CVMarket.lv nesen veiktā darba tirgus aptauja rāda, ka Latvijas darba ņēmēju vidū novērojama neapmierinātība ar pašreizējo atalgojumu. Ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu un darba tirgus pārmaiņas, vairāk nekā 43% aptaujas dalībnieku norāda, ka ir neapmierināti ar savu atalgojumu, un tikai 20% aptaujāto sagaida, ka tuvāko sešu mēnešu laikā atalgojums tiks paaugstināts.

“Pastāv redzama neatbilstība starp darbinieku gaidām un reālo atalgojumu,” saka Kristaps Kolosovs, CVMarket.lv biznesa attīstības vadītājs. “Aptaujas rezultātiem rādot, ka gandrīz 75% aptaujāto pelna līdz 1500 eiro neto mēnesī, un, inflācijas spiedienam joprojām saglabājoties, neapmierinātība ir neizbēgama. Darba devēji, kas to ignorē, riskē ar biežu darbinieku maiņu.”

Gandrīz 50 % aptaujāto tuvākajā laikā neparedz algas pielikumu

Aptauja liecina, ka 35,3 % darbinieku ik mēnesi nopelna no 1000 līdz 1500 eiro, bet 33 % ietilpst 500 līdz 1000 eiro ienākumu grupā. Tāpat 44 % respondentu norāda, ka viņu alga pēdējā gada laikā nav mainījusies. Lai gan 36 % aptaujāto alga ir palielinājusies, apmierinātības līmenis joprojām ir zems: tikai 3,3% aptaujāto atzīst, ka ir ļoti apmierināti ar saviem ienākumiem, un 29,4% norāda, ka ir diezgan apmierināti. Raugoties nākotnē, gandrīz puse (49,7%) paredz, ka viņu alga nākamajos sešos mēnešos nemainīsies. No tiem, kas apsver iespēju strādāt ārzemēs, 75,1% kā galveno motivāciju min atalgojumu.

“Alga nav tikai skaitlis – tas ir vērtības un atzinības signāls.” uzsver Kolosovs. “Ja gandrīz puse darbinieku neredz nekādas izredzes uz uzlabojumiem, tad mēs nonākam pie motivācijas trūkuma, kas tieši ietekmē produktivitāti un veicina darbinieku aiziešanu.”

Algas apmērs veicina darbaspēka pārvietošanos uz ārzemēm

Aptaujas rezultāti arī parāda, ka liela daļa darba ņēmēju būtu gatavi pamest valsti, lai meklētu labākas izredzes citviet. Katrs trešais respondents ir apsvēris iespēju strādāt ārzemēs, un 2,6 % respondentu jau ir saņēmuši darba piedāvājumu ārzemēs. Norādot iemeslus, papildus lielākam atalgojumam, starp respondentu galvenajiem argumentiem par labu darbam ārzemēs tika minēti arī jauna/starptautiska pieredze (40,9%), labāka dzīves kvalitāte (40,5%) un profesionālās iespējas (31,9%). Vietējām algām netiekot līdzi vēlmēm un dzīves izmaksām, kaimiņvalstis ātri kļūst pievilcīgas.

Kuri ir visneapmierinātākie

Vislielāko neapmierinātību ar atalgojumu izsaka darba ņēmēji 45-64 gadu vecuma grupā (50%), īpaši vecumā no 45 līdz 54 gadiem, un personas ar arodizglītību (50%) vai vidējo profesionālo izglītību (48%). Skatoties pēc ieņemamās pozīcijas darbā, tad lielāku neapmierinātību ar atalgojumu pauda biroja darbinieki un klientu apkalpošanas darbinieki (abos gadījumos – 47%).

CVMarket.lv darba tirgus aptaujā, kas tika veikta no 2025. gada maijā, tika apkopotas atbildes no 1520 aptaujas dalībniekiem Latvijā, aptverot dažādas darba nozares, izglītības līmeņus un vecuma grupas. Aptaujas mērķis bija novērtēt darbinieku noskaņojumu un vēlmes pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Būvniecībā ilgstoši negatīvais noskaņojums būtiski uzlabojas

Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem maijā bija – 7,6, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieaudzis par 3,0 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2022.gada februāra.

Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums augstāko gada vērtību parasti sasniedz aprīlī vai maijā. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojas, un maijā sezonāli nekoriģētais konfidences rādītājs pirmo reizi kopš 2021.gada jūlija ir sasniedzis pozitīvu vērtību (1,9). Visoptimistiskākie ir uzņēmēji inženierbūvniecībā (11,6), savukārt ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos konfidences rādītāji joprojām ir negatīvs (attiecīgi – 5,1 un – 4,0), bet arī šajās nozarēs noskaņojums ir optimistiskāks, nekā ierasts šai sezonā, tādējādi iezīmējot pozitīvu tendenci.

Arī apstrādes rūpniecībā augstākais noskaņojuma rādītājs vairāku gadu periodā

Maijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,8, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 3,0 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2022. gada jūlija.

Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, 11 – uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 11 – pasliktinājies, bet vienā nav mainījies.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, uzlabojies nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā (attiecīgi par 7,1 un 4,7 procentpunktiem). Dzērienu ražošanā noskaņojums ir pozitīvs jau kopš gada sākuma un maijā tas ir uzlabojies par 5,6 procentpunktiem. Savukārt tādās, pēc īpatsvara nozīmīgās nozarēs, kā pārtikas, koksnes un koka izstrādājumu ražošana noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi nedaudz pasliktinājies (attiecīgi par 0,5 un 1,3 procentpunktiem). Vispesimistiskākie maijā bijuši apģērbu ražotāji (- 19,6), kā arī datoru , elektronisko un optisko iekārtu ražotāji (- 15,5).

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinās

Maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,0, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir samazinājies par 1,7 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Arī šogad maijā konfidences rādītāji pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pozitīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Pārtikas mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojies par 5,1 procentpunktu, bet degvielas mazumtirdzniecībā par 10,9 procentpunktiem. Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc samērā straujā uzlabojuma aprīlī konfidences rādītājs atkal samazinājies par 4,2 procentpunktiem. Līdzīga situācija arī automobiļu pārdošanā, kurā uzņēmēju noskaņojums maijā, salīdzinot ar aprīli, pasliktinājies par 4,4 procentpunktiem.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs

Pakalpojumu sektorā maijā, pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,6, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir pasliktinājies par 1,2 procentpunktiem.

Visoptimistiskākie maijā ir iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniedzēji (23,9). Starp optimistiskākajām nozarēm arī apdrošināšana, kur aprīlī konfidences rādītājs bija sasniedzis vairāku gadu perioda maksimālo vērtību (37,0), bet maijā samazinājies par 14,8 procentpunktiem. Augsts konfidence rādītājs fiksēts arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (20,3). Arī izmitināšanas nozarē noskaņojums uzlabojies (21,5), taču pieaugumam pamatā ir sezonāls raksturs. Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm tikai astoņās uzņēmēju noskaņojums maijā bija negatīvs. Pesimistiskākie, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, bijuši uzņēmēji uzglabāšanas un transporta palīgdarbību (- 7,3), kā arī sauszemes transporta nozarēs(- 6,3), arī arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos konfidences rādītājs , salīdzinot ar aprīli, samazinājies par 8,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 6,1).

Ekonomiskā nenoteiktība samazinās visās uzņēmējdarbības jomās

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies visās četrās apsekotajās uzņēmējdarbības jomās. Visstraujākais samazinājums (par 5,3 procentpunktiem) apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā abos par 2,8 procentpunktiem, bet mazumtirdzniecībā par 2,4 procentpunktiem. Tomēr kopējais nenoteiktības rādītājs maijā pieaudzis , par 0,4 procentpunktiem, būtiski pieaugot patērētāju vērtējumam2.

2025. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 98,6 (iepriekšējā mēnesī 98,1). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas pēdējos mēnešos svārstās ap ilgtermiņa vidējo vērtību (100), maijā atkal pieaudzis līdz 101,2.

Pirmdien, 26. maijā, Rīgā norisinājās augsta līmeņa konference “Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics”, kuru organizēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK) un citām partnerorganizācijām.

Pasākumā piedalījās Baltijas valstu ekonomikas ministri, ārvalstu investori un starptautisko institūciju pārstāvji.

LIAA direktore Ieva Jāgere uzsver, ka Ārvalstu investoru padomes veiktais pētījums FICIL Sentiment Index apliecina – pirmo reizi pēc ilgāka laika Latvija investīciju piesaistes ziņā ir apsteigusi savus Baltijas kaimiņus: “Latvijas stiprā puse ir tehnoloģiju un inovāciju joma, kā arī enerģētikas un militārās industrijas sektori. Mūsu kopīgais investīciju projektu portfelis šobrīd pārsniedz 12 miljardus eiro, no kuriem viens miljards ir tieši militārās industrijas projekti. Mūsu mērķis ir kāpināt piesaistīto investīciju apjomu līdz vienam miljardam eiro gadā,” norāda Ieva Jāgere.

Konferences laikā tika prezentēts pirmais kopīgais FICIL Sentiment Index pētījums par investīciju klimatu visās trīs Baltijas valstīs. Pētījuma rezultāti liecina par investīciju vides uzlabošanos Latvijā un Lietuvā, kā arī par to, ka pēc neliela krituma investīciju aktivitāte sākusi atjaunoties arī Igaunijā.

Latvijā investīciju pievilcības vērtējums pieaudzis no 1,9 līdz 3 punktiem piecu punktu skalā, kas norāda uz pozitīvu attīstību. Aptuveni 50% investoru Latvijā un Igaunijā plāno palielināt savus ieguldījumus reģionā.

Investoru vērtējumā būtiski ir tas, ka Latvija un Baltijas valstis kopumā ir spējušas nodrošināt enerģētisko neatkarību no Krievijas, ieguldīt zaļās enerģijas projektos un palielināt aizsardzības izdevumus, kas ir nozīmīgs signāls investoriem pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.

Arī maijā publicētais kompānijas “EY” pētījums European Attractiveness Survey 2025 apliecina, ka pērn Latvijā uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti – par 50% vairāk nekā 2023. gadā, kad tika reģistrēti 22 jauni projekti. Pētījums rāda, ka šie projekti 2024. gadā radījuši 1937 jaunas darbavietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā fiksēts gan jaunu investīciju projektu, gan to radīto darbavietu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lietuvā 2024. gadā bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā 2023. gadā, bet Igaunijā to skaits palicis nemainīgs.

Konference “Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics” apliecināja Baltijas valstu apņemšanos stiprināt investīciju klimatu, veicināt reģionālo sadarbību un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Latvijas Nacionālajā dienā pasaules vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” aizvadīts augsta līmeņa Latvijas un Japānas biznesa forums Transforming Cities And Mobility Through Innovation & Technology. Humans Powered By Technologies, kas iezīmēja arī jaunu sadarbības posmu starp abām valstīm. Foruma mērķis bija stiprināt ekonomiskās saites, diskutēt par ilgtspējīgu inovāciju potenciālu un abu valstu sadarbību, viedajām pilsētām, mobilitāti un tehnoloģiju izmantošanu cilvēku labā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka šī gada prioritāte ir nostiprināt tirdzniecības attiecības ar Japānu un izvirzīt to kā vēl nozīmīgāku eksporta galamērķi. Līdz šim vērienīgākās tirdzniecības misijas uz Japānu laikā jau šobrīd parakstīti vairāki līgumi un vienošanās par sadarbību, panākot daudz vairāk nekā sākotnēji gaidīts no pirmā iepazīšanās brauciena. “Šis biznesa forums nav tikai par idejām, bet par rīcību. Mūs ar Japānu vieno kopīgas vērtības, esam gatavi jaunām idejām un inovācijām, lai tehnoloģijas izmantotu arvien efektīvāk,” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Risinājumi zaļās enerģijas nozarē – jaunas iespējas Latvijai
Zaļās un atjaunīgās enerģijas apguve, dabai draudzīgu materiālu izmantošana un ilgstpējīgs dzīvesveids kopumā ir vērtības, kas vieno Latviju un Japānu. Japānas enerģētikas un citu nozaru fondi šobrīd aktīvi meklē iespējas investēt Eiropā – šogad mūsu reģionā noslēgti jau vairāki līgumi par zaļās enerģijas projektu attīstību, kas sniedz Latvijai plašas sadarbības iespējas nākotnē. Viena no tām tika nostiprināta arī biznesa forumā, kad tika parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas uzņēmumu FORTES un Japānas uzņēmumu Ichigo ECO Energy par piecu biomasas koģenerācijas staciju izbūvi Japānā. Koģenerācijas stacijās tiks izmantota Latvijā radīta koksnes gazifikācijas tehnoloģija, tāpat uzņēmums FORTES nodrošinās nepieciešamās apmācības un atbalsta infrastruktūru spēkstaciju uzturēšanai un ekspluatācijai 20 gadu periodā.

Uzņēmuma FORTES vadītājs Armands Zemītis uzsver, ka sadarbības veidošanā ar Japānu ir jābūt pacietīgiem, jo vērtīgas biznesa attiecības šeit veidojas ar laiku. Taču, iegūstot Japānas uzņēmumu uzticību un apliecinot piedāvāto pakalpojumu piemērotību vietējam tirgum, var rēķināties ar ilgtermiņa sadarbību. ”FORTES ir tehnoloģiju kompānija, kura savā jomā var piedāvāt pilna cikla pakalpojumu no projektēšanas līdz būvniecībai un ekspluatācijai. Mūsu biomasas koģenerācijās staciju priekšrocība ir tāda, ka tās var efektīvi izmantot valstīs, kur notiek dažādas dabas katastrofas, kā, piemēram, zemestrīces, kas Japānā ir ļoti aktuāli,” atzīst Armands Zemītis.

Gandarīts ar gaidāmo sadarbību ir arī Ichigo ECO Energy izpilddirektorsEiichiro Goto: “Uzņēmumu FORTES mēs atradām internetā, tieši tik vienkārši. Viņi apliecināja savu kompetenci un pārliecināja, ka varam sadarboties. Kopš pirmās tikšanās ir pagājuši seši gadi un šodien noslēgtais sadarbības līgums apliecina, ka esam apmierināti ar FORTES piedāvātajām tehnoloģijām, risinājumiem un servisu.”

Uz viena viļņa tehnoloģiju attīstībā – Latvija kā inovāciju testēšanas platforma
Biznesa forumā dažādu nozaru eksperti, viedokļu līderi un industriju pārstāvji diskutēja arī par inovatīviem risinājumiem IT un IKT tehnoloģiju jomā, uzsverot ne tikai Latvijas veiksmes stāstus, sertificēto un talantīgo darbaspēku, bet arī biznesam labvēlīgo vidi, īpaši finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem – sākot no vienkārša licencēšanas procesa un labvēlīga regulējuma līdz sadarbībai starp finanšu un valsts institūcijām. Latvijas blokķēdes asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš atklāj, ka Japānas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Latvija ir vārti uz Eiropu: “Mums ir viens no labākajiem valsts regulējumiem šajā nozarē, kas, summējot ar uzņēmumiem pievilcīgu nodokļu politiku un pieejamiem speciālistiem, veido lielisku piedāvājumu kompānijām, kas šajā nozarē vēlas strādāt Eiropas tirgū. Mums jau šobrīd ir vairāki lieliski piemēri kā ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lielas kompānijas var balstīt biznesu uz web 3.0 jeb trešās paaudzes interneta tehnoloģijām, efektivizējot savus digitālos risinājumus.”

Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija vienmēr ir bijusi Latvijas prioritāšu sarakstā – gluži tāpat kā Japānā. Forumā tika uzsvērta Latvijas kā inovāciju testēšanas platformas priekšrocības, tai skaitā arī 5G un datu drošības jomās. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis uzsvēra jaunu partneru nozīmīgumu inovatīvu risinājumu attīstībā un izteica cerību, ka šis biznesa forums ļaus satikties cilvēkiem un idejām: “Mēs varam piedāvāt lieliskus risinājumus 5G tehnoloģiju jomā. Rīgas osta šobrīd ir viena no digitālākajām ostām pasaulē ar lielisku 5G pārklājumu. Esam izveidojuši arī izmēģinājumu poligonu aizsardzības nozares vajadzībām, lai testētu dronu vadību un veiktu citus uzdevumus. Šajā ziņā Latvija var būt kā izmēģinājuma platforma dažādām inovācijām. Mēs esam ātri, mums ir svarīga kvalitāte un redzam, ka to novērtē arī Japānā.”

Nacionālās dienas biznesa foruma laikā Latviju pārstāvēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kā arī lielākā uzņēmēju delegācija Latvijas vēsturē – ap 90 uzņēmējiem, kuri tikās arī ar tādiem Japānas uzņēmumiem kā Sony, Hitachi, Panasonic, Toshiba, Itochu Corporation, kā arī Japānas uzņēmēju asociāciju Keidanren.

Valsts vizīti Japānā organizē Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Latvijas vēstniecību Japānā. Tirdzniecības misiju LIAA rīko Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Latvijas valsts budžeta līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros.

Par “EXPO 2025 Osaka”

“EXPO 2025 Osaka” ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas risina ne tikai ekonomiskus, bet arī pasaulei nozīmīgus sociālos jautājumus. Izstādē piedalās 160 valstis, 9 starptautiskas organizācijas un plānots, ka to apmeklēs vairāk nekā 28 milj. apmeklētāju no visas pasaules. Izstāde ir vieta, kurā gan apskatīt valstu un reģionu prezentējošu ekspozīciju, gan arī, apvienojot pasaules zināšanas un idejas, radīt jaunas tehnoloģijas un inovācijas globālu problēmu risināšanai. Pamattēma izstādei ir “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” (Designing Future Society for Our Lives), savukārt Baltijas paviljona apakštēma ir “Dzīvību glābšana” (Saving Lives), kura fokusējas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, ievērojot augstus vides standartus. Lai sasniegtu gan valsts tēla atpazīstamības, gan eksportspējas veicināšanas mērķus, papildus Latvijas dalībai “Expo 2025 Osaka” tiek organizēta plaša biznesa programma, kas piedāvā Latvijas uzņēmumiem piedalīties nozaru izstādēs, pasākumos un tirdzniecības misijās Japānā.

Rīga 2025. gadā atzīta par visizdevīgāko pilsētu īsajiem ceļojumiem Eiropā.

Saskaņā ar Post Office Travel Money 2025. gada City Costs Barometer pētījumu, kas publicēts britu laikrakstā Financial Times, Rīga ir kļuvusi par visizdevīgāko galamērķi īsajiem ceļojumiem Eiropā. Latvijas galvaspilsēta pirmo reizi desmit gadu laikā atrodas šī saraksta augšgalā, piedāvājot ceļotājiem ievērojami zemākas izmaksas nekā daudzas citas Eiropas pilsētas.

Pētījums analizēja 12 populārākos tūrisma izdevumus, tostarp ēdināšanu, pilsētas transportu un naktsmītnes, 38 pilsētās Eiropā. Rīgā divu nakšu uzturēšanās trīs zvaigžņu viesnīcā, ēdienreizes, dzērieni un transporta izmaksas kopā veido ap 253 mārciņām, kas ir par 15% mazāk nekā pērn. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa atrodas otrajā vietā ar 254 mārciņām, bet trešo vietu ar 255 mārciņām ieņem Polijas galvaspilsēta Varšava.

Pētījumā uzsvērts, ka Rīga līdz ar citām Baltijas un to kaimiņvalstu pilsētām dominē sarakstā, piedāvājot lielisku cenas un kvalitātes attiecību. Rīga tūristiem piedāvā ne vien draudzīgas cenas, bet arī bagātu kultūrvēsturisko mantojumu, skaistu arhitektūru un dzīvotspējīgu pilsētas vidi, kas piesaista arvien vairāk ceļotāju.

Vadošās restorānu ķēdes “McDonald’s” īstenotajā sabiedriskās domas aptaujā, kas veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, 73% respondentu – jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem – atzinuši, ka ir saskārušies ar izaicinājumu atrast darbu pieredzes trūkuma dēļ.

Aptauja tika veikta, lai izprastu jauniešu nodarbinātības izaicinājumus. Aptaujas dati atklāj, ka 35% respondentu Latvijā ir piedzīvojuši diskrimināciju darba tirgū sava vecuma dēļ. Savukārt 31% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem satraucas, ka var netikt pieņemti darbā pieredzes trūkuma dēļ.

“Aptaujas rezultāti atklāj gan pozitīvas, gan satraucošas tendences jauniešu nodarbinātībā. Pozitīvi vērtējams, ka 55% aptaujas dalībnieku nav saskārušies ar nekāda veida diskrimināciju darba tirgū. Tomēr satraukumu rada tas, ka vairāk nekā 70% jauniešu ir piedzīvojuši grūtības atrast darbu iepriekšējās pieredzes trūkuma dēļ. Uzņēmumā “McDonald’s” mēs ticam vienlīdzīgām iespējām un priecājamies par ikvienu, kas vēlas attīstīties dinamiskā un atbalstošā vidē pat bez iepriekšējas pieredzes. Pozitīva attieksme, vēlme mācīties, spēcīga ētika un stipra vērtību sistēma ir viss, kas nepieciešams”, norāda Anastasija Zubova, “McDonald’s” Personāla un apmācību direktore Baltijas valstīs, uzsverot, ka vidējais darbinieku vecums “McDonald’s” restorānos Latvijā ir 25 gadi.

Aptauja arī atklāj, ka jauniešu vidū lielāko gandarījuma sajūtu sniedz tieši finansiālais atalgojums (63% respondentu), bet ļoti svarīgi ir arī lieliski kolēģi (42% respondentu) un veselīgs darba un privātās dzīves līdzsvars (41% aptaujāto).

„Strādājot personāla jomā visās Baltijas valstīs, esmu redzējusi, ka katram reģionam ir savas unikālas tendences. Latvijai raksturīga spēcīga uzmanība uz darba un privātās dzīves līdzsvaru un elastīgumu. “McDonald’s” atbalsta šo pieeju, jo tā kļūst arvien svarīgāka cilvēkiem ikvienā vecumā. Dažiem neatsverams ir brīvais laiks, ko veltīt hobijiem un vaļaspriekiem, savukārt citiem svarīgākais ir laiks, ko pavadīt ar ģimeni,” skaidro A. Zubova.

Uz jautājumu, kas jauniešiem liktu justies pārliecinātiem par karjeras nākotni, rezultāti rāda, ka vienlīdz svarīgi ir gan darbs tādā uzņēmumā, kas piedāvā sākuma līmeņa darbu ar apmācību, gan caurspīdīgs atalgojums un godīga attieksme, atbalstoša un motivējoša darba vide, izaugsmes iespējas darbā un lielāka elastība darba apstākļos.

Aptaujas rezultāti norāda uz to, cik svarīgi ir ticēt potenciālam. “McDonald’s” turpina būt darba vieta, kur jaunieši var spert savus pirmos soļus, augt ar pārliecību un atklāt, ka darbs patiešām viņiem var labi piestāvēt.

Salīdzinoši siltā ziema ļāvusi strādājošajiem Latvijā izvairīties no ilgas slimošanas. No biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis datu bāzes iegūtā informācija rāda, ka 2025. gada pirmajos trīs mēnešos uzņēmumos un iestādēs iesniegto darba nespējas lapu kopējais dienu skaits bijis par aptuveni 40% mazāks nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī un pat divkārt mazāks nekā 2023. gada sākumā.

Slimošanas līkne Latvijā gadu no gada, ar retiem izņēmumiem, izskatās ļoti līdzīga. Izteikts paaugstinājums janvārī, stabila lejupslīde līdz pavasara beigām, izteikta ieplaka vasarā un atkal stabila augšupeja no septembra. Taču 2025. gads uz iepriekšējo fona ir acīmredzami atšķirīgs. Tas iesākās salīdzinoši veselīgi, pie tam ap gadumijas svētkiem Jumis grāmatvedības sistēmas mākoņkrātuves datu bāzēs tika reģistrēts pastiprināts kritums izsniegto slimības lapu skaita ziņā. To daļēji var izskaidrot ar daudzām brīvdienām. Apslimušie, iespējams, nepieteica saslimšanu, jo uz darbu tāpat nebija jādodas.

Saslimšanas gadījumu skaits nedaudz palielinājās februārī, taču martā strauji samazinājās. Nevienā šī gada periodā izsniegto slimības lapu skaits pat nepietuvojās iepriekšējo divu gadu rādītājiem, gandrīz nemainīgi saglabājot 30-40% starpību. Interesanti, ka šā gada līkne gandrīz identiski kopē iepriekšējā gada tendences, vienīgi zemākā trajektorijā, savukārt 2023. gads iesākās ar ļoti lielu slimības lapu skaitu, kam sekoja straujš kritums janvāra nogalē un pēc tam ierasti mērenā lejupslīde līdz pat rudenim.

«Ja Latvijas korporatīvajā vidē vasaras tradicionāli ir atvaļinājumu laiks, tad mēnešos ap gadu miju darbinieku slimošana diemžēl ir neatņemama darba vides sastāvdaļa. Ar to jārēķinās, un tā jāņem vērā, plānojot darbu sadalījumu. Izmantojot mūsdienīgu grāmatvedības datorprogrammu, personāla speciālisti var gūt padziļinātu ieskatu darba nespējas dienu dinamikā. Analizējot darbinieku slimošanas vēsturi, iespējams prognozēt, ar cik ilgu prombūtni rēķināties un kuros mēnešos piesardzīgāk noteikt projektu pabeigšanas termiņus. Tas pasargās no nevajadzīga stresa un samazinās veselo darbinieku izdegšanas risku,» skaidro Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Dati par slimības lapām izgaismo vēl kādu interesantu tendenci. Pārliecinoši biežākais ārstēšanās ilgums ir 9 dienas. Tas ir ilgākais slimošanas posms, ko apmaksā darba devējs, jo no 10. slimības dienas izmaksas guļas uz valsts budžetu. 9 dienas ilgas darba nespējas lapas izsniegtas vidēji četrreiz biežāk nekā uz nākamo populārāko periodu – 5 dienām. Kopumā visbiežāk tiek izsniegtas 3 līdz 9 dienas ilgas darba nespējas lapas. Nopietnāku saslimšanu gadījumā ārstēšanās ilgst 14 dienas, bet īsāki un garāki atlabšanas periodi izmantoti ārkārtīgi reti.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie ieņēmumi bija 8,8 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk nekā 2023. gada Indeksā, kas būtiski apsteidz pasaules ekonomikas izaugsmi šajā periodā.

2025. gada Indekss atklāj, ka lielākais ģimenes uzņēmums pasaulē ir ASV Walmart ar 648,13 miljardu ASV dolāru apgrozījumu, kam seko Vācijas Volkswagen Group ar 356,71 miljardu ASV dolāru apgrozījumu un Vācijas Schwarz Group ar tās 179,09 miljardu ASV dolāru ieņēmumiem.

“Veiksmīgākie ģimenes uzņēmumi ir vienlaicīgi gan tradicionāli, gan ļoti dinamiski. Mēs redzam, ka no Indeksā pārstāvētajiem 500 pasaules lielākajiem ģimenes uzņēmumiem, vairāk kā četras piektdaļas ir vecāki par 50 gadiem un trešdaļa ir vecāki par simts gadiem. Tas norāda uz spēcīgu, iesakņojušos tirgus pozīciju kopšanu laika gaitā un ģimeņu motivāciju saglabāt sava biznesa veiksmi. Tomēr šie uzņēmumi pastāvīgi ir arī aktīvi darījumu tirgos, lai uzturētu savu izaugsmi, proti, 47% no Indeksa uzņēmumiem kopš 2023. gada ir īstenojuši vismaz vienu M&A jeb uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu. Varam secināt, ka labākā recepte ģimeņu uzņēmumu attīstībai ir stabilas tradīcijas, kuras pastāvīgi papildina mūsdienīga, aktīva rīcība,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Saskaņā ar Baltic Family Firm Institute (BFFI, Baltijas ģimenes uzņēmumu institūts) informāciju, Latvijas lielākais ģimenes uzņēmums ir SIA Pata ar 235 miljonu eiro apgrozījumu 2023. gadā, kamēr Lietuvā tas ir Willgrow (ģimenes birojs ar Girteka kā lielāko uzņēmumu), kura apgrozījums sasniedza 1,8 miljrd. eiro, savukārt Igaunijas lielākais ģimenes uzņēmums ir Alexela ar 618 milj. eiro apgrozījumu.

“Lai veicinātu Baltijas ģimenes uzņēmumu labklājību, būtiski ir pievērsties korporatīvajai pārvaldībai, pēctecības plānošanai un ilgtspējīgai attīstībai. Mūsu pētījumi rāda, ka šie uzņēmumi balstās uz spēcīgām vērtībām, inovācijām un rūpēm par darbiniekiem, tomēr skaidru pēctecības plānu un pārvaldības struktūru trūkums var kavēt to ilgtermiņa panākumus. Savlaicīga pēctecības plānošana, pārvaldības profesionalizēšana, saglabājot ģimenes vērtības, un inovāciju izmantošana konkurētspējas stiprināšanai palīdzēs nodrošināt stabilitāti un nepārtrauktu attīstību,” saka BFFI dibinātāja un valdes locekle Anete Pajuste.

2025. gada EY un Sanktgallenes Universitātes Indeksā pārstāvēto 500 pasaules lielāko ģimenes uzņēmumu ieņēmumi, salīdzinot ar valstu iekšzemes kopproduktu (IKP), šos ģimenes uzņēmumus kopumā ierindotu kā trešo lielāko ekonomiku pasaulē uzreiz aiz ASV un Ķīnas.

No pasaules 500 lielākajiem ģimenes uzņēmumiem 47% ir bāzēti Eiropā, 29% Ziemeļamerikā, 18% Āzijā un 6% citviet pasaulē. ASV ir bāzēti 23% visu Indeksā iekļauto uzņēmumu, kam seko Vācija ar 15% uzņēmumu. Nozaru griezumā lielākais īpatsvars ir mazumtirdzniecības uzņēmumiem un plaša patēriņa preču ražotājiem.

Jāpānas Takenaka Corporation is vecākais uzņēmums Indeksā – tā darbība turpinās jau 414 gadus. Savukārt, Indeksa uzņēmumu kopā Eiropā ir divi ģimenes uzņēmumi, kuru darbības vecums pārsniedz 300 gadus – Vācijas Merck (356 gadi) un Francijas Wendel (320 gadi). Vecākais ASV uzņēmums Indeksā ir Hyster – Yale (181 gads).

Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indeksu veido EY sadarbībā ar Sanktgallenes Universitāti, analizējot pasaules 500 lielākos ģimenes uzņēmumus pēc apgrozījuma. Pētījumā tiek ņemti vērā uzņēmumu dati, kas nav vecāki par 24 mēnešiem. Par ģimenes uzņēmumu Indeksa izpratnē tiek uzskatīts privāts uzņēmums, kurā vismaz 50% balsstiesību ir ģimenes locekļiem, bet publiski kotētu uzņēmumu gadījumā Indeksā tiek iekļauti uzņēmumi, kuros vismaz 32% balsstiesību kontrolē ģimenes locekļi.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju bankas dati. Lielākais sieviešu īpatsvars gan darbinieku, gan vadības līmenī ir uzņēmumos, kas pārstāv tādas nozares kā mazumtirdzniecība, lauksaimniecība un nekustamie īpašumi. Ir priekšnosacījumi tam, lai sievietes uzņēmējas paceltu savu uzņēmējdarbību nākamajā attīstības līmenī, stāsta Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Ja raugāmies uz uzņēmējdarbību Latvijā, tad dzimumu līdztiesības ziņā esam soli priekšā ES uzņēmumiem. Latvijā 34% uzņēmumu augstākajā vadībā ir vairāk nekā 40% sieviešu, savukārt Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 23%.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka 22% Latvijas uzņēmumu vairākuma īpašnieku sastāvu (50% vai vairāk) veido sievietes, kamēr Eiropas Savienībā tie ir 13% uzņēmumu.1 Arī bankas novērojumi liecina, ka sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā lēnām, taču stabili pieaug.

“Uzskatām, ka ir īpaši svarīgi veidot vienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un Baltijā, nodrošinot aizrautīgām, apņēmīgām uzņēmējām resursus, lai viņu esošie uzņēmumi un idejas augtu un attīstītos. Tas klasiski ir izdarāms arī ar bankas aizdevumu palīdzību, bet sievietēm uzņēmējām ir pieejami arī papildu resursi, piemēram, Luminor jau vairāku gadu garumā sadarbībā ar VISA īsteno sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next, kas palīdz nodrošināt finansējumu un resursus sieviešu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai.
Tas ir tikai viens no veidiem, kā ar savu atbalstu varam veicināt sieviešu uzņēmējdarbību, tādējādi palīdzot stimulēt ekonomisko izaugsmi, radot darbavietas un stiprinot kopējo uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Kļūt par savas dzīves noteicēju

Neraugoties uz to, ka Latvijā uzņēmējdarbībā aktīvāk piedalās vīrieši (36,5%) nekā sievietes (26,4%), septiņas no desmit sievietēm izsaka vēlmi kļūt par uzņēmējām, liecina “Visa” veiktais pētījums. Kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes sapņo par sava uzņēmuma izveidi, ir vēlme kļūt sev par vadītājām, tādējādi pašām kontrolējot savu darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Māra Lieplapa, augu tējas zīmola “PLŪKT”, vadītāja un līdzdibinātāja, uzsver, ka, pašai sava uzņēmējdarbība – tā ir bijusi iespēja radīt biznesu, kas atbilst viņas personīgajām vērtībām un dzīvesveidam. “PLŪKT” ir premium augu tējas zīmols, kas izveidots 2017. gadā. Tā radītājas ir mamma un meita Līga un Māra Lieplapas. “Manas uzņēmējdarbības lielā vērtība ir radīt paliekošu un pozitīvu ilgtermiņa vērtību dabai, klientiem un, protams, arī sev un savai komandai. Tas ir ne tikai darbs, bet arī dzīvesstils un domāšanas veids – risināt, atklāt ko jaunu, palaist tirgū, uzlabot un galu galā nonākt līdz īstajam produktam. Būt uzņēmējai ir vienlīdz ļoti piepildošs aicinājums, bet arī liela atbildība, kura nāk ar izaicinājumiem. Bet katra veiksmīgi īstenotā iecere un klientu novērtējums sniedz milzīgu gandarījumu un motivē turpināt. Mans padoms citām uzņēmējām – būt drosmīgām īstenot savu autentisko ideju globālā mērogā, jo šajā brīdī kāds kaut kur pasaulē meklē tieši Jūsu piedāvāto skatījumu, produktu vai pakalpojumu,” stāsta Māra Lieplapa.

Liels šķērslis – finansējums

Pētījumā arī atklājas, ka 41,7% sieviešu galvenais šķērslis uzņēmējdarbības uzsākšanai ir nepieciešamā finansējuma nodrošināšana, savukārt 36,3% vīriešu finansējuma trūkums ir iemesls sava biznesa neveidošanai.

“Lai īstenotu savu sapni un spertu pirmos soļus biznesa veidošanā, sievietēm nereti nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā piekļuvi nepieciešamajam finansējumam. Tāpēc bankas uzdevums ir piedāvāt pielāgotus risinājumus, kas palīdz topošajām vai esošajām uzņēmējām pārvarēt šos šķēršļus. Ar šāda veida atbalstu un pieejamiem finansējuma instrumentiem mēs ceram veicināt sieviešu uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot iespēju realizēt savas idejas, radot jaunus biznesus,” stāsta Ilze Zoltnere.

Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis tas nav ietekmējis. Biedrības “Riga TechGirls” īstenotajā pētījumā par digitālo iekļaušanu secināts, ka pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistiem Ziemeļu un Baltijas reģionā turpina pieaugt, taču nozarei nepieciešamo darbinieku piesaisti kavē prasmju trūkums. Tāpat pētījumā secināts, ka, lai efektīvi risinātu šo izaicinājumu, jāattīsta mācību programmas un iniciatīvas, kas koncentrējas uz darba tirgū nepieciešamām un pielietojamām prasmēm.

Pētījums atklāj, ka sievietes Baltijas valstīs aktīvi iesaistās IKT apmācībās. 89% no aptaujātajām sievietēm pēdējo piecu gadu laikā ir piedalījušās neformālās izglītības kursos, kas saistīti ar IKT. 42% no šīm sievietēm plāno izmantot iegūtās prasmes savā esošajā darbā, bet 39% vēlas pilnībā pārkvalificēties un uzsākt karjeru tehnoloģiju jomā. Sievietes norādījušas, ka izšķiroši faktori, kas mudina pievienoties IKT nozarei, ir elastīga darba vide un iespēja sabalansēt darbu ar ģimenes dzīvi.

“Lai gan daudzas apmācību programmas koncentrējas uz pamatzināšanu nodrošināšanu, darba tirgū jau šobrīd nepieciešamas padziļinātas prasmes tādās jomās kā mākslīgais intelekts, datu analītika un izstrāde, mākoņu izstrāde un DevOps, kiberdrošība un tīkla inžinierija. Šādu programmu nav daudz un tas rada izaicinājumus jaunu profesionāļu sagatavošanā. Pētījums apliecina, ka darba devēji arvien biežāk dod priekšroku prasmēm un pieredzei, kas ir uzreiz pielietojama praksē, nevis formālajai izglītībai. Uzņēmēji sagaida, ka speciālisti ne tikai pārzina tehnoloģijas, bet spēj ar tām risināt reālas problēmas,” norāda “Riga TechGirls” valdes locekle Līna Marta Sarma.

“Šis pētījums bija nepieciešams, lai izzinātu aktuālo situāciju par IKT nozares speciālistu prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka ilgtspējīgai digitālajai transformācijai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem, izglītības iestādēm un darba devējiem privātajā sektorā. Latvijā ir plašas iespējas, un interese par iespējām pārkvalificēties ir augsta, taču pētījums izgaismoja vairākas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, lai stiprinātu konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā,” uzsver Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons (Stefan Eriksson).

Pētījums uzsver arī mentoru programmu un prakses iespēju nozīmi, kas sniedz jaunajiem speciālistiem iespēju apgūt praktiskas zināšanas un veiksmīgi iejusties IKT vidē. Lai stiprinātu sieviešu lomu tehnoloģiju nozarē, pētījuma autori iesaka izstrādāt: apmācību programmas, kas pielāgotas darba tirgus prasībām; mentoringa un prakses iespējas; karjeras ceļa kartes tehnoloģiju jomā; elastīgu darba vides politiku un profesionālās izaugsmes iespējas.