39 % Latvijas iedzīvotāju nezina par to, ka darba devējs var veikt darbiniekiem iemaksas pensijas 3. līmenī, liecina Luminor veiktā aptauja Baltijas valstīs. Uzņēmumu iemaksas darbinieku pensijas 3. līmenī dod iespēju darba devējiem veicināt darbinieku lojalitāti ilgtermiņā, kā arī tādejādi apliecināt, ka viņiem rūp to nākotne.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji ir zinošāki par darba devēju iespējām veikt iemaksas savu darbinieku 3. pensiju līmenī nekā kaimiņvalstīs. Latvijā 39 % iedzīvotāju nav informēti par šādu iniciatīvu, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 45 % un 53 %. Vienlaikus iezīmējas tendence, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir mazāk to iedzīvotāju, kuri ir gan dzirdējuši par šādu uzkrājumu programmu, gan zina, ka tāda darbojas arī Latvijā.

“Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ir dzirdējuši, ka uzņēmumi var veikt iemaksas savu darbinieku pensiju 3. līmenī, vienlaikus gandrīz katrs desmitais strādājošais nezina, ka Latvijā šāda iespēja ir pieejama. Šāda pieredze ir izplatīta Rietumeiropā, un uzkrājums pensijai ar darba devēja starpniecību ir ierasta prakse. Ieguldījums darbinieku pensiju uzkrājumā sniedz iespēju uzņēmumiem ne tikai būt sociāli atbildīgākiem, rūpēties par saviem darbiniekiem un to labklājību nākotnē, bet arī piesaistīt un noturēt nepieciešamos talantus. Interesanti, ka pandēmijas laikā, kad vairāku uzņēmumu peļņa ir samazinājusies, uzņēmumu interese par iemaksām darbinieku pensiju 3. līmenī pieauga. Pēc FKTK datiem, 2020. gada laikā darba devēja iemaksas ir palielinājušās par 22 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Arī Luminor ir to uzņēmumu vidū Latvijā, kas kā vienu no darbinieku labumiem, piedāvā darba devēja iemaksas pensiju 3.līmenī,” saka Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja.

Visās Baltijas valstīs iedzīvotāji uzskata, ka galvenokārt darba devēju iemaksas pensijas 3. līmenī palīdz gādāt par to nākotni un mudina darbiniekus ilgāk strādāt vienā uzņēmumā. Papildu tam piektdaļa jeb 20 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darba devēja iemaksas pensijas fondā liecina par uzņēmuma finansiālajām iespējam. Vēl 16 % aptaujāto Latvijā norāda, ka darba devēja iemaksas pensijas 3. līmenī liek vairāk aizdomāties par savu nākotni, bet tikpat liela daļa akcentē arī iespēju iegūt nodokļu atvieglojumus.

Visbiežāk (62 %) Latvijas iedzīvotāji atzīmējuši, ka darba devēja iemaksas pensijas fondos var kalpot kā motivācija uzņēmumā strādāt ilgāk, ko biežāk norāda aptaujātie ar augstākiem ienākumiem. Toties 58 % uzskata, ka darba devēja pensiju programma var kalpot kā papildu pamudinājums darbiniekiem, kuri sasnieguši pusmūža vecumu. Vairāk nekā puse (52 %) Latvijas iedzīvotāju atzīst – darba devēja iemaksas darbinieku pensijas 3. līmenī kopumā rada pievienoto vērtību uzņēmumam.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem. Tāpat tiek atgādināts, ka sistēmas izstrādes gaitā netika ņemti vērā racionāli un kvalitatīvas sistēmas izveidei nozīmīgi uzņēmēju argumenti, kas būtu devuši iespēju izvairīties no virknes sistēmā konstatējamo brāķu.

Vēstules parakstītāji uzskata, ka minimālo VSAOI sistēma ir izstrādāta nepilnīgi un tās ieviešana ar 2021. gada 1. jūliju tautsaimniecībai nesīs ievērojamus negatīvos efektus, kurus neatsvērs sagaidāmie sistēmas ieguvumi.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada maijā uzlabojušies visās nozarēs. Uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, taču būvniecībā noskaņojums joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidence turpina pieaugt

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 7,6. Salīdzinot ar aprīli, šis rādītājs pieaudzis par 6,2 procentpunktiem. Konfidences rādītājs maijā ir pozitīvs gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums būtiski uzlabojies un ir pozitīvs arī automobiļu pārdošanā, kur vēl pirms mēneša tas bija negatīvs. Visoptimistiskākie, tāpat kā tas bija aprīlī, ir degvielas mazumtirgotāji (29,0). Ievērojami mazākas, tomēr pozitīvas konfidences vērtības bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (6,2) un automobiļu daļu tirdzniecībā, apkopē un remontā (5,1).

Kopš februāra ik mēnesi pieaug aptaujāto mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Maijā tādu bija 17 %. Uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam mazumtirdzniecības nozarē, pieaug tādu ierobežojošo faktoru nozīmīgums kā darbaspēka trūkums (8 %) un konkurence savā tirdzniecības sektorā (37%), bet samazinās nepietiekama pieprasījuma ierobežojošā ietekme, kas gan joprojām ir ļoti augsta (21%). Maijā 44 % aptaujāto mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, taču pirms mēneša tādu bija 52 %.

Pakalpojumu sektorā kopumā noskaņojums pozitīvs, bet apakšnozarēs rādītāji būtiski atšķiras
Pakalpojumu sektorā maijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija 4,7. Pēdējo reizi pakalpojumu nozarē uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs (2,2) pirms Covid-19 pandēmijas sākuma pērn februārī. Salīdzinot ar aprīli, šis rādītājs pieaudzis par 8,5 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, lai arī apmēram pusē apakšnozaru tas joprojām ir negatīvs. Izmitināšanas nozarē pirmo reizi kopš 2019. gada septembra konfidence sasniegusi pozitīvu vērtību (5,6). Arī ēdināšanas pakalpojumos maijā noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, būtiski uzlabojies (par 29,6 procentpunktiem), bet pagaidām vēl ir negatīvs (-1,1). Kopumā visoptimistiskākie maijā ir bijuši pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (28,5), bet vispesimistiskākais noskaņojums bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras nozarē (- 28,4).

30 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 31 % respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 29 % un13 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu. Šie rādītāji, salīdzinot ar aprīli, nav būtiski mainījušies.

Būvniecībā konfidences rādītājs joprojām negatīvs

Konfidences rādītājs būvniecībā maijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -10,5 %, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 3,2 procentpunktiem. Konfidences rādītāja pieaugumu maijā ietekmēja uzņēmumu vadītāju pozitīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Maijā būvniecības nozari visvairāk ietekmēja nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 36 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija slikti laika apstākļi, ko norādījuši 20 % respondentu. Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 10 % uzņēmumu. Salīdzinot ar šī gada aprīli, pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošos faktorus atzīmējuši darbaspēka trūkumu un finansiālās grūtības (attiecīgi 16 % un 12 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši laika apstākļu ietekmi un darbaspēka trūkumu (attiecīgi pieaugums 1,8 un 2,3 reizes). 23 % apsekoto uzņēmumu šī gada maijā neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs saglabājas pozitīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs maijā sasniedza 3,4 (pieaugums par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar aprīli). To ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes sava uzņēmuma gaidāmās ražošanas aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā poligrāfija un ierakstu reproducēšana, mēbeļu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājuma ražošana, apģērbu ražošana un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Savukārt samazinājums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, dzērienu ražošanā un metālu ražošanā. Salīdzinot ar aprīli, nedaudz uzlabojies arī uzņēmēju noskaņojums par nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada aprīli, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (28 % respondentu), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (abus faktorus norādījuši 21 % apsekoto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi maijā norādījuši 13% respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (abu faktoru īpatsvara pieaugums 2,6 reizes). 30 % apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada maijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 104,23, kas ir par 2,5 punktiem vairāk nekā aprīlī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Šā gada 1. jūnijā darbu klātienē var atsākt virkne pakalpojumu sniedzēju, ja tie ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19. Neskatoties uz to, ka Covid-19 vakcinētiem vai pārslimojušiem pakalpojumu sniedzējiem pakāpeniski tiek atcelti darbības ierobežojumi, informējam, ka dīkstāves atbalstu par jūniju varēs saņemt tie pakalpojumu sniedzēji, kuri joprojām būs dīkstāvē, jo vēl nav vakcinēti un līdz ar to šobrīd vēl nevar atsākt pakalpojumu sniegšanu.

Kā zināms, valdība pagājušajā nedēļā lēma, ka, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19, no š.g. 1. jūnija tas drīkst individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomas un fotopakalpojumus, kā arī citus saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Pakalpojuma sniegšanās telpā var atrasties tikai pakalpojuma sniedzējs un viens klients (sporta inventāra nomas, pirts, saunas un fotopakalpojumu gadījumā viens pakalpojumu sniedzējs un viena mājsaimniecība). Šajā gadījumā klientiem nav jābūt vakcinētiem.

Savukārt, atbilstoši 2020. gada 24. novembra MK noteikumiem Nr.709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” atbalstu par dīkstāvi var saņemt darba devēja darbinieki, ja tie netiek nodarbināti, kā arī pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji par laikposmu no 2020. gada 9 novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalsta saņemšanai par šā gada jūniju varēs pateikties Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā no š.g. 1. – 15. jūlijam.

Atgādinām, piesakoties atbalsta saņemšanai, iesniedzējam ir jāiesniedz gan informācija par ieņēmumu samazinājumu, gan pamatojums tā saistībai ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Pamatojums var būt, piemēram, telpu platības nepietiekamība vai neatbilstība, lai nodrošinātu epidemioloģiskās drošības prasības, persona nav vakcinēta, lai sniegtu pakalpojumus, utt.

Atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības:

par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 % un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem,
vai

par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 % un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Tāpat atgādinām, ka līdz š.g. 30. jūnijam komersanti var pieteikties arī algas subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, grantam apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī grantam ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Vienlaikus turpinās vairākas citas atbalsta programmas komersantiem, par kurām informācija pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.

Nodokļu atvieglojumi vecākiem

Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī.

Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Nodokļu samaksas nosacījumi

Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam:

• vispārējais nodokļu maksāšanas režīms;
• darba devējs ir lauksaimnieks.

Ja skolēns strādā pie darba devēja (arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, tad darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 % ( vai 23 %, ja nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa vai tā ir iesniegta, bet tajā nav atzīmēta darba vieta, vai skolēns algas grāmatiņā ir atzīmējis, lai piemēro 23%) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09 %.

Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem. Citos gadījumos 10,50 % darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59 % sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.

Algas nodokļa grāmatiņa

Skolēni, kuri strādās vasaras mēnešos, var izvēlēties – iesniegt vai neiesniegt algas nodokļa grāmatiņu.

Ja algas nodokļa grāmatiņa netiek iesniegta, tad ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no pirmā centa. Taču pēc tam, nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.

Savukārt, ja algas grāmatiņu iesniedz un tajā atzīmē darba vietu, ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā un arī VID prognozētais neapliekamais minimums.

Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 500 eiro un ir piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 150 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 388 eiro.

Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta un saņemamā atlīdzība ir 500 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 343 eiro.

Ja skolēns izvēlas iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, tad tajā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., jāatzīmē attiecīgais darba devējs, pie kura bērns strādās).

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un visas darbības, kas tajā veicamas, notiek elektroniski.

Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos (augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā), skolēna ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15 %, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.

Strādājot lauku darbus ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un saņemot ienākumu līdz 3000 eiro, algas nodokļu grāmatiņu iesniegt nav nepieciešams.

Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 500 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 425 eiro.

Plašāka informācija par elektroniskajām algas nodokļa grāmatiņām pieejama VID mājaslapas sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa”, bet par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli – metodiskajā materiālā “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.

Jaunieši, kuri iecerējuši vasaras mēnešos strādāt, noderīgu informāciju atradīs arī Valsts nodarbinātības aģentūras, Valsts darba inspekcijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļa vietnē.

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts. Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Nodokļu maksātājam, kurš izmantos SDI kontu un nodrošinās visu saimnieciskās darbības ieņēmumu ieskaitīšanu vai iemaksāšanu SDI kontā, nodoklis noteiktā apmērā no SDI konta apgrozījuma tiks aprēķināts, ieturēts un ieskaitīts valsts budžetā automātiski bez nodokļu maksātāja iesaistes – to paveiks VID sadarbībā ar kredītiestādēm. Turklāt nodokļu maksātājs, kas izmantos minēto risinājumu, tiks atbrīvots arī no nodokļu un informatīvo deklarāciju sagatavošanas un sniegšanas.

Nodokļu maksātājam būs jāatver SDI konts tajā kredītiestādē, kas šādu pakalpojumu piedāvās, un informācija par SDI konta izmantošanas sākšanu būs jāsaskaņo ar VID.

Nodokļa maksātājs vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu ir tiesīgs sākt izmantot līdz ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas dienu, ja tā īpašnieks izvēlas būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, vai mikrouzņēmums līdz šim bijis uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, bet izvēlas mainīt piemērojamo nodokļa režīmu uz mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ar nākamo taksācijas periodu.

Savukārt jau esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pēc iesnieguma par vienkāršotā nodokļu samaksas risinājuma izmantošanu varēs sākt to piemērot ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu.

Līdzko konta izmantošana tiks saskaņota, nodokļu maksātājam būs jānodrošina saimnieciskās darbības ieņēmumu ieskaitīšana vai iemaksāšana SDI kontā. Savukārt tālākās darbības saistībā ar nodokļa nomaksu paveiks VID sadarbībā ar kredītiestādēm.

Nodokļu maksātājam, kas izmantos SDI konta risinājumu, nodokļa ieturēšana un nomaksa tiks veikta operatīvi – nodoklis tiks aprēķināts un ieturēts no katra SDI kontā ienākošā maksājuma, un ieņēmumi, kas paliks SDI kontā pēc nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, būs brīvi pieejami nodokļu maksātājam.

Turklāt SDI konta risinājumu ir plānots veidot tā, ka nodokļu maksātājam, kas to izmanto un kas ievēros tā izmantošanas nosacījumus, nevar veidoties nodokļu parādi. Tāpat arī tam nebūs jāplāno nodokļa nomaksa – jāatliek nauda nodokļa nomaksai vēlākā periodā, kā tas ir citos nodokļu nomaksas gadījumos.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada aprīlī pakāpušies virs nulles mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, kā arī uzlabojušies pakalpojumu sektorā un būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā noskaņojums pēc pusgada atkal pozitīvs

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 1,4. Pēdējo reizi pozitīva vērtība (2,2) bija 2020. gada oktobrī. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,2 procentpunktiem. To ietekmēja daudz pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo uzņēmuma darbības aktivitāti nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs palielinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies arī automobiļu pārdošanā, auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Lielākajā daļā minēto nozaru konfidence pēc daudzu mēnešu pārtraukuma sasniegusi pozitīvas vērtības, visoptimistiskākie ir degvielas mazumtirgotāji (21,6). Negatīvi konfidences rādītāji joprojām saglabājas nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (-6,9) un automobiļu pārdošanā (-10,2).

52 % aptaujāto mazumtirgotāju martā atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo COVID-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar martu, samazinājies par diviem procentpunktiem. Mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (36 %) un nepietiekams pieprasījums (24 %). Aprīlī, salīdzinot ar martu, ir nedaudz pieaudzis to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 14 %.

Būtiski uzlabojies noskaņojums līdz šim pesimistiskākajās pakalpojumu nozarēs

Pakalpojumu sektorā 2021. gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -3,8. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,9 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, lai arī lielākajā daļā tas joprojām ir negatīvs. Būtisks uzlabojums arī vairākās pakalpojumu nozarēs, kurās COVID-19 ietekmē tas ilgstoši bija īpaši zems: ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē par 50,5 procentpunktiem, izmitināšanā par 34,8 procentpunktiem, bet ēdināšanā un gaisa transportā attiecīgi par 26,4 un 27,8 procentpunktiem.

29 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 32 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 29 % un 15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Būvniecībā konfidences rādītājs joprojām viszemākais starp visām jomām

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis tikai par 7,4 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos un pozitīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Aprīlī būvniecības nozari visvairāk ietekmējis nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 37 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija slikti laika apstākļi, ko norādījuši 33 % respondentu. COVID-19 negatīvo ietekmi norādījuši 13 % uzņēmumu. Aprīlī nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošos faktorus atzīmējuši darbaspēka trūkumu un finansiālās grūtības (abus faktorus norādījuši 11 % būvniecības uzņēmumu). 15 % respondentu aprīlī neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma sasniedzis pozitīvu vērtību

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs aprīlī sasniedza 3,0 (pieaugums par 8,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar martu), un tas ir pozitīvs pirmo reizi kopš 2020. gada februāra. To ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un ievērojami optimistiskākas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, pārtikas produktu ražošana, apģērbu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājuma ražošanā. Savukārt samazinājums bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, būtiski uzlabojies uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020. gada aprīli, par 37,7 procentpunktiem palielinājies (sasniedzot 6,9 procentpunktus) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, būtiski uzlabojies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm). Uzlabojies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (sasniedzot pozitīvas vērtības vietējā tirgū un ārējā tirgū ES valstīs) un uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada martu, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (32 % respondentu), bet pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 19 % un 17 % aptaujāto uzņēmumu). COVID-19 ietekmi aprīlī norādījuši 16 % respondentu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (26 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, par 8 % samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, bet ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (attiecīgi pieaugums 2 un 2,4 reizes).

2019. gada nogalē 82,8 % no 2017. gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem (divus gadus pēc izglītības iegūšanas) bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 3,7 % absolventu, bet ekonomiski neaktīvi – 6,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Savukārt no 2018. gada absolventiem gadu pēc studiju beigšanas bija nodarbināti pat vairāk – 85,9 % absolventu.

“Datos balstīta analīze ir lēmumu pieņemšanas pamats, tāpēc CSP jau otro gadu ir sagatavojusi datus par augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti. Ir veikts būtisks darbs, apvienojot informāciju no dažādiem reģistriem, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras, kas tālāk nodota analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Nodarbinātības līmenis sievietēm bija augstāks nekā vīriešiem

Divus gadus pēc izglītības iegūšanas 82,8 % 2017. gada absolventes bija nodarbinātas – 83,3 % sievietes absolventi un 82,1 %, vīrieši absolventi . Taču vīrieši biežāk nekā sievietes pēc turpināja studijas – 18,0 % vīriešu un 15,5 % sieviešu pēc augstākās izglītības iegūšanas turpināja studēt.

Lielākā daļa absolventu kļūst par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem vai speciālistiem

Lielākā daļa (79,9 % 2017. gada absolventu un 78,2 % 2018. gada absolventu) ir nodarbināti trīs augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji (1. pamatgrupa), vecākie speciālisti (2. pamatgrupa) un speciālisti (3. pamatgrupa). Ja salīdzina 2017. gada absolventu nodarbinātību gadu un divus gadus pēc absolvēšanas, tad jāsecina, ka pieaudzis vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.

Jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāki ienākumi

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, bruto ienākumi ir būtiski auguši visu līmeņu absolventiem. 2019. gada vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2017. gada koledžas studiju absolventiem bija 15 tūkst. eiro (par 2 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā), bakalaura studiju absolventiem – 16 tūkst. eiro (par 3 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā). Būtiski augstāki ir maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi – attiecīgi 23 un 31 tūkst. eiro (19 un 30 tūkst. eiro 2018. gadā).

Lai izvērtētu augstākās izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju beigšanas, CSP jau pagājušajā gada sākumā pirmo reizi sagatavoja 2017. gada augstskolu absolventu datu analīzi par to ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību gadu pēc studiju beigšanas. 2020. gada beigās sagatavoti dati par 2017. gada absolventiem jau otro reizi – divus gadus pēc absolvēšanas – un pirmo reizi par 2018. gada absolventiem. Sagatavoti dati par Latvijas augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti 2019. gada beigās, kā arī ienākumiem 2019. gadā.

2021. gada martā faktiskā bezdarba līmenisLatvijā bija 9,1 %, un salīdzinājumā ar februāri tas nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma (DSA) dati.

Vīriešu bezdarba līmenis martā saglabājies 10,3 %, bet sieviešu pieaudzis par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 8,0 %. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,2 %, kas, tāpat kā faktiskais bezdarba līmenis, nav mainījies kopš februāra. Salīdzinot ar pagājušā gada martu vērojams bezdarba līmeņa pieaugums – 1,3 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 1,4 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

2021. gada martā Latvijā bija 87,7 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 0,2 tūkstošiem vairāk nekā februārī un par 11,1 tūkstoti vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija valstī. Kopš otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī, kad vairāki klātienes pakalpojumi tika ierobežoti, bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 13,0 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis tiek aprēķināts, izmantojot NVA un CSP veiktā DSA datus. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties – to paredz februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes. Tās balstās uz valdības apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju un atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.

Covid-19 izplatības dēļ valdošā nenoteiktība ir galvenais iemesls, kāpēc, salīdzinot ar 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, jo vasaras sākumā izskatījās, ka Covid-19 sācis atkāpties. Pieņemot, ka Covid-19 apkarošana būs veiksmīga, IKP pieaugums 2022. gadam prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gada otrajā pusē atceļot lielāko daļu ierobežojumu, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības fondu investīcijām.

Paredzams, ka bezdarba līmenis, kas ar nelielu nobīdi seko ekonomiskajai aktivitātei, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl paaugstināsies līdz 8,3%. 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

Savukārt inflācijas dinamika ir noteiktāka. Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD prognozēm straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM vienmēr balstās uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot iespējamos ekonomiskās attīstības riskus, konsultējoties ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem, lai nepamatots optimisms negatīvi neietekmētu valsts finanšu stabilitāti.

Tomēr riski pastāv joprojām, un galvenokārt tie saistās ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku un iedzīvotāju neaktivitāti, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu. Tas viss var radīt novirzes no pamata scenārija pieņēmumiem.

Galīgās makroekonomisko rādītāju prognozes 2021. gada 11.februārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome.