai 16 % respondentu, taču tikpat daudz ir arī respondentu, kuri uzskata, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 4 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

Vairākās pakalpojumu nozarēs būtiska noskaņojuma pasliktināšanās

Pakalpojumu sektorā 2022. gada martā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs ir negatīvs (- 2,1). Uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir pasliktinājies par 8,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 ierobežojumi un karadarbība Ukrainā ietekmē nozari. Vairākās nozarēs, kur februārī uzņēmēju noskaņojuma rādītāji bija pozitīvi, martā tie ir būtiski samazinājušies: apdrošināšanā – par 35,5, gaisa transportā – par 35, ceļojumu biroju un tūrisma rezervēšanas pakalpojumos – par 34,8, datorprogrammēšanā – par 16,7procentpunktiem. Taču ir arī pakalpojumu nozares, kur uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties. Piemēram, izmitināšanā konfidences rādītājs uzlabojies par 16,7 procentpunktiem un pirmo reizi kopš pagājušā gada septembra sasniedzis pozitīvu vērtību (4,3). Analizējot konfidences rādītāja komponentes pakalpojumu sektorā, redzams, ka straujo noskaņojuma pasliktināšanos visvairāk ietekmē uzņēmēju viedoklis, ka turpmākajos trīs mēnešos sagaidāms pieprasījuma samazinājums pēc viņu sniegtajiem pakalpojumiem. Kopumā martā noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 18 pakalpojumu apakšnozarēs.

32 % pakalpojumu sektora respondentu martā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar februāri, samazinājies par 3 procentpunktiem. 27 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 15 % – darbaspēka trūkums. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, samazinājies līdz 10 %, toties 13 % atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 4 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvnieku noskaņojums ievērojami pasliktinās

Konfidences rādītājs būvniecībā martā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir -15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 12,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar februāri, martā pasliktinājies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī mazāk optimistiskas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājies ēku būvniecībā, bet pieaudzis inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Martā būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi (norādījuši 33 % respondentu, kas ir par 15 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada martā). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 31 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 2 procentpunktiem. Uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo materiālu vai iekārtu trūkums, pieaudzis 2,1 reizi (26 % respondentu). Par 3 procentpunktiem palielinājusies finansiālu grūtību ietekme (16 % uzņēmēju), savukārt par 9 procentpunktiem samazinājusies darbaspēka trūkuma ietekme (18 % uzņēmumu). Covid-19 negatīvo ietekmi martā atzīmējuši 5 % uzņēmumu, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā februārī. Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī būvmateriālu, pakalpojumu, degvielas un energoresursu cenu kāpums (8 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (4 % aptaujāto uzņēmēju). 15 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību martā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugums par 2 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs ir negatīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs martā salīdzinājumā ar februāri pasliktinājies par 3,2 procentpunktiem un ir -1,3. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju mazāk optimistiskas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem, kā arī negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, apģērbu ražošana, mēbeļu ražošana un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Savukārt pieaugums ir datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā.

Salīdzinot ar februāri, sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 26 % un 22 % aptaujāto uzņēmēju). Savukārt pieaugusi materiālu vai iekārtu trūkuma un finansiālu grūtību ietekme (norādījuši attiecīgi 24 % un 13 % respondentu). Covid-19 ietekmi martā atzīmējuši 5 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 4 procentpunktiem). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī karadarbības Ukrainā, politiskās situācijas pasaulē un sankciju ietekme (7 % respondentu), ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (5 % uzņēmumu). 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību martā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī).

2022. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 96,73, (iepriekšējā mēnesī – 102,5). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

No 29. līdz 31. martam četri Latvijas jaunuzņēmumi piedalīsies Ikgadējā investīciju sanāksmē (AIM – Annual Investment Meeting) Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Šī sanāksme norisināsies EXPO 2020 ietvaros, noslēdzot pusgadu ilgušo pasaules izstādes programmu un paverot plašas iespējas jaunuzņēmumiem, kas piedāvā biznesa idejas ar lielu izaugsmes potenciālu.

AIM ir vadošā globālo investīciju platforma reģionā, kas tiecas veicināt pozitīvas pārmaiņas, radot investīciju iespējas, atbalstot solidaritāti un attīstot ekonomiskās attiecības starp valstīm, kā arī risinot globālos izaicinājumus, kuriem būs liela ietekme uz ekonomisko izaugsmi. Šogad AIM ir izvirzīti seši galvenie atbalsta virzieni, viens no tiem – atbalsts jaunuzņēmumiem, kas ir ieinteresēti pārrobežu sadarbībā un var piedāvāt biznesa ideju ar lielu izaugsmes potenciālu. Latviju šajā pasākumā pārstāvēs jaunuzņēmumi “My3D.Cloud”, “PrintOnPack”, “Nordwoc” un “Fixar”. Katram uzņēmumam būs iespēja 3 minūšu garā uzrunā prezentēt savu biznesa ideju konkursā, lai cīnītos par naudas balvu līdz 30 000 ASV dolāru, publikācijām sociālo mediju kanālos, investoru uzmanību utt.

“Lielākā daļa AIM dalībnieku ir no Āfrikas, Āzijas, Lielbritānijas, kas vēsturiski ir aktīvs AAE investīciju partneris, Persijas līča valstīm. Tas labi raksturo tendenci, ko novērojam pēdējā laikā – AAE izteikti fokusējas uz attīstības valstīm. Vietējie investori ir diezgan konservatīvi, savukārt ārvalstu investori investē mazāk, bet riskantākos pasākumos, tāpēc, neraugoties uz lielo konkurenci, iespēja te paveras katram. AIM pulcē ļoti daudz investīciju meklētāju un konsultantu, turklāt apmeklēt pasākumu var jebkurš interesents, ne tikai jaunuzņēmumi, tāpēc, pat neiegūstot balvu, AIM jebkuram jaunuzņēmumam ir ļoti laba tīklošanās iespēja un palīdz saprast nākamos investīciju trendus un šī reģiona intereses,” stāsta Inga Ulmane, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja AAE.

Uz AIM dosies arī Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla LatBAN pārstāvji un valdes priekšsēdētājs Helmuts Lejnieks, kurš uzaicināts piedalīties paneļdiskusijā par to, kā pamanīt jaunuzņēmumu ar veiksmīgas investīcijas potenciālu. LatBAN izpilddirektore Kristīne Tarvida stāsta: “Investori meklē ambiciozas idejas, kas risina reālas problēmas, jaunuzņēmumam ir jāmērķē izaugt Eiropas, Āzijas vai Amerikas mērogā. Tomēr jaunuzņēmumu veiksmes stāsti prasa laiku, tikai ideja vienradzi neradīs, un bez investīcijām ir vajadzīga arī laba komanda, spēcīga izaugsmes stratēģija un neatlaidīgs darbs, kas nebeidzas sešos vakarā kā tradicionālā uzņēmējdarbībā. Veiksmīgs jaunuzņēmums top vidēji septiņu gadu laikā un stratēģiju diezgan skrupulozi plāno vismaz tuvākajiem 3–5 gadiem. Ticam, ka tuvākajos gados sāks parādīties vairāk vienradžu no Latvijas, jo Latvijas lepnums, pirmais vienradzis Printful, ir tikai sākums. Kā liecina tehnoloģiju portāla LabsofLatvia.com pētījums, aizvadītā gada laikā investīciju apjoms Latvijā ir bijis 10 reižu lielāks nekā pēdējos 10 gados kopā. Tāpēc sagaidām, ka Latvijā tuvākajos gados taps vēl vismaz trīs vienradži.”

Viņa norāda, ka AAE vēlas līdz 2030. gadam attīstīt inovatīvas nozares, lai kļūtu par vienu no lielākajām inovāciju metropolēm pasaulē, un Baltijas valstis viņiem ir interesantas, jo šeit ir liels potenciāls. “Mūsu stiprās puses ir ātrākais internets pasaulē, ļoti gudri cilvēki ar IT prasmēm, spēja domāt un attīstīt biznesu globālā ekonomikā, bet, galvenais, mūsu cilvēki un ekonomika spēj atainot visas lielo valstu ekonomiskās darbības gan pieprasījuma, gan domāšanas un citādā ziņā. Investēt Latvijā ir matemātiski gudrs lēmums, jo gan privātie investori, gan riska kapitāla fondi var investēt mazākas summas nekā tādās valstīs kā Vācija ar vairāk nekā 80 miljoniem iedzīvotāju, tomēr potenciāls Latvijai ir tāds pats kā lielajām Eiropas valstīm, īpaši tādās jomās kā programmatūra kā pakalpojums (SaaS) un pētniecība un attīstība (R&D),” skaidro Kristīne Tarvida.

Viens no AIM dalībniekiem “My3D.Cloud” piedāvā unikālu 3D datu glabāšanas un apstrādes risinājumu. “Esam atraduši veidu, kā pilnībā automatizēt 3D modelēšanu būvniecības industrijā. Tā ir viena no galvenajām Eiropas Savienības politikas plānošanas prioritātēm, jo “zaļie” mērķi paredz līdz 2050. gadam veikt apjomīgu ēku renovāciju, lai samazinātu CO2 izmešu apjomu. Taču viens no lielākajiem šķēršļiem ir būvniecības procesa ātrums, kam netiek līdzi šobrīd tirgū pieejamā būvniecības informācijas modelēšana, kas būtu pilnībā automatizēta. Mēs šādu risinājumu esam atraduši, bet, lai to īstenotu, mums ir vajadzīgi līdzekļi. Ja izdosies tos piesaistīt, turpināsim strādāt pie jaunu lietotāju piesaistes, vienlaikus būvējot tehnoloģiju, lai, tiklīdz tā būs gatava, piedāvātu to testēt, izmēģināt un ieviest tirgū. Parasti tehnoloģijas virzīšana tirgū prasa ilgu laiku, taču mēs, ja tā var teikt, rokam tuneli no abiem galiem uzreiz, tāpēc tas ir pievilcīgs biznesa modelis investoriem,” stāsta “My3D.Cloud” izpilddirektors Reinis Točelovskis.

AIM piedalīsies arī LIAA Ogres inkubatora uzņēmums “PrintOnPack”. Tas izstrādājis pirmo platformu pasaulē, kas digitalizē jebkāda veida mīkstā iepakojuma – konfekšu, šokolādes, sadējuma, kafijas, dzīvnieku barības, šķidro ziepju, piena u. c. iepakojuma – salīdzināšanas un pasūtīšanas procesu. “Mūsu platforma efektivizē iepakojuma pasūtīšanas procesu, palīdz ietaupīt un mazajiem klientiem ļauj piekļūt lieliem ražotājiem, kas līdz šim nav bijuši sasniedzami. Šobrīd platformā ir integrēti vairāk nekā 120 iepakojuma ražotāji no Eiropas Savienības, Āzijas un NVS valstīm. Pusotra gada laikā esam veiksmīgi apstrādājuši 1200 cenu pieprasījumus un piegādājuši klientiem elastīgu iepakojumu uz vairāk nekā 10 Eiropas Savienības valstīm, sasniedzot 8,9 miljonus vienību. AIM Dubaijā būs pirmā pieredze, kad savu risinājumu un produktu prezentēsim Āzijas investoriem. Tā būs lieliska iespēja paplašināt savu redzējumu par pasaules aktualitātēm inovāciju, biznesa un investīciju perspektīvā, kā arī dibināt jaunus starptautiskus kontaktus,” saka Ivars Sudmalis, “PrintOnPack” idejas autors un līdzdibinātājs.

Lai atbalstītu jaunu, tūrisma jomas attīstību veicinošu ideju realizēšanu Liepājā, kā arī produktu vai pakalpojumu regulāru izmantošanu, un sniegtu atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā cietušām tūrisma un viesmīlības nozarēm, pašvaldība aicina uzņēmējus piedalīties mazo un vidējo komersantu (MVK) projektu konkursā, lai realizētu savas idejas 2022. gadā.

Projektus līdzfinansējuma konkursā varēs iesniegt elektroniski no 21. marta līdz 19. aprīlim šeit! Konkursa noteikumi, pieteikuma veidlapa un cita saistītā informācija par atbalstāmajām aktivitātēm būs skatāma pašvaldības mājaslapā šeit!

Liepājas pilsētas domes sēdē deputāti apstiprināja mazo un vidējo komercsabiedrību projektu līdzfinansēšanas konkursa noteikumus 2022. gadam 17. martā.

Viena projekta pieļaujamais līdzfinansējuma apjoms noteikts robežās no 2 500 eiro līdz maksimāli 10 000 eiro. Pieļaujamā līdzfinansējuma intensitāte ir līdz 75% no pieteikumā norādītā kopējā projekta budžeta.

Aktivitātes plānotas līdz 2023. gada 31. martam un var tikt uzsāktas iespējami drīz pēc līguma noslēgšanas.

Projektu līdzfinansēšanas konkursa uzdevums ir atbalstīt Liepājas pilsētai piemērotākos un atbilstošākos projektus, kas veicinātu primāri citu Latvijas pilsētu iedzīvotāju interesi par Liepāju un tās apmeklēšanu, veicinātu tūrisma produktu un pakalpojumu izmantošanu un palielinātu nakšņojošo tūristu uzturēšanās ilgumu Liepājas naktsmītnēs, kā arī projektus, kas turklāt būtu īstenojami, ievērojot visus valstī noteiktos veselības drošības noteikumus un ierobežojumus saistībā ar Covid-19.

Jau informēts, ka, sniedzot pašvaldības finansiālu atbalstu ārkārtējās situācijas dēļ visvairāk cietušajām nozarēm – tūrisma un viesmīlības nozarei – Liepājas pilsētas pašvaldība mazo un vidējo komercsabiedrību projektu līdzfinansēšanas konkursā 2021. gadā atbalstījusi vienpadsmit projektus 94 400 eiro apmērā.

2020. /2021. gadā tika iesniegti 20 projekti un atbalstīti 15 par kopējo summu 112 536 eiro. Daži no atbalstītajiem projektiem: SIA “Rozīņu Rezidence” projektam „Siļķu Brāķa Noslēpums”, lai realizētu interaktīvu tūrisma objektu Liepājā uz 2021. gada sezonu, SIA “dekodille” projektam „Liepāja Gourmet”, lai popularizētu tūrisma un viesmīlības jomu Liepājā, SIA “Liepaja Music” projektam „Kultūrvēsturiski izzinoša un interaktīva spēle “Piedzīvo savu Liepāju””, lai radītu izzinošu, interaktīvu un azartisku aktivitāti u.c.

Lai iedzīvotāji jau pirms pirkuma veikšanas internetā varētu uzzināt, cik liela nodokļu summa būs jāmaksā par izvēlēto preci, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis nodokļu aprēķina kalkulatoru pasta sūtījumiem. Tas palīdzēs cilvēkiem, kuri iegādājas preces internetveikalos vai e-komercijas platformās un saņem sūtījumus no valstīm ārpus Eiropas Savienības, noskaidrot, kāda būs kopējā summa, kas jāsamaksā par izvēlēto preci.

Izvēloties kādu preci trešo valstu interneta veikalā, iedzīvotāji pirms pirkuma veikšanas ar nodokļu aprēķina kalkulatora palīdzību var uzzināt, kādi nodokļi un cik liela to kopējā summa būs jāmaksā, saņemot šo pirkumu.

“Ikdienā, sniedzot konsultācijas, mēs regulāri saņemam iedzīvotāju jautājumus par nodokļu aprēķināšanu pasta sūtījumiem. Nodokļu piemērošana ir atkarīga no sūtījuma kopējās vērtības, no tā, kāda veida preces ir sūtījumā, un citām niansēm. Tāpēc esam izstrādājuši vienkārši lietojamu elektronisko rīku, kas ļaus katram patstāvīgi noskaidrot maksājamo nodokļu summu. Izmantojot nodokļu aprēķina kalkulatoru, cilvēks vēl pirms pirkuma veikšanas varēs izvērtēt, vai, ņemot vērā maksājamos nodokļus, būtu izdevīgi iegādāties konkrēto preci trešo valstu e-komercijas platformā,” – norāda VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.

Cilvēkam aizpildot tikai dažas ailes kalkulatorā, tas aprēķina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu un, ja tie precei ir piemērojami, tad arī muitas nodokļa un akcīzes nodokļa summas. Ja par preci jāmaksā dažādi nodokļi, kalkulators aprēķina gan katra nodokļa summu atsevišķi, gan kopējo maksājamo summu. Kalkulators ir pieejams latviešu, angļu un krievu valodā.

Nodokļu aprēķins kalkulatorā ir aktuāls aprēķina veikšanas dienā, un tas var mainīties atkarībā no izmaiņām normatīvajos aktos vai mainoties valūtas kursam.

Kalkulators ir paredzēts iedzīvotājiem nodokļu aprēķināšanai par tādiem pasta sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro, svars nepārsniedz 1000 kilogramus un kuros esošās preces ir atrodamas kalkulatorā iekļautajā preču klasifikatorā (tajā ir ietvertas preces, uz kurām neattiecas preču pārvietošanas ierobežojumi vai aizliegumi).

Lai gan liela daļa internetveikalu un e-komercijas platformu pārdod preces īpašajā PVN režīmā, kas dod tiesības PVN iekasēt jau pirkuma brīdī, tomēr, ja šāds režīms netiek izmantots, tad nodokļu aprēķina kalkulators ir vērtīgs palīgs, lai laikus noskaidrotu, kādi nodokļi un cik liela to kopējā summa būs jāmaksā, saņemot sūtījumu.

Pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju izraisītās krīzes pārvarēšanai uzņēmējiem nepieciešams maksimāls birokrātiskā sloga atvieglojums. Nav pieļaujama investīciju un jaunu darba vietu bremzēšana apstākļos, kad jautājums ir par uzņēmēja izdzīvošanu.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa, kuras sekas izjutīs visa pasaule. Plašās Krievijai un Baltkrievijai uzliktās sankcijas darbojas abos virzienos – tās ietekmē ne tikai agresorvalstu ekonomiku, bet arī visas tās valstis, kurām ar šiem agresoriem bija jebkāda veida ekonomiskas attiecības. Jau šobrīd Latvijā parādās sankciju ietekme un tas ir tikai sākums.

Lai arī Ukrainas kara sekas būs ievērojams trieciens Latvijas ekonomikai, uzņēmēji ir gatavi turpināt darboties un pārvarēt tuvojošās grūtības. Šajā laikā īpaši svarīgs ir publiskā sektora atbalsts un sapratne sadarbībā ar privāto sektoru. Līdz šim uzņēmēji saskaras ar milzīgu birokrātisko slogu un ļoti laikietilpīgiem procesiem. Jau parastos apstākļos tas bremzē uzņēmējdarbību, kavē investīcijas un jaunu darba vietu rašanos. Krīzes apstākļos tam visam ir jābūt maksimāli vienkāršotam – mazāk dokumentu, īsāki dažādi saskaņošanas termiņi, tādā veidā investīcijas stimulējot, nevis traucējot. Katrs uzņēmējs, kas turpinās strādāt, ir vērtība. Un viņam strādāšanu nepieciešams maksimāli atvieglot, lai būtu iespēja pārdzīvot šo krīzes laiku.

Šobrīd viena no birokrātiski noslogotākajām nozarēm ir būvniecība. Dokumentu gatavošanas, izskatīšanas un saskaņošanas termiņi ir ārkārtīgi ilgi. Šajā situācijā būtu nepieciešams visus šos procesus paātrināt, lai būvniecība varētu sākties maksimāli ātri un nekavētos investīciju apgūšana. Visām valsts iestādēm vajadzētu panākt pretī uzņēmējiem, neapgrūtinot tos ar jaunām nodokļu izmaiņām, papildus prasībām biznesa darbībai un lēnu dažādu dokumentu sagatavošanu un izskatīšanu. Procesu atvieglošanu būtu nepieciešams noteikt likumdevēja līmenī. Īpaši svarīgi tas ir mazajiem komersantiem. Šis nav īstais brīdis dažādām atskaitēm un jauniem kontroles mehānismiem. Galvenais, lai uzņēmējs spēj izturēt šo krīzes laiku. Šis vienkārši būs laiks izdzīvošanai.

Ņemot vērā aizvien pieaugošās degvielas un energoresursu cenas, virknei uzņēmēju primārais būs nomaksāt rēķinus un spēt nodrošināt izdzīvošanu un darba vietu saglabāšanu. Valsts var palīdzēt šo ārkārtīgi grūto laiku pārvarēt, vienkārši ļaujot uzņēmējiem strādāt un nodrošināt darba vietas, neliekot birokrātiskus šķēršļus un atvieglojot dažādus valsts iestāžu uzdotos procesus. Nedrīkst aizmirst, ka tieši uzņēmēji papildina valsts budžetu, kāpina ekonomiku un tādā veidā ne tikai palīdz nodrošināt valsts funkcionēšanu, bet arī vairo valsts iedzīvotāju labklājību.

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents