Apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā”, Ministru kabineta sēdē š.g. 23. augustā pieņemts lēmums, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai.

Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas – energoresursu izmaksu pieaugums.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsver: “Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs.”

Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme, t.i.:

– kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);

– komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;

– biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā.

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību.

Atbalsts komersantiem būs pieejams pēc atbalsta saņemšanas nosacījumu – Ministru kabineta noteikumu projekta – apstiprināšanas valdībā un saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardu EUR apmērā jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.

Uzņēmēju atbalstam energocenu krīzē piedāvās sadales tarifa izmaksu kompensācijas un atteikšanos no obligātās iepirkuma komponentes (OIK), paredz ekonomikas un finanšu ministra vienošanās.

Kā zinams, pirmdien, 15. augustā, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni un pārrunāja optimālākos atbalsta veidus uzņēmējiem saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu, kā arī to fiskālo ietekmi.

Ministri vienojās 16. augusta sadarbības sanāksmē izskatīšanai virzīt šādus atbalsta virzienus – pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) piemērošanas un pilnībā kompensēt sadales tarifa izmaksas juridiskām personām, kā arī piedāvāt risinājumus energointensīviem uzņēmumiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Karš, enerģētiskā pārorientēšanās prom no Krievijas energoresursiem, inflācija, iespējamā recesija. Šis būs grūts periods, un galvenais uzdevums, līdzīgi kā Covid krīzē, ir nepieļaut lielu bezdarbu un ekonomikas ieslīgšanu recesijā. Tāpēc ir svarīgi rast efektīvus atbalsta risinājumus uzņēmējiem.”

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone: “Sarunā ar finanšu ministru konceptuāli vienojāmies par steidzamākajiem pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai inflācijas apstākļos. Koalīcijas partneriem piedāvāsim Ekonomikas ministrijas sagatavotos un Tautsaimniecības padomē pārrunātos pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai. Tas ietver obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem un sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām, kā arī atbalstu energointensīviem uzņēmumiem. Vienlaikus, turpinām darbu pie citiem atbalsta pasākumiem konkurētspējas saglabāšanai.”

Iniciatīva “Uzņēmēji mieram” nepilnu piecu mēnešu laikā Ukrainai saziedojusi vairāk nekā 2,9 miljonus eiro finanšu līdzekļu un humānās palīdzības veidā. No šī apjoma Ukrainas aizsardzībai novirzīti resursi vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtībā, slimnīcām – vairāk nekā 500 000 eiro, bet civiliedzīvotāju atbalstam – 180 000 eiro vērtībā.

Par saziedotajiem līdzekļiem iegādātas automašīnas un droni militārām vajadzībām, militārie tērpi un apavi, ugunsdzēšamie aparāti, rācijas un daudz citu būtisku atribūtu Ukrainas aizstāvjiem, sniegts ievērojams atbalsts slimnīcu darbības nodrošināšanā, tajā skaitā iegādātas un piegādātas ātrās palīdzības automašīnas, kā arī sniegts humānais atbalsts civiliedzīvotājiem.

“Ukrainas tauta jau vairākus mēnešus ik dienu sastopas ar milzīgiem izaicinājumiem. Jebkuras civilizētasas sabiedrības pienākums ir nepalikt malā un visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par savu un visas Eiropas brīvību. Mēs sakām lielu paldies visiem, kuri ir atsaukušies “Uzņēmēji mieram” aicinājumam un snieguši savu ieguldījumu – naudu, dažādas preces vai darba spēku, lai kopā palīdzētu Ukrainas cilvēkiem. Īpašs gandarījums ir par latviešu uzņēmēju aktīvo iesaisti ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, kas ziedojumus veikuši gan caur iniciatīvu “Uzņēmēji mieram”, gan caur fondu ziedot.lv/mieram, kā arī paši nodrošinājuši preču un produktu piegādi Ukrainai. Un milzīgs paldies arī mūsu sadarbības partneriem Ukrainā, kas palīdzējuši kravas piegādāt droši, operatīvi un īstajās rokās!” stāsta “Uzņēmēji mieram” pārstāve Ieva Driksna.

Iniciatīva “Uzņēmēji mieram” tika izveidota uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sākot ziedojumu vākšanas kampaņu, lai palīdzētu cīnīties ar lielvalsts agresiju. Iniciatīvā apvienojušies ap 200 uzņēmumu.

2022. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, un salīdzinājumā ar maiju tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.

Sieviešu bezdarba līmenis jūnijā samazinājās par 0,1 procentpunktu līdz 5,4 %, taču vīriešu – par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 7,2 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,9 %, un kopš maija, tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju gan faktiskā, gan reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,5 procentpunktiem.

2022. gada jūnijā Latvijā bija 59,7 tūkstoši bezdarbnieku (25,5 tūkstoši sieviešu un 34,2 tūkstoši vīriešu), kas ir par 1,5 tūkstošiem mazāk nekā maijā, un par 13,3 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem, taču sieviešu – par 0,3 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir organizējusi un turpina īstenot dažādas ziedojumu vākšanas kampaņas Ukrainas atbalstam, vienlaikus aicinot Latvijas uzņēmējus un sabiedrību turpināt ziedot un palīdzēt ukraiņiem cīņā pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā.

Jau vairāk nekā četrus mēnešus turpinās Krievijas īstenotais karš Ukrainā. Svarīgi neaizmirst, ka nekas vēl nav beidzies un ukraiņiem palīdzība nepieciešama nepārtraukti. LTRK īsteno vairākas aktivitātes Ukrainas atbalstam un aicina uzņēmējus un sabiedrību turpināt savu iespēju robežās veikt ziedojumus palīdzībai Ukrainas tautai.

LTRK sadarbībā ar AgroPlatforma izveidotais labdarības interneta veikals www.latvijapalidz.lv turpina darboties un līdz šim uz Ukrainu ir nosūtītas 2 kravas ar veikalā iegādātajām, ziedotajām precēm. Preces nogādātas Ukrainas mazo pilsētu asociācijai, un tālāk jau pilsētām, kur palīdzība nepieciešama visvairāk. Vienlaikus LTRK organizēja vairākas ziedojumu vākšanas kampaņas, kurās piedalījās gan uzņēmēji, gan privātpersonas. Sadarbībā ar organizāciju “Viegli palīdzēt”, iniciatīvu “Uzņēmēji mieram” un Aizsardzības ministriju, ziedojumi nogādāti Ukrainā, arī uz karadarbības vietām. Tāpat LTRK konsultē biedrus par ziedojumu iespējām un bēgļu izmitināšanas, nodarbināšanas jautājumiem, kā arī, pateicoties biedru ziedojumiem, sniedz palīdzību Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Ukrainas uzņēmējiem.

LTRK pateicas visiem ziedotājiem un aicina turpināt atbalstīt Ukrainas tautu gan iegādājoties ziedojuma preces labdarības interneta veikalā www.latvijapalidz.lv, gan ziedojot finanšu līdzekļus, gan veikalos izvēloties Ukrainā ražotas preces. 

“No sirds pateicamies visiem ziedotājiem par līdz šim sniegto atbalstu un aicinām to darīt arī turpmāk! Lai arī varētu likties, ka Latvijas sniegtā palīdzība, pret visas pasaules palīdzību Ukrainai, ir maz, nesen tiekoties ar Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Genādiju Čižikovu, viņš uzsvēra, ka Ukrainas tauta jūt sirds siltumu un visa veida atbalstu, kas nāk no Latvijas, un tas viņiem palīdz turpināt šo cīņu, “ stāsta LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm. Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Kā liecina aptaujas dati, no visiem tiem MVU, kuriem mājaslapas nav pielāgotas mobilajām ierīcēm, 35 % apsver to izdarīt nākotnē – 8 % to darīs noteikti, bet 27 % atzīst, ka to visticamāk darīs.

Aptauja veikta 2022. gada jūnijā, aptaujājot 313 mazos un vidējos uzņēmumus.

“Neskatoties uz globāliem izaicinājumiem, arī turpmāk ir jānotur Latvijas tautsaimniecības virzība uz iepriekš definētajiem ilgtermiņa attīstības mērķiem, kas nosaka Latvijas ekonomikas transformāciju uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, galveno konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas, tādejādi nodrošinot preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu. Kopumā ekonomikas izaugsmi periodā no 2022.-2030. gadam prognozējam vidēji 4,2% gadā, bet periodā no 2031.-2040. gadam – vidēji 3% gadā,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm, kā arī ņemot vērā aktuālos globālās ekonomikas procesus, tai skaitā Covid-19 pandēmijas ieviestās izmaiņas un ģeopolitiskos izaicinājumus reģionā, Ekonomikas ministrija aktualizējusi vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, aptverot nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

“Covid-19 pandēmija pēdējos divos gados atstājusi redzamas “pēdas” darba tirgū – nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāki nekā 2019. gadā, turklāt daudzās krīzes tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits ilgstoši var neatgriezties iepriekšējā līmenī. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamības riski. Lai situāciju darba tirgū uzlabotu, nepieciešama aktīvāka cilvēku iesaiste mūžizglītībā, sistemātiski un regulāri apgūstot mūsdienu darba tirgū pieprasītās prasmes, kas ļautu veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem ekonomikas apstākļiem, ko ietekmē ģeopolitiskā situācija. Vēlos uzsvērt, ka šī ir pilnīgi atšķirīga situācija no tās, kāda bija Covid-19 krīzes laikā, kas vienkārši bija jāpārdzīvo. Šobrīd mēs sastopamies ar intensīvu un paliekošu ekonomikas struktūras maiņu, tādēļ veiksmīgāki būs tie tirgus dalībnieki, kas aktīvi rīkosies, lai pielāgotos pārmaiņām,” norāda ekonomikas ministre.

Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, sagaidāms, ka situācija darba tirgū šogad kopumā būs nogaidoša. Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādejādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota. Paredzams, ka šogad nodarbināto skaits varētu pieaugt par 0,9% jeb 8 tūkst., bet bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 7,1%. Nodarbinātības pieaugums būs vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot tirdzniecībā, transportā un apstrādes rūpniecībā.

Iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, tomēr turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs sabiedrības novecošanās tendences, līdz ar to negatīvā plaisa starp dzimstības un mirstības rādītājiem saglabāsies līdz pat 2040. gadam. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Vienlaikus, ņemot vērā Ukrainas kara bēgļu skaita pieaugumu, nākamgad imigrējošo skaits varētu pārsniegt emigrējošos. Tomēr šādas izmaiņas migrācijas plūsmā vārētu būt īslaicīgas un noturīgs pozitīvs migrācijas saldo sagaidāms ap 2026./2027. gadu.

Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau 2023. gadā tas varētu samazināties zem 7% atzīmes. Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā būs tuvu tā dabiskajam līmenim (5-6% robežās). Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas.

Tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās augstas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu, bet samazinās zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu. Produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārstrukturizācija no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Kopumā līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars varētu palielināties par aptuveni 8,1 procentpunktiem kopējajā darbaspēka pieprasījumā, bet vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars sarukt, attiecīgi, par 3,7 procentpunktiem un 4,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2040. gadam varētu samazināties par vairāk nekā 35% jeb 36,5 tūkst. darbavietu, savukārt vidējās kvalifikācijas darbavietas – par vairāk nekā 27 tūkst. jeb 7,4%.

Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā. Vienlaikus ilgtermiņā (periodā līdz 2040. gadam) nozīmīgākais jaunu darbavietu pienesums varētu būt gan profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, gan informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, gan arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar „sudraba ekonomiku” saistītajiem pakalpojumiem.

Galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais pieprasījums. Līdz 2040. gadam darbaspēka novecošanās un tā iziešanas no darba tirgus dēļ var atbrīvoties aptuveni 327 tūkst. darbavietu, no kurām 147 tūkst. vakanču veidosies augstākās kvalifikācijas profesijās, 139 tūkst. vidējās kvalifikācijas profesijās, bet 41 tūkst. vienkāršajās profesijās. Kopumā aizvietojošais pieprasījums līdz 2040. gadam varētu veidot gandrīz 3/4 no kopējā vakanču skaita darba tirgū.

Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma pārstrukturizēšanos uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, gan darbaspēka piedāvājuma sašaurināšanos, paredzamas šādas būtiskākās darba tirgus NEATBILSTĪBAS:

· iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem – līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz ~9,1 tūkst.;

· augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs – līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz ~26,5 tūkst.;

· iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību. – vidējā termiņā tas var veidoties ~69 tūkst., pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;

· darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni – līdz 2030. gadam tas var sasniegt ~95,8 tūkst.

Darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj apsteidzoši paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Apzinot problēmas, ministrija izstrādājusi arī priekšlikumus risinājumiem darba tirgus pārkārtojumu realizācijai vidējā termiņā, lai sekmētu stabilu un sabalansētu valsts ekonomisko izaugsmi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu sveic Latvijas labākos nodokļu maksātājus – gudros, godīgos, ilgtspējīgos un atbildīgos uzņēmējus, kas veido Latvijas ekonomikas pamatu. Šogad lielākie nodokļu maksātāji tiek godināti jau divdesmit ceturto gadu un šodien VID sveic Vidzemes plānošanas reģiona nodokļu maksātājus lielo, vidējo un mazo uzņēmumu kategorijā.

Ar patiesu prieku un pateicību VID sveic uzvarētājus Vidzemes reģionā:

• AS “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA” ar iegūto “Nodokļu maksātāju gada balvu 2021” lielo uzņēmumu kategorijā Vidzemes plānošanas reģionā;

• AS “Cēsu alus” ar iegūto “Nodokļu maksātāju gada balvu 2021” vidējo uzņēmumu kategorijā Vidzemes plānošanas reģionā;

• “M.E. LAT-LUX” SIA ar iegūto “Nodokļu maksātāju gada balvu 2021” mazo uzņēmumu kategorijā Vidzemes plānošanas reģionā.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka šis apbalvojums ir valsts pateicība par uzņēmuma veiktajiem maksājumiem pedagogu algām, iedzīvotāju veselības uzlabošanai, valsts aizsardzības stiprināšanai un citām ne mazāk būtiskām vajadzībām. “Svarīgi, ka Latvijā attīstās uzņēmumi, kas spēj ražot produkciju ar lielu pievienoto vērtību un eksportēt to uz dažādām valstīm faktiski visā pasaulē,” tā I. Jaunzeme.

Kopumā šogad VID pasniedz balvas 15 Latvijas uzņēmumiem, katrā no pieciem Latvijas reģioniem apbalvojot vienu uzņēmumu lielo, vienu – vidējo un vienu – mazo uzņēmumu kategorijā.

Kā VID atzinību un pateicību par atbildīgo darbu, uzņēmumi arī šogad saņem jau tradicionālo un īpaši šim apbalvojumam darināto balvu, kuras vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols, kā arī Atzinības rakstu. Balvas kontekstā koks ir izvēlēts kā sekmīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas tautsaimniecības simbols, kas iezīmē ceļu no jaunas biznesa idejas rašanās brīdim līdz tās sekmīgai īstenošanai un attīstībai, tādējādi sniedzot ieguldījumu visas valsts ekonomikā un labklājībā.

2021. gada nodokļu maksātāju apbalvošanas nominācijas un izvērtēšanas kritēriji ir noteikti speciāli tam izstrādātajā nolikumā, kas pieejams VID tīmekļvietnes sadaļā “Uzņēmumiem / Labā prakse uzņēmējiem / Lielāko nodokļu maksātāju apbalvošana”.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada jūnijā samazinājās visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji bija negatīvi gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā. Arī mazumtirgotāju noskaņojums noslīdējis zem nulles, lai gan pēdējos trīs mēnešos mazumtirdzniecība bija vienīgā joma, kurā uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRGOTĀJU NOSKAŅOJUMS DAUDZ SLIKTĀKS NEKĀ IERASTS VASARĀ

2022.gada jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 0,9. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs samazinājies par 1,8 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētais rādītājs bija 10,7, kas ir būtiski zemāks nekā ierasti vasaras sezonā. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie jūnijā tāpat kā mēnesi iepriekš bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu pārdošanas nozarē (21,8) un degvielas mazumtirdzniecībā (14,0). Salīdzinot ar maiju, konfidences rādītājs pieaudzis arī pārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot 8,6, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā nav būtiski mainījies (11,2). Vienīgā nozare, kur uzņēmēju noskaņojums jūnijā būtiski pasliktinājies, nokrītot zem nulles (- 1,7), ir automobiļu rezerves daļu pārdošana, to apkope un remonts..

Jūnijā 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Stabilizējies uzņēmēju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru minējuši nepietiekamu pieprasījumu (25 %). Darbaspēka trūkumu izjūt 16 % mazumtirgotāju, un tas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā maijā. Kā jau ierasts īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (38 %). 10 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 9 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI IZMITINĀŠANĀ, VISPESIMISTISKĀKIE – IZDEVĒJDARBĪBĀ

Pakalpojumu sektorā 2022. gada jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 3,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie jūnijā bija uzņēmēji izmitināšanas nozarē (34,3). Tiem seko iznomāšana un ekspluatācijas līzings (23,2) un ceļojumu biroji un tūrisma operatori (22,9). Abās šajās nozarēs konfidences rādītāji, salīdzinot ar maiju, pieauguši ļoti strauji – vairāk nekā par 20 procentpunktiem. Savukārt vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts izdevējdarbībā (- 23,7) un pasta un kurjeru darbībā (- 18,4), kā arī ūdens transportā (- 16,2). Kopumā jūnijā noskaņojums bija pozitīvs 20, bet negatīvs 10 pakalpojumu apakšnozarēs.

35 % pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar maiju, samazinājies par vienu procentpunktu. 24 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Tāpat kā maijā 12 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 5 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

BŪVNIECĪBĀ KONFIDENCES RĀDĪTĀJS TURPINA SAMAZINĀTIES

Konfidences rādītājs būvniecībā jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem ir -15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,4 procentpunktiem. Konfidences rādītājs ir samazinājies inženierbūvniecībā, bet nedaudz pieaudzis ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Jūnijā būvniecības nozari visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu trūkums (norādījuši 31 % respondentu). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors ir darbaspēka trūkums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar maiju, pieaudzis par 3 procentpunktiem. Nepietiekamu pieprasījumu un finansiālas grūtības atzīmējuši attiecīgi 26 % un 22 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo materiālu vai iekārtu trūkums, pieaudzis 3,2 reizes, savukārt finansiālu grūtību un darbaspēka trūkuma ietekme pieaugusi attiecīgi 1,7 un 1,6 reizes. Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori jūnijā minēti būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums (15 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (3 % aptaujāto uzņēmēju). 17 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājums par 11 procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIEKU NOSKAŅOJUMS KĻŪST NEGATĪVĀKS

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 1,7 procentpunktiem un ir -4,7. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvākas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, saimnieciskās darbības samazinājums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, dzērienu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, tekstilizstrādājumu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt pieaugums ir metālu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, apģērbu ražošanā.

Salīdzinot ar maiju, nedaudz pieaudzis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (norādījuši attiecīgi 26 % un 24 % aptaujāto uzņēmēju), kā arī finansiālas grūtības (atzīmējuši 12 % aptaujāto uzņēmumu). Savukārt materiālu vai iekārtu trūkuma ietekme nedaudz samazinājusies (norādījuši 25 % respondentu). Tomēr, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, šī faktora ietekme pieaugusi par 5 procentpunktiem. Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori jūnijā minēti karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankcijas (7 % respondentu), kā arī ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (5 % uzņēmumu). Covid-19 ietekmi atzīmējuši 1 % apsekoto uzņēmumu (norādot uz Covid-19 saslimstības un seku ietekmi). 26 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājums par 4 procentpunktiem).

2022. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,33, (iepriekšējā mēnesī – 94,2). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Lai uzņēmumi veiksmīgi attīstītu savu biznesu, tiem ir jāpiesaista finansējums. Taču ne vienmēr tas izdodas, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam bankas dažādu iemeslu dēļ bieži atsaka kredītu piešķiršanu. Ne vienmēr vaina meklējama tikai finanšu iestāžu neieinteresētībā tērēt resursus sadarbībai ar, viņuprāt, pārāk maziem klientiem, sava daļa atbildības par neveiksmēm finansējuma piesaistē jāuzņemas arī pašiem uzņēmumiem, jo diemžēl tiem dažreiz trūkst zināšanu par finansēšanas iespējām.

Latvijas uzņēmumi ir mazāk informēti par finansēšanas iespējām nekā Lietuvas uzņēmumi. To apliecina arī alternatīvā finanšu sniedzēja ”Noviti Finance”, kas strādā gan Lietuvā, gan Latvijā, pieredze. Uzņēmuma novērojumi sakrīt ar pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma “Aptauju Centra” veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka Latvijā finanšu pratības indekss 2019. gadā sasniedza tikai 21,7 no iespējamajiem 99 punktiem. Salīdzinājumam – Lietuvas iedzīvotāju vispārējās finanšu pratības indekss sasniedz 45 no 100 iespējamajiem punktiem – tas vairāk nekā divas reizes lielāks.

Kas jādara, lai uzlabotu finanšu pratību?

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja tiek veikta reizi trīs gados. Finanšu pratības indeksu veido septiņi apakšindeksi: finanšu pakalpojumi, uzkrājumi, plānošana/budžets, kredīti, pensija, informētība un e-drošība un uzdevumi.

“Latvijas Bankas” vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše skaidro, ka iedzīvotāju finanšu pratība ir tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Iemesli aptaujā uzrādītajai vājajai Latvijas iedzīvotāju finanšu pratībai, viņasprāt, ir dažādi, tostarp konkrēta fokusa trūkums, kas vērsts uz zināšanu uzlabošanu, kā arī nepietiekami resursi, lai uzlabotu naudas lietās vismazāk prasmīgo iedzīvotāju finanšu pratību.

A.Brikše atzīmē, ka uzmanības centrā ir tieši cilvēku attieksmes un uzvedības maiņa: “Būtiski, lai finanšu pratības uzlabošana mērķtiecīgi notiktu skolās, ģimenēs darba vietās, visos Latvijas reģionos un kopienās, kur pulcējas cilvēki. Mūsu uzdevums ir piedāvāt saturu un formātu, kurš ir vērsts gan uz zināšanām, gan prasmēm. Tas nozīmē, ka  finanšu pratības saturam ir jābūt praktiskam, plaši pieejamam, saprotamam”.

Eksperte atzīmē, ka viszemākā finanšu pratība ir ieguldījumu un pensiju jomā. Tāpat viņa uzsver, ka tieši šogad arī Latvijas Bankas vadībā ir uzsākts darbs, lai noteiktu un uzlabotu mazo uzņēmumu finanšu pratību.

Uzņēmēji var pilnveidot savas zināšanas praksē

“Noviti Finance” vadītājs Linas Armalys norāda – “Lai sāktu domāt par uzņēmēju finanšu pratības uzlabošanu, vispirms ir jārada reālas biznesa paplašināšanās iespējas tiem, kuri to vēlas darīt jau šodien.” L. Armalys uzskata, ka valstij būtu jācenšas padarīt pieejamus un efektīvus dažādus uzņēmējdarbības finanšu instrumentus, piemēram, uzlabojot aizņemšanās nosacījumus un piemērojot atbilstošas garantijas. Tie būtu soļi, kas palīdzētu uzņēmumiem augt, veicinot arī valsts ekonomikas augšupeju. Ir skaidrs, ka uzņēmumi nevar stāvēt uz vietas, tiem ir jāattīstās, jāmodernizē iekārtas un jāinvestē, kas attiecīgi pieprasa atbilstošus finanšu instrumentus un, protams, finanšu pratību.

Tiesa, ne viss Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu darbībā ir slikti. L.Armalys atzīmē, ka saskaņā ar pēdējo divu gadu statistiku tikai mazāk nekā 1% “Novity Finance” finansēto uzņēmumu nevarēja atmaksāt saņemtā aizdevuma summu. Tas liecina, ka finanšu pratības trūkums ne vienmēr nozīmē, ka uzņēmumus gaida neveiksme.

“Maksātnespējīgu uzņēmumu ir salīdzinoši maz, vairums uzņēmēju saprot savu biznesu un jūt tā pulsu, taču finanšu pratības rādītāju celšana viennozīmīgi uzlabotu šo uzņēmumu rezultātus” rezumē “Noviti Finance” vadītājs L. Armalys.