Uzņēmēju vēlme un spēja aizņemties šogad sasniegusi rekordlīmeni

0

2019. gadā uzņēmumu spēja un vēlme aizņemties turpinājusi augt, sasniedzot pēdējo četru gadu laikā augstākos rādītājus, liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā. To galvenokārt ietekmējusi valsts kopējā ekonomiskā izaugsme, kas, lai gan kļuvusi lēnāka, joprojām ir pozitīva un atspoguļojas IKP, uzņēmumu peļņas un uzkrātā kapitāla pieaugumā. Tiesa, kopumā uzņēmumu spēja aizņemties joprojām ir krietni lielāka nekā vēlme saņemt aizņēmumu. Savukārt banku spēja un vēlme kreditēt uzņēmumus, lai gan joprojām ir augstāka nekā pirms 10 gadiem, nozarē piedzīvoto strukturālo pārmaiņu ietekmē šogad sarukusi.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas izstrādātā indeksa jaunākajiem datiem kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā 2019.gadā pieaudzis no 110 punktiem pērn līdz 114 indeksa punktiem šogad, saglabājot vienmērīgu izaugsmes ātrumu. Kreditēšanas indeksa uzņēmējdarbības segmentā pozitīvo dinamiku ļāvusi saglabāt iekšzemes kopprodukta, iedzīvotāju vidējo ienākumu pieauguma no 961 līdz 1083 eiro, kā arī uzņēmēju peļņa un uzkrātā kapitāla apjoma kāpums. Tomēr uz kreditēšanas vidi un uzņēmumu spēju aizņemties joprojām negatīvu iespaidu atstāj lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas nereti uzņēmējiem liedz iespēju saņemt cerēto aizdevumu. Salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmumu spēja aizņemties gan ir piedzīvojusi kāpumu par 10 indeksa punktiem, tomēr vēlme saņemt aizdevumu 2019.gadā augusi vēl straujāk (+12 indeksa punkti).

“Uzņēmumu attieksme pret digitalizāciju un automatizāciju ietekmē gan tā dabrības efektivitāti un produktivitāti, gan kopējās tendences ekonomikā. Nākamā desmitgade uzņēmējiem būs progresīvo tehnoloģiju zīmē, kur tādi koncepti kā automatizācija, lielu datu apjoma analīze un energotīklu paritāte, iegūs reālu nozīmi un mērogu ražošanas procesā. Un arvien izšķirošāka nozīme būs uzņēmēju ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, inovācijas radīšanā. Tāpēc jau šobrīd piedāvājam uzņēmējiem vairākas inovāciju sekmējošas platformas, piemēram, klasterus, kompetenču centrus, nodarbināto apmācību programmu, kur lielu lomu spēlē vadošo nozaru asociācijas. Atbalstam inovāciju attīstībai kopumā pieejami 195,5 miljoni eiro,” skaidro ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Kā rāda Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentam, kaut arī banku spēja kreditēt joprojām ir augstāka nekā pirms 10 gadiem, turpinoties strukturālām pārmaiņām finanšu sektorā, tā šogad sarukusi par 1,7 indeksa punktiem, bet vēlme aizņemties – par 4,7 punktiem. To veicinājusi gan banku riska apetītes samazināšanās ēnu ekonomikas pieauguma ietekmē, gan banku uzsāktā mērķtiecīgā cīņa pret nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju un īstenotā risku samazināšanas politika. Tāpat aizplūstot nerezidentu noguldījumiem, kopumā sarucis aktīvu un brīvo līdzekļu apjoms bankās. Tiesa, lielākajām komercbankām Latvijā spēja kreditēt uzņēmumus nav mazinājusies un kreditēšanas klimats kopumā pat ir kļuvis labvēlīgāks, par ko liecina pieaugošā izsniegto kredītu un noguldījumu attiecība.

“Ēnu ekonomika, uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu nomaksas un neskaidra kapitāla izcelsme joprojām ir būtiskākie faktori, kas ietekmē banku spēju un vēlmi izsniegt uzņēmumiem aizdevumus. Nevēloties, ka Latvija nokļūtu Moneyval pelēkajā sarakstā šobrīd rūpīgāk nekā jebkad agrāk bankas izvērtē vai uzņēmuma kredīta pieteikumā nav saskatāmas predikatīvā nozieguma pazīmes, tādejādi liekot īstenot godprātīgu uzņēmējdarbības praksi, kas ir visas sabiedrības interesēs. Vienlaikus vērojamas arī vairākas kreditēšanu stimulējošas tendences, proti, ir samazinājies maksājumu kavējumu skaits un nedaudz sarucis ierosināto maksātnespējas procesu skaits juridiskām personām, kas liecina uzņēmumu finanšu veselības uzlabošanos,” skaidro Kārlis Danēvičs Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs,SEB bankas valdes loceklis.

Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir unikāls un komplekss mērījums, kas raksturo Latvijas uzņēmēju spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt. Tā ietvaros kopumā analizēti 16 dažādi rādītāji, piemēram, maksājumu kavējumi, ierosināto maksātnespējas lietu skaits juridiskām personām, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, uzņēmēju noskaņojums u.c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību. Finanšu nozares asociācija indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot labākos starptautiskās prakses piemērus.

TOP101 Latvijas vērtīgākā uzņēmuma statusu saglabā Latvenergo

0

Šodien, 17. oktobrī, publiskots Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas
vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu jau vienpadsmito gadu pēc kārtas
atzīts Latvenergo ar 1,57 mljrd. eiro lielu uzņēmuma vērtību.

2. vietu TOP101 sarakstā saglabā Latvijas valsts meži ar uzņēmuma vērtību 753,9 milj., savukārt
Mikrotīkls ir pakāpies līdz 3. vietai, sasniedzot 611,6 milj. eiro lielu vērtību. Latvijas vērtīgāko
uzņēmumu TOP101 ir pieejams mājaslapā top101.lv .

Šogad TOP101 uzņēmumu kopējā vērtība sasniedz 16,9 miljrd. eiro, kas pēc TOP101 veidotāju domām
norāda uz stagnāciju, kopējai vērtībai pēdējo trīs gadu laikā saglabājoties 17-18 miljrd. eiro robežās.

“Šā gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 rezultātu paziņošana sakrīt ar globālās ekonomikas
šūpošanos, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 struktūra un vēsturiskā uzņēmumu vērtības
dinamika ļauj secināt, ka iepriekšējās finanšu krīzes apstākļos daudzi uzņēmēji spējuši izmantot krīzes
piedāvātās iespējas, pieņemt uz attīstību balstītus lēmumus un pielāgoties tirgus izmaiņām,” skaidroja
Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

“TOP101 uzņēmumu vērtības izmaiņas kalpo kā Latvijas ekonomikas barometrs, apliecinot ilgtspējīgas
attīstības stratēģijas un profesionālas vadības komandas nozīmi katrā uzņēmumā,” pauda Nasdaq Riga
valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Būtiskas izmaiņas ir vērojamas Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10. Ņemot vērā strauji uzlabojošos
finanšu rādītājus, kā arī agresīvo izaugsmes stratēģiju, Vilniaus Prekyba ir kļuvusi par 2019. gada Baltijas
TOP10 vērtīgāko uzņēmumu. Pēc topa veidotāju prognozēm, šāda mēroga ekspansija starptautiskā
līmenī ir radījusi situāciju, kur Vilniaus Prekyba grupa varētu saglabāt līderpozīcijas Baltijas TOP10 arī
nākamajos gados. Baltijas TOP10 pieejams TOP101 mājaslapā.

Nozares eksperti: Mazumtirdzniecība Baltijā nākotnē piedzīvos ievērojamas pārmaiņas

0

Ekonomikas izaugsmes tempi, izmaiņas iedzīvotāju skaitā, viņu iepirkšanās paradumos un dzīvesstilā, kā arī arvien pieaugošā jauno tehnoloģiju loma nozarē būtiski mainīs mazumtirdzniecību. Tai pat laikā uzmanības centrā būs cilvēks, tāpēc tuvāko gadu laikā novērosim aizvien lielāku piedāvājumu personalizēšanu. Tirgus dalībniekiem būs jāatrod veids kā pielāgot biznesa modeli, lai nodrošinātu klientiem individuālu iepirkšanās pieredzi, kas atbilst viņu dzīves ritmam, interesēm un vajadzībām, prognozē Baltijas valstu eksperti nozares konferencē “Mazumtirdzniecība šodien un rīt”.

Paplašinot pētniecības lauku Baltijas mērogā, desmitajā “Maxima mazumtirdzniecības kompass” nozares apskatā tika analizēti un salīdzināti iedzīvotāju iepirkšanās paradumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, secinot, ka, neskatoties uz līdzīgām tendencēm, pastāv arī vairākas atšķirības.

“Kā jebkuru citu paradumu, arī sabiedrības iepirkšanās paradumu maiņa ir ļoti pakāpenisks process. Analizējot “Maxima Latvija” datus, varam secināt, ka pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju iepirkumu grozu saturs nav būtiski mainījies. Tomēr ir vērojamas arī pozitīvas tendences: visās valstīs ir nedaudz palielinājies dārzeņu, ogu un augļu īpatsvars un samazinājies eļļu un mērču patēriņš, kas kopumā norāda uz veselīga dzīves veida aktualitāti. Fakts, ka pietiekami liela daļa Baltijas iedzīvotāju ikdienā iegādājās tikai pirmās nepieciešamības preces liecina par vēl vienu tendenci, kad spontānu pirkumu vietā nāk apdomāti lēmumi un vēlme iegūt maksimāli daudz par iztērēto naudu. Nākotnē tas varētu ietekmēt arī mazumtirgotāju pieeju, nodrošinot uz katra klienta vajadzībām orientētu, personalizētu piedāvājumu,” norāda Zane Kaktiņa, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.

Kā liecina aptaujas rezultāti, iedzīvotāji Latvijā un Igaunijā biežāk izvēlas veikalu tieši pēc lokācijas un ērtas sasniedzamības principa, savukārt Lietuvā pircēji vairāk uzmanības pievērš piedāvātajām cenām un cenu atlaidēm. Tomēr noteicošais faktors, izvēloties, kur veikt savus ikdienas pirkumus lielākai daļai (> 60 %) visu trīs valstu iedzīvotājiem ir veikala atrašanās pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam.

Lielākā daļa ikdienas pirkumu visās trīs Baltijas valstīs tiek veikta lielveikalos. Tieši tos izvēlas lielākā iedzīvotāju daļa – 73 % Latvijā, 81 % Lietuvā un 71 % Igaunijā. Tomēr, salīdzinot ar 2017. gada “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma rezultātiem, Latvijā lielveikalu popularitāte samazinājusies par 4 %, bet mazākā formāta veikalu popularitāte pieaugusi par 8 % – 2017. gadā tos izvēlējās 33 %, bet 2019. gadā – jau 41 %. Kopumā Latvijas iedzīvotāju vidū daudz iecienītāki nekā citās valstīs ir mazāka formāta veikali mājas vai darba vietas tuvumā.

“Laika taupīšana ir viena no mūsdienu prioritātēm, tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku ikdienas pirkumiem izvēlas nelielus veikalus pa ceļam uz mājām vai darbu. Izaugsmi piedzīvo arī lieli, tehnoloģiski attīstīti pārtikas veikali lielajos tirdzniecības centros. Paredzams, ka nākotnē iepirkšanās nebūs vienīgā funkcija, ko tie nodrošinās, pārtopot par daudzfunkcionāliem centriem brīvā laika pavadīšanai, izglītošanai, draugu un paziņu satikšanai, lai pircējs no veikala aizietu ne tikai ar nopirktajām precēm, bet arī vērtīgu pieredzi,” uzsver Viktors Troicins, “Maxima Latvija” komercdirektors.

Pētot kā mainījušies pircēju iepirkšanās paradumi pēdējā gada laikā, novērojamas atšķirības Baltijas valstu vidū. Latvijas iedzīvotāji biežāk par kaimiņiem izvēlas iegādāties vietējo ražotāju preces, kā arī vairāk augļu, dārzeņu un sezonālu produktu. Tas atbilst arī “Maxima Latvija” tirdzniecības aprēķiniem – vairāk par piektdaļu jeb
21 % no Latvijas iedzīvotāju pārtikas groza satura atvēlēta augļiem un dārzeņiem.

Lietuvas iedzīvotāji atzinuši, ka arvien biežāk priekšroku dod veselīgākiem produktiem, kā arī pievērš uzmanību produktu sastāvam, pirms to iegādājas. Tomēr, spriežot pēc tirdzniecības datiem, tieši lietuviešiem vairāk par citu valstu iedzīvotājiem ir raksturīga neveselīgu produktu iegāde – vairāk par 20 % no pārtikas grozu satura Lietuvas iedzīvotājiem ir saldumi un citi neveselīgi produkti. Latvijā tie ir 18 % un Igaunijā 17 %.

Savukārt, igauņi ir praktiskā dzīvesveida piekritēji un biežāk nekā lietuvieši un latvieši iegādājas tikai pirmās nepieciešamības preces – to atzinuši vairāk nekā 33 % aptaujāto. Lietuvā un Latvijā tie ir attiecīgi 20 % un 15%. Atvieglojot savas ikdienas rūpes, igauņi biežāk sākuši iegādāties pusfabrikātus, kas paātrina maltītes pagatavošanu. To atzinuši 15 % aptaujāto Igaunijā, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Latvijā (7 %) un Lietuvā (8,5 %).

Uzņēmējiem unikāla iespēju pieteikties LUAC biznesa atbalsta programmai

0

Jau vairāk kā 1000 uzņēmumi ir kļuvuši par Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centra (LUAC) biedriem un izmanto tā iespējas attīstībai un izaugsmei. Kāpēc dalība LUAC biznesa atbalsta programmās ir uzņēmumiem un iestādēm tik izdevīga?

Skatīt vairāk »

Vietējie uzņēmumi aicināti ņemt dalību izaugsmes veicināšanas programmā “Latvijas uzņēmumi – spožākās zvaigznes”

0

Neapšaubāmi ikviena uzņēmuma attīstībā svarīgu lomu spēlē mārketinga komunikācija, jo tas ir viens no veidiem, kā viss veiksmīgāk sasniegt savu patērētāju un parūpēties par attiecīgā uzņēmuma reputāciju un tēla spodrināšanu. Taču tikpat svarīgi kā rūpēties par to, lai Jūsu uzņēmums būtu līderis starp konkurentiem ir nodrošināt savas uzņēmējdarbības vides attīstību, iegūstot arvien jaunas zināšanas un priekšrocības attiecībā pret konkurentiem, tādējādi paaugstinot uzņēmējdarbības sniegumu Latvijā kopumā.

Skatīt vairāk »

LUAC nodrošina līdz 50% finansējumu uzņēmumu dalībai izstādē Riga Food 2016

0

Šobrīd uzņēmumi meklē jaunas iespējas kā sevi pilnveidot un realizēt tirgū. Kā viena no iespējām, ko uzņēmumi labprāt izmanto, ir dalība dažādās izstādēs, tajā skaitā, Riga Food 2016. Atsaucoties uz vairākkārtējiem zvaniem un izvērtējot pastiprināto interesi, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs izskatījis iespēju piešķirt tiem uzņēmumiem, kas iepriekšējos pāris gadus šajā izstādē nav piedalījušies, līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai.

Skatīt vairāk »

Lieliska iespēja uzņēmumam augt un attīstīties, piesakoties mikrokredītam ar izdevīgiem nosacījumiem

0

Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība ir ļoti grūts process, it īpaši, ja apzināmies uzņēmējdarbības svarīgo lomu stabilas ekonomikas izaugsmē. Biznesa veidošana un uzturēšana prasa ne tikai zināšanas un lielu darbu, bet arīdzan finansiālo pamatu, kas nereti kļūst par galveno šķērsli tam, lai uzņēmums spētu augt un attīstīties.

Skatīt vairāk »

LATVIJAS ZELTS – 4 soļi līdz panākumiem

0

Četru mēnešu programma vietējo uzņēmumu attīstībai – “Latvijas Zelts” (septembris – decembris, 2015).

Atšķirībā no sacensībām, uzņēmējdarbībā ir četri pakāpieni līdz virsotnei – bronza, sudrabs, zelts un “Latvijas Zelts” kā augstākais punkts, ko katrs uzņēmums ar savu darbu un gribasspēku var sasniegt. Līdzīgi kā jebkurā dzīves jomā, arī uzņēmējdarbībā svarīga ir neatlaidība un vēlme strādāt, attīstīties un kāpt augšup, lai sasniegtu to brīdi, kad Tavs uzņēmums lepni tiek saukts par “Latvijas Zeltu”.

Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) piedāvā četru mēnešu programmu vietējo uzņēmumu attīstības veicināšanai – “Latvijas Zelts”. Programmas pirmajā etapā tiks uzņemti ne vairāk kā 100 uzņēmumu.

Skatīt vairāk »

Vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanas programma “Latvijas uzņēmumi – spožākās zvaigznes”

0

Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstība kopumā iespējama pilnveidojot to visās jomās, sniedzot ieguldījumu dažādu jomu uzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju Latvijā un ārvalstīs Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) programmas “Biznesa uzrāviens” ietvaros, izveidojis izaugsmes veicināšanas programmu “Latvijas uzņēmumi – spožākās zvaigznes”.

Skatīt vairāk »

Iespēja jauniešiem un pieaugušajiem apgūt zināšanas, lai kļūtu par uzņēmējiem – 6 aktuālas nodarbības, pusotra mēneša apmācību cikls

0

Ar LUAC un “Latvia Invent” atbalstu tiek uzsākta pieteikumu pieņemšana no jauniešiem un pieaugušajiem, kas vēlas apgūt visu nepieciešamo, lai kļūtu par veiksmīgiem uzņēmējiem. Šobrīd dalībniekiem vēl ir pieejams līdzfinansējums, kas samazina mācību maksu vairāk kā 4 reizes. Tāpat arī apmācību sesijas dalībniekiem ir pieejama dalība “Biznesa uzrāviens” atbalsta programmā uz 12 mēnešiem 500 eiro vērtībā – PAR BRĪVU!

Skatīt vairāk »