Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm. Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Kā liecina aptaujas dati, no visiem tiem MVU, kuriem mājaslapas nav pielāgotas mobilajām ierīcēm, 35 % apsver to izdarīt nākotnē – 8 % to darīs noteikti, bet 27 % atzīst, ka to visticamāk darīs.

Aptauja veikta 2022. gada jūnijā, aptaujājot 313 mazos un vidējos uzņēmumus.

“Neskatoties uz globāliem izaicinājumiem, arī turpmāk ir jānotur Latvijas tautsaimniecības virzība uz iepriekš definētajiem ilgtermiņa attīstības mērķiem, kas nosaka Latvijas ekonomikas transformāciju uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, galveno konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas, tādejādi nodrošinot preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu. Kopumā ekonomikas izaugsmi periodā no 2022.-2030. gadam prognozējam vidēji 4,2% gadā, bet periodā no 2031.-2040. gadam – vidēji 3% gadā,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm, kā arī ņemot vērā aktuālos globālās ekonomikas procesus, tai skaitā Covid-19 pandēmijas ieviestās izmaiņas un ģeopolitiskos izaicinājumus reģionā, Ekonomikas ministrija aktualizējusi vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, aptverot nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

“Covid-19 pandēmija pēdējos divos gados atstājusi redzamas “pēdas” darba tirgū – nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāki nekā 2019. gadā, turklāt daudzās krīzes tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits ilgstoši var neatgriezties iepriekšējā līmenī. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamības riski. Lai situāciju darba tirgū uzlabotu, nepieciešama aktīvāka cilvēku iesaiste mūžizglītībā, sistemātiski un regulāri apgūstot mūsdienu darba tirgū pieprasītās prasmes, kas ļautu veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem ekonomikas apstākļiem, ko ietekmē ģeopolitiskā situācija. Vēlos uzsvērt, ka šī ir pilnīgi atšķirīga situācija no tās, kāda bija Covid-19 krīzes laikā, kas vienkārši bija jāpārdzīvo. Šobrīd mēs sastopamies ar intensīvu un paliekošu ekonomikas struktūras maiņu, tādēļ veiksmīgāki būs tie tirgus dalībnieki, kas aktīvi rīkosies, lai pielāgotos pārmaiņām,” norāda ekonomikas ministre.

Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, sagaidāms, ka situācija darba tirgū šogad kopumā būs nogaidoša. Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādejādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota. Paredzams, ka šogad nodarbināto skaits varētu pieaugt par 0,9% jeb 8 tūkst., bet bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 7,1%. Nodarbinātības pieaugums būs vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot tirdzniecībā, transportā un apstrādes rūpniecībā.

Iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, tomēr turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs sabiedrības novecošanās tendences, līdz ar to negatīvā plaisa starp dzimstības un mirstības rādītājiem saglabāsies līdz pat 2040. gadam. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Vienlaikus, ņemot vērā Ukrainas kara bēgļu skaita pieaugumu, nākamgad imigrējošo skaits varētu pārsniegt emigrējošos. Tomēr šādas izmaiņas migrācijas plūsmā vārētu būt īslaicīgas un noturīgs pozitīvs migrācijas saldo sagaidāms ap 2026./2027. gadu.

Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau 2023. gadā tas varētu samazināties zem 7% atzīmes. Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā būs tuvu tā dabiskajam līmenim (5-6% robežās). Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas.

Tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās augstas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu, bet samazinās zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu. Produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārstrukturizācija no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Kopumā līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars varētu palielināties par aptuveni 8,1 procentpunktiem kopējajā darbaspēka pieprasījumā, bet vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars sarukt, attiecīgi, par 3,7 procentpunktiem un 4,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2040. gadam varētu samazināties par vairāk nekā 35% jeb 36,5 tūkst. darbavietu, savukārt vidējās kvalifikācijas darbavietas – par vairāk nekā 27 tūkst. jeb 7,4%.

Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā. Vienlaikus ilgtermiņā (periodā līdz 2040. gadam) nozīmīgākais jaunu darbavietu pienesums varētu būt gan profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, gan informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, gan arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar „sudraba ekonomiku” saistītajiem pakalpojumiem.

Galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais pieprasījums. Līdz 2040. gadam darbaspēka novecošanās un tā iziešanas no darba tirgus dēļ var atbrīvoties aptuveni 327 tūkst. darbavietu, no kurām 147 tūkst. vakanču veidosies augstākās kvalifikācijas profesijās, 139 tūkst. vidējās kvalifikācijas profesijās, bet 41 tūkst. vienkāršajās profesijās. Kopumā aizvietojošais pieprasījums līdz 2040. gadam varētu veidot gandrīz 3/4 no kopējā vakanču skaita darba tirgū.

Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma pārstrukturizēšanos uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, gan darbaspēka piedāvājuma sašaurināšanos, paredzamas šādas būtiskākās darba tirgus NEATBILSTĪBAS:

· iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem – līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz ~9,1 tūkst.;

· augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs – līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz ~26,5 tūkst.;

· iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību. – vidējā termiņā tas var veidoties ~69 tūkst., pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;

· darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni – līdz 2030. gadam tas var sasniegt ~95,8 tūkst.

Darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj apsteidzoši paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Apzinot problēmas, ministrija izstrādājusi arī priekšlikumus risinājumiem darba tirgus pārkārtojumu realizācijai vidējā termiņā, lai sekmētu stabilu un sabalansētu valsts ekonomisko izaugsmi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu sveic Latvijas labākos nodokļu maksātājus – gudros, godīgos, ilgtspējīgos un atbildīgos uzņēmējus, kas veido Latvijas ekonomikas pamatu. Šogad lielākie nodokļu maksātāji tiek godināti jau divdesmit ceturto gadu un šodien VID sveic Vidzemes plānošanas reģiona nodokļu maksātājus lielo, vidējo un mazo uzņēmumu kategorijā.

Ar patiesu prieku un pateicību VID sveic uzvarētājus Vidzemes reģionā:

• AS “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA” ar iegūto “Nodokļu maksātāju gada balvu 2021” lielo uzņēmumu kategorijā Vidzemes plānošanas reģionā;

• AS “Cēsu alus” ar iegūto “Nodokļu maksātāju gada balvu 2021” vidējo uzņēmumu kategorijā Vidzemes plānošanas reģionā;

• “M.E. LAT-LUX” SIA ar iegūto “Nodokļu maksātāju gada balvu 2021” mazo uzņēmumu kategorijā Vidzemes plānošanas reģionā.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka šis apbalvojums ir valsts pateicība par uzņēmuma veiktajiem maksājumiem pedagogu algām, iedzīvotāju veselības uzlabošanai, valsts aizsardzības stiprināšanai un citām ne mazāk būtiskām vajadzībām. “Svarīgi, ka Latvijā attīstās uzņēmumi, kas spēj ražot produkciju ar lielu pievienoto vērtību un eksportēt to uz dažādām valstīm faktiski visā pasaulē,” tā I. Jaunzeme.

Kopumā šogad VID pasniedz balvas 15 Latvijas uzņēmumiem, katrā no pieciem Latvijas reģioniem apbalvojot vienu uzņēmumu lielo, vienu – vidējo un vienu – mazo uzņēmumu kategorijā.

Kā VID atzinību un pateicību par atbildīgo darbu, uzņēmumi arī šogad saņem jau tradicionālo un īpaši šim apbalvojumam darināto balvu, kuras vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols, kā arī Atzinības rakstu. Balvas kontekstā koks ir izvēlēts kā sekmīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas tautsaimniecības simbols, kas iezīmē ceļu no jaunas biznesa idejas rašanās brīdim līdz tās sekmīgai īstenošanai un attīstībai, tādējādi sniedzot ieguldījumu visas valsts ekonomikā un labklājībā.

2021. gada nodokļu maksātāju apbalvošanas nominācijas un izvērtēšanas kritēriji ir noteikti speciāli tam izstrādātajā nolikumā, kas pieejams VID tīmekļvietnes sadaļā “Uzņēmumiem / Labā prakse uzņēmējiem / Lielāko nodokļu maksātāju apbalvošana”.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada jūnijā samazinājās visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji bija negatīvi gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā. Arī mazumtirgotāju noskaņojums noslīdējis zem nulles, lai gan pēdējos trīs mēnešos mazumtirdzniecība bija vienīgā joma, kurā uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRGOTĀJU NOSKAŅOJUMS DAUDZ SLIKTĀKS NEKĀ IERASTS VASARĀ

2022.gada jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 0,9. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs samazinājies par 1,8 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētais rādītājs bija 10,7, kas ir būtiski zemāks nekā ierasti vasaras sezonā. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie jūnijā tāpat kā mēnesi iepriekš bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu pārdošanas nozarē (21,8) un degvielas mazumtirdzniecībā (14,0). Salīdzinot ar maiju, konfidences rādītājs pieaudzis arī pārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot 8,6, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā nav būtiski mainījies (11,2). Vienīgā nozare, kur uzņēmēju noskaņojums jūnijā būtiski pasliktinājies, nokrītot zem nulles (- 1,7), ir automobiļu rezerves daļu pārdošana, to apkope un remonts..

Jūnijā 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Stabilizējies uzņēmēju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru minējuši nepietiekamu pieprasījumu (25 %). Darbaspēka trūkumu izjūt 16 % mazumtirgotāju, un tas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā maijā. Kā jau ierasts īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (38 %). 10 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 9 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI IZMITINĀŠANĀ, VISPESIMISTISKĀKIE – IZDEVĒJDARBĪBĀ

Pakalpojumu sektorā 2022. gada jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 3,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie jūnijā bija uzņēmēji izmitināšanas nozarē (34,3). Tiem seko iznomāšana un ekspluatācijas līzings (23,2) un ceļojumu biroji un tūrisma operatori (22,9). Abās šajās nozarēs konfidences rādītāji, salīdzinot ar maiju, pieauguši ļoti strauji – vairāk nekā par 20 procentpunktiem. Savukārt vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts izdevējdarbībā (- 23,7) un pasta un kurjeru darbībā (- 18,4), kā arī ūdens transportā (- 16,2). Kopumā jūnijā noskaņojums bija pozitīvs 20, bet negatīvs 10 pakalpojumu apakšnozarēs.

35 % pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar maiju, samazinājies par vienu procentpunktu. 24 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Tāpat kā maijā 12 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 5 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

BŪVNIECĪBĀ KONFIDENCES RĀDĪTĀJS TURPINA SAMAZINĀTIES

Konfidences rādītājs būvniecībā jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem ir -15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,4 procentpunktiem. Konfidences rādītājs ir samazinājies inženierbūvniecībā, bet nedaudz pieaudzis ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Jūnijā būvniecības nozari visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu trūkums (norādījuši 31 % respondentu). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors ir darbaspēka trūkums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar maiju, pieaudzis par 3 procentpunktiem. Nepietiekamu pieprasījumu un finansiālas grūtības atzīmējuši attiecīgi 26 % un 22 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo materiālu vai iekārtu trūkums, pieaudzis 3,2 reizes, savukārt finansiālu grūtību un darbaspēka trūkuma ietekme pieaugusi attiecīgi 1,7 un 1,6 reizes. Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori jūnijā minēti būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums (15 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (3 % aptaujāto uzņēmēju). 17 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājums par 11 procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIEKU NOSKAŅOJUMS KĻŪST NEGATĪVĀKS

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 1,7 procentpunktiem un ir -4,7. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvākas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, saimnieciskās darbības samazinājums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, dzērienu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, tekstilizstrādājumu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt pieaugums ir metālu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, apģērbu ražošanā.

Salīdzinot ar maiju, nedaudz pieaudzis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (norādījuši attiecīgi 26 % un 24 % aptaujāto uzņēmēju), kā arī finansiālas grūtības (atzīmējuši 12 % aptaujāto uzņēmumu). Savukārt materiālu vai iekārtu trūkuma ietekme nedaudz samazinājusies (norādījuši 25 % respondentu). Tomēr, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, šī faktora ietekme pieaugusi par 5 procentpunktiem. Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori jūnijā minēti karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankcijas (7 % respondentu), kā arī ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (5 % uzņēmumu). Covid-19 ietekmi atzīmējuši 1 % apsekoto uzņēmumu (norādot uz Covid-19 saslimstības un seku ietekmi). 26 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājums par 4 procentpunktiem).

2022. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,33, (iepriekšējā mēnesī – 94,2). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Lai uzņēmumi veiksmīgi attīstītu savu biznesu, tiem ir jāpiesaista finansējums. Taču ne vienmēr tas izdodas, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam bankas dažādu iemeslu dēļ bieži atsaka kredītu piešķiršanu. Ne vienmēr vaina meklējama tikai finanšu iestāžu neieinteresētībā tērēt resursus sadarbībai ar, viņuprāt, pārāk maziem klientiem, sava daļa atbildības par neveiksmēm finansējuma piesaistē jāuzņemas arī pašiem uzņēmumiem, jo diemžēl tiem dažreiz trūkst zināšanu par finansēšanas iespējām.

Latvijas uzņēmumi ir mazāk informēti par finansēšanas iespējām nekā Lietuvas uzņēmumi. To apliecina arī alternatīvā finanšu sniedzēja ”Noviti Finance”, kas strādā gan Lietuvā, gan Latvijā, pieredze. Uzņēmuma novērojumi sakrīt ar pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma “Aptauju Centra” veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka Latvijā finanšu pratības indekss 2019. gadā sasniedza tikai 21,7 no iespējamajiem 99 punktiem. Salīdzinājumam – Lietuvas iedzīvotāju vispārējās finanšu pratības indekss sasniedz 45 no 100 iespējamajiem punktiem – tas vairāk nekā divas reizes lielāks.

Kas jādara, lai uzlabotu finanšu pratību?

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja tiek veikta reizi trīs gados. Finanšu pratības indeksu veido septiņi apakšindeksi: finanšu pakalpojumi, uzkrājumi, plānošana/budžets, kredīti, pensija, informētība un e-drošība un uzdevumi.

“Latvijas Bankas” vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše skaidro, ka iedzīvotāju finanšu pratība ir tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Iemesli aptaujā uzrādītajai vājajai Latvijas iedzīvotāju finanšu pratībai, viņasprāt, ir dažādi, tostarp konkrēta fokusa trūkums, kas vērsts uz zināšanu uzlabošanu, kā arī nepietiekami resursi, lai uzlabotu naudas lietās vismazāk prasmīgo iedzīvotāju finanšu pratību.

A.Brikše atzīmē, ka uzmanības centrā ir tieši cilvēku attieksmes un uzvedības maiņa: “Būtiski, lai finanšu pratības uzlabošana mērķtiecīgi notiktu skolās, ģimenēs darba vietās, visos Latvijas reģionos un kopienās, kur pulcējas cilvēki. Mūsu uzdevums ir piedāvāt saturu un formātu, kurš ir vērsts gan uz zināšanām, gan prasmēm. Tas nozīmē, ka  finanšu pratības saturam ir jābūt praktiskam, plaši pieejamam, saprotamam”.

Eksperte atzīmē, ka viszemākā finanšu pratība ir ieguldījumu un pensiju jomā. Tāpat viņa uzsver, ka tieši šogad arī Latvijas Bankas vadībā ir uzsākts darbs, lai noteiktu un uzlabotu mazo uzņēmumu finanšu pratību.

Uzņēmēji var pilnveidot savas zināšanas praksē

“Noviti Finance” vadītājs Linas Armalys norāda – “Lai sāktu domāt par uzņēmēju finanšu pratības uzlabošanu, vispirms ir jārada reālas biznesa paplašināšanās iespējas tiem, kuri to vēlas darīt jau šodien.” L. Armalys uzskata, ka valstij būtu jācenšas padarīt pieejamus un efektīvus dažādus uzņēmējdarbības finanšu instrumentus, piemēram, uzlabojot aizņemšanās nosacījumus un piemērojot atbilstošas garantijas. Tie būtu soļi, kas palīdzētu uzņēmumiem augt, veicinot arī valsts ekonomikas augšupeju. Ir skaidrs, ka uzņēmumi nevar stāvēt uz vietas, tiem ir jāattīstās, jāmodernizē iekārtas un jāinvestē, kas attiecīgi pieprasa atbilstošus finanšu instrumentus un, protams, finanšu pratību.

Tiesa, ne viss Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu darbībā ir slikti. L.Armalys atzīmē, ka saskaņā ar pēdējo divu gadu statistiku tikai mazāk nekā 1% “Novity Finance” finansēto uzņēmumu nevarēja atmaksāt saņemtā aizdevuma summu. Tas liecina, ka finanšu pratības trūkums ne vienmēr nozīmē, ka uzņēmumus gaida neveiksme.

“Maksātnespējīgu uzņēmumu ir salīdzinoši maz, vairums uzņēmēju saprot savu biznesu un jūt tā pulsu, taču finanšu pratības rādītāju celšana viennozīmīgi uzlabotu šo uzņēmumu rezultātus” rezumē “Noviti Finance” vadītājs L. Armalys.

2022. gada janvārī-maijā konsolidētā kopbudžeta deficīts atbilstoši Valsts kases datiem bijis par 465,1 miljonu eiro zemāks nekā 2021. gada attiecīgajā periodā un veido 165,1 miljonu eiro. Ņemot vērā straujo ekonomiskās aktivitātes un cenu pieaugumu gada sākumā, kopbudžeta ieņēmumi šogad bijuši par 639,6 miljoniem eiro jeb 12,7% augstāki nekā pērn piecos mēnešos, bet izdevumi pieauguši mērenāk – par 174,4 miljoniem eiro jeb 3,1%.

Pērnā gada sākumā noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai bremzēja tautsaimniecības izaugsmi, tādējādi arī nodokļu ieņēmumu līmenis pagājušā gada sākumā bija salīdzinoši zemāks, bet jau otrajā ceturksnī, atceļot ierobežojumus, atsāka pieaugt. Šogad ieņēmumu pieaugumu nozīmīgi sekmē arī augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem, līdz ar ko iedzīvotāju tēriņi pieauguši straujāk. Jāatzīmē, ka pērn janvārī-maijā kopbudžeta izdevumi plašā Covid-19 atbalsta izmaksu ietekmē bija par 21,8% augstāki nekā 2020. gadā. Šogad joprojām turpinājās ne tikai Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšana, bet arī valdības apstiprinātā atbalsta izmaksa energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Tādējādi, lai gan izdevumi kopbudžetā šogad pieaug mēreni, tie joprojām, salīdzinot ar pirmspandēmijas periodu, bijuši ļoti augstā līmenī, kas arī noteica deficīta veidošanos kopbudžetā.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos nodokļi pildās virs valdības apstiprinātā plāna, taču arī izdevumi kopbudžetā joprojām ir ļoti augstā līmenī salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu. Vēlos īpaši uzsvērt, ka tuvākajā nākotnē politiķiem ir jābūt īpaši apdomīgiem un racionāliem valsts tēriņu plānošanā, jo Eiropas Centrālā banka no jūlija plāno pakāpeniski paaugstināt procentu likmes, un ir jārēķinās, ka gada griezumā nodokļu virsplāna izpilde var būt zemāka nekā pašlaik, ko rudenī var ietekmēt izmaiņas iedzīvotāju patērēto preču un pakalpojumu grozā un ekonomiskās aktivitātes mazināšanās,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pirmajos gada piecos mēnešos mērens ieņēmumu pieaugums vērojams valsts pamatbudžetā (+4,3%), bet krietni augstāks tas bijis valsts speciālajā budžetā (+31,6%) un pašvaldību budžetā (+8,8%). Valsts pamatbudžetā, ņemot vērā augsto izdevumu līmeni pērn, šogad janvārī-maijā veikto izdevumu apmērs pat nedaudz samazinājies (-0,2%), savukārt valsts speciālajā un pašvaldību budžetā izdevumi pieauguši attiecīgi par 9,4% un 4,3%. Neskatoties uz bilances uzlabošanos, valsts pamatbudžetā joprojām bijis deficīts 518,8 miljonu eiro apmērā, kamēr valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā veidojies attiecīgi 144,8 miljonu eiro un 153,4 miljonu eiro pārpalikums, ko nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums.

Atbilstoši Finanšu ministrijas šā gada martā izstrādātajam novērtējumam, kas iekļauts Latvijas Stabilitātes programmā 2022.-2025. gadam, šogad vispārējās valdības budžetā sagaidāms 6,5% no IKP deficīts, kas būs augstāks nekā iepriekš budžetā plānotais 4,8% no IKP.

Kopbudžeta ieņēmumos janvārī-maijā saņemti 5,7 miljardi eiro. Augstāku ieņēmumu līmeni pamatā nodrošina nodokļu ieņēmumu pieaugums, kas piecos mēnešos bija par 647,8 miljoniem eiro jeb 16,7% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā un veido 4,5 miljardus eiro. Gan nodokļu, gan arī nenodokļu ieņēmumi šogad saņemti virs budžetā plānotā apmēra. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pārsniegts par 499,1 miljonu eiro jeb 12,4%, bet nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā bijuši par 29,3 miljoniem eiro jeb 13,2% augstāki kā plānots. Nenodokļu ieņēmumos kopbudžetā saņemti 324,4 miljoni eiro, bet vēl 641,7 miljonus eiro veidoja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Jāatzīmē straujais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums. PVN ieņēmumos šogad janvārī-maijā saņemti 1,3 miljardi eiro, kas bija par 23,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Pieaugot ekonomiskai aktivitātei, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ļoti augsts pieaugums bijis PVN ieņēmumos tirdzniecības nozarē, kā arī ar enerģētiku saistītajās nozarēs. To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu gada pirmajos četros mēnešos, kas bijis par 23,9% augstāks kā gadu iepriekš, ko sekmēja strauji augošās cenas pārtikai un degvielai.

CSP dati liecina, ka gada pirmajā ceturksnī valstī uzlabojušies nodarbinātības rādītāji un turpinās vidējās darba samaksas kāpums, bet darba samaksas fonds bijis par 13% augstāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Situācijas uzlabošanās darba tirgū sekmējusi sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu kopbudžetā par 379 miljoniem eiro jeb 34%, tām sasniedzot 1,5 miljardus eiro šā gada 5 mēnešos. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos saņemti 0,8 miljardi eiro, kas bija par 213,5 miljoniem eiro jeb 35,2% vairāk kā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Būtiski, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums uzlabo un palielina Latvijas iedzīvotāju sociālo drošību jau tagad, kā arī pozitīvi ietekmē nākotnes pensionārus”, norāda finanšu ministrs.

Kopbudžeta izdevumi piecos mēnešos bijuši 5,8 miljardi eiro. Ņemot vērā izmaksāto atbalstu energoresursu cenu pieauguma mazināšanai un Covid-19 atbalsta maksājumus, izdevumu līmenis šogad bijis augstāks kā budžetā iepriekš plānots. Izdevumu kāpumu sekmē arī papildu finansējuma novirzīšana iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.

Visvairāk piecos mēnešos kopbudžetā palielinājušies izdevumi subsīdijām un dotācijām – par 402,6 miljoniem eiro jeb 37,2%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro. Izdevumu kāpums pamatā saistīts ar energoatbalsta izmaksām, kā arī turpinot augt finansējumam veselības nozarei.

Iepirkums valsts drošības stiprināšanai, kā arī pieaugošie izdevumi par energoresursu patēriņu veicinājuši preču un pakalpojumu izdevumu palielināšanos kopbudžetā par 148,9 miljoniem eiro jeb 27,8% vairāk kā pagājušā gada piecos mēnešos, tiem veidojot 684,9 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu šajā pozīcijā ietekmēja augstāki preču un pakalpojumu izdevumi pašvaldību budžetā. Janvārī-maijā augstāki nekā pērn bijuši izdevumi autoceļu un ielu uzturēšanai, energoresursu cenu kāpuma ietekmē kāpuši izdevumi par siltumenerģiju un elektroenerģiju, lielāki tēriņi pašvaldībās vērojami arī ēdināšanai un sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai. Tāpat pašvaldībās auguši sociālie izdevumi – garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstiem, kā arī pašvaldību pabalsti krīzes situācijā, ko ietekmēja gan izmaiņas likumdošanā, ceļot garantētā neapliekamā minimuma apmērus, gan arī atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Jāatzīmē arī būtisks kāpums pašvaldību izdevumos par sociālo aprūpi gan mājās, gan sociālās rehabilitācijas institūcijās.

Kopbudžetā izdevumi pensijām bija 1,1 miljardi eiro un, salīdzinot ar 2021. gada janvāri-maiju, tie palielinājās par 65,9 miljoniem eiro jeb 6,4%, ko noteica oktobrī veiktā indeksācija. Pārējo pabalstu izdevumi kopbudžetā bija 870 miljoni eiro, kas bija par 418,5 miljoniem eiro jeb 32,5% mazāk nekā pērn piecos mēnešos. Pārējo pabalstu būtiski zemāku līmeni kā pērn piecos mēnešos noteica augstais izdevumu apmērs 2021. gadā, izmaksājot Covid-19 atbalstu nodarbinātajiem, ģimenēm ar bērniem un senioriem. Turpretī jāatzīmē augstāks izdevumu līmenis slimības pabalstiem valsts speciālajā budžetā. Covid-19 ietekmē šogad izdevumi slimības pabalstiem bijuši par 46,6 miljoniem eiro jeb 31,8% augstāki kā pērn janvārī-maijā. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem šogad slimības pabalstu saņēmēju skaits palielinājies no 55,7 tūkstošiem saņēmēju vidēji mēnesī pērn līdz 80 tūkstošiem vidēji mēnesī šogad jeb par 44%, pie kam lēns pabalstu iesniegumu apstrādes un izmaksas progress lielā pieprasījuma dēļ gada pirmajos mēnešos nosaka ļoti augstu slimības pabalstu izdevumu līmeni arī maijā.

Zemāks ārvalstu finanšu palīdzības investīciju daudzums lielā mērā noteica zemāku kapitālo izdevumu līmeni šā gada piecos mēnešos kopbudžetā nekā pērn. Kapitālie izdevumi janvārī-maijā bija 266,3 miljoni eiro un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājušies par 16,6 miljoniem eiro jeb 5,9%. Pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi samazinājās par 30 miljoniem eiro jeb 18,7%, ko ietekmēja būvniecības apjomu samazinājums, kavējot investīciju apguvi pašvaldībās. Būvniecības izaugsmi ierobežo gan atsevišķu materiālu trūkums, gan strauji augošās izmaksas, kuras vēl vairāk paaugstina Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, būvniekiem nespējot realizēt projektus noslēgto līgumu ietvaros.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar AS “Rietumu Banka” organizētajā diskusijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros, reģiona valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji tiekoties pārrunāja notiekošo Krievijas karu Ukrainā un energoresursu pieejamību, kas šobrīd ir Eiropas ekonomikas galvenie izaicinājumi, kā arī neatkarību no Krievijas resursiem un nepieciešamību veicināt savstarpēju sadarbību.

20. jūnijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros norisinājās reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvju diskusija “Reģionālās drošības nodrošināšana, izmantojot transporta, enerģētikas un infrastruktūras tīklus: kameru loma tajā”, kurā galvenais uzsvars bija energoresursu un ražošanas izejvielu pieejamība, Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme un ekonomiku, infrastruktūras risinājumi, neatkarības no Krievijas veicināšana un sadarbība Eiropas ekonomikas stiprināšanai. Pasākumā piedalījās arī Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas Eurochambres vadītājs Bens Baters (Ben Butters) un Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs.

Šobrīd pasaulei ir izaicinājumu pilns laiks, pastāvot ekonomiskiem un drošības draudiem, bet izaicinājumi nozīmē arī jaunas iespējas un krīzes potenciālu nepieciešams izmantot. Eurochambres izpilddirektors Bens Baters uzsvēra: “Atslēgas vārds ir sadarbība. Transporta, enerģētikas, infrastruktūras jomā. Nevienu no šī brīža problēmām nevar atrisināt nacionālā līmenī, izolējoties no citām valstīm. Sadarbība Eiropā ir kritiski svarīga.” Turklāt, sadarbībai jābūt ne tikai starp valstīm, bet arī katras valsts iekšienē – starp valdību un uzņēmējiem.

Energoresursu cenu un pieejamības problēmas šobrīd Eiropā ierindojas pirmajā vietā. Jau pagājušā gada rudenī Eiropas uzņēmēji sāka bažīties par straujo energoresursu cenu kāpumu. Pēc kara sākuma Ukrainā kļuva skaidrs, ka arī to pieejamība būs izaicinājums. Svarīgi arī, lai zaļās enerģijas mērķi un risinājumi ir reāli un sasniedzami. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka enerģētikas jautājums šobrīd svarīgākais un nepieciešami ātri un pārdomāti risinājumi.

Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme uz drošību un ekonomiku pasaulē nav noliedzama. Šobrīd ir apdraudēta ne tikai militārā, bet arī pārtikas, enerģētikas, transporta un resursu drošība. Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs par šī brīža ekonomisko situāciju: “Ukrainai ir liela nozīme ne tikai Eiropas, bet arī Melnās jūras reģiona ekonomikā. Ukraina ir liela valsts ar lielām ostām, bagāta ar dabas resursiem. Krievijas uzsāktā kara laikā ir izpostīti daudzi reģioni, iznīcināti lieli uzņēmumi un rūpnīcas, 40% uzņēmēju ir bijuši spiesti pārtraukt savu darbu – tas atstāj lielu ietekmi uz pasaules ekonomiku.” Šī brīža situācija ar bloķētajām Ukrainas ostām liek arī domāt par jauniem un daudzveidīgiem tirdzniecības ceļiem Eiropā. Tāpat arī par infrastruktūras attīstību – gan transporta, gan digitālās. Kara apstākļos vilcināšanās nav pieļaujama.

Pasākuma otrajā daļā Trīs jūru iniciatīvas reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji diskutēja par kameru ietekmes palielināšanu un dialoga veicināšanu ar valstu valdībām un uzņēmējiem. Kā arī par dažādiem atbalsta instrumentiem Eiropas uzņēmējiem.

Tiem iedzīvotājiem, kam pērn kopējie gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro, gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz līdz 2022. gada 1.jūlijam (ieskaitot). Obligātā gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Obligāti gada ienākumu deklarācija jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri:

ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.)
ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis
ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas)
ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā)
ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
kuriem rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās likmes piemērošanu (31% – ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro).
VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli. Ir arī iespēja pierakstīties uz VID klātienes apmeklējumu kādā no VID klientu apkalpošanas centriem, zvanot pa tālruni 67120005, vai arī doties uz tuvāko valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru, kur darbinieki sniegs pilnvērtīgu palīdzību deklarācijas aizpildīšanā EDS. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte) un, ja cilvēks izmanto internetbanku – internetbankas lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.

Savukārt brīvprātīgi, lai atgūtu attaisnotos izdevumus, gada ienākumu deklarāciju šogad var iesniegt ne tikai par 2021. gadu, bet arī par 2020. un 2019. gadu. Arī to aicinām darīt elektroniski, izmantojot EDS, jo tādā gadījumā deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS veica uzņēmēju aptauju, kurā kā prioritāte nākamajai Saeimai visbiežāk tika norādīta uzņēmējdarbības vides uzlabošana Latvijā.

Lai noskaidrotu uzņēmēju viedokli par pašreizējo ekonomisko un uzņēmējdarbības vides situāciju Latvijā, 2022. gada februārī un martā LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS veica aptauju, kurā uzņēmumu vadītājiem lūdza novērtēt dažādus ekonomiskos rādītājus, uzņēmējdarbībai svarīgus faktorus un izteikt nākotnes prognozes par šiem rādītājiem. Vissliktākā uzņēmēju prognoze ir pašvaldību atbalstam uzņēmējdarbībai, bet kā galveno prioritāti nākamajai Saeimai 50% aptaujas dalībnieku norādīja uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā. Otra biežāk minētā prioritāte, ko atzīmējuši 39% aptaujāto, ir demogrāfijas un imigrācijas problēmu risināšana.

LTRK aptaujātie uzņēmēji pašreizējo situāciju Latvijā lielākajā daļā no piedāvātajiem uzņēmējdarbības vides aspektiem vērtē sliktāk, nekā 2021. gada nogales aptaujā. Labāk novērtētas ir tikai valsts un pašvaldību izvirzītās regulējošās un administratīvās prasības un darbaspēka pieejamība, pārējos aspektos – nodokļu administrēšana, banku kredītu pieejamība, pašvaldību atbalsts, nodokļu likmes – uzņēmēju vērtējums ir samazinājies. Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir energoresursu cenu pieaugums un 69% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka tas negatīvi ietekmē viņu uzņēmumu, un tikai 37% uzskata, ka valsts sniegtais atbalsts energokrīzes pārvarēšanai ir pietiekams. Arī nākotnes prognozes gandrīz visos uzņēmējdarbības aspektos ir pasliktinājušās, uzņēmēji pozitīvi vērtē tikai darbaspēka pieejamības perspektīvas.

Komentējot aptaujas rezultātus, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “Katra valsts ir citādāka, atrodas atšķirīgā situācijā un citādā attīstības stadijā. Kas der vienai, ļoti iespējams, konkrētajā laikā neder otrai. Mums šodienas Latvijā jāapzinās, ka vismaz līdz brīdim, kad Latvijas iedzīvotāji sasniegs vidējo ES dzīves līmeni, bet vēlams – vēl ilgāk, ikvienas Latvijai lojālas partijas politikas centrā vajadzētu būt arī ekonomikas jautājumiem, proti, kas darāms biznesa vides pilnveidošanā (izglītībā, birokrātijā, nodokļos, enerģētikā, inovāciju sistēmā un tā tālāk), lai Latvija būtu daudz pievilcīgāka vietējām un ārvalstu investīcijām, lai Latvijā būtu vairāk eksportējoši un produktīvi uzņēmumi, kuri ekonomiski pamatoti spēj maksāt lielākas algas.”

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada aprīlī bija negatīvi būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, un pakalpojumu sektorā. Vienīgi mazumtirgotāju noskaņojums joprojām saglabājās pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS POZITĪVS VISĀS MAZUMTIRDZNIECĪBAS APAKŠNOZARĒS

2022.gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija 2,2. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs samazinājies par 1,4 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visoptimistiskākie aprīli bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu remontā, apkopē un to detaļu tirdzniecībā (15,4). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši arī pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot attiecīgi 7,3 un 12,6. Vienīgā nozare, kur uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies, ir degvielas mazumtirdzniecība – lai arī konfidences rādītājs ir pozitīvs (3,2), tomēr, salīdzinot ar martu, tas samazinājies par 5,9 procentpunktiem.

Aprīlī 28 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2020. gada oktobra. Turpina samazināties to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru savai darbībai minējuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu. Aprīlī tādu ir attiecīgi 25 % un 13 %. Finansiālas grūtības ierobežo 10 % mazumtirgotāju. Kā jau ierasts īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (39 %). Lai arī aprīlī nekādu būtisku mazumtirdzniecības ierobežojumu Covid-19 dēļ vairs nav, 6 % mazumtirgotāju joprojām uzskata, ka ar Covid-19 saistītie faktori būtiski ierobežo to saimniecisko darbību. 13 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un sankcijas, kas ar to saistītas. 4 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI DATORPROGRAMMĒŠANĀ, VISPESIMISTISKĀKIE – TELEKOMUNIKĀCIJĀS

Pakalpojumu sektorā 2022. gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 3,0), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir uzlabojies par 0,6 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visoptimistiskākie aprīlī bija uzņēmēji datorprogrammēšanas nozarē (13,5), tiem seko uzņēmēji, kas veic dažādas biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības (11,3), bet trešie optimistiskākie ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (10,0). Savukārt viszemākie konfidences rādītāji aprīlī fiksēti telekomunikāciju nozarē (- 22,2), izdevējdarbībā (-15,7) un uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās (-14,0). Kopumā aprīlī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 16 pakalpojumu apakšnozarēs. Divās nozarēs (zinātniskajā pētniecībā un finanšu pakalpojumos, izņemot apdrošināšanu) konfidences rādītāji bija vienādi ar nulli.

35 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar martu, pieaudzis par 3 procentpunktiem. 24 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 16 % – darbaspēka trūkums. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas joprojām ir ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, samazinājies līdz 6 %, toties 11 % atzīmē ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 2 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

BŪVNIEKU NOSKAŅOJUMS NEDAUDZ UZLABOJIES

Konfidences rādītājs būvniecībā aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,9, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 0,7 procentpunktiem. Salīdzinot ar martu, aprīlī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskākas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Aprīlī būvniecības nozari visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu trūkums (norādījuši 32 % respondentu, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar martu, samazinājies par 2 procentpunktiem. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo slikti laika apstākļi, samazinājies par 7 procentpunktiem (norādījuši 26 % respondentu). Savukārt 2,2 reizes palielinājusies darbaspēka trūkuma un par 7 procentpunktiem pieaugusi finansiālu grūtību ietekme (norādījuši attiecīgi 25 % un 19 % uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi aprīlī ir atzīmējuši tikai 2 % uzņēmumu, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā martā. Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori minēti būvmateriālu, degvielas un energoresursu cenu kāpums (11 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (6 % aptaujāto uzņēmēju). 12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, samazinājums par 3 procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ KONFIDENCES RĀDĪTĀJS SAMAZINĀS

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs aprīlī salīdzinājumā ar martu pasliktinājās par 1,6 procentpunktiem un bija -3,3. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim, kā arī mazāks gatavās produkcijas krājumu līmeņa samazinājums. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā mēbeļu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, tekstilizstrādājumu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana. Savukārt pieaugums ir dzērienu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, par 8 procentpunktiem samazinājies (sarūkot līdz -0,7 procentpunktiem) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos,tai skaitā, par 16 procentpunktiem samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības un par 3 procentpunktiem –uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pasliktinājies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (Eiropas Savienībā un valstīs ārpus ES uzrādot negatīvas vērtības).

Salīdzinot ar martu, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 25 % un 21 % aptaujāto uzņēmēju), kā arī finansiālās grūtības (norādījuši 11 % respondentu). Savukārt pieaugusi materiālu vai iekārtu trūkuma ietekme (26 % aptaujāto). Covid-19 ietekmi aprīlī atzīmējuši tikai 2 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 3 procentpunktiem). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (6 % uzņēmumu), karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankciju ietekme (5 % respondentu). 27 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.