Pilnveidos likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu

0

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.augustā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā.

“Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam,” iepriekš norādījis komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām paredzēts atteikties no vairākiem kritērijiem, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp plānots atteikties no prasības, kas noteica, ka vismaz 70 procentiem darba ņēmēju ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat plānots atteikties no nosacījuma, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasības, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta jaunuzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Lai atbalstītu augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, plānots no likuma svītrot prasību par nodarbinātības ierobežojumiem pie citiem komersantiem. Patlaban regulējumā ir ierobežojums saņemt atbalstu uzņēmumam, ja tam pieteiktā persona strādā citā komersantā.

Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Līdz šim Latvijā reģistrēti vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums spēkā stājās 2017.gadā ar mērķi veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmēt pētniecības attīstību un produktu komercializāciju.

Lai izmaiņas regulējumā stātos spēkā, tās trešajā – galīgajā – lasījumā jāpieņem Saeimai. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

10,5 miljonus eiro vērta vieta biznesam – uzņēmējdarbības parks Mežgarciems

0

21. augustā Carnikavas novadā atklāts Pierīgā vērienīgākais jaunais uzņēmējdarbības un inovāciju parks Mežgarciems, kurā izbūvēta jauna infrastruktūra un komunikācijas 14 ha platībā. Kopumā uzņēmēji tur radīs vairāk nekā 200 jaunas darbavietas un piesaistīs vismaz 10,5 miljonus eiro investīciju, veicinot reģiona attīstību un ekonomisko aktivitāti.

“Esam patiesi gandarīti, ka mums ir izdevies īstenot tik vērienīgu projektu, kas ir nozīmīgs ne tikai uzņēmējiem, radot kvalitatīvu infrastruktūru Rīgas tuvumā, bet arī uzlabojot dzīves kvalitāti apkārtnes iedzīvotājiem. Dabas tuvums tam piešķir īpašu vērtību, kas Mežgarciemā strādājošajiem nodrošinās patīkamu darba vidi,” norāda Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Projekta ietvaros izbūvēti 6,4 km asfaltētu ceļu un ietvju, gandrīz 8 km ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, kā arī apgaismojums 7,2 km garumā. Interesanti, ka būvniecības laikā Mežgarciemā, kas savulaik bija padomju armijas mācību bāze, tika atrasti un demontēti četri pazemes bunkuri. Arī pēc uzņēmējdarbības parka izbūves teritorijā ir saglabātas vēstures liecības, kas kā tūrisma objekts iekļautas Dzelzs priekškara velomaršrutā un militārā mantojuma projektā Military Heritage, un arī turpmāk būs pieejamas apskatei.

SMW Group, Sistēmu inovācijas, Titāns un AAB Group ir uzņēmumi, kas jau iegādājušies industriālās platības Mežgarciemā, katrs piesaistot investīcijas vismaz 500 000 eiro un apņemoties radīt ne mazāk kā 15 jaunas darbavietas. Šie uzņēmumi plāno ražot vieglmetāla diskus, dažādu transportlīdzekļu detaļas un piederumus, fizioloģiski aktīvas vielas, ko iespējams izmantot uztura bagātinātāju ražošanā u.c. Vēl septiņi apbūves gabali Mežgarciemā izsoles kārtībā ir pieejami iegādei biznesa attīstībai.

“Mežgarciema projekts ir labs piemērs Eiropas Savienības fondu ieguldījumu lomai infrastruktūras attīstībā, piesaistot investīcijas, perspektīvā radot jaunas darbavietas un sildot ekonomiku. Šādos projektos ieguvēji ir gan investori, kuriem galvaspilsētas tuvumā tiek nodrošināta mūsdienīga infrastruktūra un komunikācijas, gan apkārtējie iedzīvotāji un darbinieki, kuriem pieejama droša un sakopta vide,” saka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece programmu un projektu atbilstības jautājumos Gundega Šulca.

RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš: “Pateicoties jaunajai uzņēmējdarbības infrastruktūrai – ceļu tīklam un komunikācijām – Mežgarciemā ir radīta labvēlīga vide biznesa ideju īstenošanai. Novēlu, lai ikviens parka iemītnieks izmanto visas infrastruktūras priekšrocības, ko esam uzbūvējuši pamatīgā darbā gandrīz divu garu garumā.”

Mežgarciemā būvdarbus veica PS RERE VIDE 1, būvuzraudzību nodrošināja SIA BaltLine Globe, autoruzraudzību  SIA Firma L4. Projekts īstenots ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu, tā kopējās izmaksas ir 6 063 791,06 eiro.

Kantar COVID-19 barometrs: 64% iedzīvotāju pasaulē galveno uzmanību šobrīd pievērš savu finanšu plānošanai

0

Kantar COVID-19 barometra globālā pētījuma 7. posma dati liecina, ka pandēmija joprojām ietekmē iedzīvotāju finanses, gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju apgalvo, ka tā ir jau ietekmējusi vai ietekmēs viņu ienākumus.

Tā rezultātā daudzi cilvēki ir mainījuši savas prioritātes:

  • 64% tagad galveno uzmanību pievērš finanšu plānošanai
  • To cilvēku skaits, kas pievērš īpašu uzmanību cenām iepērkoties, ir pieaudzis no 56 % aprīlī uz divām trešdaļām (67%) šobrīd
  • Atbalsta vietējo tautsaimniecību un iegādājas vietējos produktus (68%)
  • Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, kad iedzīvotāji vairāk atbalstīja pandēmijas ierobežojumu atcelšanu, šobrīd atkal parādās tendence, ka iedzīvotāji visā pasaulē aizvien mazāk atbalsta atvieglotus ierobežojošos noteikumus: uz to norāda 9% kritums vērtējot jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu (no 28% jūnijā uz 19% jūlija beigās), un 10% kritums atbalstam no jauna pilnībā atvērt sociālo un izklaides jomu (no 27% jūnijā uz 17% jūlija beigās).

Patērētāji mazāk vēlas atgriezties pie normāliem ikdienas ieradumiem: tikai 36% vēlas atgriezties pie braukšanas sabiedriskajā transportā salīdzinājumā ar 41% jūlijā, un aizvien lielāks skaits cilvēku par vismaz vienu mēnesi atliek friziera apmeklējumu (46%), došanos uz restorāniem/bāriem (56%), reliģiskām vietām (67%), sporta zālēm (70%), kino (72%) un lieliem pasākumiem (79%).

Joprojām tiek gaidīts lielāks atbalsts no vietējām valdībām: katri divi no pieciem aptaujātajiem saka, ka viņu valdība nedara pietiekami, lai risinātu pandēmijas radīto situāciju, un 29% kopumā nav apmierināti ar valdības īstenoto pieeju. Vislielākā valdības neatbalstīšana ir valstīs, kurās šobrīd ir lielākais saslimušo skaits ar koronavīrusu, piemēram, ASV, kur neapmierinātība ar valdības pieeju ir pieaugusi no 36% maijā uz 48% jūlija beigās.

“Neskatoties uz problēmām, ar kurām visi saskaramies, mēs pētījumā redzam pieaugošu vēlmi pēc pārmaiņām un jauna sākuma,” saka Rosie Hawkins, Kantar galvenā inovāciju vadītāja. “Vides procesi un prasība zīmoliem ieviest pozitīvas izmaiņas vienmēr daudziem ir bijusi prioritāte, bet mēs redzam jaunus uzsvarus šajās jomās. Prasība zīmoliem būt par paraugu un virzīt izmaiņas ir nepārtraukti augusi pēdējo mēnešu laikā, kļūstot par patērētāju galvenajām gaidām. Mūsu pētījums atklāj iespēju zīmoliem izvirzīt priekšplānā produktu un pakalpojumu ilgtspēju, atkritumu samazināšanu un konkrētiem mērķiem domātus produktus un pieredzes.”

Pētījums atklāj jaunas patērētāju grupas:

  • 22% no patērētājiem pasaulē uzskata, ka vides jautājumi ir kļuvuši tik svarīgi kā nekad agrāk, un 51% domā, ka tie joprojām ir svarīgi
  • Atkritumu un piesārņojuma samazināšana ir interešu saraksta augšgalā, kam seko izstrādājumu ilgtspējība un vietējie izstrādājumi
  • Patērētāji prasība, lai zīmoli rādītu piemēru un virzītu pārmaiņas, beidzamo vairāku mēnešu laikā ir nepārtraukti pieaugusi un kļuvusi par pirmo, ko patērētāji sagaida no zīmoliem – 25% (pret 17% aprīlī)

Ārvalstu investoru padomes izpilddirektores amatā apstiprināta Linda Helmane

0

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) izpilddirektores amatā stājusies Linda Helmane, kas līdz šim padomē pildījusi projektu direktores un vēlāk politikas veidotājas pienākumus. L. Helmanes kā izpilddirektores galveno pienākumu lokā turpmāk būs Ārvalstu investoru padomes stratēģiskās vīzijas īstenošana, kas šobrīd saistīta ar Latvijas digitālās transformācijas un tiesu sistēmas efektivitātes veicināšanu, kā arī investīciju aizsardzību Latvijā.

“Linda sevi īpaši pierādīja Covid-19 krīzes laikā ar neizsmeļamu motivāciju un darba sparu. Viņas priekšrocības ir padziļinātā izpratne par FICIL darbību līdz šim, kā arī augsta darba ētika, tāpēc esmu pārliecināta, ka Linda varēs palīdzēt īstenot padomes mērķi: veidot konstruktīvu dialogu ar Latvijas valsts pārvaldi, lai veidotu Latvijā vispievilcīgāko biznesa vidi ārvalstu investoriem,” skaidro Gunta Jēkabsone, Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētāja un Circle K Latvia valdes priekšsēdētāja.

Linda Helmane pēdējos divus gadus strādājusi Ārvalstu investoru padomē Latvijā kā projektu direktore, bet vēlāk kā FICIL politikas veidotāja, kas atbildīga par biedru stratēģisko jautājumu pārstāvniecību un komunikāciju ar valsts pārvaldes iestādēm un citām partner-organizācijām. Linda Helmane bijusi līdzautore diviem FICIL pētījumiem par Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piedalījusies FICIL Covid-19 atveseļošanās plāna izstrādē, bet iepriekš piedalījusies FICIL priekšlikumu izstrādē augstākās izglītības reformai, kā arī komerctiesu specializācijas likumprojekta izstrādē, kas šobrīd jau ieguvis likuma statusu. Pirms tam Linda divus gadus strādājusi finanšu sektorā Lielbritānijā.

Linda Helmane ieguvusi bakalaura grādu politikas zinātnēs Latvijas Universitātē, kā arī maģistra grādu starptautiskajās finanšu tiesībās Saseksas Universitātē Lielbritānijā.

 

Piešķir 1 miljonu eiro aizdevumu izsniegšanai augsta riska inovatīviem komersantiem

0

Ministru kabineta 11.augusta sēdē apstiprināti grozījumi Altum ieviestajā ES fondu mikroaizdevumu un starta aizdevumu uzņēmējiem programmā, piešķirot papildu finansējumu mikrokreditēšanai un aizdevumiem biznesa uzsācējiem, kā arī precizējot atbalstāmās darbības un atbalsta izsniegšanas nosacījumus.

Atbalstam biznesa uzsācējiem tiek novirzīts 1 miljons eiro aizdevumu izsniegšanai augsta riska inovatīviem komersantiem. Komersantiem agrīnās attīstības stadijā ne reti ir grūtības saņemt komercbankas aizdevumu inovatīvu produktu izstrādei; tāpat tie ne vienmēr var piesaistīt finansējumu riska kapitāla veidā, līdz ar to pārdalītais finansējums ir paredzēts šādu uzņēmumu kreditēšanai, kas tiks veikts pilotprojekta ietvaros.

Tāpat grozījumi precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus nekustamo īpašumu nozares komersantiem – turpmāk atbalstīti tiks nekustamā īpašuma attīstīšanas projekti modernu, drošu un energoefektīvu telpu izveidei, kurus īstenos gan ražošanas uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji.

Vienlaikus atcelti ierobežojumi attiecībā uz atbalsta saņemšanu uzņēmumiem, kas jau iepriekš saņēmuši atbalstu riska kapitāla, akcelerācijas investīciju veidā un saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, tādējādi veicinot šo uzņēmumu tālāku attīstību.

Nekustamā īpašuma attīstītāji protestē pret kadastrālo vērtību celšanu

0

Šodien Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsāk vēl nebijušu miermīlīga protesta akciju, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas un plānoto 2022. gada kadastrālo vērtību postošajām sekām uz nekustamā īpašuma attīstību Latvijā. Šī akcija izpaudīsies kā baltu karogu izkāršana pie alianses biedru nekustamajiem īpašumiem.

No šodienas karogi izvietoti pie vairāk nekā 50 NĪAA biedru celtnēm Rīgā, tai skaitā pie biroju ēkas PLACE ELEVEN, dzīvokļu un biroju ēkām Jaunajā Teikā, augstceltnes Z Towers, kā arī biroju ēkas “Blaumaņa centrs”, viesnīcas Hotel Bergs un tirdzniecības centriem Origo un Galleria Riga. Tuvākajā laikā turpināsies karogu izvietošana pie citiem īpašumiem, lai paplašinātu akcijas mērogu.

Atbilstoši NĪAA biedru veiktajai izpētei, alianses biedru nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi izmaiņu rezultātā var palielināties vairākkārtīgi – pat trīs un vairāk reizes. Šādas potenciālas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti.

Nekustamā īpašuma nodokļu apmērs rodas no divām komponentēm – kadastrālās vērtības un NĪN likmes. Mainīt kādu no komponentēm bez kopējas politikas ir kļūdaini, jo šāda rīcība ieguldītājiem, tostarp ārvalstu investoriem, sūta bīstamu signālu par pēctecības un ilgtermiņa politikas trūkumu attiecībā uz vitāli svarīgu nozari, kas sabiedrības un valsts attīstībā var dot būtisku pienesumu.

“Baltā karoga akciju rīkojam, jo vēlamies pievērst uzmanību valsts paviršajai un nekoordinētajai politikai attiecībā pret investoriem būtisku jautājumu. Vēlamies šo tēmu pacelt augstāk dienas kārtībā un aicināt Ministru kabinetu uzņemties iniciatīvu prognozējamas ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa politikas izstrādē,” komentē NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Ja paskatāmies uz nekustamā īpašuma nodokļa īpatsvaru no IKP Baltijas valstīs, jau tagad Latvijā redzam pārāk lielu atkarību no NĪN ienākumiem. Igaunijā tie ir 0.2% no IKP, Lietuvā 0.3%, bet Latvijā 0.7%. Ja nodokļu slogs Latvijā pieaugs, investīciju vide šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūs vēl mazāk konkurētspējīga. Investīcijas birojos, biznesa pakalpojumu centros, ražotnēs, viesnīcās, loģistikas centros un citos objektos pilnīgi noteikti vēl izdevīgākas kļūs Viļņā un Tallinā, un abas kaimiņu galvaspilsētas turpinās mūs apsteigt,” piebilst Mārtiņš Vanags.

Atbilstoši NĪAA datiem, pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 200 tūkstoši kvadrātmetri biroju platību, bet tikmēr Viļņā – turpat 500 tūkstoši kvadrātmetri jaunu biroju telpu. Biroju ēku attīstība, kas vienlaikus atbalstītu starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību Latvijā, ir viens no atslēgas faktoriem, kas var sekmēt valsts attīstību. Tāpēc NĪAA ieskatā NĪN nepalielināšana komerciālajām platībām ir minimālā programma, kas nepieciešama turpmākai nekustamā īpašuma nozares attīstībai.

Jūlijā uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Jūlijā galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 41,2 % respondentu. Tam seko nepietiekams pieprasījums (30,2 %) un COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (27,0 %). Pēdējo minēto faktoru atzīmējuši divreiz mazāk respondentu nekā aprīlī. Jūlijā nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus nav izjutuši 22,7 % mazumtirgotāju.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītāji saglabājas negatīvi gandrīz visās nozarēs

Pakalpojumu sektorā 2020. gada jūlijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -24,6. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jūlijā vēl joprojām ir negatīvi gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, pozitīvas vērtības sasniedzot tikai ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, datorprogrammēšanā, kā arī veterinārajos pakalpojumos. Viszemākie rādītāji tāpat kā iepriekšējā mēnesī bija gaisa transporta, izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs.

31,5 % pakalpojumu sektora respondentu jūlijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 33,9 % respondentu joprojām norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Nedaudz lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuru darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums (34,5 %). Šis rādītājs ir par 9 procentpunktiem lielāks nekā pagājušā gada jūlijā. Darbaspēka trūkumu, kas pēdējos mēnešos būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 5,0 % respondentu.

Būvniecībā konfidences rādītājs pieaudzis tikai par 1,4 procentpunktiem

Konfidences rādītājs būvniecībā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šī gada jūlijā bija -22,9. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, savukārt mazāk optimistiska bija gaidāmās nodarbinātības prognoze nākamajiem trim mēnešiem. Konfidences rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās inženierbūvniecībā. Ēku būvniecībā konfidence palika iepriekšējā mēneša līmenī.

Salīdzinot ar jūniju, lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri no visiem būvniecības apjoma ietekmējošajiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (39 % apsekoto būvniecības uzņēmumu), bet ievērojami samazinājies uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši COVID-19 ietekmi (8 % respondentu). Savukārt nemainīgs palicis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (15 % respondentu). 30 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (par 18 %), bet mazāk – darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 14 % un 3 %).

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs palielinājies, pateicoties pozitīvākam pasūtījumu līmeņa novērtējumam
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūlijā bija -7 (par 5,1 procentpunktu vairāk nekā šī gada jūnijā), ko ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). Konfidences rādītāji jūlijā joprojām ir negatīvi gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs (izņemot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā), tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tie ir uzlabojušies. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar jūniju, bija tekstilizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Jūlijā turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis uzņēmumu novērtējums kopējo pasūtījumu apjomam pēdējos trīs mēnešos (par 10,9 procentpunktiem) un vērtējums par sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjomu nākamajos trīs mēnešos (par 7,6 procentpunktiem), tai skaitā, novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm. Salīdzinot ar jūniju, turpināja uzlaboties arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

38 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu ražošanu jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Lai gan joprojām ražošanu rūpniecības uzņēmumos visvairāk ierobežo nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 37 % no visiem respondentiem), COVID-19 ietekme (13 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu) un finansiālās grūtības (9 % uzņēmumu), tomēr, salīdzinot ar jūniju, šo faktoru ietekme ir samazinājusies. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, ievērojami samazinājusies darbaspēka trūkuma faktora nozīmība (par 19 %), kuru šī gada jūlijā norādīja 8 % respondentu.

Jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs par 3,9 punktiem lielāks nekā jūnijā

2020. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 87,63, kas ir par 3,9 punktiem vairāk nekā jūnijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Aptauja: 43% lauksaimnieku spiesti aizņemties naudu saimniecības uzturēšanai un ikdienas izdevumiem

0

Gandrīz pusei jeb 43% Latvijas lauksaimnieku visvairāk līdzekļi nepieciešami saimniecības uzturēšanai un ikdienas izdevumiem, – tieši šādiem mērķiem visbiežāk tiek kārtoti naudas aizņēmumi, liecina finanšu partnera zemnieku saimniecībām “Lande.lv” veiktās aptaujas dati.

Tikmēr 23% lauksaimnieku nauda visvairāk nepieciešama tehnikas iegādei vai tās remontam, 14% – zemes pirkšanai, 16% – saimniecības attīstīšanai un modernizēšanai, bet 5% – ražošanas izejvielu iegādei.

Skaidrojot, cik lielu summu lauksaimnieki iepriekš aizņēmušies, 65% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka summa bijusi līdz 5000 EUR. 15% lauksaimnieku aizņēmums bijis līdz 10 000 EUR, bet vairāk nekā 100 000 EUR aizņēmušies vien 5% aptaujāto.

Atklājot, cik lielu naudas apmēru lauksaimnieki būtu gatavi aizņemties tagad, ja rastos tāda nepieciešamība, 34% respondentu atbildējuši, ka tie būtu ne vairāk kā 5000 EUR, bet 18% būtu gatavi aizņemties līdz 10 000 EUR. Vien 3% norādījuši, ka varētu tagad aizņemties naudas summu, kas pārsniedz 100 000 EUR. Tikmēr 33% lauksaimnieku šobrīd gan nav gatavi aizņemties naudu un neplāno to darīt arī tuvākā nākotnē.

Finansiāli grūtos brīžos lielākā daļa aptaujāto lauksaimnieku tomēr vairāk paļautos uz saviem tuvākajiem cilvēkiem, tālab 43% dotu priekšroku aizņēmumam no radiem vai draugiem, bet 40% – aizdevumam bankā. 17% būtu gatavi pieteikt aizdevumu nebanku sektora finanšu institūcijai, jo tā iespējams darījumu nokārtot ātrāk.

Aptauju šī gada jūnijā veica “Lande.lv”. Tiešsaistes platformā visidati.lv nejaušas izlases veidā aptaujāti zemnieki un lauksaimnieki visā Latvijā. To vidū 37% lauksaimnieku bija no Vidzemes, 28,5% – Kurzemes, 18,5% – Zemgales, bet 16% – no Latgales.

Atbildes sniedza aptuveni 38% augkopības un graudkopības saimniecību zemnieki, 22% – lopkopības, kā arī mežniecības, putnkopības un citu saimniecību pārstāvji.

Pētījums: 77.9% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē negatīvi

0

Darbaspēka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta, norāda 77.9% uzņēmēju, 3.3% uzņēmēju bijis grūti sniegt savu vērtējumu, bet 18.7% norāda, ka darbaspēka pieejamība ir drīzāk laba vai ļoti laba, liecina Turības Biznesa indeksa pētījums, Pētījums liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir nedaudz uzlabojusies – ja pērn šis rādītājs tika novērtēts ar indeksu -44.2, tad šogad rādītājs pakāpies līdz -39.8 indeksa punktiem.

Analizējot darbaspēka pieejamību nozaru griezumā, secināts, ka visdramatiskākā situācija ir būvniecības jomā, kur 91.0% uzņēmēju norāda, ka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta. Tirdzniecības nozarē tā uzskata 77.0% uzņēmēju, ražošanas nozarē – 80.0% uzņēmēju, bet pakalpojumu nozarē – 76.0%.

Paraugoties uz situāciju dažādos reģionos, jāsecina, ka lielākais darbaspēka trūkums ir Latgalē – tur 85.0% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta. Zemgalē tā uzskata 78.0% uzņēmēju, Rīgā – 79.0% uzņēmēju, Pierīgā – 77.0%, Vidzemē – 75.0%, bet Kurzemē – 73.0%.

“Liela daļa darba ņēmēju Latvijā vēlas augsti kvalificētu darbu, kas korelē arī ar samēra augstu izglītības līmeni. Tāpat jāņem vērā reģionālais griezums – ne vienmēr reģioni ar visaugstāko bezdarba līmeni pārklājas ar tiem reģioniem, kuros ir visvairāk vakanču, un darba meklētājiem vai darba devējiem jārisina mobilitātes jautājums,” norāda Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Turības biznesa indekss ir tapis sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji. Tas veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par to.

LAFPA: Kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 10,5 tūkstošiem klientu

0

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 10 532 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 laikā no marta līdz maijam. Atbalsta pasākumi, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi, maijā sniegti 4 253 klientiem, kas ir par aptuveni 15,5% jeb 780 mazāk nekā aprīlī.

“Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies, tas norāda, ka situācija pakāpeniski stabilizējas, jo sarūk gan piešķirto kredītbrīvdienu skaits, gan apjoms,” pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Nebanku kreditēšanas uzņēmumi maijā restrukturizējuši 4 253 klientu saistības par kopējo summu 3,7 miljoniem eiro, kas ir par 11,3% jeb 470 000 eiro mazāk nekā aprīlī, kad kopējais apjoms bija 4,2 miljoni eiro. Savukārt aizdevumu atteikumu skaits maijā saglabājies praktiski nemainīgā līmenī kā martā un aprīlī, kad no jauna izsniegtie kredīti tika atteikti 75% gadījumu.

Jau iepriekš ziņots, ja kredītņēmējs ir nonācis grūtībās un nespēj segt savas saistības, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir vienojušies, ka ārkārtas periodā piedāvās dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, kredītbrīvdienas, atliekot pamatsummas atmaksu uz vēlāku laiku, ikmēneša maksājuma samazināšanu, aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu vai īstenos citus atbalsta pasākumus. Katrs gadījums tiks izskatīts individuāli atbilstoši konkrētā uzņēmuma politikai un klienta situācijai.

Lai atpazītu tos uzņēmumus, kas ievēros šo labas prakses standartu, asociācija aicina patērētājus nebanku kredītdevēju mājas lapās meklēt zīmi “Atbildīgs aizdevējs”.