Nepilnai pusei jeb 43 % Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir savs konts vismaz vienā sociālajā medijā. Visaktīvāk sociālos tīklus izmanto uzņēmumi, kas darbojas ēdināšanas un izmitināšanas jomā, izklaides un atpūtas nozarē, kā arī mazumtirdzniecībā.

Visbiežāk MVU izvēlas “Facebook” un “Instagram” platformas, turklāt lielākajai daļai uzņēmumu ir konti vismaz divos sociālajos tīklos, kas liecina par mērķtiecīgāku pieeju digitālajai komunikācijai un klientu sasniegšanai.

No tiem MVU, kuri ir pārstāvēti sociālajos medijos, 62 % atzīst, ka klātbūtne sociālajos tīklos ir nozīmīga viņu uzņēmējdarbībai. Īpaši augstu sociālo tīklu nozīmi novērtē uzņēmumi ēdināšanas un izmitināšanas nozarē, kur digitālā komunikācija bieži vien ir būtisks instruments klientu piesaistei un zīmola atpazīstamības veidošanai.

“Sociālie tīkli daudzos gadījumos ir galvenais veids, kā mazie un vidējie uzņēmumi sasniedz savus klientus, veido ar viņiem attiecības un stiprina savu zīmolu. Turklāt klientu izvēli nosaka ātra informācijas pieejamība un citu lietotāju rekomendācijas – to visu var atrast un pārbaudīt sociālajos tīklos,” uzsver “Tele2” komercdirektora p.i. Raimonds Janševskis.

Autoskolas “Einšteins” mārketinga vadītāja Linda Vanaga uzsver, ka viņas pārstāvētajam uzņēmumam sociālo tīklu saturs ir ļoti būtisks komunikācijā ar auditoriju: “Sociālie tīkli mums nav tikai reklāmas kanāls, bet arī instruments uzticības veidošanai, izglītošanai un ilgtermiņa attiecību uzturēšanai ar klientiem. Kvalitatīvs, skaidrs un auditorijai saprotams saturs palīdz ne tikai piesaistīt jaunus klientus, bet arī stiprina zīmola reputāciju un atpazīstamību.”

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju aptauju, kurā noskaidrojās, ka visaugstāk Latvijas uzņēmēji novērtējuši ārlietu ministri Baibu Braži, bet viszemāk – klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025. gada novembra – decembra LTRK indeksa pētījuma ietvaros tika veikta aptauja, kurā uzņēmumu vadītājiem lūgts novērtēt Latvijas valdības un ministru darbu skalā no 1 līdz 10, kur 1 punkts nozīmē “ļoti negatīvi”, bet 10 – “ļoti pozitīvi”. Noskaidrots, ka aptaujātie uzņēmēji visaugstāk novērtējuši ārlietu ministri Baibu Braži, viņas darbu vērtējot ar 5.73 punktiem, bet viszemāko novērtējumu izpelnījies klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveiktais, saņemot 4.26 punktus.

Starp augstāk novērtētajiem ministriem ir tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, veselības ministrs Hosams Abu-Meri, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un kultūras ministre Agnese Lāce, savukārt zemāk novērtētie ir satiksmes ministrs Atis Švinka, zemkopības ministrs Armands Krauze un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. Ministru prezidentes Evikas Siliņas paveikto uzņēmēji vērtē ar 4.56 punktiem, bet valdības darbu kopumā – ar 4.48 punktiem.

LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa norāda: “Uzņēmēju vērtējums par valdības un atsevišķu ministru darbu šobrīd ir izteikti kritisks. Tas, visticamāk, nav tikai emocionāls noskaņojums, bet gan atspoguļo plašāku neapmierinātību ar uzņēmējdarbības vidi, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un ekonomikas attīstības tempu valstī. Pagājušajā nedēļā publicētais LTRK indekss skaidri parāda, ka uzņēmēju pozitīvisms par nākotni turpina mazināties – pieaug piesardzība un nedrošība par tuvākajiem mēnešiem. Šis vērtējums ir šī brīža situācijas fiksējums, kas nopietni jāņem vērā gan politiķiem, gan sabiedrībai, īpaši tuvojoties Saeimas vēlēšanām rudenī.”

Aptaujā 2025. gada 4. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu, secina: uzņēmēji arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos saglabā piesardzīgu optimismu, taču, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu, optimisma līmenis ir nedaudz sarucis. Tas liecina par pieaugošu nenoteiktību par nākotni – ģeopolitiskā situācija joprojām ir saspringta, birokrātiskie šķēršļi kavē uzņēmumu attīstību un Latvijas ekonomikas izrāviens nav vērojams.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025. gada novembra – decembra pētījumā noskaidrots, ka indeksa vērtība turpina atrasties virs 50 punktu robežas – tā ir 50.31 punkti, kas liecina par pavisam nelielu uzņēmēju optimismu, tomēr, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 0.4 punktiem. Lai arī noskaņojums par ekonomisko situāciju valstī saglabājas pozitīvs, tam ir tendence mazināties gan lēnās ekonomikas izaugsmes, gan sastopamo izaicinājumu dēļ.

LTRK indeksa dati par 2025. gada 4. ceturksni rāda, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā kopumā ir stabilizējusies, taču būtiskas izaugsmes pazīmes vairumā uzņēmumu joprojām nav vērojamas. Uzņēmumu pamatdarbības rādītāji – apgrozījums, finansiālais stāvoklis un rentabilitāte – lielākajai daļai uzņēmumu pēdējo sešu mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Aptuveni trešdaļa uzņēmēju norāda uz apgrozījuma un finansiālā stāvokļa uzlabojumiem, tomēr līdzīgs īpatsvars ziņo arī par pasliktināšanos, savukārt nozīmīga daļa vērtē situāciju kā nemainīgu. Līdzīga aina vērojama arī rentabilitātes rādītājos, kas apliecina, ka uzņēmumu spēja pelnīt ir ierobežota. Arī nodarbinātības un investīciju jomā dominē stagnācija – vairāk nekā puse uzņēmēju norāda, ka darbinieku skaits un investīciju apjoms uzņēmumā pēdējo sešu mēnešu laikā nav mainījies. Eksportējošo uzņēmumu vidū noskaņojums ir optimistisks, bet neeksportējošie uzņēmumi ir pesimistiski noskaņoti – tas vēlreiz apstiprina eksporta nozīmi un nepieciešamību to mērķtiecīgi stiprināt.

Vienlaikus uzņēmēji arvien kritiskāk vērtē kopējo ekonomisko fonu. Ekonomiskā aktivitāte gan nozarēs, gan valstī kopumā biežāk tiek vērtēta kā samazinājusies, nevis pieaugusi. Galvenie šķēršļi aktivitātes pieaugumam ir no uzņēmumiem neatkarīgie apstākļi – regulējums, nodokļi, iepirkumi, darbaspēka pieejamība.

Apskatot dažādas tautsaimniecības jomas, redzams, ka optimistiski noskaņoti ir ražošanas, pakalpojumu un būvniecības jomas uzņēmumi, savukārt nedaudz pesimistiski noskaņoti ir tirdzniecības uzņēmumi. Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, noskaņojums uzlabojies ražošanas un pakalpojumu uzņēmumu vidū, savukārt pesimisms pieaudzis tirdzniecības un būvniecības uzņēmumumiem.

Vērtējot rādītājus pēc darbinieku skaita, optimistiski noskaņoti ir lielie un vidējie uzņēmumi, savukārt pesimistisks noskaņojums ir mazajiem un mikrouzņēmumiem. Tas skaidri signalizē, ka šiem uzņēmumiem nepieciešams diferencēts atbalsts. Reģionu griezumā var novērot, ka optimistiski ir Rīgas reģiona un Kurzemes uzņēmumi, bet pesimistiski – Vidzemes, Latgales un Zemgales uzņēmumi. Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, noskaņojums visvairāk pasliktinājiem Latgales uzņēmumiem – tas rāda, ka ekonomiskā aktivitāte Latvijā attīstās nevienmērīgi un reģionālā plaisa saglabājas.

Kā būtiskāko izaicinājumu uzņēmuma attīstībai 2026. gadā teju 37% no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem norāda nenoteiktību saistībā ar ģeopolitisko situāciju. Tomēr šis rādītājs ir samazinājies par 4% kopš 2024. gada 4. cetrukšņa, kad par ģeopolitisko situāciju bažījās 41% aptaujāto. Bieži minēts ir arī izmaksu pieaugums, kvalificēta darbaspēka trūkums un birokrātiskie šķēršļi. Izaicinājumi saistībā ar kvalificēta darbaspēka trūkumu pieaug, jo, salīdzinot ar 2024. gada nogales rādītājiem, par 5% pieaudzis uzņēmēju skaits, kas šo norāda kā problēmu uzņēmuma atttīstībai. LTRK indekss rāda, ka 82% aptaujāto uzņēmumu vadītāju pašreizējo birokrātijas apjomu valsts pārvaldē vērtē kā augstu.

LTRK tagadnes indeksa vērtība 2025. gada 4. ceturksnī ir 50.47, kas liecina par piesardzīgi optimistisku pašreizējās situācijas vērtējumu. Šis ir augstākais rādītājs kopš 2020. gada 1. ceturkšņa. Savukārt nākotnes indeksa vērtība 2025. gada 4. ceturksnī ir 50.14 punkti, kas liecina par nelielu uzņēmēju optimismu attiecībā uz tuvāko nākotni. Noskaņojums ir pasliktinājies, jo, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, nākotnes indeksa vērtība ir samazinājusies par 3 punktiem.

LTRK indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. LTRK Indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem valstī. Pētījumā 2025. gada 4. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā.

Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija un izaugsme, liecina starptautiskā konsultāciju uzņēmuma Civitta veiktais Baltijas vadošo darba devēju pētījums*.

“Faktori, kas darbiniekiem liek nosliekties par labu konkrētam darba devējam, Baltijas valstīs ir līdzīgi. Taču Latvijā gada laikā īpaši nozīmīgi ir pieaugusi uzņēmuma reputācijas nozīme, kā arī tas, ka kolektīvā strādā talantīgi cilvēki. Interesanti, ka Latvijā un Igaunijā gada laikā būtiski ir sarukusi nozīme tam, cik interesanti, jēgpilni produkti un pakalpojumi tiek attīstīti organizācijā, savukārt gan Latvijā, gan Igaunijā būtiski pieaugusi nozīme stabilai darba vietai. Darba devējiem būtu jāņem vērā, ka ir nozīmīgas prioritāšu atšķirības gados jaunu un pieredzējušāku darbinieku auditorijās,” aptaujas datus komentē SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Anita Segliņa.

Baltijas jauniešu auditorijā (līdz 25 gadiem) rezultātos pamanāmas atšķirības – Latvijā īpaši nozīmīgi ir tas, ka organizācijai piemīt iedvesmojoša attīstības vīzija, Lietuvā nozīmīgākais kritērijs ir elastīgs darbs ar iespēju strādāt attālināti, bet jaunieši Igaunijā visvairāk pievērš uzmanību atsauksmēm no esošajiem un iepriekšējiem darbiniekiem. Savukārt cilvēkiem virs 25 gadu vecuma vissvarīgākais faktors visā Baltijā ir laba uzņēmuma reputācija.

Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēki Latvijā no darba devēja aizvien sagaida iespēju strādāt attālināti vai hibrīda modelī – 38 % respondentu to minējuši kā ļoti vēlamu nosacījumu, kam pievērš uzmanību, piesakoties vakancēm. 36 % respondentu svarīgi ir finansiāli stimuli papildus darba algai – bonusi, kas atkarīgi no darba izpildes. Vēl 36 % norāda, ka nozīmīga ir veselības apdrošināšana, bet 34 % cilvēku vēlētos četru dienu darba nedēļu.

“Priecājamies, ka SEB aptaujā atzīts starp Latvijā pievilcīgākajiem darba devējiem – ar īpaši spēcīgām pozīcijām biznesa attīstības un vadības jomā strādājošu profesionāļu vidū. Šogad īpašu uzmanību esam veltījuši atalgojuma caurspīdīguma veicināšanai, kā arī esam pārcēlušies uz jauno biroju pašā Rīgas centrā. Turpināsim pilnveidot mūsu iekšējos procesus un darbinieku pieredzi,” piebilst A. Segliņa.

Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā Luminor bankas veiktā aptauja. Savukārt 16 % uzņēmumu prognozē izaugsmes samazinājumu. Visoptimistiskākie par nākamā gada izaugsmi ir Rīgas reģiona uzņēmumi, bet pesimistiskākie Latgales uzņēmēji.

Stabilitāte un mērena izaugsme
Aplūkojot mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes plānus nākamajā gadā, aptauja rāda, ka 23 % uzņēmēji paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20 %, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Izteikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26 % Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību, bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6 % plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu.

Turpretī gandrīz katrs ceturtais (17 %) mazais un vidējais uzņēmums nākamajā gadā nesagaida būtiskas izmaiņas ieņēmumos, bet plāno pēc iespējas samazināt izdevumus. Bet gandrīz tikpat sagaida izaugsmes samazinājumu.
Mazie un vidēji uzņēmumi Baltijas valstīs ir nedaudz optimistiskāki kā Latvijā – Lietuvā savas uzņēmējdarbības stabilitāti un izaugsmi prognozē 67 %, kamēr Igaunijā nedaudz mazāk – 61 %.

“Ekonomikas attīstība jau šogad iezīmējas arvien pozitīvāk, un redzam arvien vairāk signālu, kas stiprina uzņēmēju noskaņojumu. Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, pakāpeniski palielinot arī iedzīvotāju pirktspēju, savukārt Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšana rada lielāku finanšu pārliecību. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šoruden ir uzlabojies arī Latvijas ekonomikas sentimenta rādītājs, pirmo reizi kopš 2022. gada februāra pārsniedzot ilgtermiņa vidējo līmeni. Aptaujas rezultāti norāda uz uzņēmumu vēlmi šī gada attīstību noturēt arī nākamajā gadā, plānojot izaugsmi. Eksporta tirgi pamazām stabilizējas, investīciju aktivitāte aug, tai skaitā arī uzņēmumu kreditēšanas rādītāji, un sentimenta uzlabošanās dod pamatu skatīties nākotnē ar pamatotu optimismu,” norāda Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs.

Atšķirības Latvijas reģionos
Visoptimistiskākie uzņēmēji ir Rīgas reģionā, kur katrs trešais mazais vai vidējais uzņēmums sagaida izaugsmi, no tiem 8 % nākamgad sagaida spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā 20 %. Ja preču ražošana, piegāde un tirdzniecība citiem Latvijas reģioniem ir ekonomikas pamats ārpus galvaspilsētas, tad Rīgas ekonomika ir, pirmkārt, atkarīga no pakalpojumu eksporta dinamikas, piemēram, IT, finanšu un citiem biznesa pakalpojumiem. Otrkārt Rīgas ekonomikai nozīmīgu pienesumu dod arī tūrisms – 2025. gada pirmajā pusgadā tas pieauga par 15 %.

Vislielāko izaugsmi kopumā nākamgad sagaida tieši šo nozaru uzņēmumi – informācijas un komunikācijas nozares, kur spēcīgu izaugsmi sagaida vismaz katrs piektais mazais un vidējais uzņēmums un vēl tikpat prognozē mērenu kāpumu. Līdzīgi rezultāti ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, kur strauju izaugsmi nākamgad sagaida 14 % uzņēmumu, bet lielākā daļa (43 %) paredz, ka izaugsme būs mērena.

Savukārt vispesimistiskāk noskaņotie mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, ir Latgales reģiona uzņēmumi. No tiem 11 % paredz izaugsmes samazinājumu un visbiežāk min, ka sagaida nemainīgus ieņēmumus un izmaksu ietaupījumu. Šīs atšķirības var būt saistītas gan ar vietējā tirgus specifiku, gan uzņēmējdarbības intensitāti konkrētos reģionos.

Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija un izaugsme, liecina starptautiskā konsultāciju uzņēmuma Civitta veiktais Baltijas vadošo darba devēju pētījums*.

“Faktori, kas darbiniekiem liek nosliekties par labu konkrētam darba devējam, Baltijas valstīs ir līdzīgi. Taču Latvijā gada laikā īpaši nozīmīgi ir pieaugusi uzņēmuma reputācijas nozīme, kā arī tas, ka kolektīvā strādā talantīgi cilvēki. Interesanti, ka Latvijā un Igaunijā gada laikā būtiski ir sarukusi nozīme tam, cik interesanti, jēgpilni produkti un pakalpojumi tiek attīstīti organizācijā, savukārt gan Latvijā, gan Igaunijā būtiski pieaugusi nozīme stabilai darba vietai. Darba devējiem būtu jāņem vērā, ka ir nozīmīgas prioritāšu atšķirības gados jaunu un pieredzējušāku darbinieku auditorijās,” aptaujas datus komentē SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Anita Segliņa.

Baltijas jauniešu auditorijā (līdz 25 gadiem) rezultātos pamanāmas atšķirības – Latvijā īpaši nozīmīgi ir tas, ka organizācijai piemīt iedvesmojoša attīstības vīzija, Lietuvā nozīmīgākais kritērijs ir elastīgs darbs ar iespēju strādāt attālināti, bet jaunieši Igaunijā visvairāk pievērš uzmanību atsauksmēm no esošajiem un iepriekšējiem darbiniekiem. Savukārt cilvēkiem virs 25 gadu vecuma vissvarīgākais faktors visā Baltijā ir laba uzņēmuma reputācija.

Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēki Latvijā no darba devēja aizvien sagaida iespēju strādāt attālināti vai hibrīda modelī – 38 % respondentu to minējuši kā ļoti vēlamu nosacījumu, kam pievērš uzmanību, piesakoties vakancēm. 36 % respondentu svarīgi ir finansiāli stimuli papildus darba algai – bonusi, kas atkarīgi no darba izpildes. Vēl 36 % norāda, ka nozīmīga ir veselības apdrošināšana, bet 34 % cilvēku vēlētos četru dienu darba nedēļu.

“Priecājamies, ka SEB aptaujā atzīts starp Latvijā pievilcīgākajiem darba devējiem – ar īpaši spēcīgām pozīcijām biznesa attīstības un vadības jomā strādājošu profesionāļu vidū. Šogad īpašu uzmanību esam veltījuši atalgojuma caurspīdīguma veicināšanai, kā arī esam pārcēlušies uz jauno biroju pašā Rīgas centrā. Turpināsim pilnveidot mūsu iekšējos procesus un darbinieku pieredzi,” piebilst Anita Segliņa.

Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 24. novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Likumu izmaiņas saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

“Šis ir vēl viens solis, kas veicinās Latvijas ekonomikas attīstību, un izmaiņu mērķis ir izveidot taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem, atbalstot gan vietējos, gan ārvalstu investorus. Tās ne vien palīdzēs uzņēmumiem piesaistīt nepieciešamo finansējumu no dažādiem avotiem un samazināt finansējuma izmaksas, bet arī veicinās investīcijas Latvijas reģionos,” grozījumu būtību raksturo Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam – jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli sešu procentu apmērā.

Šādā risinājumā kopējais nodokļu slogs saglabāsies līdzvērtīgs pašreizējam (ap 20 procentiem), taču tas dos iespēju daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldību budžetos pēc investoru deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas.

Patlaban uzņēmumi Latvijā maksā uzņēmumu ienākuma nodokli 20 procentu apmērā tikai peļņas sadales brīdī, savukārt fiziskās personas – gan rezidenti, gan nerezidenti – no saņemtajām dividendēm nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas nozīmē, ka kopējais ienākuma nodoklis šobrīd ir 20 procenti neatkarīgi no investora rezidences vai juridiskās formas un tas rada nevienlīdzību starp vietējiem un ārvalstu investoriem, kā arī neveicina pašvaldību budžetu papildināšanu, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dividendēm netiek sadalīts attiecīgo pašvaldību līmenī.

Par likumu grozījumiem otrajā – galīgajā – lasījumā plānots lemt Saeimas sēdē 3. decembrī.

Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto skaitam, gan iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, 2025. gada 3. ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 1,4 % jeb 12 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, kas gada griezumā ir bijis straujākais pieaugums kopš 2022. gada nogales.

Savukārt, salīdzinājumā ar 2025. gada 2. ceturksni, nodarbināto skaits ir palielinājies par 2,7 tūkstošiem jeb 0,3 %.

Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis 3. ceturksnī pieauga līdz 65,2 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2024. gada 3. ceturksni nodarbinātības līmenis ir pieaudzis par 1 procentpunktu.

Bezdarba līmenis 2025. gada 3. ceturksnī palielinājās līdz 6,9 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2025. gada 2. ceturksnī (6,7 %) un par 0.2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gada 3. ceturksnī ( 6,7 %). Tajā pašā laikā bezdarba līmenis joprojām saglabājas par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā 2025. gada 1. ceturksnī (7,4%). Kopumā bezdarbnieku skaits sasniedza 66,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 2,5 tūkstošiem vairāk nekā ceturksni iepriekš. Nelielais bezdarba pieaugums 2025. gada 3. ceturksnī galvenokārt skaidrojams ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kāpumu un kopējā darbaspēka piedāvājuma pieaugumu darba tirgū.

2025. gada 3. ceturksnī turpināja palielināties iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis. 2025. gada 3. ceturksnī tas pieauga līdz 70 %, kas bija par 1,2 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2024. gada 3. ceturksnī (68,8%), un par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2025. gada 2. ceturksnī (69,6 %). Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir pietuvojusies 2020. gada līmenim, kas ir augstākā pēdējo 5 gadu laikā. 2025. gada 3. ceturksnī ekonomisko aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 958,3 tūkstošus, kas ir par 15,2 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gada 3.ceturksnī (943,1 tūkstoši).

Neskatoties uz joprojām paaugstināto ekonomisko nenoteiktību, darba tirgus Latvijā 2025. gada 3. ceturksnī saglabāja stabilizācijas tendenci. Pēc būtiskiem uzlabojumiem otrajā ceturksnī arī trešajā ceturksnī turpināja pieaugt gan nodarbinātības līmenis, gan iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, kas kopumā norāda uz darba tirgus noturību. Kaut arī 3. ceturksnī vērojams neliels bezdarba pieaugums, tas lielā mērā saistīts ar piedāvājuma puses faktoriem un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Pieaudzis ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas daļēji norāda uz strukturālā bezdarba pieaugumu darba tirgū, tādēļ, neskatoties uz kopējā darbaspēka piedāvājuma pieaugumu, darbaspēka iztrūkuma riski joprojām saglabājās aktuāli.

Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū arī gada beigās saglabās pozitīvu tendenci, taču būtisks darbaspēka pieprasījuma pieaugums gada pēdējā ceturksnī vairs nav sagaidāms. Kopumā nodarbināto skaits 2025. gadā varētu palielināties 0,3% robežās jeb aptuveni 3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gadu, bet bezdarba līmenis nokristies līdz 6,7%.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka sociālie uzņēmumi, kas darbojas vismaz trīs gadus vai kurus dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija ar pieredzi darbā ar personām ar invaliditāti, varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām ar invaliditāti bez papildu licencēšanas.

Darbiekārtošanas pakalpojumus šobrīd drīkst sniegt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegta licence. Tomēr sociālie uzņēmumi jau ir pakļauti Labklājības ministrijas uzraudzībai un ievēro līdzvērtīgas vai pat stingrākas prasības nekā komersanti. Līdz ar to dubultā uzraudzība rada lieku administratīvo slogu gan sociālajiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldei, pauž likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.

Ar likumprojektu paredzēta arī iespēja sociālajiem uzņēmumiem daļēji sadalīt peļņu. Komisija sēdē norādīja, ka turpmākajos likumprojekta lasījumos šī iecere tiks rūpīgi izvērtēta, analizējot arī iespējamos riskus.

Ar grozījumiem plānots mainīt arī informatīvo ziņojumu sagatavošanas biežumu – Labklājības ministrija ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību sagatavos reizi trijos gados, nevis divos, kā tas noteikts pašlaik.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimā.

Latvija 2025. gadā ir pakāpusies uz 31. vietu starp 69 pasaules ekonomikām prestižajā IMD Pasaules digitālās konkurētspējas reitingā, iezīmējot būtisku izrāvienu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Salīdzinājumam: 2023. gadā Latvija ieņēma 40. vietu, 2024. gadā – 38., bet šogad sasniegtais rezultāts ir vēsturiski augstākais šajā indeksā

“Šis vērtējums apliecina Latvijas dinamisko attīstību digitalizācijas jomā no publiskā sektora līdz uzņēmējdarbībai. Mūsu inovāciju vide kļūst arvien atvērtāka un valsts pārvaldē jau šobrīd vairāk nekā 90% pakalpojumu pieejami digitāli. Šie rezultāti arī stiprina mūsu reputāciju kā pievilcīgam investīciju galamērķim digitālajā laikmetā,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Sevišķi nozīmīgs progress vērojams kategorijā “Tehnoloģiju attīstība”, kur Latvija no 38. vietas 2024. gadā ir pakāpusies uz 21. vietu, kā arī kategorijā “Nākotnes gatavība” (Future Readiness), kur uzlabots rezultāts līdz 23. vietai

Tas apliecina Latvijas uzņēmumu, iestāžu un sabiedrības spēju veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, kuras nāk līdz ar tehnoloģiskajām inovācijām.

Salīdzinājumā ar citām valstīm ar iedzīvotāju skaitu līdz 20 miljoniem, Latvija ir top 20 valstu grupā pasaulē.