Februārī uzņēmēju noskaņojums turpina būtiski pasliktināties mazumtirdzniecībā

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs turpina pazemināties

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.–2009. gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

55 % aptaujāto mazumtirgotāju februārī atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo COVID-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar janvāri, nav mainījies. Būtiski mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (32 %) un nepietiekams pieprasījums (26 %). Februārī turpināja samazināties to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija tikai 12 %.

Uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā viszemākais

Pakalpojumu sektorā februārī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -22,5. Salīdzinot ar janvāri, šis rādītājs pieaudzis par 4,6 procentpunktiem. Īpaši zemi konfidences rādītāji joprojām ir ēdināšanā (-61,2 %), izmitināšanā (-66,7 %), kā arī gaisa transportā (-43,1 %). Jāatzīmē, ka ēdināšanā un izmitināšanā tāpat kā ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē uzņēmumu noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir uzlabojies. Pozitīvas konfidences vērtības februārī bijušas apdrošināšanas nozarē (23,7 %), telekomunikāciju pakalpojumos (2,7 %) un datorprogrammēšanā (5,2 %). Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (33,3 %).

26 % pakalpojumu sektora respondentu februārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 34 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 36 % un15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Būvniecībā konfidences rādītājs otrais zemākais starp visām jomām

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 0,4 procentpunktiem, samazinoties līdz -21,6, un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet palielinājās inženierbūvniecībā.

Februārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi – to kā saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 54 % aptaujāto uzņēmēju. COVID-19 negatīvo ietekmi februārī norādījuši 13 % respondentu. Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (33 %), finansiālās grūtības (9 %) un darbaspēka trūkumu (8 %). Februārī turpināja samazināties to būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai (14 % respondentu).

Apstrādes rūpniecībā joprojām visaugstākais konfidences rādītājs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs februārī bija -7,4 (par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā janvārī), un to ietekmēja negatīvs uzņēmumu vadītāju novērtējums šī brīža produkcijas pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot janvāri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, mēbeļu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana un apģērbu ražošana. Savukārt pieaugums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, cita veida ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, uzlabojies uzņēmēju noskaņojums par sava uzņēmuma aktivitāti (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums) un gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar janvāri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem uzņēmumā norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (38 % respondentu), darbaspēka trūkumu (14 %) un materiālu un iekārtu trūkumu (13 %). COVID-19 ietekmi februārī norādījuši 16 % respondentu. 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību februārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada februārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 88,53, kas ir par 1,3 punktiem vairāk nekā janvārī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Pētījums: Reģionu uzņēmējiem nepietiekama finansējuma dēļ nākas daļēji vai pilnībā pārtraukt darbību

0

Pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā puse uzņēmēju reģionos mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai, liecina SKDS pētījums. No tiem trešdaļai finansējumu iegūt neizdevās, tādējādi plānotā saimnieciskā darbība tika iesaldēta vai pilnībā pārtraukta. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo vēl ir daļa mazo uzņēmumu, kuri, izvērtējot savas iespējas iegūt finansējumu, pieteikumus aizdevumam neiesniedz vai nemaz nezina, kur pēc tā vērsties.

No tiem respondentiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai, lielākā daļa ir bijuši SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību (52 %), 20 % zemnieku saimniecības, bet 18 % – pašnodarbinātas personas. Visbiežāk prasītā summa ir līdz 20 000 eiro gan apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, gan investīcijām.

Visbiežāk respondenti pēc aizdevuma vērsušies bankā (42 %), pārējie – pie nebanku kredītdēvējiem, krājaizdevu sabiedrībām, LAD un LEADER projektos, rakstījuši projektus grantiem paši, ALTUM un citur. Tie aptaujātie, kuriem neizdevās iegūt finansējumu kā biežāko atteikuma iemeslu minējuši nepietiekami kredītnodrošinājumu un līdzfinansējumu. Lai arī retāk, taču tiek minēti arī citi iemesli – birokrātiskais slogs, jauns uzņēmums un zemi novērtēta ideja.

Problēma ar finansējuma pieejamību reģionos nav tikai tāpēc, ka bankas vai citi finansētāji atteiktu aizdevumu – ja bilance vai bizness nav sakārtots pēc kreditētāja noteiktiem kritērijiem, tad tas ir tikai pašsaprotami. Vienlaikus reģionos ir daudz mazo uzņēmēju, mājražotāju, kuri, visticamāk, nekad netiks cauri esošam kritēriju sietam. Vēl viena reģionālas tautsaimniecības problēma ir banku tehniska nepieejamība – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Lai veicinātu Latvijas reģionu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mazinātu emigrācijas riskus, ir nepieciešami jauni, caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi, kas ļautu par sapratīgiem procentiem saņemt aizdevumus arī maziem uzņēmumiem.

“Šobrīd Latvijas reģionos faktiski vienīgie nebanku sektora aizdevēji ir kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, tomēr arī to darbība ir ierobežota, nespējot pilnībā apmierināt reģiona uzņēmēju vajadzības. Vienlaikus citās ES valstīs likumiskas alternatīvā finansējuma formas jau daudziem uzņēmumiem lauku teritorijās ļāvušas atsperties, kāpinot ražošanas jaudas, paplašinot piedāvāto pakalpojumu vai produktu portfeli, kā arī modernizējot procesus. Ja var tepat kaimiņos – Lietuvā, tad vajadzētu varēt arī Latvijā,” stāsta projekta Reģiona Finanses Reģiona Uzņēmējdarbībai vadītāja un biedrības Lauku Attīstības Partnerība padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine-Volnianko.

Viens no faktoriem, kas kavējis jaunu kreditēšanas formu attīstību, ir izpratnes trūkums visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan pašu patērētāju vidū par situāciju reģionos. Turklāt nereti alternatīvie aizdevēji tiek uzskatīti nevis par pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā, bet gan par vienkārši lētu un šaubīgu finansējuma avotu.

Lai sekmētu finanšu resursu pieejamību reģionos un reģionālo attīstību kopumā, būtisks ir valsts un likumdevēju atbalsts – vienots virziens un attiecīgi izstrādāti instrumenti, kas likumiski ļautu darboties un izsniegt konkrēti uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai paredzētus, komercbankām līdzvērtīgus aizdevumus arī citiem, alternatīviem aizdevējiem.

Viens no praktiskiem risinājumiem, kas popularitāti ieguvis citviet pasaulē, ir aizņemšanās uzņēmējam no uzņēmējam. Piemēram, Lielbritānijā jau 2005. gadā tika reģistrēta pirmā savstarpējo aizdevumu platforma Zopa, vēlāk arī Funding Circle, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus vairāk kā 40 000 mazo uzņēmumu. Pateicoties EFLA projekta “Reģiona Finanses Reģiona Uzņēmējdarbībai” finansējumam, arī Latvijā ir tapusi pirmā šāda veida publiskā platforma www.segums.lv, kurā vienuviet varēs atrast informāciju par alternatīviem aizdevumiem reģionu uzņēmumiem. Vienlaikus mājaslapa noderēs tiem, kuri jau nodarbojas vai tikai vēl plāno iesaistīties alternatīvo aizdevumu izsniegšanā reģionu uzņēmējiem.

Pandēmijas periodā katrs piektais Latvijas mazais un vidējais uzņēmums pāgājis uz e-komerciju

0

Pandēmijas pirmā viļņa laikā katrs piektais uzņēmums Latvijā veicis pāreju uz e-komerciju jeb pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu Internetā. Luminor bankas veiktajā Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju vēl joprojām dod priekšroku tradicionālajām pārdošanas metodēm un neplāno investēt līdzekļus e-komercijas attīstībā, taču tikai katrs desmitais apsver šādu risinājumu ieviešanu tuvākajā nākotnē.

COVID-19 pandēmijas sākumposms 2020. gada pavasarī lika uzņēmējiem meklēt risinājumus savu pakalpojumu un preču attālinātai pārdošanai. Baltijas valstu e-komercijas tirgus izaugsme ir bijusi ļoti strauja, tajā iesaistoties ne tikai preču tirgotājiem, bet arī pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem.

Tomēr Luminor bankas veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki un vadītāji ir diezgan skeptiski noskaņoti attiecībā uz e-komerciju – 51 % aptaujāto Latvijā, 60 % Lietuvā un 62 % aptaujāto Igaunijā pandēmijas laikā nav ieviesuši e-komercijas risinājumus. Papildus tam, tikai salīdzinoši neliela daļa aptaujāto plāno nākotnē ieviest pārdošanu tie’ssaist’e. Igaunijas pārstāvji ir noskaņoti visoptimistiskāk – 27 % plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību e-komercijas jomā, salīdzinot ar 22 % Latvijā un 20 % Lietuvā.

“Atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pērn pavasarī izveidojām e-komercijas atbalsta programmu uzņēmējiem un saņēmām ļoti lielu interesi no dažādu jomu pārstāvjiem. Programmas ietvaros novērojām, ka nereti galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības pārorientēšanai uz e-vidi, ir zināšanu, pieredzes un resursu trūkums. Šī iemesla dēļ uzņēmējiem ir vajadzīgs profesionāls atbalsts un risinājumi, kurus mēs, Luminor, varam sniegt, balstoties uz savu pieredzi bankas digitālās transformācijas procesā. Vienlaikus lielisks piemērs ir tie Latvijas MVU, kas uzsākuši tiešsaistes tirdzniecību, un atzīst, ka pieaugusi gan uzņēmuma atpazīstamība un klientu apjoms, gan kļuvis vieglāk izprast esošo un potenciālo klientu vēlmes. Arī turpmāk Luminor esam gatavi atbalstīt un mudināt Baltijas mazos un vidējos uzņēmējus pārorientēt savu darbību uz digitālo vidi,” uzsver Jekaterina Ziniča, Luminor biznesa attīstības vadītāja Baltijā.

Kopumā katrs piektais no Latvijā aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem pilnībā vai daļēji pārorientējuši savu uzņēmējdarbību uz digitālo vidi. Kaimiņos to realizējis vien katrs desmitais MVU – Lietuvā to veikuši 11 %, bet Igaunijā ­– 9 %. Savukārt pirms pandēmijas jau 21 % Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu bija savs e-komercijas risinājumus.

Viens no iemesliem, kāpēc liela daļa MVU neizmanto e-komercijas risinājumus, ir saistīts ar pakalpojumu un preču nepiemērotību pārdošanai tiešsaistē. Taču 12 % Latvijas un Igaunijas uzņēmēju norāda, ka to uzņēmējdarbība ir pietiekoši ienesīga arī bez tiešsaistes veikala. Interesanti, ka šajā gadījumā īpaši izceļas Lietuva – tikai 3 % aptaujāto norādīja, ka viņu ienesīgums ir pietiekams bez e-komercijas risinājumiem.

Kā galvenos pozitīvos aspektus uzņēmējdarbības digitalizācijai MVU vadītāji min efektīvāku uzņēmuma iekšējo procesu pārvaldību un lielāku atpazīstamību digitālajā telpā. Lietuvas uzņēmēji īpaši izceļ arī pieaugošo pakalpojumu un preču pasūtījumu skaitu, ko nodrošina jaunie klienti, bet Latvijā to novēroja gandrīz katrs piektais MVU.

Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri izkar baltus karogus

0

Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa tirdzniecības uzņēmumu ir apstādināti, kas tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus. Nākot pretim tirgotājiem sarežģītajos apstākļos, iznomātāji jau kopš pagājušā gada pavasara piešķir nomniekiem atlaides, kas nereti sasniedz pat 100%, taču jāapzinās, ka tirdzniecības centriem ir jāturpina kārtot saistības pret bankām un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts nomas maksas segšanai aizvien nav ieviests.

“Esam nonākuši pie sliekšņa, kad tirdzniecības centri vairs nespēj turpināt darbību. Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri – tostarp Origo, Alfa, Domina Shopping, Spice, Mols, Galerija Centrs un Galleria Riga – un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse uzsāk Balto karogu akciju. Šīs nedēļas laikā, vienojoties kopīgā nostājā par kritisko situāciju nekustamā īpašuma nozarē, pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā tiek izkarināti balti karogi,” pauž Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse.

Par valdības noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides – gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams steidzams, mērķtiecīgs atbalsts, ieviešot atsevišķu nomas atbalsta instrumentu vai pielāgojot esošo apgrozāmo līdzekļu granta programmu. Tirdzniecības infrastruktūrai Latvijā ir jādod iespēja izdzīvot krīzi, savukārt nomniekiem – saglabāt esošās tirdzniecības telpas, lai pēc iespējas ātrāk, ierobežojumiem atceļoties, atsāktu darbību un atgūtos no zaudējumiem.

“Ar balto karogu akciju uzsveram, ka lēmumi par atbalstu nomas maksai slēgtajiem veikaliem ir jāpieņem nekavējoties, vai arī liels ekonomikas segments tiks iznīcināts. Operatīvie dati par 2021. gada janvāri liecina, ka cilvēku plūsma uz tirdzniecības centriem ir samazinājusies par vismaz 70%, veikalu ieņēmumi – par 75% (salīdzinot ar 2020. gada janvāri). Tirdzniecības centri jau ir uzkrājuši zaudējumus par 2020. gadu un to kapacitāte tuvojas izsīkumam. Tieši tādēļ aicinām valdību nekavējoties lemt par atbalsta sniegšanu nomas maksas segšanai, beidzot sperot soli pretim tirdzniecības infrastruktūrai, pirms situācija pasliktinās tik tālu, ka sācies nekontrolēts bankrotu vilnis tirdzniecības nozarē un jauni maksātnespējas administratoru “ziedu laiki”,” uzsver Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.

Sekas, turpinoties atbalsta trūkumam nekustamā īpašuma nozarei, var būt ievērojamas. Kopējā profesionālās tirdzniecības (virs 5000 kvadrātmetru) platība Latvijā sasniedz gandrīz miljonu kvadrātmetru. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas par šīm platībām vien tirdzniecības centri samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu – to bankrota gadījumā valsts budžetā rastos milzīgs iztrūkums, vienlaikus tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba vietas. Lai no tā izvairītos, ir jārīkojas tagad, lai sniegtu iespēju iznomātājiem un tirgotājiem visā Latvijā saglabāt cerību pārdzīvot krīzi un turpināt darbību arī pēc tās.

Citās Eiropas valstīs pastāv īpašs atbalsts nomai, ko varētu ņemt vērā arī Latvijas lēmumu pieņēmēji. Piemēram, Lietuvā un Čehijā darbojas modelis, kurā valsts sniedz 50% atbalstu nomas izdevumu segšanai, ja iznomātājs piešķīris 30% atlaidi, bet nomnieks uz sava rēķina kompensē atlikušos 20% no nomas. Nīderlandē valsts kompensē 70% no fiksētajām izmaksām (t.sk. nomu), savukārt Somijā noma ir definēta kā obligāti sedzamie izdevumi valsts atbalstā. Situācija Latvijā atstāj ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz valsts investīciju vidi.

EY: 88% uzņēmumu pandēmijas ietekmē pieredzējuši ieņēmumu kritumu, tomēr sagaida drīzu atgūšanos

0

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) kapitāla noskaņojuma pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kura ietvaros tiek aptaujāti biznesa līderi 52 valstīs visā pasaulē, atklāj, ka pandēmijas rezultātā ieņēmumi ir kritušies 88% uzņēmumu, bet 92% uzņēmēju atzīst, ka vīrusa krīze ir negatīvi ietekmējusi uzņēmuma pelnītspēju.

Tomēr jau šogad ieņēmumu atgūšanos līdz pirms-krīzes līmenim sagaida 46% uzņēmēju, bet vēl 33% to sagaida nākamgad. 8% pētījuma respondentu ieņēmumu atgriešanos pirms Covid-19 krīzes līmenī redz tikai 2023. gadā. Peļņas līmeņa atgūšanās gan tiek prognozēta nedaudz lēnāk – 23% uzņēmēju sagaida, ka peļņa sasniegs pirms-pandēmijas līmeni jau šogad, kamēr 44% to paredz nākamgad, bet vēl 19% to sagaida 2023. gadā.

“Pētījums parāda divus būtiskus secinājumus: pirmkārt, ka biznesa vide sāk gaidīt atgūšanos no krīzes jau īstermiņā – šogad vai nākamgad. Otrkārt, būtiski, ka 63% mūsu pētījuma dalībnieku atzīmē, ka palielinās investīcijas tehnoloģijās un digitālajos risinājumos, lai pilnvērtīgi izmantotu ekonomikas atjaunošanās potenciālu, bet vēl 57% cer vairāk fokusēties uz savu klientu iesaisti un uzrunāšanu. Šis ir būtiski Latvijas uzņēmējiem – nedrīkstam pieņemt, ka pirms-krīzes klientu uzticība, ieņēmumi un peļņa atgriezīsies pati par sevi. Investīcijas un mārketinga plāni ir jākaļ jau tagad,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Pandēmija joprojām dominē arī uzņēmēju risku dienaskārtību. Saskaņā ar EY pētījumu, 29% uzņēmēju pasaulē kā vienu no galvenajiem ārējiem izaugsmes riskiem nosauc Covid-19 pandēmijas turpināšanos, kam ar 19% seko kopējās makroekonomiskās vides pasliktināšanās. Vēl 14% uzņēmēju starp būtiskākajiem izaugsmes riskiem ierindo klimata pārmaiņu ietekmi, bet 13% – tehnoloģisko procesu būtiskas pārmaiņas. Globālās ekonomikas fragmentāciju, proti, koncentrēšanos reģionālos ietvaros, kā risku uztver 13% uzņēmēju, bet vēl 12% bažījas par ģeopolitiska saspīlējuma ietekmi uz biznesa attīstību.

EY Global Capital Confidence Barometer pētījuma ietvaros tiek aptaujāti 2400 vadošie uzņēmumu darbinieku 52 pasaules valstīs, pārstāvot 15 dažādas nozares. Jaunākais pētījums veikts laikā no 2020. gada novembra līdz šī gada februārim.

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi “Brexit” ietekmi galvenokārt vērtē neitrāli

0

Vien katrs desmitais Latvijas uzņēmums mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā, kuru biznesa partneris ir arī Lielbritānija, “Brexit” ietekmi uz biznesu novērtējuši negatīvi, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Savukārt visretāk “Brexit” sekas uzņēmējdarbībai Baltijas mērogā jūt uzņēmumi Latvijā (67 %) un Lietuvā (54 %), bet visvairāk – Igaunijā (74 %).

Vaicājot par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības sekām uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, 56 % Latvijas MVU uzņēmumu norādījuši, ka „Brexit” nekādi neietekmēs viņu biznesu, jo tie neattīsta savu uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. Šādi atbildējuši arī 65 % aptaujāto uzņēmēju Igaunijā un 39 % Lietuvā. Vienlaikus aptuveni puse Baltijas uzņēmēju atzīmējuši, ka biznesa izaugsmi 2021. gadā neplāno tieši neskaidrību dēļ ar globāliem notikumiem, tai skaitā “Brexit”. Šajā jautājumā vispiesardzīgākie ir tieši Latvijas uzņēmumi – 57 % norādījuši, ka izaugsmi šobrīd ir iepauzējuši.

“Tas ir tikai likumsakarīgi, ka vien neliela daļa Latvijas uzņēmumu sajutuši negatīvu “Brexit” ietekmi, jo Lielbritānija nav primārais mazo un vidējo uzņēmumu eksporta tirgus. Tāpat tikai pēdējā brīdī pirms pārejas perioda beigām izdevās noslēgt vienošanos, kas ļaus arī turpmāk uz Apvienoto Karalisti eksportēt preces bez muitas nodevām. Vairāk nekā pusi preču eksporta uz šo valsti veido koksnes izstrādājumi, briti tos pirktu jebkurā gadījumā, jo pašiem savu mežu ir maz, bet Latvija varētu zaudēt cenas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem. Līdzīga būtu ietekme uz zivju konservu eksportu, mēs zaudētu izmaksu priekšrocības. Ja turpmāk Latvija ar britiem tirgotos uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, tas radītu mērenu, taču jūtamu ietekmi. Taču iespējams, ka vairumā gadījumu uzņēmumi ir vairāk satraukušies nevis par “Brexit” ietekmi, bet joprojām esošo un arvien pieaugošo nenoteiktību. Jebkurā “Brexit” scenārijā šogad tā noteikti nebūs lielākā Latvijas ekonomikas problēma, jo tās ietekme ir mazāka, salīdzinot ar pandēmijas radīto satricinājumu,” stāsta Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Arī respondentu teiktais apliecina, ka MVU lielākie izaicinājumi 2021. gadā būs nevis “Brexit”, bet gan pandēmijas radītā ietekme, apgrozījuma kritums un klientu skaita samazinājums.

Salīdzinot šā gada rezultātus ar Luminor veikto MVU uzņēmumu aptauju 2019. gadā, redzams, ka šobrīd uzņēmēji tiešām ir optimistiskāki. Ja pirms gada par “Brexit” iespējamo ietekmi uz biznesu satraucās teju trešdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, tad šogad tie ir trīs reizes mazāk – vien 9 % uzņēmumu. Atšķirības, lai arī mazākas, novērotas arī kaimiņvalstīs – Lietuvā par “Brexit” ietekmi satraucās 16 %, bet šogad nedaudz mazāk – 12 %, savukārt Igaunijā 18 % pret šā gada 8 %.

LTRK: Valdības partneri un tirdzniecības uzņēmumi pieprasa ļaut atsākt drošu tirdzniecību

0

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) , Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) un tirdzniecības uzņēmumi ir nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam K. Kariņam un atbildīgajām ministrijām pieprasījumu ļaut valstī atsākt drošu tirdzniecību.

2020.gada novembra sākumā starp tirdzniecības nozares dalībniekiem, tirdzniecības nozari pārstāvošajām organizācijām, Ekonomikas ministriju, Valsts policiju un pašvaldības policiju tika noslēgts memorands par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu tirdzniecības nozarē. Memoranda mērķis ir tirdzniecības nozarē vienoti īstenot praksē piemērotākos pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.

Diemžēl, Memoranda esamība nav kavējusi valdību eksperimentēt ar dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību , ignorējot nozares viedokli, pieejamos datus, pandēmijas sākuma posmā 2020.gada pavasarī iegūto Latvijas tirgotāju pieredzi, kā arī ārvalstu pieredzi, nosakot un atceļot dažādus ierobežojumus.

LTRK valdes preikšsēdētājs Jānis Endziņš: “Domāju, ka nav pareizi turpināt “mocīt” tirdzniecības nozari un iedzīvotājus, lai gan nav pārliecinoši pierādījumi un dati, kas liecinātu, ka tirdzniecība nozīmīgi veicinātu C19 izplatību. Nu nav tā, ka mēs ejot uz veikalu un pērkot desu vai āmuru, 15 minūšu garumā uz vietas veikalā šo apspriežam ar nepazīstamiem cilvēkiem. Neraugoties uz minēto, izprotot kopējo situāciju, nozare ir sagatavojusi vēl COVID drošākus, vēl stingrākus tirdzniecības noteikumus, lai varētu izbeigt, mūsuprāt, greizo praksi, atļaut tirgot tikai noteiktas preces. Domāju, ka visa tirdzniecības nozare būs ļoti frustrēta, ja arī šo pieeju Valdība noraidīs”.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī tirdzniecības nozares asociācijas un tirdzniecības uzņēmumi sagatavoja priekšlikumus, kas tika iesniegti Ekonomikas ministrijā izvērtēšanai, tomēr valdības izplatītie paziņojumi un amatpersonu sniegtā informācija nevieš skaidrību, kad un pēc kādu nosacījumu izpildes varētu tikt pieņemts lēmums par darbības ierobežojumu atcelšanu.

Valdības partneru, nozares asociāciju un tirdzniecības uzņēmumu ieskatā, tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Covid-19 pandēmijas laikā iedzīvotāji lūdz konsultācijas arī par drošības pasākumu pārkāpumiem darbavietās

0

Ārkārtējās situācijas laikā īpaši aktuāla ir trauksmes celšana darbavietā privātajā un publiskajā sektorā, lai novērstu apdraudējumus sabiedrības veselībai un labklājībai. Tāpēc Valsts kanceleja informatīvajā kampaņā “Darbinieks nav nieks” aicina iedzīvotājus celt trauksmi par valstī noteikto drošības pasākumu un ierobežojumu pārkāpumiem, kas varētu apdraudēt plašāku sabiedrību. Tikai visiem kopā rūpīgi ievērojot drošības pasākumus, mēs varēsim atgriezties tādā ikdienā, kādu to atceramies pirms pandēmijas.

“Līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu iedzīvotāji biežāk vēršas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā, lai konsultētos par iespējamiem apdraudējumiem sabiedrības veselībai, kas ir viena no Trauksmes celšanas likumā īpaši izceltajām jomām. Informējot darba devēju vai nepieciešamības gadījumā arī kompetento institūciju par valstī noteikto drošības pasākumu un epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu, trauksmes cēlēji var palīdzēt novērst draudus plašākai sabiedrībai,” trauksmes celšanas aktualitāti Covid-19 pandēmijas laikā skaidro Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos. Vienlaikus viņa uzsver, ka trauksme ceļama arī par nodokļu nemaksāšanu vai par jebkādu citu prettiesisku, neētisku vai profesionāliem standartiem neatbilstošu rīcību darbavietā: “Diemžēl 2020. gads parādīja, ar kādām negatīvām sekām saskaras cilvēki, par kuriem darba devējs nav maksājis nodokļus – tiek liegtas vai samazinātas iespējas izmantot valsts atbalsta mehānismus, tāpēc aicinu neklusēt un ziņot par pārkāpumiem darbavietā. Mūsu katra rokās ir mainīt un vērst lietas uz labu.”

Lai gan iedzīvotāji Latvijā zina, ka ir izveidota trauksmes celšanas sistēma, un to izmanto, tomēr tikai katrs ceturtais trauksmes cēlēju ziņojums 2019. gadā atbilda trauksmes celšanas pazīmēm. Tāpēc Valsts kanceleja kampaņā skaidro trauksmes celšanas iemeslus, sistēmu un procesu, atgādinot, ka trauksmes celšanas mehānismi ir pieejami arī Covid-19 laikā, jo ziņojumu var nosūtīt pa pastu, iesniegt tiešsaistē trauksmescelejs.lv, pa e-pastu, iesniegumu parakstot ar elektronisko parakstu vai pašrocīgi, bet konsultācijas var saņemt telefoniski vai e-pastā.

No 2019. gada 1. maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz 2019. gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 – tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Sabiedrībā ir vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina 2020. gada novembrī veiktā iedzīvotāju aptauja*: 70% Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām. 2020. gada statistika par saņemto iesniegumu skaitu un trauksmes celšanas būtībai atbilstošo ziņojumu īpatsvaru šobrīd tiek apkopota un tiks publicēta šī gada pirmajā ceturksnī.

Pilnīga izpratne par trauksmes celšanu Latvijā vēl jāveido: 8% aptaujāto atzīst, ka nezina, kas ir trauksmes celšana, bet 36% uzskata, ka trauksmes celšana ir ziņošana par personīgu interešu aizskārumu vai nesaskaņām darbavietā, par draugu, paziņu, kaimiņu vai kolēģu interešu aizskārumu. Tomēr Trauksmes celšanas likums neattiecas uz privātu nesaskaņu risināšanu vai personisku interešu aizsardzību.

Trauksmi var un vajag celt! Celt trauksmi – tas nozīmē neklusēt, ja darba vidē sastopamies ar sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem, bet atkarībā no situācijas vērst uz to darba devēja, atbildīgo valsts institūciju vai, tiem nereaģējot, piemēram, žurnālistu uzmanību. Trauksmes celšanas galvenais uzdevums nav sodīt, bet iespējami efektīvi reaģēt uz pārkāpumu un savlaicīgi problēmu novērst, iesaistoties sabiedrībai.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visbiežāk trauksmi var un vajag celt par tādiem pārkāpumiem kā korupcija (90%), amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (87%) un valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (86%). Par to liecina arī trauksmes cēlēju ziņojumu raksturs: pērn visvairāk – 36 iesniegumi – nonākuši Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis 18 iesniegumu, Valsts darba inspekcija – 8, bet Iepirkumu uzraudzības birojs – 7 iesniegumus, kas atbilst trauksmes celšanas pazīmēm. Joma, kurā visbiežāk tiek celta trauksme, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas – gandrīz trešā daļa jeb 30,7% gadījumu.

Viens no kampaņas mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku. Kā liecina aptauja, iekšējo trauksmes celšanas mehānismu šobrīd izmantotu katrs ceturtais. Tikpat daudzi izvēlētos iespēju ar trauksmes celšanas ziņojumu vērsties uzreiz kompetentajā iestādē, un tāda pati aptaujāto daļa izmantotu iespēju trauksmes celšanas ziņojumu iesniegt tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.

“Jebkurš no šiem veidiem ir pareizs. Tomēr trauksmes celšana uzņēmuma iekšienē var palīdzēt problēmu novērst daudz ātrāk, nekā ejot garāko ceļu un uzrunājot kompetentās iestādes. Ja šādas sistēmas darbavietā nav, cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, vai jūtas apdraudēts, tad ir svarīgi informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida,” uzsver Inese Kušķe.

Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā 48% iedzīvotāju zinātu, kā rīkoties, novērojot nelikumības darbavietā. Tiesa, 14% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darbavietās nav ziņojuši, jo netic, ka kaut kas mainīsies. Tomēr lielākā daļa jeb 45% ir pārliecināti, ka trauksmes celšana var palīdzēt atrisināt kādu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu.

Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.

Decembrī uzņēmēju noskaņojums būtiski pasliktinās

0

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada decembrī nedaudz samazinājušies rūpniecībā un būvniecībā, bet būtiskāks kritums bijis mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju vērtējums mīnusos otro mēnesi

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -11,7. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs samazinājies par 5,6 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jau otro mēnesi ir negatīvi un turpina samazināties gan visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, gan arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā un remontā. Viszemākie rādītāji ir degvielas mazumtirdzniecībā un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs (-41,4) pat noslīdējis zem 2008.–2009. gada ekonomiskās krīzes laika zemākās vērtības (-39,5). Jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu savas atbildes bija snieguši jau mēneša sākumā, kad pašreizējie stingrie mazumtirdzniecības ierobežojumi vēl nebija spēkā.

Decembrī, salīdzinot ar oktobri*, divas reizes pieaudzis to mazumtirgotāju skaits, kas norāda, ka viņu saimniecisko darbību ierobežo COVID-19 ietekme. Šo faktoru atzīmējuši 48 % respondentu. Otrs būtiskākais ierobežojošais faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (33 %), bet tam seko nepietiekams pieprasījums (26 %). Decembrī mazumtirdzniecības nozarē būtiski samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 19 %.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs -20

Pakalpojumu sektorā 2020. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -20,0. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs samazinājies par 3,4 procentpunktiem .Īpaši zemi konfidences rādītāji, kas turpina samazināties, ir ēdināšanā (-83,7 %), izmitināšanā (-82,8 %), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (-84,7 %). Pozitīvas konfidences vērtības decembrī saglabājušās datorprogrammēšanā (0,3 %) un informācijas pakalpojumos (5,4 %). Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (29,6 %). Šajā nozarē konfidence ir sasniegusi 2020.gada augstāko vērtību, ko ir ietekmējusi gan decembrim raksturīgā sezonalitāte, gan pieprasījuma pieaugums saistībā ar COVID-19.

35 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 42 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, kas ir augstākais rādītājs kopš šī gada maija. Kā būtisks ierobežojošs faktors pakalpojumu sektorā bijis arī nepietiekams pieprasījums, ko atzīmējuši 26 % aptaujāto uzņēmēju, taču šis rādītājs decembrī ir sasniedzis 2020. gada zemāko vērtību.

Būvniecībā viszemākais konfidences rādītājs starp visām jomām – -22,5

Konfidences rādītājs būvniecībā 2020. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 2,3 procentpunktiem, samazinoties līdz -22,5, ko ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet palielinājās ēku būvniecībā.

Salīdzinot ar novembri, decembrī pieaudzis respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (33 % apsekoto būvniecības uzņēmumu) un laika apstākļu ietekmi (26 % apsekoto uzņēmumu). COVID-19 ietekmi decembrī norādījuši 13 % respondentu, šim rādītājam sasniedzot 2020. gada jūnija vērtību. Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (9 % apsekoto būvniecības uzņēmumu). Par 3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjuta nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības, bet mazāk – darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 8 procentpunktiem un 1 procentpunktu). 26 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos mēnešos.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs samērā stabils

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -6,2 (par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā novembrī), un to ietekmēja negatīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējās saimnieciskās darbības novērtējuma kritums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot novembri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā elektrisko iekārtu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā, dzērienu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem mēnešiem, pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanu ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši materiālu un iekārtu trūkumu (12 %), bet par 4 procentpunktiem samazinājies uzņēmumu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (31 % respondentu). Arvien vairāk respondentu (16 %) decembrī norādījuši COVID-19 ietekmi, un šis rādītājs ir līdzīgs kā 2020. gada maijā un jūnijā. 37 % apsekoto rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2020. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 88,13, kas ir par 2,3 punktiem mazāk nekā novembrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā

0

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā. Lursoft izpētījis, ka martā, kad ārkārtējā situācija valstī izsludināta pirmo reizi, reģistrēts par 19,16% jaunu uzņēmumu mazāk nekā 2019.gadā, bet aprīlī to skaits bijis pat uz pusi mazāks nekā gadu iepriekš. Pēc janvāra, kad jauno uzņēmumu bijis vairāk nekā 2019.gadā, nākamais mēnesis ar pozitīvu tendenci fiksēts vien jūlijā (par 6,07% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada jūlijā), kā arī izaugsme reģistrēta septembrī (jauno uzņēmumu skaits audzis par +3,78%, salīdzinot ar 2019.gada septembri). Jau oktobrī jauno uzņēmumu skaits bijis par 20,97% zemāks nekā gadu iepriekš, negatīva tendence reģistrēta arī novembrī un decembrī.

Jauni uzņēmumi 2020.gadā reģistrēti teju visās pašvaldībās. Izņēmums ir Ciblas, Zilupes un Rugāju novadi, kuros aizvadītā gada laikā nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums. Jānorāda, ka vēl gadu iepriekš, piemēram, Ciblas novadā, reģistrēti pat 9 jauni uzņēmumi.

Protams, teju puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka galvaspilsētā 2020.gadā reģistrēts 4451 jauns uzņēmums, kas ir par 12,83% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, lai arī vairākumā ir to pašvaldību, kurās jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā gadā bijis zemāks nekā gadu iepriekš, 34 vietvarās tas pieaudzis, bet piecās saglabājies nemainīgs.

Straujākais jaunu uzņēmumu skaita pieaugums 2020.gadā fiksēts Ludzas novadā, kur pērn reģistrēts divreiz lielāks jaunreģistrēto uzņēmumu skaits nekā 2019.gadā (2019.gadā – 19 jauni uzņēmumi, 2020.gadā – 39 jauni uzņēmumi), sasniedzot pēdējo sešu gadu augstāko rezultātu.

Jānorāda, ka gluži tāpat kā Rīgā, arī pārējās Latvijas lielajās pilsētās bija vērojams jauno uzņēmumu skaita kritums. Vienīgais izņēmums bijusi Jēkabpils, kur reģistrēts par 8 uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš – ja 2019.gadā Jēkabpilī reģistrēti 63 jauni uzņēmumi, tad aizvadītajā gadā – 71. Tiesa, kamēr vairumā pašvaldību pērn samazinājies likvidēto uzņēmumu skaits, Jēkabpils bijusi viena no tām pašvaldībām, kurā tas pieaudzis. Lursoft aprēķinājis, ka likvidēto uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 4 uzņēmumiem. Lielo pilsētu vidū likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums vēl reģistrēts arī Daugavpilī. Latvijas otrā lielākajā pilsētā 2019.gadā likvidēti 254 uzņēmumi, bet pērn – 265.

Savukārt, analizējot likvidēto uzņēmumu datus, redzams, ka straujākais pieaugums 2020.gadā reģistrēts Auces novadā. Ja vēl gadu iepriekš likvidēti tikai 11 uzņēmumi, tad pērn – 63. No tiem trešajai daļai uzņēmumu kapitāldaļu turētāji bijušas juridiskas personas, savukārt vēl 41,30% no visiem pērn likvidētajiem uzņēmumiem Auces novadā īpašnieki bijuši ārvalstnieki. Lursoft izpētījis, ka 13 gadījumos kapitāldaļu turētājs bijis Leanid Bahushevich no Baltkrievijas. Uzņēmējam šobrīd reģistrētas kapitāldaļas 27 uzņēmumos, tostarp, daļai no tiem reģistrēta darbības izbeigšana, daļai ir nodokļu parādi vai arī kavēti maksājumi.

Jāpiebilst, ka aizvadītajā gadā bijušas 56 pašvaldības, kurās jauno uzņēmumu skaits pārsniedzis likvidēto uzņēmumu skaitu. Pārējās pilsētās/ novadās uzņēmumu gada bilance bijusi negatīva. Lielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pārsvars pār likvidētajiem uzņēmumiem 2020.gadā fiksēts Mārupes novadā. Neskatoties uz to, ka pašvaldības teritorijā jauno uzņēmumu skaits pērn samazinājies, likvidēto uzņēmumu skaita kritums bijis vēl straujāks, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaits Mārupes novadā pērn gada laikā audzis par 38 komersantiem.

Analizējot datus, Lursoft secinājis, ka 2020.gadā turpinājis samazināties likvidēto uzņēmumu vecums. Ja 2018.gadā likvidēto uzņēmumu vidējais vecums bija nepilni 11 gadi, bet 2019.gadā – 8,4 gadi, tad pērn tas sarucis jau līdz 7,4 gadiem. Pērn uzņēmumi likvidēti visos Latvijas novados un pilsētās. Visbiežāk likvidēto uzņēmumu vidū sastopami mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sektorā strādājošās firmas, kas kopumā veido 22,64% no visiem 2020.gadā likvidētajiem uzņēmumiem. Tāpat likvidēto uzņēmumu vidū plaši pārstāvētas arī firmas, kas nodarbojas ar specializētajiem būvdarbiem, sauszemes un cauruļvadu transporta pakalpojumiem, kā arī veikušas operācijas ar nekustamo īpašumu.