Aptauja: 43% lauksaimnieku spiesti aizņemties naudu saimniecības uzturēšanai un ikdienas izdevumiem

0

Gandrīz pusei jeb 43% Latvijas lauksaimnieku visvairāk līdzekļi nepieciešami saimniecības uzturēšanai un ikdienas izdevumiem, – tieši šādiem mērķiem visbiežāk tiek kārtoti naudas aizņēmumi, liecina finanšu partnera zemnieku saimniecībām “Lande.lv” veiktās aptaujas dati.

Tikmēr 23% lauksaimnieku nauda visvairāk nepieciešama tehnikas iegādei vai tās remontam, 14% – zemes pirkšanai, 16% – saimniecības attīstīšanai un modernizēšanai, bet 5% – ražošanas izejvielu iegādei.

Skaidrojot, cik lielu summu lauksaimnieki iepriekš aizņēmušies, 65% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka summa bijusi līdz 5000 EUR. 15% lauksaimnieku aizņēmums bijis līdz 10 000 EUR, bet vairāk nekā 100 000 EUR aizņēmušies vien 5% aptaujāto.

Atklājot, cik lielu naudas apmēru lauksaimnieki būtu gatavi aizņemties tagad, ja rastos tāda nepieciešamība, 34% respondentu atbildējuši, ka tie būtu ne vairāk kā 5000 EUR, bet 18% būtu gatavi aizņemties līdz 10 000 EUR. Vien 3% norādījuši, ka varētu tagad aizņemties naudas summu, kas pārsniedz 100 000 EUR. Tikmēr 33% lauksaimnieku šobrīd gan nav gatavi aizņemties naudu un neplāno to darīt arī tuvākā nākotnē.

Finansiāli grūtos brīžos lielākā daļa aptaujāto lauksaimnieku tomēr vairāk paļautos uz saviem tuvākajiem cilvēkiem, tālab 43% dotu priekšroku aizņēmumam no radiem vai draugiem, bet 40% – aizdevumam bankā. 17% būtu gatavi pieteikt aizdevumu nebanku sektora finanšu institūcijai, jo tā iespējams darījumu nokārtot ātrāk.

Aptauju šī gada jūnijā veica “Lande.lv”. Tiešsaistes platformā visidati.lv nejaušas izlases veidā aptaujāti zemnieki un lauksaimnieki visā Latvijā. To vidū 37% lauksaimnieku bija no Vidzemes, 28,5% – Kurzemes, 18,5% – Zemgales, bet 16% – no Latgales.

Atbildes sniedza aptuveni 38% augkopības un graudkopības saimniecību zemnieki, 22% – lopkopības, kā arī mežniecības, putnkopības un citu saimniecību pārstāvji.

Pētījums: 77.9% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē negatīvi

0

Darbaspēka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta, norāda 77.9% uzņēmēju, 3.3% uzņēmēju bijis grūti sniegt savu vērtējumu, bet 18.7% norāda, ka darbaspēka pieejamība ir drīzāk laba vai ļoti laba, liecina Turības Biznesa indeksa pētījums, Pētījums liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir nedaudz uzlabojusies – ja pērn šis rādītājs tika novērtēts ar indeksu -44.2, tad šogad rādītājs pakāpies līdz -39.8 indeksa punktiem.

Analizējot darbaspēka pieejamību nozaru griezumā, secināts, ka visdramatiskākā situācija ir būvniecības jomā, kur 91.0% uzņēmēju norāda, ka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta. Tirdzniecības nozarē tā uzskata 77.0% uzņēmēju, ražošanas nozarē – 80.0% uzņēmēju, bet pakalpojumu nozarē – 76.0%.

Paraugoties uz situāciju dažādos reģionos, jāsecina, ka lielākais darbaspēka trūkums ir Latgalē – tur 85.0% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta. Zemgalē tā uzskata 78.0% uzņēmēju, Rīgā – 79.0% uzņēmēju, Pierīgā – 77.0%, Vidzemē – 75.0%, bet Kurzemē – 73.0%.

“Liela daļa darba ņēmēju Latvijā vēlas augsti kvalificētu darbu, kas korelē arī ar samēra augstu izglītības līmeni. Tāpat jāņem vērā reģionālais griezums – ne vienmēr reģioni ar visaugstāko bezdarba līmeni pārklājas ar tiem reģioniem, kuros ir visvairāk vakanču, un darba meklētājiem vai darba devējiem jārisina mobilitātes jautājums,” norāda Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Turības biznesa indekss ir tapis sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji. Tas veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par to.

LAFPA: Kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 10,5 tūkstošiem klientu

0

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 10 532 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 laikā no marta līdz maijam. Atbalsta pasākumi, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi, maijā sniegti 4 253 klientiem, kas ir par aptuveni 15,5% jeb 780 mazāk nekā aprīlī.

“Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies, tas norāda, ka situācija pakāpeniski stabilizējas, jo sarūk gan piešķirto kredītbrīvdienu skaits, gan apjoms,” pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Nebanku kreditēšanas uzņēmumi maijā restrukturizējuši 4 253 klientu saistības par kopējo summu 3,7 miljoniem eiro, kas ir par 11,3% jeb 470 000 eiro mazāk nekā aprīlī, kad kopējais apjoms bija 4,2 miljoni eiro. Savukārt aizdevumu atteikumu skaits maijā saglabājies praktiski nemainīgā līmenī kā martā un aprīlī, kad no jauna izsniegtie kredīti tika atteikti 75% gadījumu.

Jau iepriekš ziņots, ja kredītņēmējs ir nonācis grūtībās un nespēj segt savas saistības, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir vienojušies, ka ārkārtas periodā piedāvās dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, kredītbrīvdienas, atliekot pamatsummas atmaksu uz vēlāku laiku, ikmēneša maksājuma samazināšanu, aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu vai īstenos citus atbalsta pasākumus. Katrs gadījums tiks izskatīts individuāli atbilstoši konkrētā uzņēmuma politikai un klienta situācijai.

Lai atpazītu tos uzņēmumus, kas ievēros šo labas prakses standartu, asociācija aicina patērētājus nebanku kredītdevēju mājas lapās meklēt zīmi “Atbildīgs aizdevējs”.

Jūnijā uzlabojas uzņēmēju noskaņojums

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -14,2, kas, salīdzinot ar maiju, pieaudzis par 8,3 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Jūnijā galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 38,1 % respondentu. Tomēr no tā tikai nedaudz atpaliek COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (36,6 %) un nepietiekams pieprasījums (35,5 %). 18,6% mazumtirgotāju jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

Pakalpojumu sektorā 2020. gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -30,4. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs pieaudzis par 7,0 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jūnijā vēljoprojām ir negatīvi visās pakalpojumu nozarēs, bet viszemākie tie tāpat kā iepriekšējā mēnesī bija izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs. Salīdzinoši optimistiskus vērtējumus snieguši uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti datorprogrammēšanas, veterināro, juridisko un grāmatvedības, kā arī finanšu pakalpojumu nozarēs.

Ja 2020.gada maijā 50,8% pakalpojumu sektora uzņēmumu norādīja ārkārtas situāciju kā būtisku traucēkli veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, tad jūnijā, kopējai konjunktūras situācijai pakalpojumu sektorā nedaudz uzlabojoties, COVID-19 ietekmi kā traucējošu min vairs tikai 39,9%. Apmēram tikpat lielā mērā kā pirms gada uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (32,2 %), bet darbaspēka trūkumu, kas pēdējos mēnešos būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 3,6% respondentu. 30,5% pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

Konfidences rādītājs būvniecībā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šī gada jūnijā bija -24,3, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 8,8 procentpunktiem, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni un optimistisks vērtējums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Salīdzinot ar maiju, samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības apjoma ietekmējošajiem faktoriem norādījuši “nepietiekamu pieprasījumu” (31 % apsekoto būvniecības uzņēmumu) un COVID-19 ietekmi (13 % respondentu). Savukārt par 8 % pieaudzis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (15 % respondentu). 32 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā bija –12,1 (pieaugums par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar maiju), ko ietekmēja optimistiskākas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība) un nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums. Lai gan jūnijā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieauguši lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums bija dzērienu ražošanā (par 16,6 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 15 procentpunktiem), mēbeļu ražošanā un apģērbu ražošanā. Savukārt konfidences rādītājs samazinājās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā un tekstilizstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar maiju, uzlabojās uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz samazinājies uzņēmumu vērtējums par kopējo pasūtījumu apjomu pēdējos trīs mēnešos (par 2 procentpunktiem), bet ievērojami pieaudzis vērtējums par sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjomu nākamajos trīs mēnešos (par 10,3 procentpunktiem), tai skaitā, novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm. Salīdzinot ar maiju, nedaudz uzlabojās arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazinājies uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanas ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši “nepietiekamu pieprasījumu” (43 % no visiem respondentiem) un COVID-19 ietekmi (15 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu). 33 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ražošanu ierobežojošie faktori.

2020. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 83,73, kas ir par 4,8 punktiem vairāk nekā maijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Lauksaimnieki aktīvi veic ilgtermiņa ieguldījumus; lielākā aktivitāte ir graudkopībā

0

Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, kuru pandēmija ietekmējusi salīdzinoši maz. To apliecina arī Luminor bankas novērojumi – lauksaimnieku interese par finansējumu šī gada pirmajos piecos mēnešos ir bijusi gana aktīva, taču mazāka nekā šajā pašā periodā pirms gada. Aktīvākie kredītņēmēji šobrīd ir lauksaimnieki, kuri darbojas graudkopības nozarē, un 86% gadījumu viņi aizņemas ilgtermiņa ieguldījumiem – jaunu zemju iegādei, tehnikas parka atjaunošanai, kā arī citu ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai, piemēram, kalšu būvniecībai.

“Pagājušais gads lauksaimniecībā bija veiksmīgs, līdz ar to uzņēmējiem bija vēlme augt un attīstīties. Arī šobrīd no uzņēmēju puses joprojām ir liela interese par finansējumu – mēs redzam, ka aktīvākie ir graudkopības segmenta lauksaimnieki, tiem seko lopkopji un dārzeņu audzētāji, bet salīdzinoši mazāka interese ir bijusi no piena nozares pārstāvjiem. Graudkopības segmentā izsniegto jauno aizdevumu apjoms veido 40% no kopējā kredītu apjoma, ko Luminor 2020. gadā izsniedza lauksaimniekiem. Vienlaikus šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, par trešdaļu ir samazinājies izsniegtā finansējuma apjoms – tas galvenokārt saistīts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas beigām, kā arī ar lauksaimnieku piesardzību pandēmijas dēļ un ES subsīdiju pārskatīšanu,” stāsta Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu daļas vadītājs.

Viņš skaidro, ka visbiežāk lauksaimniekiem nepieciešams finansējums ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem. Piemēram, graudkopības nozarē investīciju kredīti sastāda pat 86% no kopējā izsniegtā finansējuma apjoma. Galvenokārt finansējumu Luminor izsniedz jaunu zemes platību iegādei un tehnikas parka atjaunošanai, kā arī citiem ilgtermiņa ieguldījumiem – no tiem visizplatītākais mērķis ir bijis tieši kalšu būvniecība. “Finansējuma piešķiršanā tehnikai Luminor ir viens no lielākajiem tirgus spēlētājiem – šī gada pirmajos piecos mēnešos esam finansējuši 37% no jaunajiem līzingā iegādātajiem traktoriem,” saka M. Gurauskas.

Luminor bankas eksperts uzsver, ka Covid-19 ietekme uz lauksaimniecības nozari ir gan pozitīva, gan negatīva – no vienas puses, par pāris centiem ir samazinājusies piena iepirkuma cena, kas negatīvi ietekmē attiecīgo nozari, bet no otras puses, ir samazinājušās cenas degvielai, kas lauksaimniecības biznesā sastāda lielu daļu no izdevumiem.

“Kopumā šis gads lauksaimniecībā solās būt ne sliktāks par 2019. gadu. Pagājušajā gadā bija laba raža, ziema ir pārlaista gana veiksmīgi, un nu daudz kas atkarīgs no šīs vasaras laikapstākļiem. Turklāt lauksaimnieku vidū nebija daudz gadījumu, kad tiktu izmantota bankas piedāvātā iespēja atlikt kredīta pamatsummas atmaksu Covid-19 izraisīto grūtību pārvarēšanai. Tas nozīmē, ka lauksaimniekus pandēmija ietekmēja maz un lielākoties viņi bija spējīgi turpināt segt savus regulāros maksājumus,” stāsta M. Gurauskas.

Liepājā norisinājās līderu diskusija par Covid-19 radītajām krīzes aktualitātēm uzņēmējiem

0

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes biznesa kluba ietvaros, kas notika Liepājā, uzņēmēji kopā ar Top līderiem diskutēja par daudziem būtiskiem jautājumiem, tostarp par uzņēmējdarbības plānu, stratēģiju, pirmajiem soļiem krīzes pārvarēšanai, kā arī ieteikumiem rīcībai valsts un pašvaldību pārvaldes vadošiem menedžmentiem.

“Mēs radījām stratēģiju Latvijai Covid-19 radīto krīzes seku mazināšanai. Galvenais šajā stratēģijā ir tas, ka, neskatoties uz šī brīža situāciju, mēs uzskatām, ka labklājība nākotnē balstīsies uz eksportu un produktivitāti. Protams, mums šodien ir jādzēš ugunsgrēki, bet likme jāliek uz galvenajiem vektoriem. Covid-19 krīze ir radījusi jaunu starta līniju arī valstu starpā, un tās valstis, kas startēs labāk krīzes pārvarēšanā, var uztaisīt uzrāvienu,” norāda LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Biznesa kluba pasākuma diskusiju vadīja LSEZ pārvaldes Biznesa attīstības un mārketinga daļas vadītājs Gatis Ginters. Ar aktualitātēm uzstājās uzņēmēji, kuri pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar saviem uzņēmumiem un tā darbības virzieniem, kā arī uzdeva savus jautājumus un izvirzīja priekšlikumus klātesošajiem. Uzņēmēji pārstāvēja dažādas nozares, tostarp tekstilrūpniecības, ēdināšanas pakalpojumu, medicīnas, atkritumu apsaimniekošanas un tehnoloģijas nozares. “Katrai krīzei iestājoties uzņēmēji un arī fiziskas personas nonāk pie viena secinājuma – lai turpinātu izaugsmi vai paliktu pozīcijās, kurās līdz šim ir būts, ir jāmainās. Ir jāmaina savs redzējums, jāpārkvalificējas vai arī jāuzlabo, jāpilnveido savs produkts. Veicot darbus, kas līdz šim nav darīti. Pandēmijas laikā komunicējot ar dažādām pašvaldības un valsts iestādēm tika izdarīts secinājums, ka valsts iestādes ir atvērtākas atrast abpusēji izdevīgu risinājumu. Pašvaldības iestādes no savas puses komunicēja, bet pieņēma lēmumus balstoties uz savām vajadzība un interesēm,” norāda ēdināšanas uzņēmuma SIA “Māras Lācis” pārstāvis Madars Markus- Narvils.

Pasākuma ietvaros norisinājās Top līderu diskusija, kurā līderi īsumā sniedza vēstījumu par savu pārstāvēto jomu, tostarp informēja par Covid-19 notikumu kopsavilkumu, secinājumiem par jaut notiekošos un pieņemtajiem lēmumiem, stratēģiju, kas palīdzēs strādāt nākotnē.

“Esmu drošs, ka lielai sabiedrības daļai pandēmija ir mainījusi tik ierasto stabilitāti zem kājām, taču jebkura situācija ir jāuztver kā izaicinājumus un iespēju robežās jāmeklē risinājumi. Liepājas pašvaldība jau no pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas ir operatīvi gatavojusi plānu, kurā tiktu iezīmēti galvenie atbalsta virzieni sabiedrības daļai un nozarēm, kas ir cietušas visvairāk. Jau marta beigās tika uzsākta uzņēmēju aptauja un ar LTRK palīdzību organizējām tikšanos ar Liepājas uzņēmējiem, lai noskaidrotu kādus riskus rada ārkārtējā situācija un kā pašvaldība var iesaistīties ar atbalsta funkciju. Paralēli strādājām pie valdības gatavoto dokumentu komentēšanas un priekšlikumu sniegšanas, lai valdības izstrādātā atbalstu programma maksimāli tiktu orientēta uz plašu uzņēmēju un darba ņēmēju loku. Šobrīd jau veicam plānošanas darbus, kas vērsti uz darbaspēka stimulēšanu un darbavietu radīšanu. Pārorientējām tradicionālos projektu atbalsta konkursus uz atbalstu konkrētām uzņēmēju grupām, piemēram – līdzfinansējums projektiem šogad būs pieejams tūrisma un ēdināšanas jomas atbalsta konkursa un kultūras jomas atbalsta konkursa ietvaros. Veicot šī gada budžeta grozījumus, ievērojami palielinājām izdevumus, kas saistīti ar pilsētas vides labiekārtošanas darbiem, kuru veikšanai varam piesaistīt vietējos uzņēmējus. Tāpat samazinājām pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās līdz š.g. septembrim. Esam jau uzsākuši un plānojam turpināt ierastā mārketinga pārorientēšanu uz vietējo uzņēmēju atbalstīšanu. Šajā situācijā ir svarīgi saprast izaicinājumus, kas radušies – operatīvi meklēt risinājumus un sniegt atbalsta funkciju jebkurai sabiedrības daļa,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Savukārt, ALTUM valdes loceklis Jēkabs Krieviņš norāda: “Kopš krīzes sākuma ALTUM finanšu instrumentu kopējais efekts tautsaimniecībā sniedzas jau pāri 235 miljoniem eiro, un šie apjomi ar katru dienu pieaug. Tas nepilnu trīs mēnešu periodā ir ļoti nozīmīgs atbalsta apjoms, kas ir iepludināts ekonomikā. Aptuveni divas trešdaļas šī apjoma ir īpašie krīzes instrumenti, savukārt pārējais ir ALTUM ikdienas instrumenti – finansējums MVU, aizdevumi biznesa uzsācējiem, lauksaimniecības zemes iegādei, mazajam biznesam laukos un citi. Uzņēmumi visā Latvijā tos izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām un būtiski, ka pieprasījums pēc šiem instrumentiem nav mazinājies arī krīzes mēnešos”.

Par vairāk nekā trešdaļu pieaudzis vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei

0

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm. Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv. Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi.

Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei. Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

“Līdz ar ārkārtas stāvokli valstī un tā radītajiem ierobežojumiem darba tirgus piedzīvoja būtiskas pārmaiņas un satricinājumu. Gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem šis ir bijis izaicinājumu un pārmaiņu pilns periods, kas ietekmējis gandrīz katra ikdienas un darba dzīvi. Daudziem darba devējiem šajā periodā ir bijis jāpieņem arī smagi lēmumi, samazinot personāla skaitu, pārskatot darba nosacījumus, piemēram, atalgojuma pārskatīšana, darba slodzes samazināšana. Straujāks pieteikumu skaita pieaugums, iespējams, šobrīd atspoguļo tās jomas un kategorijas, kur bijušas lielākas pārmaiņas. Pieaugošais pieteikumu skaits darba meklētājiem nozīmē lielāku konkurenci izsludinātajai vakancei, savukārt darba devējiem, kuri šobrīd meklē papildspēkus, šis varētu būt labvēlīgs periods, lai stiprinātu savu komandu ar talantiem, kurus iepriekš bija grūtāk piesaistīt,” norāda Krista Roziņa ”CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja.

Salīdzinot situāciju maijā un pirms ārkārtas stāvokļa, pieteikumu skaits strauji audzis lielākajā daļā amata kategoriju. Vislielākais kandidātu intereses pieaugums novērojams vakancēm enerģētikas (+226%), drošības, glābšanas dienestu un aizsardzības (+140%), kā arī pakalpojumu jomā (+92%). Pieteikumu skaits būtiski, par vairāk nekā 80%, audzis arī tirdzniecības un pārdošanas jomas vakancēm, kurās tradicionāli tiek izsludināts liels skaits vakanču. Savukārt informāciju tehnoloģiju joma, kas šobrīd izceļas ar lielāko publicēto darba sludinājumu skaitu un tiek uzskatīta par viena no izaicinošākajām darba devējiem, vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei audzis par 14%.

Neskatoties uz to, ka pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas marta vidū pieprasījums pēc darbaspēka ir būtiski samazinājies, joprojām ir nozares un uzņēmumi, kuri šajā laikā aktīvi meklē jaunus darbiniekus. Maijā, salīdzinot ar aprīli, novērota arī pozitīva tendence, publicēto darba sludinājumu skaitam pieaugot par gandrīz 20%, salīdzinot ar aprīli.

73% uzņēmēju pasaulē sagaida “smagu” Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomikas izaugsmi

0

Jaunākais EY kapitāla noskaņojuma pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kas veikts martā un šoreiz veltīts Covid-19 krīzei, atklāj, ka 73% uzņēmēju pasaulē sagaida “smagu” koronavīrusa krīzes ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, kamēr atlikušie 27% uzņēmēju šo ietekmi vērtē kā negatīvu, taču nelielu. Neviens EY pētījuma respondents nav norādījis, ka krīze neatstās ietekmi uz ekonomisko izaugsmi.

Gandrīz visi gaida zemākas peļņas smaržas

EY pētījums arī atklāj, ka 95% uzņēmu vadītāju sagaida, ka krīze negatīvi ietekmēs peļņas maržas, proti, samazināsies pelņas, kas savukārt, pasliktinās uzņēmumu naudas plūsmu un attiecīgi – spēju investēt un uzņemties vai apkalpot saistības. Pie tam, 39% uzņēmēju atzīst, ka krīzes ietekme uz peļņu būs ļoti nozīmīga.

Vairākums paredz lēnu, tā saucamo U-veida atgūšanos no krīzes

38% EY aptaujāto uzņēmēju pasaulē pagaidām sagaida atgriešanos pie normālas ekonomiskās aktivitātes šī gada trešajā kvartālā, kas nozīmētu tā saucamo V-veida atgūšanos scenāriju. Tomēr vairākums – 54% uzņēmēju paredz garāku zemas ekonomiskās aktivitātes periodu, kas iestiepsies 2021. gadā, proti, norādot uz tā saukto U-veida atgūšanos scenāriju. 8% uzņēmēju pasaulē ir vēl pesimistiskāki un sagaida ilgāku recesijas laiku, kas turpināsies līdz 2022. gadam, iezīmējot tā dēvēto L-veida atgūšanos.

“Covid-19 krīzi ekonomikā raksturo nenoteiktība, kuras apstākļos nav iespējams veidot precīzus nākotnes rīcības plānus. Tā vietā uzņēmumi modelē dažādus scenārijus, kuru divi būtiskākie krīzes efekti ir piegādes sistēmu apstāšanās un būtiski mazāks patēriņš. Pēc krīzes tieši šie divi elementi noteikts, cik ātri uzņēmumi spēs atgūties. Papildus, jebkura modeļa pamatā uzņēmumi vērtē savu naudas plūsmu – cik ilgi un pie kādiem apstākļiem uzņēmums spēj pastāvēt, cik ātri spēs augt, cik lielā mērā varēs uzņemties saistības utml.,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Uzņēmēji pārplāno savas piegādes ķēdes

Lai arī uzņēmumu darbības elastība ir bijusi dienaskārtībā jau vairākus gadus, šī krīze atklāj, cik lielā mērā patiesībā uzņēmumi ir atkarīgi no noteiktiem reģioniem vai piegādātājiem. Ir vesela virkne industriju, kas nevar ātri aizvietot savus piegādātājus. EY pētījums parāda, ka krīzes iespaidā 52% uzņēmumu šobrīd jau rīkojas, lai mainītu savas piegādes ķēdes, bet vēl 40% izvērtē, kādas pārmaiņas nepieciešamas. Tikai 8% uzņēmumu droši uzskata, ka viņu piegādes ķēdēm izmaiņas nebūs nepieciešamas.

EY pētījums veikts, aptaujājot 2900 uzņēmumu vadības pārstāvjus 46 pasaules valstīs, pārstāvot 14 dažādas industrijas. Pētījumu aptauju process noslēdzies 26. martā.

Dīkstāves pabalstu var saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu darbinieki

0

Šodien stājas spēkā Ministra kabineta noteikumi par dīkstāves pabalsta saņemšanu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem.

“Daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1 600 publiski pasākumi,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, vēršot uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.

Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.

Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).

Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.

Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.

VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process, u.c. gadījumos. Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji. Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju, 2019. gada 4.ceturksnī kopumā Latvijā bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras darbojas dažādās nozarēs, 1 160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā.

Valdība paplašina atbalsta saņēmēju loku dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām

0

Ministru kabineta 2. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, precizējot atbalsta saņemšanas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs pieteikties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Ir skaidrs, ka Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ negatīvu ietekmi jūt ikviens uzņēmējs. Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmēju organizācijām jau kopš pirmās dienas izskata visus iespējamos variantus, kā šajā krīzes situācijā sniegt atbalstu uzņēmējiem, lai vīrusa izraisītais “sitiens” ir jūtams iespējami mazāk, un lai pēc ārkārtas stāvokļa beigām ikviens uzņēmums varētu atgriezties savā ierastajā darba ritmā”.

“Valdība jau šobrīd dara visu iespējamo, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Ir skaidrs, ka piešķirtie atbalsta instrumenti un to nosacījumi ir patstāvīgi jāpilnveido. Šobrīd jau ir pārskatītas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs uz laiku atlikt nodokļu maksājumus, kā arī noturēt darbiniekus, piesakoties dīkstāves pabalstam. Taču mēs turpināsim sekot Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai par to, cik daudz un kādi uzņēmumi izmanto šo atbalsta instrumentu, vai tas šobrīd ir optimālākais risinājums un patiešām sniedz atbalstu arī reālajā dzīvē,” turpina ministrs.

Līdz ar grozījumiem atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Tāpat precizēts atbalsta saņemšanas kritērijs attiecībā uz nodokļu parāda apmēru, pieļaujot iespēju pieteikties atbalstam krīzes skartajiem darba devējiem ar lielāku nodokļu parādu. Uzņēmums varēs pieteikties atbalstam, ja tam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro, vai ja lielāka parāda gadījumā tam piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

MK noteikumos vienlaikus iekļauts punkts, ka Valsts ieņēmumu dienests informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un sociālos dienestus par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts. Tas nepieciešams, lai novērstu situāciju, ka vienai un tai pašai personai tiek piešķirts gan dīkstāves pabalsts, gan pašvaldības pabalsts krīzes situācijā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 37.punkts nosaka, ka laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām pašvaldība var piešķirt ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem).

Kā informēts iepriekš, dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;
  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  • uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
    uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
    ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Uzņēmumiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķinās, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves periodam.

Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts darbiniekam 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (EDS) līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam. Uzņēmumam iesniegumā jānorāda:

  • krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;
    dīkstāves periodu;
  • pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
  • informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dīkstāves periodu un kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);
  • apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju. Darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē krīzes skartais darba devējs.

Detalizēti ar valdības apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” varēs iepazīties tuvākajā laikā Ministru kabineta tīmekļa vietnē.