Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izveidotās domnīcas Futurum Latvia veiktais pētījums par komunikāciju starp valsts un privāto sektoru parāda iesaistīto pušu neapmierinātību, komunikācijas efektivitātes trūkumu un problēmas informācijas apmaiņā starp valsts iestādēm un uzņēmējiem.

2022. gada 9. februārī norisinājās domnīcas Futurum Latvia atklāšana, kurā eksperti prezentēja 2021. gada rudenī veikto pētījumu par komunikāciju starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi. Tā mērķis bija izpētīt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm pēdējā gada laikā un izstrādāt ieteikumus komunikācijas un atgriezeniskās saites uzlabošanai. Pētījumā piedalījās uzņēmēji un uzņēmēju biedrību pārstāvji no visas Latvijas, kopumā 176 respondenti.

98,08% pētījuma ietvaros aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka komunikācija starp valsts un privāto sektoru ir pārāk sadrumstalota, nepietiekama un ar zemu intensitāti, norādot, ka nejūt savstarpējo saikni ar valsts pārvaldi, vai arī informāciju iegūst paši. Lielākais vairākums atzīmē, ka komunikācijas iniciatīva nāk no viņiem pašiem un nav novērojama proaktīva valsts iestāžu rīcība uzņēmējiem svarīgos jautājumos. Tāpat uzņēmēji nejūt regulāru atgriezenisko saiti un to norāda kā lielu problēmu, jo, viņuprāt, veiksmīga un aktīva atgriezeniskā saite starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi veicina uzņēmējdarbības attīstību un uzlabo valsts pārvaldes izpratni par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pasaulē. Kā negatīvos komunikācijas aspektus privātā sektora dalībnieki izceļ arī informācijas pārbagātību, birokrātiskos šķēršļus, valsts iestāžu formālu pieeju komunikācijai, ar mērķi informēt nevis iesaistīt un veidot dialogu.

Komentējot komunikācijas problēmas, Andris Bite, SIA “Karavela” valdes loceklis, stāsta: “No uzņēmēja skatu punkta varu teikt – jo zemākā līmenī notiek valsts pārvaldes un privātā sektora komunikācija, jo veiksmīgāka un tiešāka tā ir. Jo augstāki un nopietnāki jautājumi tiek risināti, jo vairāk komunikācijas kvalitāte samazinās. Un nevis formālā nozīmē, bet tieši saturiskā. Iztrūkst mērķis un redzējums, kādam jābūt šīs komunikācijas rezultātam. Visbiežāk nav skaidrs, vai šī augstā līmeņa komunikācija ir tikai ar mērķi informēt, vai arī paredz tālāku rīcību un uzņēmēju iesaistīšanos.”

Problēmas vērojamas arī komunikācijā no privātā sektora puses. Valsts pārvaldes institūcijas norāda, ka uzņēmēju atsaucība uz valsts pārvaldes iniciatīvām un komunikāciju vērtējama kā ļoti dažāda – jautājumos, kuros uzņēmēji paši ir ieinteresēti, iesaiste ir liela, bet jautājumos, kuri konkrētajā brīdī tiešā veidā uzņēmēju neskar, atsaucība ir ļoti maza. Valsts pārvaldes ikdienas darbā no uzņēmējiem vairāk būtu nepieciešama operacionālā līmeņa viedoklis.

Kā norāda pētījuma autores Zane Driņķe un Jana Bunkus, komunikācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem uzlabošanai nepieciešama stratēģiska pieeja un ekspertu uzraudzība, veidojot vienotu izpratni par divvirziena komunikāciju. Vienlaikus nepieciešams stiprināt tādus komunikācijas rīkus un kanālus, kā e-pasts, dažādas mājaslapas un speciāli veidoti portāli. Tā kā informācijas apmaiņu nereti kavē publiskā sektora birokrātiskās prasības, svarīgi īstenot mazāk formālas sadarbības formas – forumus, seminārus, konferences – kur abām pusēm būtu iespēja skaidrot aktualitātes un problēmas, tādā veidā veicinot lielāku abu pušu izpratni par sadarbības nepieciešamību.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidro: “Valsts iestādes nepārtraukti strādā pie tā, lai tiktu izveidotas lietotājiem pieejamas informācijas sistēmas. Jāsaprot, ka šīs sistēmas nav risinājums visām komunikācijas problēmām, jo viena lieta ir informāciju apkopot, cita – to atrast. Tāpēc nepieciešams arī attīstīt prasmes informāciju meklēt. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka informācija mēdz būt sadrumstalota, jo mums ir ļoti plašs un sarežģīts normatīvais regulējums visos procesos un jautājumos, nav iespējams informāciju kompakti sastrukturēt. Tā ir problēma ne tikai Latvijā”.

Pētījuma veicējs Futurum Latvia ir neatkarīga domnīca, kas apvieno Latvijā zinošākos un pieredzējušākos dažādu jomu uzņēmējus, pētniekus un ekspertus. Domnīcu izveidojusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, lai stiprinātu tautsaimniecības domas virzību Latvijā un veicinātu Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošinot sociālekonomisko jautājumu zinātnisku izpēti un nepieciešamo analītisko bāzi.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien, 7. februārī, Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāja Ekonomikas ministrijas sagatavoto stratēģiju izejai no ārkārtas situācijas, kā arī uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu. Tāpat ministrs uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus par vakcinācijas sertifikātu izmantošanu darba pienākumu veikšanai un pakalpojumu saņemšanai. Ekonomikas ministrijas sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pēcpusdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.

Līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi. Taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā mūsu uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju. Uzņēmēji atzīst – darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība. No uzņēmējiem saņēmu mandātu virzīt Ekonomikas ministrijas sagatavo stratēģiju izejai no ārkārtas situācijas, atceļot ierobežojumus un apturot vakcinācijas sertifikātu darbību, kas uzliek papildu slogu uzņēmējiem gan pakalpojumu sniegšanai, gan darbinieku pieejamībai,” uzsver J.Vitenbergs.

Sanāksmes laikā uzņēmēji uzsvēra, ka gan valsts, gan uzņēmumi ir ieinteresēti pandēmijas ātrākā pārvarēšanā un pēc iespējas drošākas vides radīšanā gan ražojošajos uzņēmumos, gan pakalpojumu sniegšanā, gan ikvienā darba vietā. Šajos divos gados uzņēmumiem ir pamatīga pieredze drošu apstākļu radīšanā, tāpēc pienācis laiks atteikties no obligātajām prasībām, nepieciešamības gadījumos izstrādājot drošas vides rekomendācijas dažādu nozaru darbībai.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais priekšlikums paredz vēlākais no š.g. 1.marta atcelt darba laika ierobežojumus, platību ierobežojumus – noteiktos kvadrātmetrus uz vienu apmeklētāju vai personu skaitu ēdināšanas vietās pie galdiņa, distances noteikšanu starp darba vietām pakalpojumu sniegšanas vietās, pulcēšanās ierobežojumus, kā arī speciālo regulējumu, nodalot bērnu plūsmas publiskos pasākumos, veicot apmeklētāju reģistrāciju. Rosinām darba devējiem dot plašākas rīcības pilnvaras – individuāli izvērtēt riskus un ieviest konkrētus pasākumus to mazināšanai.

Piedāvājam arī noteikt horizontālus vispārējos epidemioloģiskos drošības principus visu nozaru darbībai, ļaujot darboties visiem uzņēmējiem, tajā skatā šobrīd aizliegto pakalpojumu sniedzējiem un dažādu pasākumu (korporatīvie, publiskie, komandas saliedēšanas) organizatoriem, atteikties no nozaru pārregulācijas un vienlaikus iekļaujoties Baltijas burbulī. Publiskās vietās iekštelpās un ārtelpās pagaidām saglabājama būtu prasība lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Savukārt no 1. maija, ja vien nav vērojams būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums un slimnīcu pārslodze, atceļams būtu arī ierobežojums lielu publisku pasākumu rīkošanai un sejas masku valkāšanai publiskās vietās.

Vienlaikus rosinām atteikties no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamības gan klātienes darba nodrošināšanā, gan saimniecisko pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā. Sertifikāta prasība pagaidām būtu saglabājama organizētas vai privātas pulcēšanās gadījumos virs 1000 personām, kā arī publiskos pasākumos virs 1000 apmeklētājiem. Savukārt attiecībā uz darbu klātienē tā varētu būt darba devēja izvēle.

Uzņēmēji Tautsaimniecības padomē atzinīgi novērtēja valsts iepriekš ieviestos nosacījumus drošākai ikdienai, īpaši uzsverot noteikumu gan darbam klātienē, gan pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nodrošināja gan drošākus apstākļus darbiniekiem un pakalpojumu saņēmējiem, gan veicināja darbinieku vakcināciju, kuru var novērtēt tikai tagad. Pieaugot Covid-19 saslimstībai, šobrīd redzams, ka vakcinētie darbinieki slimo mazāk un vieglāk, un darbā atgriežas ātrāk, neatstājot kritisku ietekmi uz uzņēmējdarbības veikšanu. Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsvēra, ka šobrīd sertifikātu prasība sevi izsmēlusi – ne tikai ņemot vērā regulējuma atšķirības ar kaimiņvalstīm, kas mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, bet arī faktu, ka nozarēs arvien vairāk parādās nelegālā nodarbinātība, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci valsts iekšienē.

Covid-19 pandēmija, kas pasaules mērogā radīja vēsturiski ilgāko, plašāko un dziļāko krīzi tūrisma industrijā, arī Latvijā tūrismu ir padarījusi par vienu no visvairāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā, ka viesmīlības un ēdināšanas nozare, ieskaitot aviācijas sektoru, visu Covid-19 pandēmijas laiku bijusi visvairāk ierobežotā tautsaimniecības nozare, nozares darbības sekmēšanai Ekonomikas ministrija piedāvā no š.g. 1. marta atteikties no tūrisma nozares darbības un ieceļošanas pārregulācijas, iekļaujoties Baltijas burbulī un sinhronizējoties dažādu prasību piemērošanā. Šobrīd daudzas valstis pastiprinātu uzmanību pievērš tam, kā atjaunot tūristu plūsmas, kā sekmēt šīs nozares “atdzīvošanos”. Tūrisma veicināšanas nolūkos īstermiņā ministrija rosina atcelt ieceļošanas ierobežojumus visām personām, kas savā mītnes valstī ir vakcinētas pret Covid-19.

Vienlaikus rosinām ieguldīt papildu pūles, lai sekmētu veselības pratību sabiedrībā, izstrādājot vienotas rekomendācijas, kā katrs varam pasargāt sevi, savus darbiniekus. Rekomendācijās varētu ietvert drošas distances lietojumu, attālinātā darba saglabāšanu, vēdināšanas, higiēnas un dezinfekcijas, kā arī skrīninga prasības.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļi 3. februārī tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, lai pārrunātu energoresursu cenu sadārdzinājuma radīto krīzi un nepieciešamību pēc vidēja un ilgāka termiņa risinājumiem.

LTRK padomes ieskatā, lai arī valdība ir izstrādājusi virkni atbalsta pasākumu, tos var uzskatīt par īstermiņa risinājumu, kas nepasargā no krīzes atkārtošanās nākotnē. Ir nepieciešams ne tikai tūlītējs atbalsts, bet arī vidēja un ilgtermiņa pasākumu plānu kopums, kas stabilizētu enerģētikas jomu Latvijā, veidotu labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi un ļautu turpmāk izvairīties no līdzīgiem ekonomikas satricinājumiem.

Tikšanās galvenā sarunas tēma bija enerģētikas politika un rīcības plāns ilgākā termiņā, ietverot gan Eiropas Savienības Zaļā kursa ietekmi uz energoresursu cenām, gan Latvijas energoneatkarības stiprināšanu, veicinot alternatīvās enerģijas ražošanu un jaudu ģenerācijas palielināšanu, lai novērstu to trūkumu tuvākajā nākotnē. Galvenie LTRK padomes locekļu izteiktie priekšlikumi enerģētikas krīzes risināšanai un novēršanai nākotnē ir uzņēmēju un mājsaimniecību motivēšana veidot lokālas elektroenerģijas ģenerācijas pašpatēriņam, atvieglojot birokrātisko slogu un ieviešot atbalsta rīkus investīcijām šajā jomā, kā arī radīt labvēlīgus apstākļus vēja parku izveidei, atvieglojot investīciju piesaisti un normatīvo regulējumu. Arī Ministru prezidents norādīja, ka Baltijas valstu reģionā ir nepieciešams vairāk ražot elektroenerģiju pašu patēriņam, mazinot iepirktās elektroenerģijas apjomus. Tāpat viņš uzsvēra, ka atbalsta instrumentiem enerģētiskās neatkarības veicināšanai ir jābūt pieejamiem, reāli izmantojamiem un šiem atbalsta mehānismiem jāstrādā ātri.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis pēc sarunas ar premjeru norāda: “Enerģētikas krīze šobrīd ir uzņēmējdarbības galvenā aktualitāte. Sarunā Ministru prezidents identificēja galvenos šķēršļus, kas traucē risināt problēmas enerģētikas jomā un LTRK vienojās par turpmāku sadarbību ar Ministru prezidentu šo šķēršļu novēršanai. Līdz šim LTRK sadarbība ar esošo valdību nav bijusi pietiekami cieša un iesaiste nav bijusi pilnvērtīga, tāpēc valdības sasteigtie lēmumi mēdz būt nepārdomāti un nav tālredzīgi. Mēs piedāvājam daudz intensīvāku LTRK iesaisti, lai valdības lēmumi būtu profesionālāki, tālredzīgāki, veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību. To, vai izdosies panākt pietiekamus uzlabojumus enerģētikas jomā, rādīs laiks.”

Kopumā viedokļi par turpmākajiem darbiem enerģētikas krīzes risināšanā LTRK padomes locekļiem un Ministru prezidentam sakrita un tika izteikta abpusēja gatavība sadarbībai, arī turpmāku uzņēmēju aktīvu iesaisti enerģētikas politikas veidošanā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Pateicos Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomei par iespēju pārrunāt uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, kas šobrīd pamatā ir saistīti ar pieaugošajām energoresursu cenām. Īstermiņā valdība sniedz atbalstu uzņēmumiem, ziemas periodā kompensējot OIK un sadales tarifa izmaksas. Strādāsim pie tā, lai radītu papildu jaudas no atjaunojamiem energoresursiem, mazinot atkarību no importētiem fosiliem energoresursiem un vairojot mūsu uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Tā šobrīd ir viena svarīgākajām valdības prioritātēm, kuras īstenošanai novirzīsim arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda pieejamo finansējumu.”

Covid-19 sertifikāti un “zaļais režīms” jāatstāj pagātnē, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Pēc viņa teiktā, Covid-19 ierobežojumu atcelšanai Latvijā jānotiek līdztekus ierobežojumu atcelšanai kaimiņvalstīs. Viņš norādīja: ” Ja kaimiņvalstīs to izdarīs ātrāk, tas dos vēl vienu triecienu Latvijas ekonomikai. Varam zaudēt savas ekonomiskās pozīcijas, tāpat jārēķinās ar darbaspēka aizplūšanu no valsts.”

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka saprātīgi pulcēšanās ierobežojumi būtu saglabājami.

“Bet visas tās lietas, ko mēs administratīvi esam aizlieguši, no tām būtu jāiet projām pēc iespējas ātrāk. [..] Primāri “jāatstāj pagātnē” Covid-19 sertifikāti un dalījums “zaļajā” un “sarkanajā” režīmā,” uzsvēra LTRK prezidents.

Kā vēstīts, Latvijas Ministru kabinets šomēness plāno lemt par Covid-19 drošības pasākumu izejas stratēģiju jeb koronavīrusa izplatības laikā noteikto ierobežojumu atcelšanu.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada janvārī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bijuši pozitīvi, bet rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī uzlabojies, tomēr vēl joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRDZNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS PĒC TRĪS MĒNEŠU PĀRTRAUKUMA ATKAL POZITĪVS

Pēc trīs mēnešu perioda 2021. gada nogalē, kad uzņēmēju noskaņojums mazumtirdzniecībā bija negatīvs, 2022. gada janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pieaudzis un sasniedz pozitīvu vērtību 1,3. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,5 procentpunktiem. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums uzlabojies nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, automobiļu un to detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā. Vispesimistiskākie janvārī bijuši uzņēmēji pārtikas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs bija -12,5, un, salīdzinot ar decembri, tas samazinājies par 4,3 procentpunktiem.

Janvārī 14 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs, salīdzinot ar decembri, samazinājies par diviem procentpunktiem. 11 % mazumtirgotāju norāda, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo finansiālas grūtības. Šis rādītājs janvārī sasniedzis augstāko vērtību pēdējo divu gadu laikā. Savukārt Covid-19 ietekmi kā būtisku saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru atzīmējuši 44 % respondentu, un šis rādītājs, salīdzinot ar decembri, nav būtiski mainījies. Nosaucot saimniecisko darbību ierobežojošos faktorus, respondenti janvārī ir minējuši arī energoresursu cenu pieaugumu un dažādas loģistikas problēmas, bet pagaidām šo respondentu īpatsvars ir neliels.

PAKALPOJUMU SEKTORĀ VISPOZITĪVĀK NOSKAŅOTI APDROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI

Arī pakalpojumu sektorā 2022. gada janvārī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs ir pozitīvs (4,3), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir uzlabojies par 5,0 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Vispesimistiskākie janvārī bijuši uzņēmēji izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, kur konfidences rādītāji bija attiecīgi -41,4 un -56,7. Izmitināšanā, salīdzinot ar decembri, rādītājs pieaudzis par 23,6 procentpunktiem, bet ēdināšanā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 2,4 procentpunktiem. Trešā īpaši pesimistiskā pakalpojumu nozare janvārī bija apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana, kur konfidences rādītājs sasniedzis zemāko vērtību pēdējā gada laikā -56,7. Savukārt visoptimistiskākais noskaņojums janvārī bijis finanšu (22,0) un apdrošināšanas (40,7) pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmējiem datorprogrammēšanas (20,4) un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē (20,0). Pasta un kurjeru nozarē, kur decembrī bija visaugstākā konfidences rādītāja vērtība pakalpojumu sektorā, janvārī tas samazinājies par 19,1 procentpunktu un tagad ir 16,7. Kopumā janvārī noskaņojums bija pozitīvs 16, bet negatīvs 12 pakalpojumu apakšnozarēs. Divās nozarēs konfidences rādītāji bija vienādi ar nulli.

29 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par diviem procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28 % līmenī.

BŪVNIEKU NOSKAŅOJUMS IEVĒROJAMI UZLABOJIES

Konfidences rādītājs būvniecībā janvārī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir -5,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 7,7 procentpunktiem. Lai gan joprojām negatīvs, rādītājs sasniedzis augstāko vērtību kopš 2019. gada jūnija, kad konfidences rādītājs būvniecībā bija -4,4. Salīdzinot ar decembri, janvārī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskākas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Janvārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi (norādījuši 46 % respondentu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada janvārī). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 31 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par diviem procentpunktiem. Savukārt par diviem procentpunktiem samazinājies uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības (12 % respondentu). Covid-19 negatīvo ietekmi janvārī atzīmējuši 7 % uzņēmumu, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā decembrī. 18 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaugums par sešiem procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ NOSKAŅOJUMS NEDAUDZ UZLABOJIES, BET JOPROJĀM NEGATĪVS

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs janvārī salīdzinājumā ar decembri uzlabojies par 0,7 procentpunktiem un ir -1,0. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā citu transportlīdzekļu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas. Savukārt samazinājums ir cita veida ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Salīdzinot ar decembri, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, savukārt pieaugusi darbaspēka trūkuma ietekme (abus faktorus norādījuši 28 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 ietekmi janvārī atzīmējuši 10 % apsekoto uzņēmumu (saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī elektroenerģijas, izejvielu cenu kāpums. 30 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2022. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,33, (iepriekšējā mēnesī – 99,9). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes. Janvāra mēneša ekonomikas sentimenta rādītāja vērtības samazināšanos visvairāk ietekmējis tieši patērētāju pesimistiskais noskaņojums.

23. janvārī apritēja trīs gadi, kopš apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība jeb Latvijas Republikas 40. Ministru kabinets. Finanšu nozarē šajos trīs gados veiktas nozīmīgas reformas, valdības sēdē informēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka pēdējos divus gadus esam aizvadījuši Covid-19 pandēmijas ietekmē, jāuzsver valsts sniegtais atbalsts tautsaimniecībai. Latvijā īstenota plašākā tautsaimniecības atbalsta programmu Latvijas vēsturē, nodrošinot līdzekļu pieejamību pandēmijas ekonomisko seku novēršanai. Kopā divos aizvadītajos gados valsts atbalstā ieguldīti 3,6 miljardi eiro.

Īstenojot atbalsta programmu, ir izdevies saglabāt īpaši ražojošo un eksportējošo uzņēmumu darbības nepārtrauktību un ap 60 000 darbavietu, nepieļaujot bezdarba kāpumu. Lai stimulētu ekonomiku, pērn pavasarī līdzekļi tika ieguldīti arī autoceļu būvniecībā, izglītībā un zinātnē, sniegts atbalsts pašvaldībām, kultūrai un sportam un citām jomām.

Ir sagatavots sabalansēts, uz izaugsmi vērsts 2022. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars trim gadiem. Pateicoties tam, ka šai valdībai ir bijusi Latvijas vēsturē unikāla iespēja veidot četrus budžetus, mēs esam nodrošinājuši valsts investīciju turpināmību un valsts programmu paredzamību. Tiek īstenotas valdības programmā noteiktās prioritātes un nodrošināts finansējums izglītības, veselības un iekšlietu sistēmas reformām, kā arī paredzēti līdzekļi investīcijām attīstībā.

Budžeta sagatavošanas procesā pieaugusi izdevumu pārskatīšanas loma, vērtējot ilgtermiņā sasniegtos rezultātus pret ieguldīto finansējumu. Rezultāti ik gadu pieaug, pateicoties nozaru ministriju iesaistei un ciešai sadarbībai. 2021. gadā rasti 172,8 miljoni eiro prioritāšu finansēšanai, turklāt mazināts arī administratīvais slogs.

Konsekventi ir turpināta darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, paaugstinot uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā, kā arī palielinot pensionāru neapliekamo minimumu. Papildus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, radīts nodokļu stimuls darba devējiem, kas kompensē darbinieku ārstniecības izdevumus, un noteikts ar nodokļiem neapliekamas kompensācijas apmērs par darbinieku attālināto darbu.

Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem (arī resursus nodokļu nomaksā un administrēšanā), ar 2021. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem valsts budžeta maksājumiem darbojas vienotais nodokļu konts, kas aizstāj līdzšinējos daudzos nodokļu kontus. Nodokļu nomaksu ir iespējams veikt, aizpildot tikai vienu maksājuma uzdevumu. Tas ievērojami mazina iespēju kļūdīties un ieskaitīt nodokļu maksājumu tam neatbilstošā kontā, kā arī nodokļu samaksas process ir kļuvis daudz vienkāršāks un ērtāks.

Latvijas tautsaimniecības attīstībai piesaistīti nozīmīgi līdzekļi 1,82 miljardu eiro apmērā, apstiprinot Atveseļošanas fonda plānu. Esam nodrošinājuši ātrāku piekļuvi finanšu resursiem, un Latvija jau saņēmusi 13% priekšfinansējumu no kopējā naudas apjoma. Atveseļošanas plānā paredzētie ieguldījumi tuvāko piecu gadu laikā ļaus mums veikt nozīmīgas reformas un projektus labklājības uzlabošanai. Nauda paredzēta digitalizācijas, ekonomikas zaļināšanas, nevienlīdzības mazināšanas, veselības, ekonomikas transformācijas un produktivitātes, likuma varas stiprināšanas jomām.

2022. gadā nozīmīga prioritāte ir uzņēmējdarbības vides attīstīšana un finansējuma pieejamības uzlabošana tautsaimniecības attīstībai. Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību privātpersonām un uzņēmumiem, strādāsim pie kreditēšanas aktivizēšanas un kapitāla tirgu attīstības, kas noteikti Finanšu sektora attīstības plānā 2021.-2023.gadam.

Šogad ir svarīgi apstiprināt un veikt priekšdarbus Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda programmu līdzekļu 4,7 miljardu eiro apmērā nākamajiem septiņiem gadiem ieguldīšanai Latvijas ekonomikā saskaņā ar NAP2027 mērķiem un principiem – vieda, zaļa, savienota, sociāli un reģionāli līdzsvarota Latvija.

Kā ikkatru gadu, arī šogad svarīgi ir izstrādāt un apstiprināt gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvaru tuvākajiem trīs gadiem, aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus. Jāturpina plānotā izglītības sistēmas algu reforma, jāatbalsta praktiski risinājumi klimata politikai un enerģētikas sistēmas pārstrukturēšanai uz vietējiem un videi draudzīgiem energoresursiem, kā arī jāveic ieguldījumi izglītībā, mūžizglītībā, zinātnē un pētniecībā, infrastruktūrā, lai attīstītu eksportspējīgo sektoru jeb tā saucamo viedo reindustrializāciju, kā rezultātā mūsu cilvēki pelnītu lielākas algas un valsts sasniegtu augstāku labklājību.

Mūsu uzdevums ir nostiprināt Latvijas kā drošu investīciju un ilgtspējīgas ekonomikas galamērķa reputāciju. Iepriekšējo divu gadu laikā Latvijā īstenojām vērienīgas pārmaiņas – finanšu sektora “kapitālo remontu”. Šogad reformu turpināsim, īstenojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas integrāciju. Tādējādi šo institūciju darbs būs vēl efektīvāks, panākot informācijas un kompetenču sinerģiju un nodrošinot arī izmaksu ietaupījumu.

Mūsu pieredze un kompetence par nepieciešamajiem uzlabojumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidošanā tiek augstu novērtēta ES līmenī. Apzinoties mūsu uzkrātās zināšanas, pieredzi, kompetentu darbinieku pieejamību, attīstītu IT pakalpojumu pieejamību un citas priekšrocības, esam izvirzījuši ambiciozu mērķi – virzīt Rīgu kā mītnes vietu jaunās ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības iestādei.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirdzniecības kameras ir izvērtējušas Baltijas valstu ekonomikas atlabšanas prognozes un norāda, ka tās 2022. gadam ir pozitīvas. Tomēr, neatrisinot darbaspēka neatbilstību pieprasījumam, var tikt radīts kaitējums kopējai ekonomikas attīstībai.

Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, to skaitā arī Baltijas valstīs, notiek ekonomikas atveseļošanās pēc diviem nemiera pilniem gadiem. Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas Eurochambres veiktais ekonomikas pētījums 2022. gadam, kurā piedalījās 52000 uzņēmumi, pauž pozitīvu prognozi turpmākajam gadam. Tiek sagaidīts, ka nodarbinātības līmenis saglabās stabilas pozīcijas. Tomēr, paraugoties ciešāk uz situāciju darba tirgos, atklājas steidzama vajadzība pēc kvalificēta darbaspēka, kura trūkums uzņēmumiem rada nopietnas bažas. Īpašs satraukums par šo apstākli ir Baltijas valstīs. Uz kvalificētu darbinieku trūkumu norādīja 70% Lietuvas, 75% Latvijas un 64% Igaunijas aptaujāto uzņēmumu.

Ir sagaidāms, ka, pateicoties nacionālo valdību ieviestajiem atbalsta mehānismiem saistībā ar COVID-19 pandēmiju, algas paaugstināsies un ekonomika atgūsies. Savukārt aizvien pieaugošā prasmju neatbilstība ir neizbēgamas darba tirgus mainīgās struktūras sekas, ko rada tehnoloģiskās inovācijas (piemēram, digitālā attīstība vai zaļā ekonomika). Ņemot vērā ilgstošo IT un digitālo prasmju trūkumu kopumā, kā arī mainīgo pieprasījumu dažos sektoros, piemēram, viesmīlības, būvniecības, ražošanas vai transporta jomā, Baltijas valstu darba tirgi turpinās piedzīvot grūtus brīžus. Specifisku prasmju trūkums novērojams dažādos sektoros, turklāt gan maz, gan vidēji, gan augsti apmaksātos.

Eiropas Savienības (ES) 2019. gada ziņojums par sabiedrības novecošanu rāda, ka gandrīz viena piektdaļa no 28 ES valstīm dzīvojošo 2018. gadā bija 65 vai vairāk gadus veci. Tiek prognozēts, ka nākamo trīs dekāžu laikā ES aizvien vairāk palielināsies vecāka gadagājuma cilvēku skaits un ir sagaidāms, ka 2050. gadā tas būs 28,5%. Baltijas valstīm tiek prognozēts līdzīgs scenārijs. Eiropas valstu lejupslīdošā dzimstība, kas ir arī Baltijas valstu problēma, ir novedusi un turpina novest pie daudz mazākām jaunu darba tirgus dalībnieku grupām. Ņemot vērā šo apstākli un darba tirgū konstatēto prasmju trūkumu, jauna legālās migrācijas politika ir viens no līdzsvarotas ES migrācijas pārvaldības četriem pīlāriem.

Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras norāda, ka migrācija ir normāla parādība un cilvēki atrodas nemitīgā kustībā, arī trešo valstu pilsoņi dod mūsu sabiedrībai, ekonomikai un kultūrai ņemamu veramu ieguldījumu, bet migrācija ir jāpārvalda pareizi, droši un regulāri. Izveidojot jaunu pieeju darbaspēka migrācijai gan ES, gan Baltijas valstīs, būtu jāizvirza ambiciozi un nākotnei atbilstoši mērķi, vienlaikus produktīvi izmantojot un pilnveidojot esošo likumisko un politisko ietvaru. Labi veidota un labi pārvaldīta legālā darbaspēka migrācija var veicināt ekonomikas uzplaukumu, inovācijas un izaugsmi.

Labi veidotai migrācijas politikai un situācijas darba tirgū uzlabošanai būtu nepieciešams ES tiesību aktu kopums, kas regulē legālo darbaspēka migrāciju un Baltijas valstu valdībām būtu aktīvi jāiesaistās šādu regulu pārskatīšanas procesos. Tāpat visām trim Baltijas valstīm būtu jāveido ciešāka sadarbība, lai nodrošinātu, ka katras valsts regulējums ir līdzīgs, jo pastāv iespēja, ka labāks regulējums sniegtu lielāku labumu uzņēmējdarbībai reģionā, it sevišķi pierobežu teritorijās. ES un Baltijas valstu talantu kopfonda iniciatīvas izstrāde dotu iespēju izveidot vienas pieturas aģentūru darbiniekiem no trešajām valstīm, Baltijas valstu darba devējiem un valsts iestādēm, tādā veidā atvieglojot procesu kā darba devējs un darba ņēmējs atrod viens otru. Darba tirgus situācijas uzlabošanai neiztikt arī bez iespējām uzlabot darba ņēmēju profesionālo kvalifikāciju un praktiskās pieredzes atzīšanas regulējuma sistēmu Baltijas valstu vidū, jo ārvalstīs gūtu kvalifikāciju un praktiskās pieredzes atzīšanas grūtības joprojām ir būtisks šķērslis nodarbinātības atbilstībai. Savukārt darba attiecību regulējuma elastīgums ļautu laikus atjaunināt Darba likumu un ar to saistītos tiesību aktus, kā arī iedrošinātu darbiniekus un darba devējus brīvāk vienoties par darba noteikumiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indekss 2021. gada pēdējā ceturksnī kopumā norāda uz uzņēmēju pesimismu, tomēr salīdzinot ar tā paša gada 1. ceturksni, indeksa vērtība ir uzlabojusies un uzņēmēju optimisms pieaudzis.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2021.gada 4.ceturkšņa pētījumā “LTRK Ekonomikas indekss” noskaidrots, ka indeksa vērtība joprojām atrodas zem 50 punktu robežas – tā ir 48.88 punkti, kas liecina par nelielu uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 5.54 punktiem. Uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti par konkurenci pārstāvētajā nozarē, investīciju apjomu uzņēmumā un uzņēmuma apgrozījumu. Visnegatīvāk novērtēta ir vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī.

2021. gada nogalē optimistiski noskaņoti bija tirdzniecības jomas uzņēmumu vadītāji, nedaudz pesimistiski noskaņoti pakalpojumu jomas un ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji. Vispesimistiskāk noskaņoti bija būvniecības jomas uzņēmumu vadītāji. Salīdzinot ar 2021. gada sākumu, uzlabojies noskaņojums ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāju vidū, savukārt tas samazinājies būvniecības jomas uzņēmumos. Optimistiskāks noskaņojums vērojams lielajos uzņēmumos ar darbinieku skaitu 250 vai vairāk, uzņēmumos ar lielāko apgrozījumu 5 000 001 eur un vairāk, kā arī Pierīgas un Latgales uzņēmumos.

Attiecībā uz nākotni aptaujātie uzņēmēji ir nedaudz optimistiski, 2021. gada pēdējā ceturksnī nākotnes indeksa vērtība ir 50,42 punkti. Sliktākā prognoze ir uzņēmumam vajadzīgā darbaspēka pieejamībai. Sliktas prognozes ir arī attiecībā uz nodokļu likmēm un nodokļu administrēšanu. Lai arī VSAOI ir samazinātas par 1 procentpunktu, 80% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka tas nav pietiekami, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju darbaspēka nodokļu jautājumā. Neskatoties uz atsevišķām pesimistiskajām prognozēm, šī ir pirmā optimistiskā nākotnes indeksa vērtība, kas novērota kopš 2019. gada 1. ceturkšņa.

“Lai arī pirmo reizi teju trīs gadu laikā redzam optimistisku uzņēmēju vērtējumu par nākotni, bažīgais nozaru šī brīža situācijas vērtējums ir pilnībā saprotams. Vēl aizvien pastāvošā nenoteiktība Covid-19 izplatības sakarā, būtiskais energoresursu cenu pieaugums, darbaspēka pieejamības problēmas un zaļās politikas iniciatīvu ieviešana ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko uzņēmēji saskārsies 2022.gadā. Ceram, ka Saeimas vēlēšanu gads ne tikai iezīmēs politikas veidotāju reaģētspējas uzlabošanos, mazinot neparedzamības sajūtu, bet arī dos skaidru redzējumu par politisko amatu tīkotāju iecerēm Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanai,” komentē LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

LTRK Ekonomikas indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. LTRK Ekonomikas indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. Pētījumā 2021. gada 4. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji un dažāda lieluma uzņēmumu vadītāji (rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības un tirdzniecības) visā Latvijā

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru. Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Lai gan liela daļa investoru plāno rīkoties, ja uzņēmumi nepietiekami risinās ESG jautājumus, bet tajā pašā laikā lielākā daļa aptaujāto investoru arī apgalvo, ka nevēlas, lai uzņēmumā īstenotie ESG pasākumi būtiski (ja vispār) ietekmētu ieguldījumu atdevi. Lielākā daļa investoru (81%) apgalvo, ka ESG mērķu sasniegšanai ir gatavi akceptēt ieguldījumu atdeves samazinājumu, kas nepārsniedz vienu procentpunktu, taču gandrīz puse investoru (49%) neakceptētu nekādu peļņas kritumu.

Pētījums liecina, ka investori vienlaikus koncentrējas gan uz īstermiņa rezultātiem, gan ilgtermiņa jautājumiem, kas viņu investīcijām var radīt gan riskus, gan iespējas. Investori uzskata, ka ESG ir jābūt uzņēmuma stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai, bet izdevumiem ESG jomā ir jābūt pamatotiem, sniedzot uzņēmumam gan stratēģiskos ieguvumus, gan mazinot tā riskus. Ja investori neredzēs šādu kombināciju, tad tie nekavējoties rīkosies – galu galā investori var arī izstāties no uzņēmuma un ieguldīt citur.

Pieaug nefinanšu jeb ilgtspējas pārskatu nozīme

Investori arvien vairāk vēlas saņemt informāciju no uzņēmumiem par to mērķiem ESG jomā. 83% aptaujāto investoru uzskata, ka ir svarīgi, lai uzņēmumi savos ESG pārskatos sniegtu detalizētu informāciju par progresu ESG mērķu sasniegšanā. Bažas rada tas, ka vidēji tikai trešdaļa investoru uzskata, ka līdz šim publicēto ESG pārskatu kvalitāte ir pietiekama. Investori vairāk uzticas tādiem ESG pārskatiem, kuri satur ārēja eksperta apliecinājumu. 79% aptaujāto investoru apgalvo, ka vairāk uzticas ESG informācijai, kas ir apliecināta, un 75% uzskata, ka ir svarīgi pārskatos iekļautajiem ESG rādītājiem nodrošināt neatkarīgu ārēju apliecinājumu.

Aptaujā arī secināts, ka investori ļoti novērtētu vienotu ESG pārskatu sagatavošoanas standartu, kas noteiktu atklājamos ESG rādītājus un to aprēķināšanas jeb noteikšanas kārtību. Gandrīz trīs ceturtdaļas investoru (74%) piekrīt, ka, ja uzņēmumi piemērotu vienotu ESG pārskatu standartu, tad investīciju lēmumus būtu iespējams balstīt jau daudz precīzākā informācijā, un līdzīgs skaits investoru (73%) uzskata, ka ir svarīgi spēt salīdzināt ESG rādītājus starp uzņēmumiem, kas savukārt būtu iespējams, ja ESG pārskatu sagatavošanā tiktu izmantots vienots standarts.

“Aptauja norāda, ka investori saskata ieguvumus no vienotu globāli saskaņotu ilgtspējas pārskatu standartu ieviešanas. Bez šādiem globāliem standartiem investoriem ir grūti novērtēt ESG rādītājus un tos pilnvērtīgi iekļaut investīciju stratēģijās. Arī uzņēmumiem, kuri vēlas ne tikai veikt darbības ESG jomās, bet arī spēt novērtēt sasniegtos rezultātus un sagatavot kvalitatīvus ESG pārskatus, ir svarīgi skaidri kritēriji un vienota sistēma. Jau šobrīd uzņēmumiem, lai reaģētu uz investoru prasībām, būtu pārdomāti jāizvēlas piemērotākie no esošajiem standartiem,” norāda PwC Latvija ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Maija Orbidāne.

Klimata joma aptaujātajiem investoriem ir butiskākais ESG faktors – 1. līmeņa (no īpašumā esošiem vai kontrolētiem avotiem) un 2. līmeņa (netiešās emisijas, ko rada, piemēram, uzņēmuma patērētā elektroenerģija, apkure, dzesēšanas sistēmas u.tml.) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir investoru visbiežāk (65%) minētais ESG faktors, kas uzņēmumiem jāprioritizē. Turklāt 82% investoru uzskata, ka ir svarīgi, lai ESG pārskati sniegtu vides saistību pamatojumu kopā ar detalizētiem izpildes plāniem. Citi prioritāri ESG faktori ir darbinieku veselība un darba drošība (44%), kā arī darbinieku un vadītāju dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas uzlabošana (37%).

Pēc aptaujāto investoru domām ESG stratēģijai būtu jāsākas uzņēmuma vadības līmenī. Liela daļa investoru (82%) uzskata, ka ESG faktori ir jāiestrādā uzņēmuma stratēģijā, un ar lielu pārsvaru (66%) aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka ESG jautājumi tiek risināti, ja par šo jomu atbild kāds no augstākā līmeņa vadītājiem. Vairāk nekā puse šo aptaujas dalībnieku (53%) uzskata, ka tam jābūt uzņēmuma vadītājam.

Emma Koksa (Emma Cox), globālā klimata līdere, PwC Lielbritānija: “ESG ir jābūt uzņēmuma stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai. Augstākā līmeņa vadības attieksme palīdz uzsvērt ESG nozīmi visā uzņēmumā. Lai demonstrētu ESG apņemšanos un rādītājus, pārskatu sniegšanā ir nepieciešama visaptveroša pieeja, sadarbojoties ilgtspējas, riska un finanšu pārskatu komandām. Visbeidzot, šis pētījums liecina – lai izpildītu investoru prasības, uzņēmumiem jāvērtē savi ESG rādītāji tikpat nopietni, kā tie nosaka un vērtē citus sava biznesa un finanšu rādītājus.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada decembrī, vērtībām joprojām saglabājoties negatīvām, nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, rūpniecībā saglabāja stabilitāti, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -1,2. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,8 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Samazinājums, salīdzinot ar novembri, bijis gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši attiecīgi līdz -8,2 un -20,1. Vispesimistiskāk decembrī bija noskaņoti degvielas mazumtirgotāji (-34,8). Turpretī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiski pieaudzis un sasniedzis pozitīvu vērtību (5,6), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par četriem procentpunktiem un jau otro mēnesi pēc kārtas ir negatīvs (-13,9).

Decembrī 16 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs būtiski nemainās jau trīs mēnešus pēc kārtas. Savukārt 45 % mazumtirgotāju norāda, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar novembri, samazinājies par 5 procentpunktiem.

Arī pakalpojumu sektorā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies, taču konfidence joprojām ir negatīva (-0,7). Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs pieaudzis par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Uzņēmēju noskaņojums turpina būtiski pasliktināties izmitināšanas nozarē, kur konfidence, salīdzinot ar novembri, samazinājusies vēl par 15 procentpunktiem, sasniedzot -65,0, kas ir decembra viszemākais rādītājs pakalpojumu sektorā. Ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumos, kur no marta līdz novembrim uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, bet decembrī konfidence noslīdējusi zem nulles (- 20,9). Savukārt visoptimistiskākie Ziemassvētku mēnesī bijuši noslogotie pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (35,8). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs deviņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

29 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par 2 procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28 % līmenī.

Konfidences rādītājs būvniecībā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,3 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 0,7 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums, kā arī pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet nedaudz uzlabojās inženierbūvniecībā.

Decembrī būvniecības nozari visvairāk ietekmēja slikti laika apstākļi (norādījuši 43 % respondentu, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā mēnesī).

Tāpat kā novembrī otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi decembrī atzīmējuši 8 % uzņēmumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par trim procentpunktiem. 12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar 2020. gada decembri, samazinājums par 14 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -1,7 (pieaugums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar novembri), un to ietekmēja uzņēmumu vadītāju nedaudz pozitīvākas prognozes sava uzņēmuma gaidāmajai ražošanas aktivitātei nākamajos trīs mēnešos. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, dzērienu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, kā arī elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt samazinājums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā.

Covid-19 ietekmi decembrī atzīmējuši 10 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar novembri, samazinājums par trim procentpunktiem). 30 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību 2021. gada decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,83, (iepriekšējā mēnesī – 98,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.