Ekonomikas izaugsmes paātrināšanās šā gada pirmajā pusē atspoguļojusies arī darba tirgus datos – otrajā ceturksnī nodarbināto skaits pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni pieaudzis par 6,9 tūkstošiem jeb 0,8%. Savukārt bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem līdz 6,7%, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.

Par bezdarba kritumu līdzīgā apmērā liecināja arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati par reģistrēto bezdarbu, kur reģistrēto bezdarbnieku skaits šā gada vasarā ir vēsturiski zemākajā nedaudz virs 43 tūkstošiem līmenī. Reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās samazinājies līdz 5,0%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada.

Augot pieprasījumam pēc strādājošajiem, palielinājusies arī iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam pret pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 4,8 tūkstošiem jeb 0,5%. Šis ekonomiskās aktivitātes kāpums arī galvenokārt nodrošinājis nodarbināto skaita visai būtisko pieaugumu, kamēr nedaudz mazāka ietekme bijusi bezdarbnieku skaita samazinājumam par 2,1 tūkstoti jeb 3,2%.

Demogrāfijas tendences un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās arī turpmāk turpinās būtiski ietekmēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītājus. No vienas puses, samazinoties piedāvājumam un augot pieprasījumam pēc strādājošajiem un darba samaksai, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies iesaistīties darba tirgū, ceļot aktivitātes līmeni. No otras puses, nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils un pat nedaudz krītošs, ko nosaka mazāks darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits.

Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm nodarbināto skaits šogad un nākamgad samazināsies par 0,2%. Savukārt bezdarba līmenis turpinās kristies, bet, ņemot vērā šā gada pirmā ceturkšņa augsto rādītāju, 2025. gadā kopumā varētu būt saglabājies pērnā gada 6,9% līmenī. Turpmākajos gados bezdarba samazināšanās gaidāma straujāka un līdz 2029. gadam bezdarba līmenis var būt sarucis līdz 5,5%.

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada jūlijā turpina uzlaboties apstrādes rūpniecībā, un tas ir optimistiskākais pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati. Neskatoties uz nelielo kritumu jūlijā, nozarei neraksturīgi optimistisks noskaņojums saglabājas arī būvniecība. Vienlaikus nedaudz pasliktinājies noskaņojums pakalpojumu sektorā, bet uzlabojies mazumtirdzniecībā.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpina uzlaboties

Jūlijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,3. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis vēl par 0,4 procentpunktiem, saglabājot augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā.

Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, astoņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 14 – pasliktinājies, bet vienā nav mainījies.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums uzlabojās šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 5,5 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), pārtikas produktu (par 2,2 procentpunktiem), elektrisko iekārtu ražošanā (par 5,4 procentpunktiem). Strauji pasliktinājies noskaņojums dzērienu ražošanā, kas iepriekšējos sešus mēnešus ar pozitīviem konfidences rādītājiem bija viena no optimistiskākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, bet jūlijā noskaņojums pasliktinājies par 16,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 8,9).

Būvniecībā noskaņojums nedaudz pasliktinās, kopumā saglabājot nozarei neraksturīgi augstu līmeni

Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem jūlijā bija – 9,0. Salīdzinot ar jūniju, tas samazinājies par 0,5 procentpunktiem, kopumā saglabājot būvniecībai neierasti augstu līmeni.

Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums augstāko gada vērtību parasti sasniedz aprīlī vai maijā, bet turpmākajos gada mēnešos samazinās. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem būvuzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojās, maijā sasniedzot maksimālo vērtību 1,9, bet nākamajos mēnešos samazinājās, jūlijā pazeminoties līdz negatīvai vērtībai – 3,7. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji samazinājušies visās trīs būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecībā noskaņojums ir negatīvs (- 8,9), specializētajos būvdarbos – vienāds ar nulli, bet inženierbūvniecībā konfidences rādītājs joprojām saglabājas pozitīvs (0,6).

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojas

Jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,4, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Tāpēc sezonāli nekoriģēto konfidences rādītāju konfidences samazināšanās jūlijā gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs lielā mērā skaidrojama ar sezonalitāti. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums pārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 2,7, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā par 1,3 procentpunktiem. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs samazinājies par 2,9 procentpunktiem, saglabājot augstu pozitīvu vērtību (25,0). Jūlijā strauji (par 8,2 procentpunktiem) uzlabojies noskaņojums automobiļu tirdzniecībā, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2023. gada augusta.

Pakalpojumu sektorā vienlīdz daudz optimistu un pesimistu

Pakalpojumu sektorā jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, ir pasliktinājies par 0,9 procentpunktiem.

Optimistiskākie jūlijā ir pakalpojumu sniedzēji nozarēs, kurās vasarā raksturīgs sezonāls saimnieciskās darbības pieaugums: izmitināšanā (46,1), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (36,0), ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (27,5). Starp optimistiskākajām nozarēm ir arī apdrošināšana (24,4) un darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (20,2). Strauji (par 20,9 procentpunktiem) uzlabojies noskaņojums pasta un kurjeru pakalpojumos, ierindojot tos starp pakalpojumu sektora optimistiskākajām apakšnozarēm jūlijā. Zemākie konfidences rādītājs jūlijā fiksēti transporta nozarēs: sauszemes transportā (- 8,0), gaisa transportā (- 6,9), bet uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās (- 7,8). Starp pesimistiskākajiem jūlijā bijuši arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji (- 9,9).

Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm 18 nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs.

Nepietiekams pieprasījums visvairāk ierobežo saimniecisko darbību apstrādes rūpniecībā

Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri jūlijā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (41,6 %), bet vismazākais – mazumtirdzniecībā (27,0 %). Rūpniecībā šādu uzņēmumu īpatsvars jūlijā bija 29,3 %, būvniecībā – 33,6 %. Nepietiekams pieprasījums bija būtiskākais ierobežojošai faktors apstrādes rūpniecībā – 44,2 %, būvniecībā – 27,7 %, kā arī pakalpojumu sektorā – 33,8 %). Būvniecībā un pakalpojumu sektorā tā nozīmīgums, salīdzinot ar aprīli ir pieaudzis, bet rūpniecībā – samazinājies. Mazumtirdzniecībā nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru norādīja 30,0 % uzņēmēju, kas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā aprīlī. Tirgotājiem nozīmīgāka ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, ko jūlijā atzīmējuši 49,1% mazumtirgotāju. Būtiski lielāks nekā iepriekšējos gados jūlijā ir to būvuzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo laikapstākļi (16,0 %). Būvuzņēmēju vērtējumā šī gada jūlijs ir bijis nozarei visnelabvēlīgākais kopš 2001. gada, kad Latvijā tika veikts pirmais konjunktūras apsekojums būvniecībā.

Kopējā ekonomiskā nenoteiktība jūlijā samazinās

Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, jūlijā bija 11,8, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 0,9 procentpunktiem mazāk. Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz pieaugusi mazumtirdzniecībā un būvniecībā.

2025. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 99,5 (iepriekšējā mēnesī 99,1). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas kopš gada sākuma bijis svārstīgs, jūlijā samazinājies līdz 98,2. noslīdot zem ilgtermiņa vidējās vērtības.

Bailes no mākslīgā intelekta ir saistītas ar drošību, ietekmi uz sabiedrību un ētiskumu. Tāpat ir bažas par dezinformāciju, ietekmi uz privātumu, darba vietu izzušanu, kritiskās domāšanas vājināšanos, cilvēku savstarpējās mijiedarbības samazināšanos reālajā dzīvē. Lai gan filmās tiek uzburtas ļoti dramatiskas ainas, realitātē vienas no izplatītākajām bailēm ir saistas ar MI ietekmi uz darba tirgu un dažādu profesiju izzušanu. Tomēr arī šeit viss nav tik viennozīmīgi – “World Economic Forum” 2025. gada ziņojums “Nākotnes darbu ziņojums 2025” (“Future of Jobs Report 2025”) apstiprina, ka patiešām pastāv apdraudējums zemāk kvalificētajām darba vietām un tuvāko desmit gadu laikā varētu automatizēt vairāk nekā 50% uzdevumu, ko veic, piemēram, tirgus analītiķi vai pārdošanas pārstāvji, taču vienlaikus attīstīsies arī jaunas darba vietas. Prognozēts, ka minētajā periodā tiks izveidoti 170 miljoni jaunu darba vietu (šīs darba vietas galvenokārt veidosies jaunās nozarēs un ierasto profesiju transformācijās), 1 090 miljoni darba vietu turpinās pastāvēt arī pārmaiņu apstākļos, bet 92 miljoni darba vietu tiks zaudētas, proti, izskaustas tehnoloģiskās attīstības, tostarp MI un automatizācijas ietekmē.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām. Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu1 tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas – mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

3 no 5 cilvēkiem ir nedroši vai noraidoši attiecībā uz uzticēšanos MI

Bailes no nezināmā, protams, ir dabiska cilvēku reakcija un šāda attieksme pret mākslīgo intelektu ir likumsakarīga, ņemot vērā tā straujo izplatību dažādās nozarēs, īpaši attīstītajās valstīs. Kompānijas “KPMG” 2025. gada pētījums “Uzticēšanās, attieksme un mākslīgā intelekta izmantošana” (“Trust, attitudes and use of artificial intelligence”) liecina, ka vairāk nekā puse (54%) cilvēku kopumā ir piesardzīgi un nevēlas uzticēties MI. Attīstītajās valstīs, piemēram, ASV, Vācijā, Francijā, Kanādā, Japānā u.c., 3 no 5 cilvēkiem ir nedroši vai noraidoši attiecībā uz uzticēšanos MI risinājumiem. Arī Latvija ir viena no 47 valstīm, kas piedalījās pētījumā. Rezultāti liecina, ka 72% cilvēku Latvijā regulāri vai daļēji regulāri izmanto MI, tas ir salīdzinoši augsts rādītājs starp attīstītajām valstīm, vienlaikus teju 20% norāda, ka neprot efektīvi pielietot MI rīkus vai neuzticas savām spējām. Pie mums, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, vērojama skepse un piesardzība attiecībā uz MI drošību un ētiskumu.

Nevis baidīties, bet iemācīties izmantot savā labā

Secinājums ir gaužām vienkāršs – tā vietā, lai baidītos, varam mācīties un izmantot MI savā labā. Jau šobrīd redzam, ka ir sabiedrības grupas, piemēram, jaunieši, kuri daudz ātrāk un efektīvāk apgūst MI izmantošanu. Pētījuma kompānijas “Kantar” šī gada liecina, ka lielākais MI lietotāju skaita īpatsvars ir jauniešu vidū – 81% jeb 150 tūkstoši jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir izmantojuši mākslīgā intelekta rīkus datorā vai viedtālrunī. Protams, svarīgi to darīt atbildīgi un jēgpilni, ar pievienoto vērtību.

Vienkāršas bezmaksas mācību iespējas

Iespējams, domājot par MI apguvi, nav viegli izlemt, ar ko sākt, taču arī Latvijā ir pieejamas vienkāršas bezmaksas mācību iespējas, piemēram, bezmaksas tiešsaistes kurss “Elements of AI”, ko izstrādājusi Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Somijas valdību un Eiropas Komisiju. Šis kurss palīdz uzzināt, kas ir MI, kā to pielietot reālajā dzīvē, kā ar MI palīdzību risināt dažādas problēmas u.tml. Arī biedrība “Riga TechGirls” piedāvā bezmaksas mācības “Google AI Essentials”, kas ietver mākslīgā intelekta pamatprincipus, datu analīzi, tekstu un attēlu ģenerēšanu, kā arī ētikas un kritiskās domāšanas aspektus. Iespēju ir daudz, atliek tikai izvēlēties un pamēģināt spert vismaz pirmos soļus – tikai tā var mazināt bailes un sekmēt drošu un atbildīgu MI izmantošanu.

Protams, mākslīgais intelekts nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas problēmas, bet nav arī fenomens, no kura jābaidās – tas ir rīks, kuru varam iemācīties izmantot atbildīgi un ar izpratni. Lai mazinātu bailes un veidotu kritisku, līdzsvarotu attieksmi, svarīgākais ir mācīties, izzināt un nepārtraukti attīstīt savas prasmes. Jo vairāk zinām, jo mazāk baidāmies un gudrāk spējam izmantot MI savā un sabiedrības labā.

“Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019. gada janvāra. Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi – valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025. gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

Apskatot uzņēmumus pēc darbinieku skaita, optimistiski noskaņoti ir tikai lielie uzņēmumi, bet pesimistiskākie ir mikrouzņēmumi. Neskatoties uz to, salīdzinot ar 2024. gada 4. ceturksni, uzņēmēju noskaņojums ir palielinājies visās uzņēmumu grupās. Aplūkojot indeksa vērtības uzņēmumu grupās pēc kapitāla izcelsmes, vērojams, ka 2025. gada 2. ceturksnī optimistiski noskaņoti tie uzņēmēji, kuru uzņēmumos pārstāvēts vietējais un ārvalstu kapitāls vai tikai ārvalstu kapitāls. Raugoties nozaru griezumā, pozitīvi noskaņoti ir būvniecības, pakalpojumu un ražošanas uzņēmumi.

Vērtējot apakšindeksu rādījumus, pozitīvs uzņēmēju noskaņojums vērojams attiecībā uz konkurenci nozarē, uzņēmuma apgrozījumu, investīciju apjomu, uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbinieku skaitu un rentabilitāti. Savukārt pesimistisks skatījums saglabājas uz ekonomisko aktivitāti nozarē un vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī.

LTRK tagadnes indeksa vērtība 2025. gada 2. ceturksnī ir 48.62, kas liecina par mēreni pesimistisku pašreizējās situācijas vērtējumu, tomēr šis ir augstākais rādītājs kopš 2020. gada 1. ceturkšņa. Savukārt nākotnes indeksa vērtība 2025. gada 2. ceturksnī ir 52.79 punkti, kas liecina par mērenu uzņēmēju optimismu attiecībā uz tuvāko nākotni.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “LTRK indeksa jaunākie rezultāti apliecina, ka uzņēmēji ir sākuši skatīties uz nākotni ar lielāku pārliecību. Šī pozitīvā tendence ir kā nākotnes fotogrāfija – ieskats tajā, kādu uzņēmējdarbības vidi mēs varam veidot. Nesagraujam uzņēmēju cerības, valsts vadītājiem ir jāizdara savi mājasdarbi, uz kuriem LTRK politiķiem nemitīgi norāda: birokrātijas mazināšana, uzņēmējus motivējoša nodokļu politika, valsts drošības stiprināšana, konkurences neitralitāte, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana. Tad nākotnē uzņēmēju pieaugošais optimisms varētu atspoguļoties arī IKP pieaugumā.”

LTRK indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. LTRK Indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem valstī. Pētījumā 2025. gada 2. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā.

Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī zināt, ko darba devēji vērtē kā “zaļos karodziņus” jeb pozitīvos signālus un pretēji – kas var radīt šaubas par kandidāta atbilstību. Pagaidu nodarbinātības un personāla atlases uzņēmuma “Biuro” personāla atlases komandas vadītāja Elizabete Zvirgzdiņa dalās ar praktiskiem ieteikumiem, kas palīdzēs sagatavoties uz darba interviju.

 Pirmais priekšstats veidojas no attieksmes

Lai jau pašā sākumā radītu profesionālu iespaidu, ieteicams ierasties uz interviju laicīgi – vislabāk dažas minūtes pirms norunātā laika – tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīga stresa un ļaus sākt sarunu mierīgi un pārliecinoši. Parasti darba pārrunas ilgst no 30 minūtēm līdz vienai stundai, atkarībā no nozares un pozīcijas, tāpēc punktualitāte un sagatavotība ir priekšnoteikumi veiksmīgai intervijai.

Kādus 3 jautājumus intervijās uzdod visbiežāk?

Lai labāk iepazītu kandidātu, intervija parasti sākas ar trim vienkāršiem, bet būtiskiem jautājumiem. Vispirms tiek jautāts par potenciālā darbinieka motivāciju – kāpēc tieši šis uzņēmums un konkrētā vakance kandidātu uzrunājusi?  Tālāk seko jautājums par prasmēm un to, kādos amatos un nozarēs viņš vai viņa darbojušies iepriekš. Personāla atlases speciālisti vēlas noskaidrot arī to, ko pats kandidāts sagaida no jaunās darba vietas. Šīs atbildes ļauj darba devējam saprast gan profesionālo piemērotību, gan personīgo attieksmi pret darbu.

 Ko teikt un ko labāk nedarīt pārrunu laikā?

Darba pārrunās atzinīgi tiek vērtēta skaidra un strukturēta komunikācija – kandidāts, kurš spēj kodolīgi izstāstīt būtiskāko par sevi, atstāj pārliecinošu iespaidu. Atklātība un godīgums palīdz veidot uzticību, tādēļ intervijā ir vērtīgi runāt ne tikai par sasniegumiem, bet arī par grūtībām un izaicinājumiem, kas palīdzējuši attīstīt prasmes un mācīties no pieredzes. “Turpretī tā vietā, lai teiktu “esmu atbildīgs”, labāk minēt konkrētu situāciju, piemēram, “vadīju projektu, kurā…”, iesaka Elizabete. Ieteicams jau iepriekš sagatavot divus līdz trīs jautājumus darba devēja, kas ne vien demonstrē kandidāta ieinteresētību, bet arī palīdz viņam pašam saprast, vai uzņēmums un tā piedāvājums atbilst personīgajām vērtībām un karjeras mērķiem.

Viens no izteiktākajiem “sarkanajiem karodziņiem” ir iepriekšējo darba devēju vai kolēģu kritizēšana. Tāpat negatīvs signāls ir nepietiekama sagatavotība – ja cilvēks nezina, kādā amatā kandidē vai nespēj īsi pastāstīt, ar ko nodarbojas uzņēmums, tas liecina par motivācijas trūkumu. Šādas detaļas, lai arī šķiet mazas, intervijā var spēlēt par labu citiem kandidātiem.

“Ja pirms intervijas būsiet sagatavojies – izpētījis informāciju par uzņēmumu un konkrēto amatu – saruna noritēs daudz raitāk. Pārliecība par savām prasmēm un vēlme mācīties ir kombinācija, ko darba devēji augstu novērtē,” norāda Elizabete Zvirgzdiņa, “Biuro” personāla atlases komandas vadītāja.

Atrast jaunu darbu var būt izaicinājums daudziem no mums, bet jauniešiem, kuri meklē savu pirmo profesionālo pieredzi, kas atbilst viņu karjeras mērķiem un arī vērtībām, tas ir vēl grūtāks uzdevums. Šādos gadījumos vasaras darbs vai prakses iespējas uzņēmumos var būt īstais ceļš, uzsākot savu karjeru. Ar kādiem izaicinājumiem jaunieši saskaras karjeras sākumā un ko viņi var darīt, lai atvieglotu darba meklēšanu?

Salīdzinoši augsta nodarbinātība un zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji ES

Latvijā jauniešu nodarbinātības rādītāji ir salīdzinoši augsti, un jauniešu bezdarba periodi ir īsāki nekā citviet. Darba devēji izrāda interesi piedāvāt darba iespējas jauniešiem, un dati rāda, ka ilgstošā bezdarba līmenis šajā vecuma grupā ir zemāks nekā citām iedzīvotāju grupām. Bezdarba līmenis jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā pērnā gada 3. ceturksnī bija 13%, kas ir zemāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 15,7%.1

Pozitīva dinamika vērojama arī NEET jeb jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst profesionālo izglītību, līmenī. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā tas samazinājies par 31%, un 2024. gadā tas ir 10,7%, kas ir zem ES vidējā rādītāja (11%) un zemākais starp Baltijas valstīm. NEET līmenis ir svarīgs rādītājs, kas palīdz izvērtēt jauniešu iekļaušanos darba tirgū un izglītības sistēmā – ja tas ir zems, tas liecina par labvēlīgu vidi jauniešu attīstībai un integrācijai sabiedrībā.

Tomēr, neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, pastāv vairāki izaicinājumi. Pirmās darba pieredzes trūkums joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem jauniešu iekļūšanai darba tirgū. Nereti jauniešu prasības un cerības neatbilst reālajam darba tirgus piedāvājumam. Īpaši reģionos aktuāla ir kvalitatīvu darba vietu nepietiekamība, ierobežots sabiedriskā transporta tīkls un mazs vakanču piedāvājums, kas veicina arī emigrācijas tendences, liecina Labklājības ministrijas Jauniešu nodarbinātības Latvijā pētījuma rezultāti.

Konkurence par darba vietām ir sīvāka nekā jebkad agrāk

Jaunieši ļoti bieži konkurē ne tikai ar saviem vienaudžiem, bet arī ar pieredzējušākiem kandidātiem. Turklāt internets un darbaspēka globalizācija ir līdz nepazīšanai mainījusi darba meklēšanas procesu salīdzinājumā ar laiku pirms 10 vai 20 gadiem.

Luminor pērnā gada praktikante Evelīna Čakāne, kura turpina darbu bankā, stāsta, ka, studiju laikā, meklējot pirmo darba vietu, kas atbilst profesionālajām vēlmēm, nācies saskarties ar lielu konkurenci. “Lai gan darba iespējas tiek piedāvātas gana plašā klāstā, konkurence jauno profesionāļu vidū ir augsta. Taču neraugoties uz to, svarīgi ir saglabāt pārliecību par savām spējām, turēties pie nospraustajiem mērķiem, un ātrāk vai vēlāk iespēja strādāt savā jomā īstenosies,” motivē Evelīna Čakāne.

Darba tirgus mainās: prasmes sadarboties un mācīties kļūst izšķirošas

Pieaugošās prasības, kas daudzos gadījumos izraisa neatbilstību amatam, iet roku rokā ar intensīvu konkurenci. Luminor bankas personāla un kultūras vadītājs Edgars Pīlips norāda, ka pieredzes trūkums vēlamajā amatā ir saprotams, jo studiju un darba apvienošana patiešām var būt liels izaicinājums.

Atšķirībā no situācijas pirms desmit gadiem, kad, meklējot darbu, svarīgākā bija profesionālās kvalifikācijas atbilstība, tagad jaunieši saskaras ar vēl vienu prasību, uz kuru darba devēji liek arvien lielāku uzsvaru – soft skills jeb tā sauktajām personiskajām iezīmēm, piemēram, prasmi komunicēt, risināt problēmas, strādāt komandā vai patstāvīgi un daudzām citām. “Darba devēji arvien biežāk meklē cilvēkus, kuri ir zinātkāri, drosmīgi kļūdīties, vēlas apgūt jaunas lietas un nebaidās uzdot jautājumus. Precīzs ne tikai profesionālo, bet arī personisko iezīmju un prasmju atspoguļojums ir nepieciešams gan veidojot CV, gan piedaloties darba intervijās,” uzsver Edgars Pīlips.

Personības īpašības – būtiska priekšrocība darba tirgū

Personiskās iezīmes ir tās, ko svarīgi attīstīt ikvienam jaunajam profesionālim. Pat ja trūkst zināšanu kādā jomā, ar lielu vēlmi un disciplīnu tās ir iespējams apgūt. Tādas labas cilvēciskās īpašības un vērtības kā pozitīvisms, mērķtiecība, pašpārliecinātība, spēja pieņemt un sniegt konstruktīvu kritiku un citas ir ļoti svarīgas un tiek augstu novērtētas darba tirgū.

Labs veids, kā jauniešiem sākt savu karjeras ceļu, ir meklējot mentoringa un prakses iespējas. Viena no iespējām iegūt pieredzi tādās nozarēs kā finanses, IT, riski, klientu apkalpošana, kredītu restrukturizācija un citur ir Luminor projekts Illuminate, kas notiek arī šogad.

27. jūnijā īpašā ceremonijā pasniegtas Liesmas balvas Sievietēm līderēm. Pasākuma mērķis bija paust atzinību un novērtējumu sievietēm, kuras uzņēmušās līderes lomu, kā arī sniegušas nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā. Par Balvas Sievietei līderei laureātēm kļuvušas 25 Latvijas un Ukrainas valstspiederīgās, no kurām žūrija īpaši izcēla septiņas – pa vienai Rīgā, Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, diasporā, kā arī viena Liesmas balva tika pasniegta par ieguldījumu Ukrainas atbalstam.

“Jau otro gadu mūsu balva ir starptautiska ne tikai sasniedzot Īriju, Somiju un Šveici, bet arī izceļot Ukrainas valstspiederīgo sieviešu darbu savas kopienas labā Latvijā. Īpašu uzmanību šogad pievērsām brīvprātīgā darba izcelšanai, kultūras mantojuma saglabāšanai un izglītībai, uzņēmumu vides un biznesa attīstībai. Ar gandarījumu secinām, ka palielinās Latvijas sieviešu loma Eiropā un pasaulē,” atzīst Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte.

Latgales reģiona balva tika pasniegta Sofijai Ovečkinai, biedrības “Art Market” dalībniecei, Rēzeknes jauniešu domes loceklei par brīvprātīgo darbu un vienaudžu iesaisti līdzdalības procesos.

Kurzemes reģionā balvu saņēma nodibinājums “Sociālā atbalsta un izglītības fonds” valdes locekle Guna Krēgere-Medne par ilggadīgu darbu sociālajā jomā, bet it īpaši par ieguldījumu audžuģimeņu veidošanā un bioloģisko ģimeņu, īpaši māmiņu, stiprināšanu.

Zemgales reģionā gada balvu ieguva Līga Grahoļska, Aizkraukles novada Jaunatnes lietu komisijas priekšsēdētāja, par menstruālās higiēnas preču pilotprojekta izcilu vadību novadā un meiteņu iesaisti līdzdalības procesos.

Vidzemes reģionā balvu nopelnīja Weronika Felcis, Eiropas katoļu sieviešu organizāciju apvienības Andante viceprezidente, par aktīvu darbu kopienā lauku sieviešu un ģimeņu atbalstam un Latvijas katoļu sieviešu pārstāvniecību Eiropas līmenī.

Rīgas reģionā gada balvu saņēma Daina Strelēvica, kalpotāja Iļģuciema cietumā, par vairāk kā 30 gadus brīvprātīgo darbu, inovatīvām darba metodēm, rādot paraugu citiem brīvprātīgajiem, bet it īpaši par jaunu cerības došanu ieslodzījumā esošajām. Viņa ir ne tikai uzklausījusi, bet arī praktiski palīdzējusi resocializēties, veidojot vidi, kurā sievietes tiek nevis nosodītas, bet iedrošinātas attīstīties, mainījusi simtiem sieviešu dzīves gājumu – gan tieši, sniedzot atbalstu, gan netieši, mainot sabiedrības attieksmi pret ievainojamākajām sabiedrības grupām.

Apbalvojums Latvijas sievietēm diasporā piešķirts Ilzei Liepiņai-Naulai, projektu koordinatorei, Loimas Evaņģēliskajā Tautas augstskolā Somijā, par starptautiskās sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanu, stiprinot sieviešu līdzdalību un pašapziņu dažādās kultūrvidēs.

Par atbalstu Ukrainai apbalvojums piešķirts Annai Berezhnai, Ukrainas kopienas koordinatorei Tukuma novadā, par atbalsta centra izveidi, nodrošinot drošu vidi, kur Ukrainas bēgļu sievietes var saņemt praktisku un emocionālu palīdzību.

Katra saņēma keramiķes Esmeraldas Purvišķes veidotu Liesmas statueti.

Atzinības rakstus un Vandas Brūveles darinātās rotas – kroņus (vainagus) saņēma kurzemnieces – Ginta Rassa, SIA “Ventspils reiss” personāldaļas un IVS vadītāja, par ieguldījumu vienlīdzīgas attieksmes veidošanā pret sievietēm nodarbinātības jomā un līdzdalību nacionālās politikas veidošanā un Laila Saulīte, Ventspils Biznesa ekspertu kluba vadītāja, par biznesa ekspertu pieredzes apmaiņas organizēšanu, sieviešu pašapziņas un motivācijas iesaistīties sabiedriskajos un politiskajos procesos aktīvu veicināšanu, Vidzemē – Liāna Čodore, Sieviešu kluba “Ķeguma saulespuķes” valdes priekšsēdētāja par ilggadīgu sieviešu iesaisti vietējos, nacionālos un starptautiskos pasākumos zināšanu pārnesei un labbūtībai, un Dita Balčus, režisore, Ziemeru muižas saimniece, par sieviešu radošuma veicināšanu un sieviešu stāstu stāstīšanu savās izrādēs, Zemgalē – Daiga Latkovska, imidža dizainere, modes nama “TĒMA” īpašniece, par meiteņu un sieviešu izaugsmes iespēju un ekonomiskās neatkarības stiprināšanu, mentores darbu, sieviešu karjeru atbalstošas vides izveidi un Laima Mozga, Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas “Zvaigzne” valdes priekšsēdētāja, par biedrības ilgtspējas nodrošināšanu un veiksmīgu komandas izveidi sieviešu ar invaliditāti atbalstam, Latgalē – Ināra Groce, biedrības “Radošo mediju studija” vadītāja, par Rēzeknes iedzīvotāju izglītošanu, iesaistīsanu brīvprātīgajā darbā un sabiedriski politiskaja dzīvē un Rasma Zaharenko, romu mediatore Balvu novadā, par romu kultūras tradīciju kopšanu un popularizēšanu un atbalstu romu meiteņu iniciatīvām, Rīgas reģionā – Rita Ābele, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra vadītāja, par ilggadīgu darbu skolotāju profesionālās kvalifikācijas celšanā, īpašu uzmanību veltot reģionu vajadzībām, Zane Ozola, privātskola “Patnis”, Neatkarīgā izglītības biedrība, par ieguldījumu privātskolu “Patnis”, mākslu skolas “Kultūras Patnis” un sociālā uzņēmuma “Brāļi un Māsas” izveidē, radot bērniem ar īpašām vajadzībām jaunas iespējas, Laura Romanova un Annija Melece, bijusī un esošā sociālā un ilgtspējas virziena vadītājas LU Studentu padomē, par menstruālās higiēnas produktu pieejamības pasākumiem Latvijas Universitātē, Ieva Vīvere, pētniece LU Folkloras un mākslas institūtā, par Latvijas romu kultūras pētījumiem, personīgo atbalstu Romu sieviešu biedrībai “Sāre khetene”, Inita Zēriete, bērnu grāmatu autore un ilustratore, mākslas un sākumskolas skolotāja, par cilvēcisko vērtību – draudzības, izpalīdzības – popularizēšanu, diasporā – Ingūna Grietiņa-Dārziņa, Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja, kora eLVé un LABKĪ dirigente, IGD studio vadītāja, par sieviešu iesaisti diasporas dzīvē pašapziņas celšanu, rādot piemēru, un Laura Dennler, Ugunsskolas un projekta “Cilvēkjauda” līdzveidotāja, dzīvojoša Šveicē, par darbu izglītības un labdarības jomā.

Par atbalstu Ukrainai – Diāna Kačane, Ukraiņu kultūras centra “Džerelo” kultūras vadītāja un valdes locekle Jelgavā, par sieviešu kluba ” Esi stipra un neatkarīga” vadīšanu un Edīte Kalniņa, Bulduru, Buļļuciema un Lielupes attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, par Ukrainas bēgļu atbalsta pasākumiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un inovatīvu atbalsta metožu ieviešanu.

Apbalvošanā dalībnieces uzrunāja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks un biedrības “Sievietes transportā” valdes priekšsēdētāja Dr.sc.ing. Vaira Gromule, balvas pasniedza Ārlietu ministrijas Īpašo uzdevumu vēstniece diasporas lietās Zanda Grauze, 14. Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas vadītāja Zane Skujiņa-Rubene, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, žūrijas komisijas pārstāvis, mūziķis un uzņēmējs Vairis Nartišs, RSU LSPA direktore Anita Muižniece, biedrības “Sievietes transportā” valdes locekle Linda Baltiņa. Noslēgumā dalībnieces uzrunāja Evija Mirķe, PhD, Sieviešu sadarbības tīkla padomniece, un 2015. gada Sieviete līdere Dace Paegle. Pasākumā priekšnesumus sniedza Sofija Eva Kurta, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas audzēkne.

Pasākumā piedalījās Laila Balga, Balvas sievietei līderei izveidotāja, un balvas laureātes 2024. gadā – Vineta Tomsone-Lipšāne, Malda Avramenko, Natālija Bondarenko un Anna Vintere.

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, un tas ir augstākais pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Kopumā nozarei neraksturīgi augstu līmeni saglabā arī būvniecība. Vienlaikus jūnijā nedaudz pasliktinājies noskaņojums mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpina uzlaboties
Jūnijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,6. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis vēl par 0,2 procentpunktiem, saglabājot augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā.

Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, astoņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 13 – pasliktinājies, bet divās nav mainījies.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,5 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,3 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 3,6 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu (par 1 procentpunktu), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (par 3,3 procentpunktiem) un dzērienu ražošanā (par 8,8 procentpunktiem).

Būvniecībā noskaņojums nedaudz pasliktinās, kopumā saglabājot nozarei neraksturīgi augstu līmeni
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem jūnijā bija – 8,2. Salīdzinot ar maiju, tas samazinājies par 0,6 procentpunktiem, kopumā saglabājot būvniecībai neierasti augstu līmeni.

Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums augstāko gada vērtību parasti sasniedz aprīlī vai maijā. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem būvuzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojās, maijā sasniedzot maksimālo vērtību 1,9, bet jūnijā konfidences rādītāja vērtība samazinājusies un noslīdējusi nedaudz zem nulles (- 0,3). Samazinājumu noteica kritums ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā (attiecīgi par 1,1 un 6,7 procentpunktiem), bet specializētajos būvdarbos uzņēmēju noskaņojums arī jūnijā joprojām turpināja uzlaboties, pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā pakāpjoties virs nulles (3,2).

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinās
Jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 0,4, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Šogad jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītāji turpināja pieaugt pārtikas mazumtirdzniecībā un degvielas mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 2,2 un 2,7 procentpunktiem), bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, kas šī gada maksimālo vērtību 9,5 bija sasniedzis aprīlī, jau otro mēnesi pēc kārtas pasliktinās un jūnijā ir vairs tikai 4,6. Konfidences rādītājs samazinājies arī automobiļu pārdošanā, salīdzinot ar maiju, pasliktinoties par 2,5 procentpunktiem. Visstraujākā noskaņojuma pasliktināšanās (par 6,8 procentpunktiem) bijusi automobiļu detaļu un piederumu pārdošanā, auto apkopē un remontā, kur konfidences rādītājs pēc divu mēnešu pārtraukuma atkal ir negatīvs (- 1,0).

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs
Pakalpojumu sektorā jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,0, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir pasliktinājies par 0,6 procentpunktiem.

Optimistiskākie jūnijā ir pakalpojumu sniedzēji nozarēs, kurās vasarā raksturīgs sezonāls saimnieciskās darbības pieaugums: izmitināšanā (38,9), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (38,5), ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (20,5). Starp optimistiskākajām nozarēm ir arī apdrošināšana (22,2) un informācijas pakalpojumi (20,8). Viszemākais konfidences rādītājs (- 10,5) jūnijā fiksēts kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā. Starp pesimistiskākajiem, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, bijuši uzņēmēji uzglabāšanas un transporta palīgdarbību (- 10,0), kā arī sauszemes transporta nozarēs(- 6,3), arī juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos konfidences rādītājs, salīdzinot ar maiju, samazinājies par 6,7 procentpunktiem un ir negatīvs (- 7,4).

Kopējā ekonomiskā nenoteiktība jūnijā samazinās
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, jūnijā bija 12.7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi ir par 3,7 procentpunktiem mazāk. Nenoteiktības rādītāja samazināšanos visbūtiskāk ietekmēja svārstīgais patērētāju viedoklis.1 Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies mazumtirdzniecībā, bet nedaudz pieaugusi apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā.

2025. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 99,1 (iepriekšējā mēnesī 98,6). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas kopš gada sākuma bijis svārstīgs, pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī jūnijā atkal samazinājies līdz 100,1.

2025. gada maijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un kopš aprīļa tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot ar 2024. gada maiju, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu.

Sieviešu bezdarba līmenis maijā samazinājies par 0,1 procentpunktu līdz 6,2 %, bet vīriešu – par 0,2 procentpunktiem līdz 7,5 %.

Maijā Latvijā bija 64,7 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 1,6 tūkstošiem mazāk nekā aprīlī un par 0,8 tūkstošiem mazāk nekā 2024. gada maijā. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 1,0 tūkstoti līdz 35,5 tūkstošiem, taču bez darba esošo sieviešu skaits samazinājās par 0,6 tūkstošiem līdz 29,1 tūkstotim.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 4,9 %, un kopš aprīļa tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2024. gada maiju, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenis tiek aprēķināts netieši, izmantojot CSP darbaspēka apsekojuma ceturkšņu novērtējumus un NVA mēnešu datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem.

CVMarket.lv nesen veiktā darba tirgus aptauja rāda, ka Latvijas darba ņēmēju vidū novērojama neapmierinātība ar pašreizējo atalgojumu. Ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu un darba tirgus pārmaiņas, vairāk nekā 43% aptaujas dalībnieku norāda, ka ir neapmierināti ar savu atalgojumu, un tikai 20% aptaujāto sagaida, ka tuvāko sešu mēnešu laikā atalgojums tiks paaugstināts.

“Pastāv redzama neatbilstība starp darbinieku gaidām un reālo atalgojumu,” saka Kristaps Kolosovs, CVMarket.lv biznesa attīstības vadītājs. “Aptaujas rezultātiem rādot, ka gandrīz 75% aptaujāto pelna līdz 1500 eiro neto mēnesī, un, inflācijas spiedienam joprojām saglabājoties, neapmierinātība ir neizbēgama. Darba devēji, kas to ignorē, riskē ar biežu darbinieku maiņu.”

Gandrīz 50 % aptaujāto tuvākajā laikā neparedz algas pielikumu

Aptauja liecina, ka 35,3 % darbinieku ik mēnesi nopelna no 1000 līdz 1500 eiro, bet 33 % ietilpst 500 līdz 1000 eiro ienākumu grupā. Tāpat 44 % respondentu norāda, ka viņu alga pēdējā gada laikā nav mainījusies. Lai gan 36 % aptaujāto alga ir palielinājusies, apmierinātības līmenis joprojām ir zems: tikai 3,3% aptaujāto atzīst, ka ir ļoti apmierināti ar saviem ienākumiem, un 29,4% norāda, ka ir diezgan apmierināti. Raugoties nākotnē, gandrīz puse (49,7%) paredz, ka viņu alga nākamajos sešos mēnešos nemainīsies. No tiem, kas apsver iespēju strādāt ārzemēs, 75,1% kā galveno motivāciju min atalgojumu.

“Alga nav tikai skaitlis – tas ir vērtības un atzinības signāls.” uzsver Kolosovs. “Ja gandrīz puse darbinieku neredz nekādas izredzes uz uzlabojumiem, tad mēs nonākam pie motivācijas trūkuma, kas tieši ietekmē produktivitāti un veicina darbinieku aiziešanu.”

Algas apmērs veicina darbaspēka pārvietošanos uz ārzemēm

Aptaujas rezultāti arī parāda, ka liela daļa darba ņēmēju būtu gatavi pamest valsti, lai meklētu labākas izredzes citviet. Katrs trešais respondents ir apsvēris iespēju strādāt ārzemēs, un 2,6 % respondentu jau ir saņēmuši darba piedāvājumu ārzemēs. Norādot iemeslus, papildus lielākam atalgojumam, starp respondentu galvenajiem argumentiem par labu darbam ārzemēs tika minēti arī jauna/starptautiska pieredze (40,9%), labāka dzīves kvalitāte (40,5%) un profesionālās iespējas (31,9%). Vietējām algām netiekot līdzi vēlmēm un dzīves izmaksām, kaimiņvalstis ātri kļūst pievilcīgas.

Kuri ir visneapmierinātākie

Vislielāko neapmierinātību ar atalgojumu izsaka darba ņēmēji 45-64 gadu vecuma grupā (50%), īpaši vecumā no 45 līdz 54 gadiem, un personas ar arodizglītību (50%) vai vidējo profesionālo izglītību (48%). Skatoties pēc ieņemamās pozīcijas darbā, tad lielāku neapmierinātību ar atalgojumu pauda biroja darbinieki un klientu apkalpošanas darbinieki (abos gadījumos – 47%).

CVMarket.lv darba tirgus aptaujā, kas tika veikta no 2025. gada maijā, tika apkopotas atbildes no 1520 aptaujas dalībniekiem Latvijā, aptverot dažādas darba nozares, izglītības līmeņus un vecuma grupas. Aptaujas mērķis bija novērtēt darbinieku noskaņojumu un vēlmes pašreizējā ekonomiskajā situācijā.