LLPA aicina pilnveidot valsts piedāvātos atbalsta mehānismus uzņēmējiem

0

Patlaban valsts piedāvātie atbalsta mehānismi biznesam ir nepilnīgi, jo tie “atstāj aiz svītras” vairākas uzņēmumu grupas. Latvija nevar pieļaut būtisku iedzīvotāju labklājības samazināšanos, tādēļ ir jādara maksimālais, lai pēc iespējas mazinātu neskaidrības ar Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.

Jau šobrīd dažādās nozarēs, bet galvenokārt tūrismā strādājoši uzņēmumi, ir spiesti pārtraukt saimniecisko darbību līdz nākamā gada pavasarim vai uz nenoteiktu laiku, atstājot bez ienākumiem vairākus simtus darbinieku. Turklāt par gada pirmajos mēnešos saņemto dīkstāves pabalstu par darbiniekiem netika maksātas sociālās iemaksas, tādēļ, piemēram, tūrismā strādājošie bezdarba gadījumā ir bez sociālajām garantijām.

Vēl pavasarī tika secināts, ka uzņēmējiem atbalsts visvairāk ir nepieciešams darbaspēka izmaksām, nodokļu atvieglojumiem un pamatdarbības uzturēšanai (izejvielām, materiāliem, komunālajiem maksājumiem, telpu nomai). Taču publiskajā vidē atrodamā informācija par plānotajiem atbalsta mehānismiem neļauj secināt, ka dažādās nozarēs strādājošie varēs saņemt šādu pilnvērtīgu atbalstu.

“Šobrīd netiek paredzēts atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, kas nevar pierādīt apgrozījuma kritumu, jo nozarē darbojas pārāk īsu laiku. Dīkstāves pabalsti ir pieejami tikai tiem, kas ir tikuši nodarbināti iepriekšējā gadā. Tāpat atbalsts netiek paredzēts tiem uzņēmumiem, kam ir uzkrājies parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Taču jāņem vērā, ka, iespējams, to darbībai ir sezonāls raksturs, un visas saistības ar VID šie uzņēmumi sedz pēc aktīvās sezonas,” uzsver Valainis.

Tādēļ LLPA aicina valdību pilnveidot valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai pēc iespējas atvieglotu Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu situāciju.

Lai atkārtoti definētu visvairāk negatīvi skartās nozares, kā arī nepieciešamā atbalsta prioritātes un veidus, LLPA veica aptauju lielo pilsētu uzņēmēju vidū. Patlaban anketas ir aizpildījuši 164 uzņēmēji, iezīmējot visvairāk skartās nozares, kas nemainīgi ir izmitināšana, ēdināšana, tūrisms, transports, kā arī citas tām pakārtotas nozares.

Uzņēmēji uzskata, ka būtiskākās sekas ir atlaisti darbinieki, uzņēmumu darbības īslaicīga pārtraukšana, uzņēmumu uzturēšanas izmaksu parādi u.c., kas savukārt var veicināt uzņēmumu likvidēšanu. Neskaidrība par nākotni neļauj plānot turpmāko darbu.

Paši uzņēmēji ir norādījuši, ka šobrīd steidzami būtu nepieciešami šādi valsts atbalsta pasākumi:

  • aizsardzības nodrošināšana pret maksātnespēju;
  • finansiāls atbalsts operacionālo izmaksu segšanai (t. sk. darbinieku algām, komunālajiem maksājumiem);
  • nomas un nekustamā īpašuma nodokļu maksas termiņu pagarinājums;
  • komunālo maksājumu atlaides un samaksas termiņu pagarinājums;
  • dīkstāves pabalstu izmaksa darbiniekiem u.c.

Aptaujātie uzņēmēji arī norāda, ka ļoti būtu nepieciešami viegli atrodami, informatīvi un konsultatīvi skaidrojumi par pieejamajiem atbalsta veidiem un mehānismiem, kā arī precīza un savlaicīga informācija par visām atbalsta iespējām ikvienā valsts un pašvaldības struktūrā. Tāpat būtu noderīgi informatīvi materiāli par to, kā organizēt uzņēmumu un darbinieku darbu, ievērojot epidemiologu ieteikumus, kā arī par pareizu Darba likuma piemērošanu krīzes apstākļos.

“Slimības lapas” Covid-19 slimniekiem sāks apmaksāt no pirmās dienas

0

No šodienas līdz nākamā gada 30. jūnijam cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās.

Savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas vēl jāapstiprina Saeimā.

Likumprojekts arī paredz, ka cilvēkiem, kuriem sakarā ar saslimšanu ar elpošanas sistēmas saslimšanu izsniegta darbnespējas lapa A, kā arī tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu radušās līdz 2020. gada 15. novembrim, un darbnespēja nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 16. novembra, slimības naudu par pārejošu darbnespēju līdz 10. darbnespējas dienai izmaksās darba devējs.

Tāpat plānots līdz 2021. gada 30. jūnijam (šobrīd tas bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim) pagarināt termiņu, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam plānots arī pagarināt termiņu, kādā personas slimības pabalsta izmaksas periodā neieskaita dienas, par kurām izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Šobrīd šis termiņš bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim.

LUAC: Uzņēmēju prasības ir pamatotas, valdībai tajās ir jāieklausās

0

Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, arvien vairāk uzņēmēju nākuši klajā ar aicinājumu veikt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts šajā krīzes periodā apmaksā darbnespējas lapas pilnā apmērā. Arī Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) aicina valdību ieklausīties uzņēmēju prasībās, norādot, ka šāda rīcība būtiski atvieglotu situāciju uzņēmumos un arīdzan mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos un visā valstī.

Esošo kārtību ir aicinājuši mainīt vairāki uzņēmēji, tai skaitā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kuras paziņojumā pausts, ka ņemot vērā iespējamo scenāriju, ka valdība noteiks valstī ārkārtējo stāvokli, ekonomiskā darbība maksimāli jāturpina un jāatbalsta tie uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi un turpina savu darbību.

“Uzskatām, ka darba nespējas lapas būtu pilnībā jāapmaksā no valsts budžeta ne tikai ar Covid-19 saslimšanu un noteiktās karantīnas gadījumos, bet arī tad, ja personai jāatrodas pašizolācijā vai tai konstatētas elpceļu saslimšanas. Tas noteikti mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos,” norādījusi LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.

Līdzīgu viedokli paudis arī “STIGA RM” valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš norādījis, ka “laikā, kad Latvijas uzņēmēji visapkārt dzird valdības pārstāvju runas par atbalstu uzņēmējiem, kas šobrīd spiesti pārtraukt vai būtiski samazināt darbības apmērus valstī noteikto ierobežojumu vai vīrusa izplatības dēļ, mēs neredzam efektīvus rezultātus šīm runām, lai gan grozījumi likumā par darba nespējas lapu apmaksu ne tikai veicinātu vīrusa zemāku izplatību, bet arī palīdzētu uzņēmējiem vīrusa izraisīto ekonomisko seku mazināšanā.”

Šādu ieceri atbalsta arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, norādot, ka egoisms un ticība, ka ar mani jau tas nenotiks, ir spēcīgas arī Covid-19 laikā, tādēļ nav brīnums, ka darbinieki, nevēloties zaudēt savu darbu, nāk strādāt arī ar vieglām saaukstēšanās pazīmēm, bet darba devējs nereti ir gatavs to akceptēt, jo Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, tieši viņam ir jāapmaksā deviņas no desmit pirmajām slimošanas dienām: “Valdībai ir visas iespējas šajā krīzes brīdī pārraut šo apburto loku un pieņemt lēmumu, ka jau no otrās dienas slimības lapas apmaksu uzņemas valsts.”

LUAC aicina valdību uzņēmēju atbalstam pieņemt grozījumus likumā, kas noteiktu, ka valstij pilnā apmērā jākompensē darba nespējas lapu darbiniekiem. Tā būtu valstiski atbildīga rīcība laikā, kad Covid-19 krīze atstāj arvien redzamākas sekas ne tikai uz cilvēku veselību, bet arī uzņēmējdarbības sfēru un ekonomiku.

Oktobrī uzņēmēju noskaņojums pasliktinās rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir nedaudz samazinājušies gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā rādītājs saglabājies septembra līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā saglabājas pozitīvs uzņēmēju vērtējums trešo mēnesi pēc kārtas

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 2,2, kas ir tieši tāds pats kā septembrī (augustā – 1,8). Pārtikas preču mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji ir pozitīvi un pat nedaudz pārsniedz pagājušā gada oktobra rādītāju. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums oktobrī ir bijis pozitīvs, kaut arī nedaudz zemāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī automobiļu remontā un degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītāji ir negatīvi, un to vērtības ir zemākas nekā pagājušā gada oktobrī.

Oktobrī galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma gada sākumā, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 43 % respondentu. Tam seko nepietiekams pieprasījums (25 %) un COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (24 %). Šī faktora nozīmīgums ir turpinājis samazināties. Tas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā aprīlī, kad sasniedza maksimālo vērtību 54 %, un par 3 procentpunktiem mazāks nekā jūlijā. 28 % mazumtirgotāju oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs krītas par 3,6 procentpunktiem

Pakalpojumu sektorā 2020. gada oktobrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -11,7. Salīdzinot ar septembri, šis rādītājs samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Vairākās pakalpojumu nozarēs konfidences rādītāji, salīdzinot ar septembri, būtiski samazinājušies, piemēram ēdināšanas nozarē rādītājs samazinājies par 24,3 procentpunktiem, sasniedzot negatīvu vērtību -20,0. Būtisks kritums, salīdzinot ar septembri, vērojams arī apdrošināšanas nozarē, kā arī iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (abās nozarēs par 14,5 procentpunktiem). Taču īpaši zemi konfidences rādītāji vēl joprojām ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē, kā arī gaisa transporta pakalpojumos. Turpretī datorprogrammēšanā, kā arī pasta un kurjeru pakalpojumos uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs un turpina uzlaboties.

40 % pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, kas ir augstākais rādītājs kopš šī gada janvāra, bet 33 % respondentu joprojām norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Šī rādītāja vērtība ir gandrīz tāda pati kā jūlijā. 29 % respondentu pakalpojumu sektorā norādījuši, ka to saimniecisko darbību būtiski ierobežo nepietekamais pieprasījums. Darbaspēka trūkumu, kas kopš aprīļa būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 5 % respondentu.

Būvniecībā konfidences rādītājs krītas par 3,4 procentpunktiem

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 3,4 procentpunktiem, samazinoties līdz -21,4, ko ietekmēja vēl lielāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējuma kritums un uzņēmēju negatīvais vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Salīdzinot ar septembri, oktobrī nedaudz pieaudzis respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (35 % apsekoto būvniecības uzņēmumu), kā arī laika apstākļu ietekmi (11 % apsekoto uzņēmumu), un par 4 procentpunktiem palielinājies respondentu skaits, kas norādījuši COVID-19 ietekmi (10 % respondentu). Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu) un finansiālās grūtības (14 % respondentu). Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības (attiecīgi par 7 un 2 procentpunktiem), bet mazāk – laika apstākļu ietekmi (par 6 procentpunktiem) un darbaspēka trūkumu (par 10 procentpunktiem). 33 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību oktobrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs krītas par 5,7 procentpunktiem

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija -5,7 (par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā septembrī), un to ietekmēja vēl negatīvāks uzņēmumu vadītāju novērtējums par šī brīža pasūtījumu līmeni un prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējā saimnieciskās darbības novērtējuma kritums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Salīdzinot ar septembri, pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar 2019. gada oktobri, par 3 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm). Krities arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos ārējā tirgū. Savukārt palielinājies uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanas ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši materiālu un iekārtu trūkumu (9 %), bet COVID-19 ietekmi norādījuši 12 % respondentu. Savukārt par 13 procentpunktiem (līdz 11 %) samazinājies uzņēmumu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu, un nedaudz samazinājies respondentu skaits, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (35 % respondentu). 37 % apsekoto rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību oktobrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2020. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 92,33, kas ir par 2,0 punktiem mazāk nekā septembrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Pētījums: Apmierinātība ar darbu ir cieši saistīta ar emocionālo inteliģenci

0

Publiskajā telpā aizvien biežāk tiek runāts par emocionālo inteliģenci un tās ietekmi uz mūsu sasniegumiem gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Emocionālais intelekts ir spēja pārvaldīt pār savām jūtām, kā arī pamanīt un nolasīt citu jūtas. Tā ir spēja sajust noskaņu, temperamentu, intonāciju un nodomu saziņā ar citiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir seni paziņas vai arī redzat šo cilvēku pirmo reizi dzīvē. Emocionālā inteliģence būtiski ietekmē arī darbinieku apmierinātību ar darbu, skaidro Biznesa augstskolas Turība studente Jeļena Reneslāce, kas savā pētījumā secinājusi – jo lielāka ir darbinieka emocionālā inteliģence, jo lielāka apmierinātība ar darbu. Lai nodrošinātu lojālus, uz ilgtermiņa darba attiecībām orientētus darbiniekus, jāpievērš uzmanība tieši šiem diviem aspektiem, izzinot darbinieku vājās (problemātiskās) puses un palīdzot viņiem tās uzlabot. Savā viedoklī viņa skaidro, kā sekmēt emocionālo inteliģenci.

Emocionālais briedums un cilvēka labklājība

Emocionālā inteliģence ietekmē cilvēku spēju nodibināt ilgtermiņa attiecības gan personīgajā dzīvē, gan biznesā, iegūt ietekmi, vadīt komandu, piesaistīt uzmanību, iegūt draugus un dibināt ģimeni. Nepārprotami labklājību ietekmē arī cilvēka izcelsme, iedzimtība un iegūtā izglītība, taču tas nebūt nav būtiskākais. Lai sasniegtu virsotnes un augstāku labklājības līmeni, papildus iepriekš minētajam, nepieciešams, lai cilvēks ir sasniedzis emocionālo briedumu.

Emocionālās inteliģences līmeņa uzlabošana

Apmierinātība ar darbu ir vērojama gan darbos, gan verbālajā izpausmē. Motivēti un laimīgi darbinieki ir lojālāki uzņēmumam un tā mērķiem. Viņi ir gatavi darīt vairāk, lai sasniegtu savus un uzņēmuma mērķus, lepojas ar saviem darbiem, sasniegumiem un komandu kopumā. Apmierinātību ar darbu, tāpat kā emocionālās inteliģences līmeni, ir iespējams uzlabot.

Apmācības vismaz reizi gadā

Lai veicinātu darbinieku emocionālo inteliģenci un apmierinātību ar darbu, ir nepieciešams sākumpunkts – uzņēmuma vadībai ir jāizstrādā plāns, darbinieku emocionālās inteliģences un apmierinātības ar darbu līmeņa noteikšanai, kā arī plāns tālākām darbībām, ko nepieciešams veikt, lai šos uzlabotu rādītājus. Ikvienā uzņēmumā vismaz reizi gadā būtu jāorganizē emocionālās inteliģences apmācības, kā arī esošo zināšanu nostiprināšana
visiem nodaļu vadītājiem, jo tieši no viņiem ir atkarīgs komandas emocionālais stāvoklis, kas, savukārt, atspoguļojas kopējos rezultātos. Šāda veida apmācībās jāpievērš uzmanība konkrētu, ar darbu saistītu problēmsituāciju risināšanai, meklējot dažādas alternatīvas, tā rosinot darbiniekus apzināti pievērst uzmanību savas rīcības analīzei arī no emocionālā skatu punkta.

Izmantot telpas un iekšējo komunikāciju

Tāpat uzņēmumiem jāizstrādā plāns, kā, izmantojot savas telpas un iekšējo komunikāciju, lai nodotu informāciju par emocionālās inteliģences būtiskumu un nepieciešamību. Piemēram, raksti iekšējā mājaslapā, baneri koplietošanas telpās, piemēram, liftos, grāmatas uzņēmuma bibliotēkā un atpūtas stūrīšos.

Intervijas, lai samazinātu rotāciju

Personāldaļām ieteicams veikt pēdējās darba dienas intervijas, lai noskaidrotu un sistematizētu rotācijas iemeslus, ko vēlāk analizētu, lai saprastu aiziešanas iemeslus un izstrādātu nepieciešamas darbības rotācijas mazināšanai.

Mentori un kopīgas tikšanās

Tāpat vēlams izstrādāt jauno darbinieku socializēšanās plānu organizācijā, precīzi izskaidrojot ikdienas pienākumus un darba rutīnu, nozīmējot mentoru ar augstiem emocionālās inteliģences rādītājiem, kā arī organizējot kopīgas jauno darbinieku tikšanās, lai pārrunātu aktuālās problēmas.

Panākumi atkarīgi no lēmumiem

Neatkarīgi no tā, vai esat vadītājs vai darbinieks, ir būtiski pētīt sevi un savas emocijas, iedziļināties tajās, iemācīties tās kontrolēt un vadīt tā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Cilvēks ir spiests emocionāli sazināties ar citiem cilvēkiem un veidot attiecības, un biznesa panākumi ir atkarīgi no tā, cik izsvērti un pamatoti tiks pieņemti lēmumi.

Septembrī uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi pozitīvs rādītājs

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs turpina uzlaboties, bet saglabājas negatīvs

Pakalpojumu sektorā 2020. gada septembrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -8,1. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Konfidences rādītāji septembrī vēl joprojām ir negatīvi lielā daļā pakalpojumu nozaru, taču, salīdzinot ar augustu, pieaudzis to nozaru skaits, kurās sasniegtas pozitīvas rādītāja vērtības. Augstākie rādītāji bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos (12,8), datorprogrammēšanā (11,9), kā arī finanšu pakalpojumu darbībās, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (12,1). Arī ēdināšanas pakalpojumos, kas aprīlī un maijā ierindojās starp COVID-19 visvairāk ietekmētajām nozarēm, konfidences rādītājs septembrī bija pozitīvs (4,3). Viszemākie rādītāji joprojām bija izmitināšanas (-38,7) un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs (-63,1).

Būvniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 1,1 procentpunktu, bet saglabājas negatīvs

Būvniecībā konfidences rādītājs septembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -18, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 1,1 procentpunktu. To ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, bet negatīvākas bija uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā.

Salīdzinot ar šī gada augustu, septembrī nedaudz samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši COVID-19 ietekmi (6 % respondentu), kā arī laika apstākļu ietekmi, darbaspēku trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu, bet nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši finansiālās grūtības (16 % respondentu). 35 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību septembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības (attiecīgi par 11 % un 5 %), bet mazāk – darbaspēka trūkumu (par 8 %).

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs uzlabojas, bet saglabājas negatīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs septembrī bija -3,2 (par 4,2 procentpunktiem vairāk nekā šī gada augustā), ko ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). Septembrī turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Konfidences rādītāji septembrī, lai gan joprojām negatīvi lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru, tomēr visstraujāk ir uzlabojušies un sasnieguši pozitīvas vērtības tādās nozarēs kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, mēbeļu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Savukārt vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, dzērienu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

2020. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 94,33, kas ir par 3,3 punktiem vairāk nekā augustā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Pētījums: Nepieciešams veidot vienotu akcīzes politiku visā Baltijā

0

28. septembrī tika prezentēts pētījums “Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi”, kura mērķis ir analizēt akcīzes nodokļa politiku Baltijas valstīs no budžeta ieņēmumu, patērētāju labklājības, tai skaitā arī sabiedrības veselības, un citu politikas mērķu aspektiem.

Viens no galvenajiem akcīzes piemērošanas mērķiem ir mazināt pārmērīgu atsevišķu produktu, kas nav pirmās nepieciešamības preces, patēriņu, tādēļ pētījumā tika apskatīta izvēlēto preču (alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi) cenas elastība jeb patērētāju jūtīgums pret cenas izmaiņām. Rezultāti liecina, ka alkoholisko dzērienu pieprasījums ir neelastīgs pret cenu izmaiņām. Salīdzinot dzērienus, stipro alkoholisko dzērienu pieprasījuma elastība pret cenu izmaiņām ir augstāka nekā alum un vīnam. Tas nozīmē, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana etilalkoholam vairāk veicinās etilalkohola patēriņa samazinājumu bet nodokļa paaugstinājums alum vai vīnam mazāk ietekmēs patērētāju uzvedību. Papildus, nosakot likmes, ir jāatrod līdzsvars starp fiskālajiem aspektiem un sabiedrības veselību.

Saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem pētījums vērš uzmanību uz nepieciešamību pēc saskaņotas un koordinētas akcīzes nodokļa politikas Baltijas valstīs, lai reizē neveicinātu arī pārrobežas tirdzniecības pieaugumu. Pētījuma rezultāti liecina, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana etilalkoholam varētu būt pirmā saskaņotā akcīzes nodokļa politikas prioritāte Baltijā. Apskatot akcīzes nodokļa palielināšanu par 20% vienam litram katram alkoholisko dzērienu veidam, rezultāti parāda, ka vislielākais pārdošanas apjoma kritums Latvijā būtu vērojams degvīnam (2–10%), savukārt alus un vīna pārdošanas apjoma kritums nepārsniegtu attiecīgi 2% un 4%. Tas ļauj secināt, ka valdībai ir nepieciešams vērst uzmanību uz akcīzes nodokļa diferencēšanu, piemērojot lielāku akcīzes nodokļa likmi dzērieniem, kas satur lielāku alkohola koncentrāciju.

Par pētījumu un tā mērķiem kopumā komentēja pētījuma pasūtītāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: ”LTRK ieskatā, lai veiktu jebkādas pārmaiņas nodokļu poltikā – vai tās ir izmaiņas akcīzes nodoklī, dabas resursu nodoklī vai darbaspēka nodokļos – vispirms obligāti nepieciešms veikt aptverošu un padziļinātu analīzi, lai pieņemtu datos, citu valstu pieredzē un makroekonomiskā analīzē balstītus lēmumus. Tas ir pareizais ceļš kā politikas veidotājiem un iesaistītajām pusēm rīkoties un savstarpēji sadarboties, veidojot konkurētspējīgu nodokļu politiku reģionā. Tāds ir arī LTRK mērķis pasūtot šo pētījumu un padarot to pieejamu plašākam sabiedrības lokam gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā – informēt, analizēt un piedāvāt pētījuma rezultātā tapušās rekomendācijas atbildīgajām nozaru ministrijām turpmākam darbam nodokļu sistēmas uzlabošanai un sadarbības paplašināšanai akcīzes nodokļa politikas veidošanā kaimiņvalstu starpā.”

Zema pieprasījuma reakcija uz cenu izmaiņām Baltijas valstīs padara akcīzes nodokli cigaretēm mazāk efektīvu cigarešu patēriņa samazināšanā, bet tajā pašā laikā tas padara cigaretes par piemērotu bāzi nodokļu ieņēmumu palielināšanai. Tiek rekomendēts sekot līdzi ekonomiskajam ciklam, lai piemērotu izdevīgākās akcīzes likmes, izvairoties no nelegālās tirdzniecības palielināšanās. Nepieciešams ņemt vērā arī jaunās paaudzes tabakas izstrādājumus un nikotīnu saturošus produktus, kuri iemanto arvien lielāku popularitāti. Veidojas pamats diferencēt nodokli tabakas izstrādājumiem atbilstoši to radītajam veselības kaitējumam, lai veicinātu vairāk kaitīgu produktu mazāku patēriņu.

Saistībā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem secināts, ka cukura nodoklis ir efektīvs, lai samazinātu uzņemto kaloriju daudzumu, ja tas tiek uzlikts plašam produktu klāstam, nevis tikai dažiem produktiem, kas patērētājiem dod iespēju pāriet uz citiem pārtikas produktiem ar pievienotu cukuru, sāli un taukiem.

Politikas veidotāji Latvijā varētu izmantot pozitīvo Lietuvas un Igaunijas pieredzi un mēģināt vienoties ar Latvijas bezalkoholisko dzērienu un cukuroto produktu ražotājiem par savu produktu reformulāciju (pārveidošanu), samazinot cukura daudzumu produktos, kā arī ieviest nodokļu atvieglojumus inovatīviem produktiem, piemēram, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar zemu cukura saturu vai bez pievienotā cukura.

Kā min pētījuma vadītājs, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, BICEPS asociētais pētnieks Arnis Sauka: “ Akcīzes nodokļa politikai nepieciešams būt vienotai visā Baltijā, lai mēs izvairītos no vairākiem riskiem, kas padara to neefektīvu. Ja nodokļa paaugstināšanu nepapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem vai ražotāju iesaisti produktu reformulācijā, nodokļa ieviešanas ietekme uz patēriņu varētu būt neitrāla vai pat negatīva uz valsts budžetu, bet faktiskais akcīzes preces patēriņš rezultātā nesamazināsies.”

Jaunuzņēmumiem atvieglo valsts atbalsta saņemšanu

0

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 3.septembrī, trešajā – galīgajā- lasījumā pieņēma grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70 procentiem darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Lai atbalstītu augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, no likuma svītrota prasība par nodarbinātības ierobežojumiem pie citiem komersantiem. Līdz šim regulējumā bija ierobežojums saņemt atbalstu uzņēmumam, ja tam pieteiktā persona strādā citā komersantā.

“Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Līdz šim Latvijā reģistrēti vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums spēkā stājās 2017.gadā ar mērķi veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmēt pētniecības attīstību un produktu komercializāciju.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem pieejams plašs atbalsta instrumentu klāsts

0

Ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Covid-19 krīzes laikā un pēc tās uzņēmēju atbalstam tika izstrādātas virkne valsts atbalsta programmas, sākot no dīkstāves pabalstiem darbiniekiem un nodokļu brīvdienām, kas deva atbalstu un atspēriena punktu uzņēmējiem krīzes laikā, līdz investīcijām apgrozāmajiem līdzekļiem un jaunu produktu izstrādei, kā arī starptautiskās konkurētspējas un eksporta veicināšanai.

No Ekonomikas ministrijas izstrādātajām atbalsta programmām populārākās ir Altum aizdevumu programma apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai un garantiju programmas saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība, kas komersantiem pieejamas jau no 2020. gada 25. marta. Līdz š.g. 21. augustam Altum izsniegusi aizdevumus komersantiem 83 miljonu eiro apmērā 446 projektu īstenošanai. Tāpat Altum sadarbībā ar bankām līdz šim nodrošinājusi kredītu brīvdienu iespējas uzņēmējiem vairāk kā 84,7 miljonu eiro apmērā, izsniedzot garantijas 31,5 miljonu eiro apmērā kopumā 161 darījumam. Atbalsta programmas joprojām ir pieejamas uzņēmējiem, par atbalsta saņemšanas iespējām aicinām komersantus vērsties Altum.

No š.g. marta jebkuras nozares Covid-19 krīzes skartais uzņēmums varēja kvalificēties dīkstāves pabalsta saņemšanai. Par laiku no šā gada 12. marta līdz 30. jūnijam – Covid-19 izraisītās dīkstāves periodā – Valsts ieņēmumu dienests (VID) darba ņēmējiem ir izmaksājis 126 946 dīkstāves pabalstus kopumā 51,3 miljonu eiro apmērā. Šos pabalstus vienu vai vairākas reizes saņēmuši kopumā 52 791 darba ņēmēji.

Pēc dīkstāves pabalsta darbības beigām tika izveidots jauns instruments Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai nodarbinātības sekmēšanai eksportējošiem nodokļu maksātājiem uzņēmumiem un tūrisma nozares uzņēmumiem. Līdz š.g. 21. augustam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sniegusi atbalstu 51 eksportējošam uzņēmumam 6 554 413 eiro apmērā un 171 tūrisma nozares uzņēmumam 4 322 804 eiro apmērā. Šie abi atbalsta instrumenti komersantiem pieejami līdz š.g. 30. septembrim, par atbalsta saņemšanas iespējām aicinām komersantus vērsties LIAA.

Tāpat uzņēmējiem bija un joprojām ir pieejami arī vairāki atbalsta instrumenti nodokļu veidā, t.sk. nodokļu brīvdienas līdz 3 gadiem. Kopš Covid-19 izraisītās dīkstāves perioda sākuma līdz š.g. 24. augustam dažādu ilgumu nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumi piešķirti 14 586 uzņēmējiem kopumā 253 917 070 eiro apmērā. Nodokļu brīvdienas līdz 3 gadiem uzņēmējiem būs pieejamas līdz šā gada beigām. Informācija par VID administrētajiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem pieejama VID mājaslapā.

Papildu būtiski norādīt, ka tūrisma nozares atbalstam izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms repatriācijas izmaksu segšanai tūrisma operatoriem, paredzot, ka Latvijā reģistrēti un licencēti tūrisma operatori līdz 2020.gada 1.oktobrim var iesniegt pieteikumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā granta saņemšanai, lai kompensētu Covid-19 izplatības rezultātā radušās tūristu repatriācijas izmaksas. Līdz šim brīdim PTAC nav saņemts neviens iesniegums atbalsta saņemšanai.

Papildu finansējums tika piešķirts arī nodarbināto apmācībām atbalstam augsta līmeņa apmācībām par stratēģisko uzņēmējdarbības vadību, kā arī IKT, netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti. Šo programmu ietvaros līdz šim kopumā atbalsts sniegts 1924 uzņēmumiem, nodrošinot apmācības 18 827 nodarbinātiem 8 400 000 eiro apmērā. Cilvēkresursu attīstībai vēl šogad tik izstrādātas vairāki atbalsta instrumenti uzņēmumu digitālai attīstībai, augsta līmeņa apmācības programma (tai skaitā Mini-MBA programma) uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, jauns atbalsta instruments apmācībām – labās prakses pārņemšanai no citiem pieredzējušiem uzņēmumiem Latvijā un pasaulē. Tāpat plānots īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu, lai motivētu iedzīvotājus mācīties visas dzīves garumā (mūžizglītībai).

Uzņēmējdarbības tālākai attīstībai pieejamas arī garantijas lielajiem komersantiem un Kapitāla fonds lielajiem uzņēmumiem, tāpat šobrīd vēl strādājam pie vairākām atbalsta programmām, kas uzņēmējiem būs pieejamas līdz šā gada beigām – aizdevumiem un to procentu likmju subsīdijām komersantiem konkurētspējas veicināšanai un citiem finanšu instrumentiem.

Papildu finansējums tika piešķirts arī Altum īstenotajai Mājokļu garantiju atbalsta programmai, kuras ietvaros Altum sniedz garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem. Līdz šim programmas ietvaros piešķirtas mājokļu garantijas 14 726 ģimenēm ar bērniem (ģimenēs kopā ir 21 148 bērni) par kopējo summu 27,2 miljoni eiro. Papildu tiek turpināts darbs pie jauna atbalsta instrumenta mājokļa pieejamības veicināšanai – programmas “Balsts”, kuras ietvaros privātpersonām būs ieejams grants mājokļa būvniecībai vai iegādei.

Vienlaikus papildu finansējums tika piešķirts arī energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu ēkās, sekmējot būvniecības nozares attīstību un darba vietu noturēšanu. Programmas ietvaros līdz šim kopumā Altum sniedzis atbalstu – grantus 64 miljonu eiro apmērā 618 ēku atjaunošanai; 269 projekti vēl ir izskatīšanas stadijā. Papildu strādājam pie jaunas atbalsta programmas privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai.

Nestrādājoši jaunieši var pieteikties mācībām Jauniešu garantijā

0

Jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri ir bez darba un ieguvuši pamata vai vidējo izglītību, varēs pieteikties bezmaksas mācībām, iesniedzot pieteikumu kādā no 11 profesionālās izglītības iestādēm.

Programmā Jauniešu garantija izglītības iestādes uzņem izglītojamos profesionālās pilnveides programmās digitālo, uzņēmējdarbības vai profesionālās ievirzes svešvalodu prasmju pilnveidei. Mācības ir pieejamas Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Saldū, Kuldīgā, Liepājā, Daugavpilī, Balvos, Cēsīs un Smiltenē.

Lai pieteiktos Jauniešu garantijas mācībām, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem ar iegūtu pamata vai vidējo izglītību, taču var būt iegūta arī vidējā profesionālā izglītība vai augstākā izglītība. Potenciālie audzēkņi var būt reģistrējušies arī Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētāji vai bezdarbnieki un vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu. Jāņem vērā, ka jaunieši nevar būt nodarbināti, atrasties akadēmiskajā vai bērna kopšanas atvaļinājumā, būt pilna laika studenti, kā arī vienlaikus būt iesaistīti profesionālās pilnveides programmu apguvē “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” projektā.

Mācību ilgums ir vidēji divi mēneši un tās notiks 2020. gada rudenī. Mācību laikā audzēkņi saņems stipendiju 5 eiro par apmācību dienu, nepārsniedzot 115 eiro mēnesī, ja nav neattaisnotu kavējumu.

Pieteikšanās norit 11 profesionālās izglītības iestādēs. Ar visām Jauniešu garantijas profesionālās pilnveides programmām, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapā: www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.

Jauniešu garantijas mācības Latvijā ir pieejamas kopš 2014. gada, un izvēlētās profesijas un mācības pirms katras uzņemšanas tiek saskaņotas ar darba devējiem un nozares ekspertiem. Programmu bija plānots noslēgt 2018. gadā, taču tā kā šī projekta aktivitāte nesusi labus rezultātus un jauniešu bezdarbs Latvijā turpina samazināties, VIAA īstenotā Jauniešu garantijas aktivitāte pagarināta līdz 2021. gadam.

Projekta Jauniešu garantija aktivitāti “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” finansē ar ES Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta.