Nesens “Kaspersky” pētījums liecina, ka pandēmijas sākumā 2020. gada martā 31 % mazo uzņēmumu reaģēja uz neparasti sarežģīto situāciju ar jaunu preču izstrādi. Stingrie ierobežojumi satricināja lielākās daļas MVU (55 %) finansiālo labklājību, un tiem bija jāveic daudz taupības pasākumu. Tādējādi jaunu piedāvājumu vai uzņēmējdarbības iespēju uzsākšana, kā arī citi veiktie pasākumi bija centieni izdzīvot.

Spēja adekvāti reaģēt uz krīzi var dot iespēju uzņēmumam to maksimāli izmantot. Stanforda uzņēmējdarbības augstskolas politekonomijas profesors Stīvens Kalanders uzskata, ka „uzdevums ir izturēties pret krīzi kā pret vadības problēmu” un „gūt panākumus prožektoru gaismā”. Pandēmijas dēļ lēmumi bija sevišķi sarežģīti. Organizācijām bija jārēķinās ar ārējiem faktoriem — stingriem ierobežojumiem, jaunām sanitārajām prasībām, radikāli mainītu dzīvesveidu — un sava uzņēmuma iespējām.

Līdztekus jaunu preču un pakalpojumu izlaišanai (31 %) piektdaļas organizāciju aktīvā reakcija bija iesaistīšanās jaunās uzņēmējdarbības nozarēs (22 %). Uzņēmumiem, kas darbojas sarīkojumu, izklaides, mākslas un kultūras vai pat veselības aprūpes nozarē, tas var nozīmēt fizisko piedāvājumu digitālās alternatīvas izlaišanu; veikaliem un restorāniem — tiešsaistes pārdošanas nodrošināšanu un piegādes procesa izveidi; ražotājiem — masku, dezinfekcijas līdzekļu un citu medicīnas piederumu ražošanu vai koncentrēšanos uz mājīguma radīšanai paredzētām precēm.
Citu pretkrīzes pasākumu vidū paredzami visizplatītākā bija atļauja visiem vai vairumam darbinieku strādāt attāli (39 %). Taču lielākā daļa lēmumu tik un tā bija vērsta uz izdevumu optimizēšanu: organizācijas apcirpa budžetu (31 %), samazināja samaksu vai darbalaiku (28 %), pārvirzīja līdzekļus vai apturēja ieguldījumu plānus (30 %). Desmitdaļa uzņēmumu bija spiesta veikt galējus pasākumus, piemēram, atlaist darbiniekus (11 %) vai pārtraukt rēķinu samaksu (14 %).

“Lai gan daži lēmumi bija smagi, tie bija vajadzīgi. Tagad ir labi apzināties, ka kopumā mazo uzņēmumu viedoklis par pandēmijas rezultātiem ir mazliet pozitīvs: divas trešdaļas (69 %) piekrīt, ka uzņēmums labi reaģēja uz globālo problēmu. Gūtajām mācībām tagad vajadzētu palīdzēt labāk sagatavoties turpmākajām problēmām, uzlabot pašreizējo ieguldījumu plānu un procesus, droši izmēģināt jauno un kļūt digitālākiem. Es arī uzskatu, ka reaģējot izlaistās preces un pakalpojumi paliks aktuāli, jo pret Covid-19 vērstie ierobežojumi joprojām pastāv un ļaudis turpina rīkoties saskaņā ar pandēmijas laikā iegūtajiem digitālajiem paradumiem,” komentē „Kaspersky” vecākais preču tirgvedības vadītājs Andrejs Dankevičs.

Uzņēmumiem, kas vēlas būt lietpratīgāki un aizsargātāki digitālajā vidē, „Kaspersky” ir izlaidis platformu “Cybersecurity on a Budget” ar bezmaksas pamācībām, kā ietaupīt uz tiešsaistes rīku rēķina, sazināties ar klientiem, aizsargāt sensitīvus datus un daudz ko citu.

2021. gada augustā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9 %, kas salīdzinājumā ar jūliju ir par 0,6 procentpunktiem zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Tik zems faktiskā bezdarba līmenis valstī nav bijis kopš 2019. gada decembra (6,6 %).

Sieviešu bezdarba līmenis augustā samazinājās par 0,4 procentpunktiem līdz 5,7 %, savukārt vīriešu – par 0,7 procentpunktiem līdz 8,1 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,5 %, kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā jūlijā. Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 1,5 procentpunktiem, reģistrētā bezdarba – par 1,7 procentpunktiem.

2021. gada augustā Latvijā bija 64,7 tūkstoši bezdarbnieku (26,8 tūkstoši sieviešu un 37,9 tūkstoši vīriešu), kas ir par 5,5 tūkstošiem mazāk nekā jūlijā un par 17,1 tūkstoti mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad jau piecus mēnešus valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija. Sieviešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 1,8 tūkstošiem, vīriešu – par 3,7 tūkstošiem. Kopš otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī, kad vairāki klātienes pakalpojumi tika ierobežoti, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 10,9 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis tiek aprēķināts, izmantojot NVA un CSP veiktā apsekojuma datus. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Lai arī dzīvojamais fonds un laba infrastruktūra reģionos ir ļoti svarīga, ļoti būtiski ir attīstīt cilvēkkapitālu. Taču nākamos gados pamatā turpināsies Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas betonā nevis konkurētspējīga darbaspēka nodrošināšanā, kas ļautu Latvijas uzņēmējiem veiksmīgi konkurēt globālajā tirgū.

Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona nodaļas organizētajā biznesa dienā, kas bija veltīta uzņēmējdarbības izaugsmei un iespējām 2022. gadā, un notika Valmierā, informēja Domnīcas “Certus“ valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers. Viņš atzina, ka daudzviet Latvijas reģionos infrastruktūra ir lieliska, ieguldīts nozīmīgs finansējums publiskajā infrastruktūrā, piemēram, modernos sakaru tīklos, ir uzbūvētas koncertzāles un veloceliņi, taču netiek attīstītas iedzīvotāju digitālās prasmes, kas ļautu mūsdienīgo infrastruktūru pilnvērtīgi izmantot. Tieši digitālo prasmju ziņā Latvijas iedzīvotāji joprojām ievērojami atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem.

“Ja vēlamies, lai Latvijas ekonomika nākamajos gados strauji attīstītos, un notiktu konverģence ar ES vidējiem rādītājiem, nepietiek vien ar investīcijām betonā, ar to, ka nepārtraukti kaut kas tiek būvēts. Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks kā vienu no novada attīstības instrumentiem min iedzīvotāju skaita palielināšanu vai ražošanas procesu modernizāciju un digitalizāciju, bet tai ir nepieciešamas īpašas prasmes un iemaņas,“ secināja D. Auers. Nacionālās industriālās politikas finansējums cilvēkkapitālam jaunajā plānošanas periodā ir 621 miljons eiro, kas ir 22% no kopējā ES kohēzijas fondu ieguldījuma, taču lielākā daļa līdzekļu – 406 miljoni eiro ir paredzēti mājokļu finansējumam nevis, piemēram, nozaru prasmju fondu attīstīšanai, augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un apmācībai.

“Kamēr mēs nebūsim guvuši sāta sajūtu no investīcijām infrastruktūrā, mēs neizbēgami domāsim par betonu un tikai tad par ieguldījumiem cilvēkresursos,“ atzina Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, norādot, ka uzņēmējus šobrīd visvairāk interesē tieši kvalificēta darbaspēka pieejamība.

“Veidojot industriālo politiku, mēs vadījāmies pēc loģikas, ka pēc plus vai mīnus desmit gadiem uzņēmējiem būs jāmaksā darbiniekiem divas reizes vairāk. Ja viņi to nedarīs, darbaspēks aizplūdīs no Latvijas. Lai ekonomika būtu efektīva, ir būtiski jāpalielina eksports. Plānots, ka 2023. gadā tā apjoms sasniegs 22 miljardus eiro, bet 2027. gadā – 27 miljardus eiro. Lai to varētu panākt, ir jāpārdod nevis divas reizes vairāk baļķu, bet gan tie jāspēj pārdot divas reizes dārgāk. Tāpēc ir nepieciešami atbalsta instrumenti smadzenēm un eksportspējai, proti, ne tikai palīdzēt saražot dārgākus baļķus, bet arī prast tos veiksmīgi pārdot,“ uzsvēra R. Aleksejenko. Viņš informēja, ka no ES Atveseļošanās fonda finansējuma, kas ir 657 miljoni eiro, 2021. – 2026. gadā digitālajai transformācijai ir piešķirti 139, 4 miljoni eiro.

LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis pauda viedokli, ka Latvijā kopš 90. gadiem ir ieveidojusies sistēma, ka viss iet betonā, jo tādējādi ir iespējams vislabāk nozagt. “Betonā var norakt jebko, tādējādi visas lietas sakārtot,“ secināja Ģ. Rungainis, atzīstot, ka valsts atbalsta programmas uzņēmējiem reti kad piedāvā īsti to, kas viņiem ir nepieciešams. Viņš uzteica finanšu institūcijas Altum atbalsta instrumentus un aicināja uzņēmējus meklēt idejas labiem projektiem un nebaidīties tās īstenot. “Galvenais, lai uzņēmējiem netrūktu ambīciju. Mūsu kaimiņi – igauņi un lietuvieši ir daudz mērķtiecīgāki, kas atspoguļojas daudzās jomās, kurās viņi ir veiksmīgāki par mums,“ konstatēja Ģ. Rungainis.

LTRK Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs Juris Sleņģis atzina, ka šī bija vērtīga diskusija par bāzes jautājumiem vai tiem galvenajiem vektoriem, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un sekmētu tautsaimniecības izaugsmi. “Trīs prezentācijas un trīs redzējumi – pētnieka, uzņēmēja un valsts institūcijas pārstāvja, kuri apliecināja, ka izpratne ir, bet ir arī daudz darāmā. Politikas veidošana nav iedomājama bez uzņēmēju līdzdalības, kas ļautu paaugstināt pieņemto lēmumu kvalitāti un izvirzīto mērķu sasniegšanu,“ pēc pasākuma secināja J. Sleņģis. Pēc prezentācijām un diskusijām tika veikta dalībnieku aptauja, kas apstiprināja uzņēmēju interesi par procesiem un iespējām – dažādiem atbalsta instrumentiem, kas būs pieejami nākamajos gados.

Mazumtirdzniecības sektoram ir būtiska loma valsts tautsaimniecībā – Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) tas veido ap 12%. Pēdējo 20 gadu laikā nozare piedzīvojusi strauju attīstību, mainot arī pircēju priekšstatus un iepirkšanās pieredzi. Kā liecina jaunākā nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma dati, lielākā daļa jeb 82% iedzīvotāju atzīst, ka 20 gadu laikā iepirkšanās kļuvusi labāka, ērtāka un patīkamāka, galvenokārt, paplašinoties produktu sortimentam, veikalu pieejamībai, tehnoloģisko risinājumu attīstībai un izmaiņām veikalu vidē.

Vairākums aptaujāto atzina, ka dažādu importēto pārtikas produktu (87,5%), svaigās pārtikas (74%) un vietējo ražojumu (73%) izvēle laika gaitā ir kļuvusi daudz plašāka. 86% norāda, ka veikalu ir kļuvis vairāk, tie tagad ir viegli un ērti sasniedzami – to jo īpaši uzsver vecākā gadagājuma cilvēki 64 līdz 75 gadu vecumā. Savukārt gados jaunākie cilvēki (25 – 34 gadi) vairāk uzsver tehnoloģisko risinājumu attīstību – kopumā 86% aptaujāto norādīja, ka tie padarījuši iepirkšanos ērtāku.

“Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības nozare pēdējo 20 gadu laikā kļuvusi par modernu, konkurētspējīgu un inovatīvu sektoru, un mums ir patiess prieks, ka, svinot “Maxima Latvija” 20. gadu jubileju, varam atskatīties uz uzņēmuma ieviestajām inovācijām un tirdzniecības konсeptiem, kas nozari padarījuši tādu, kādu to redzam šodien. Skaidri izjūtot digitālā laikmeta garu, “Maxima Latvija” vēl tālajā 2009. gadā ieviesa Latvijā pirmās automātiskās norēķinu kases, kuras, kā liecina mūsu pētījuma dati*, kļuvušas par ērtu ikdienas pieturpunktu vairāk nekā 73% pircēju. Tāpat arī tieši mūsu veikalos Latvijas iedzīvotāji iepazinās ar “akcijas” fenomenu un līdz šim nepieredzētu zemu cenu politiku. Tāpēc ir liels gandarījums, ka 20 gadus vēlāk esam novērtēti ar “Best Buy Award” jeb “Kvalitāte par labāko cenu” apbalvojumu apliecinot, ka, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, “Maxima” veikalos ir plaši pieejami augstas kvalitātes produkti par izdevīgu cenu,” uzsver Jeļena Popjonoka, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.

Analizējot šodienas pircēju gaidas, ir vērojams augsts pieprasījums pēc vienkāršāka, ērtāka un patīkamāka iepirkšanās procesa (92%), kā arī plaša sortimenta visās preču grupās (92%). Tāpat modernā veikalu vide vairs nav iedomājama bez jaunākajām tehnoloģijām un iespējam, ko pircējiem mūsdienās sniedz mākslīgā intelekta risinājumi (65%). Šīs tendences apstiprina arī “Maxima mazumtirdzniecības kompass” apskata prezentācijā izskanējušie ekspertu secinājumi – mazumtirdzniecības nozares izaugsme un attīstība līdz šim bija un arī turpmāk būs atkarīga no ekonomikas, tehnoloģiskām inovācijām, kā arī pārmaiņām sabiedrības dzīvesstilā un paradumos.

2021. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 25,3 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, to skaits ir palielinājies par 4,2 tūkst. jeb 20,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Privātajā sektorā bija 16,9 tūkst. brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 8,4 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 4,0 tūkst. jeb 31,0 %, bet sabiedriskajā sektorā par 0,2 tūkst. jeb 3,0 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 17,7 % jeb 3,8 tūkst. Privātajā sektorā tas pieauga par 19,7 % jeb 2,8 tūkst., bet sabiedriskajā – par 13,9 % jeb 1,0 tūkst.

Aizņemto darbvietu skaits šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, pieauga līdz 940,2 tūkstošiem jeb par 6,6 %. Sākot ar 2021. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta informācija, bet līdz 2020. gada beigām aizņemto darbvietu datu avots bija CSP izlases apsekojums.

No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,9 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,6 %, kā arī speciālistu pamatgrupā – 3,9 %.

Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 4,0 %, apstrādes rūpniecībā – 3,9 %, nekustamo īpašumu nozarē – 3,3 %, kā arī būvniecībā – 3,2 %.

Reģionos šī gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,0 % jeb 15,9 tūkst., savukārt viszemākais Latgalē – 1,9 % jeb 1,4 tūkst.

No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2021. gada 2. ceturkšņa beigās bija Latvijā – 2,6 %. Lietuvā tas bija 1,9 %, bet Igaunijā viszemākais – 1,7 %.

2021. gada 2. ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturkšņa beigām brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Lietuvā – par 43,1 %, bet Igaunijā un Latvijā – attiecīgi par 30,3 % un 20,1 %.

Kopš 2019. gada Ekonomikas ministrija kopā ar pētniekiem reizi gadā veic pētījumu par prognozētām izmaiņām darba spēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē. Šā gada 14. septembrī Ekonomikas ministrija iepazīstināja Ministru kabinetu ar šogad veiktā pētījuma rezultātiem, kuru veica Latvijas Universitātes un izpētes organizācijas InnoMatrix ekonomikas jomas zinātnieki.

Būvniecības nozare jau trešo gadu pēc kārtas attīstās stabili, katru gadu tiek vērojums būvniecības produkcijas pieaugums, un nozarē nav bijuši vērojami lieli apjomu kāpumi vai kritumi. Prognozējams, ka šogad būvniecības produkcijas apjomu pieaugums varētu sasniegt 6,6%; arī būvniecības izmaksu pieaugums šogad tiek prognozēts 6,6% apmērā. Lai gan CSP dati par 2021.gada pirmo pusgadu uzrāda būvniecības produkcijas apjomu samazinājumu salīdzinājumā ar pagājušā gada 1.pusgadu, ir plānots apjomu pieaugums gada otrajā pusē, kas palīdzēs nodrošināt stabilu nozares darbību. Nozīmīgi būs 3. ceturkšņa dati – aktīvās būvniecības sezonas dati, kas parādīs, vai prognozētais būvniecības produkcijas apjomu pieaugums tiks sasniegts.

Pētnieki šobrīd nesaskata būvniecības nozares pārkāršanas risku. Cenu kāpums un ir skaidrojams ar būvizstrādājumu cenu kāpumu pasaulē un atsevišķu būvizstrādājumu pieejamības problēmām. Iemesls ir Covid-19 pandēmijas ietekme, kas izpaudās gan ražošanas jaudu samazinājumā, gan pieprasījuma pieaugumā, lielākai daļai pasaules valstu sildot ekonomiku caur investīcijām infrastruktūrā. Prognozēts, ka šī nebūs ilgstoša parādība un jau šobrīd ir vērojams cenu kritums daļai būvizstrādājumu, tai skaitā kokmateriāliem.. Turklāt straujš cenu kāpums novērots atsevišķām būvizstrādājumu grupām, lielai daļai būvizstrādājumu cenu kāpums bija mērens un kopumā atbilda pagājušā gada prognozētajam.

Līdz ar to Ekonomikas ministrija uzskata, ka šobrīd nav pamata lemt par valsts investīciju samazinājumu, it īpaši pirms ir zināmi dati par būvniecības produkcijas apjomu š.g. 3. ceturksnī. Ministrija turpina sekot cenu tendencēm gan Eiropā, gan Latvijā; ja situācija mainīsies, ministrija piedāvās valdībai risinājumus.

Ikgadējā pētījuma par prognozētām izmaiņām darba spēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē mērķis ir iegūt datus kārtējā budžeta veidošanas procesa nodrošināšanai, lai laikus varētu novērtēt riskus saistībā ar valsts plānotajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (valsts investīcijas). Pētījuma metodoloģija – unikāla prognozēšanas metodika, kas ietver gan ekspertu, gan statistiskās, gan kombinētās prognozes. Šogad pētījuma ietvaros ir aptaujāti 59 augsta līmeņa būvniecības eksperti no 56 organizācijām.

Ar valdības skatīto Informatīvo ziņojumu „Par prognozētām izmaiņām darba spēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025.” var iepazīties Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (4.1.punkts). Ar pētījumu plašāk var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” ietvaros reģistrētajiem klientiem, kuriem nepieciešams pilnveidot  darba tirgū pieprasītās profesionālās zināšanas un prasmes, piedāvā iespēju iesaistīties jaunu profesionālās pilnveides programmu un profesionālās tālākizglītības modulāro programmu apguvē.  Ievērojot Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, mācības notiek attālināti.

Darba tirgus digitālās transformācijas gaita paātrinās: notiek strauja darba procesu digitalizācija un automatizācija, tiek ieviesti jauni nodarbinātības veidi, aizvien vairāk pakalpojumu uzņēmumi un iestādes piedāvā tiešsaistē. Gan darba devēju prasības dažādām profesijām, kas minētas, reģistrējot vakances NVA, gan darba devēju aptauju rezultāti liecina, ka strauji pieaug pieprasījums pēc digitālajām prasmēm. Darba ņēmēju nepārtrauktā profesionālo zināšanu, prasmju un kompetenču pilnveide mūsdienās ir nepieciešamība.

Digitālo prasmju apguvei NVA šogad ir būtiski paplašinājusi profesionālās pilnveides izglītības programmu sarakstu, piedāvājot reģistrētajiem bezdarbniekiem desmit jaunas datorikas izglītības programmas:

• Agile projektu vadība;
• Elektroniskā komercija uzņēmējdarbības attīstībai (bez priekšzināšanām);
• Elektroniskā komercija uzņēmējdarbības attīstībai (ar priekšzināšanām);
• Efektīvs darbs ar Microsoft  Excel, datu analīze un vizualizācija (ar priekšzināšanām);
• Efektīvs darbs ar Microsoft  Excel, datu analīze un vizualizācija (bez priekšzināšanām);
• IT datu drošība un personas datu aizsardzība (ar priekšzināšanām);
• IT pakalpojumu un infrastruktūras pārvaldības procesu organizēšana un uzturēšana;
• 3D printēšanas tehnoloģijas un to praktiskais pielietojums (ar priekšzināšanām);
• Datu analīze un pārskatu sagatavošana finanšu vadības lēmumu pieņemšanā;
• Informācijas tehnoloģiju izmantošana finanšu pārskatu gatavošanai un finanšu plānošanai.

Lai reģistrētie bezdarbnieki varētu iegūt kvalifikāciju tādās profesijās kā programmēšanas tehniķis, datorsistēmas tehniķis, telekomunikāciju tehniķis, elektronikas tehniķis, NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm šogad piedāvā arī astoņu jaunu profesionālās tālākizglītības programmu moduļu apguvi:

• Vienkāršu algoritmu izstrāde;
• Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (EIKT) pamatprocesi un darbu veidi;
• EIKT drošības politikas veidošana;
• EIKT produktu izstrāde;
• Lietotnes programmēšana;
• Programmēšanas tehnoloģijas;
• Sistēmu programmēšana;
• Servera izvēle un uzstādīšana.

Atgādinām, ka apmācību jomas un profesijas, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, nosaka Labklājības ministrijas izveidota komisija. Komisijas sastāvā iekļauti Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, NVA, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvji un eksperti.

Mācības tiek organizētas pēc kuponu metodes, ņemot vērā bezdarbnieka iepriekš iegūtās prasmes un izglītību. Bezdarbnieks vai darba meklētājs, kurš atbilst pasākuma mērķa grupas kritērijiem, saņem apmācību kuponu rindas kārtībā. Izglītības iestādi, kurā mācīties, bezdarbnieks vai darba meklētājs izvēlas pats, izmantojot NVA piedāvāto izglītības iestāžu sarakstu, vai patstāvīgi. Mācību laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija – 5 eiro par vienu mācību dienu.

Gan tehnoloģiju attīstība, gan jauns tirgus regulējums motivē Latvijas finanšu tirgus dalībniekus ieviest inovatīvas finanšu tehnoloģijas. Patlaban tirgus dalībnieki visvairāk izmanto lietotāju programmas saskarnes (application programming interface jeb API), bezkontakta norēķinus, biometrijas risinājumus un pakalpojumus datu mākonī, – liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aptauja. No tirgus segmentiem lielākais FinTech risinājumu izmantotājs ir kredītiestādes, kam seko apdrošinātāji un privātie pensiju fondi.

No kopumā 125 aptaujas respondentiem 44 izmanto kādu no inovatīvajām tehnoloģijām, turklāt 15 uzņēmumiem ir īpašas komandas inovatīvo tehnoloģiju izstrādei vai ieviešanai. Savukārt 14 no aptaujātajiem uzņēmumiem plāno nākotnē sākt izmantot inovatīvās tehnoloģijas.

API saskarnes patlaban izmanto 26 finanšu tirgus dalībnieki: bankas, apdrošinātāji, investīciju uzņēmumi un arī maksājumu institūcijas. Bankas API galvenokārt izmanto, lai veidotu atvērtas sadarbības platformas (open banking) sadarbībai ar FinTech uzņēmumiem, savukārt apdrošinātāji API lieto informācijas apmaiņai ar apdrošināšanas aģentiem vai apdrošināšanas kalkulatoru darbībai.

Pašlaik bezkontakta norēķinus izmanto 17 tirgus dalībnieki, biometrijas risinājumus – 16, bet pakalpojumus datu mākonī – 14 tirgus dalībnieki. Aptaujātie tirgus dalībnieki atzīst, ka nākamajos divos gados attīstāmo inovācijas virzienu vidū ir gan API saskarnes un biometrijas risinājumi, gan arī lielie dati, mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās.

Patlaban mākslīgo intelektu Latvijā izmanto seši tirgus dalībnieki banku, apdrošināšanas un privāto pensiju sektoros, savukārt mašīnmācīšanās tehnoloģiju izmanto viena elektroniskās naudas iestāde. Automatizētās konsultācijas jeb robokonsultācijas sniedz pieci tirgus spēlētāji.

“Mākslīgajam intelektam un mašīnmācīšanās tehnoloģijām ir milzīgs potenciāls mainīt finanšu pakalpojumus un nodrošināt produktu un datu kvalitāti pavisam jaunā līmenī. Pasaulē mākslīgā intelekta risinājumi jau palīdz atklāt krāpšanu, ļauj automatizēt funkcijas, nodrošina modeļus, kas vērtē klientu kredītspēju, kā arī sniedz padomus personīgo finanšu pārvaldībā,” tendences iezīmē FKTK Finanšu inovāciju departamenta direktore Marine Krasovska.”Šī ir iespēja arī Latvijas talantiem – radīt un izstrādāt inovatīvus finanšu produktus un pakalpojumus, to darbību pārbaudīt vietējā tirgū un tad augt pasaulē.”

Lai sekmētu FinTech attīstību, FKTK piedāvā inovatīvu ideju ieviesējiem divus atbalsta mehānismus – konsultācijas Inovāciju centrā un iespēju testēt produktu vai pakalpojumu Regulatīvajā smilškastē.
Inovāciju centrs ir FKTK kompetenču platforma, kur FinTech jomas pārstāvjiem ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas no FKTK inovāciju ekspertu komandas, kas specializējas dažādu finanšu jomu normatīvo aktu pārzināšanā un interpretācijā saistībā ar inovatīvu finanšu pakalpojumu risinājumiem, kā arī konsultē par IT drošības un kiberriskiem nozarē.

Šogad pirmajā pusgadā iespēju konsultēties izmantojuši 30 uzņēmumi no dažādiem finanšu tirgus sektoriem.
Regulatīvā smilškaste ir vieta, kur esošiem vai potenciāliem finanšu tirgus dalībniekiem, kuru darbībai nepieciešama FKTK atļauja, iespējams drošā vidē pārbaudīt iecerētos inovatīvos finanšu produktus, finanšu pakalpojumus vai uzņēmējdarbības modeļus.

Šogad jūnijā pirmais FKTK Regulatīvās smilškastes dalībnieks noslēdza testēšanas posmu savam risinājumam, kas bankām ļaus automatizēti uzraudzīt transakcijas ar mērķi novērst naudas atmazgāšanas riskus.

No šodienas, 1. jūlija, stājas spēkā virkne izmaiņu nodokļu jomā Latvijā, kuras Saeima pieņēma pērnā gada nogalē. Izmaiņas skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus.

Izmaiņas darba devējiem

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā – 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

No 2021. gada 1. jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kas izvēlējušies mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākumi no saimnieciskās darbības turpmāk šajā gadā vairs nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas par pašnodarbināto (MUN īpašnieku) netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem

No 2021. gada 1. jūlija mikrouzņēmumu darbinieki, kuri bija pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim (un kuri nav uzņēmuma īpašnieki), var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darba vietā un ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī no 2022. gada iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem jeb pašnodarbinātajiem

Ar 2021. gada 1. jūliju pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 % apmērā (līdzšinējo 5% vietā).

Pašnodarbinātā VSAOI veikšana saglabājas iepriekšējā kārtībā:

• ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), tad jāveic 31,07 % vismaz no 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta), un 10 % no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta).

• ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī – 10 % no faktiskajiem ienākumiem.

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas autoratlīdzības saņēmējiem

No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autori var turpināt izmantot autoratlīdzību nodokļu nomaksas režīmu, nereģistrējot saimniecisko darbību, tomēr jāņem vērā vairākas būtiskas izmaiņas. Ir mainītas nodokļa likmes – autoratlīdzības izmaksātājs ietur nodokli izmaksas vietā autoratlīdzību ienākumam:

• līdz 25 000 eiro – 25 %
• kas pārsniedz 25 000 eiro – 40 %.
• Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus.

Šī jaunā maksāšanas kārtība neattiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Saņemot autoratlīdzību no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās.

No 2021. gada 1. jūlija tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākumi ir mazāki 1500 eiro ceturksnī, ir jāveic minimālās obligātās iemaksas.

Tomēr, ja autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saņemtās autoratlīdzības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš var iesniegt VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz kā brīvas formas paziņojums EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem

Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās. Savukārt tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim izmaksātajām autoratlīdzībām piemēros jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas un deklarēšanas kārtību.

Izmaiņas akcīzes nodokļa maksātājiem

Galvenās izmaiņas akcīzes jomā skar tos komersantus, kuri veic vai plāno veikt darbības ar karsējamo tabaku, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņiem u.c.).

No 2021. gada 1. jūlija ar akcīzes nodokļa markām būs jāmarķē elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, to sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kā arī karsējamā tabaka.

Personai, kas 2021. gada 1. jūlijā veic darbības ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem un karsējamo tabaku, jāinventarizē pēc stāvokļa 2021. gada 1. jūlijā tai piederošos elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, to sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām un par kuriem akcīzes nodoklis ir samaksāts līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nodoti patēriņam Latvijā līdz 2021. gada 30. jūnijam un kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, atļauts realizēt līdz 2021. gada 31. decembrim.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada jūnijā nedaudz uzlabojušies pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, taču būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinājies un joprojām ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā noskaņojums turpina uzlaboties

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 8,5. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs pieaudzis par 0,9 procentpunktiem. Jau otro mēnesi pēc kārtas konfidences rādītājs ir pozitīvs gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums ir pozitīvs arī automobiļu pārdošanā. Visās nosauktajās nozarēs, salīdzinot ar maiju, konfidence ir pieaugusi. Visoptimistiskākie, tāpat kā tas bija aprīlī un maijā, ir degvielas mazumtirgotāji (36,2). Vislielākais konfidences pieaugums, salīdzinot ar maiju, bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – par 8,9 procentpunktiem.

Kopš februāra ik mēnesi pieaug aptaujāto mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Jūnijā tādu bija 21 %. Uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam mazumtirdzniecības nozarē, turpina pieaugt tādu ierobežojošo faktoru nozīmīgums, kā darbaspēka trūkums (11 %) un konkurence savā tirdzniecības sektorā (39 %), bet samazinās nepietiekama pieprasījuma ierobežojošā ietekme (18 %). Maijā 39 % aptaujāto mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, taču pirms mēneša tādu bija 44%.

Lielākajā daļā pakalpojumu nozaru noskaņojums uzlabojas

Pakalpojumu sektorā 2021. gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija 6,4. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs pieaudzis par 1,7 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies lielākajā daļā pakalpojumu nozaru, lai arī apmēram trešdaļā apakšnozaru tas joprojām ir negatīvs. Ēdināšanas nozarē pirmo reizi kopš 2020.gada septembra konfidence sasniegusi pozitīvu vērtību (16,2). Visstraujāk noskaņojums jūnijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojies ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē, kur konfidences rādītājs pieaudzis par 43,4 procentpunktiem. Pieaugot uzņēmēju optimismam mazumtirdzniecībā, par 17,0 procentpunktiem samazinājusies konfidence pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē. Vispesimistiskākais noskaņojums jūnijā bija ūdens transporta pakalpojumu sniedzējiem (- 7,8).

32 % pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 28 % respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 27 % un14 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu. Šie rādītāji, salīdzinot ar maiju, nav būtiski mainījušies.

Būvniecībā konfidences rādītājs nedaudz pasliktinās

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija – 13,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 3 procentpunktiem. Konfidences rādītāja samazinājumu jūnijā ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvāka prognoze gaidāmās nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos, kā arī pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā, bet pieauga specializētajos būvdarbos.

Jūnijā būvniecības nozari visvairāk ietekmēja nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru norādījuši 32 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija darbaspēka trūkums, ko atzīmējuši 18 % respondentu. Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 8 % uzņēmumu. Salīdzinot ar šī gada maiju, 2,7 reizes pieaudzis to respondentu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu (10 % apsekoto uzņēmēju), savukārt par 9 % samazinājies respondentu skaits, kuru saimniecisko darbību ierobežojuši slikti laika apstākļi (11 % uzņēmumu). Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši materiālu vai iekārtu trūkumu (pieaugums 3,1 reizi), sliktus laikapstākļus un darbaspēka trūkumu (attiecīgi par 5 % un 3 %). 28 % apsekoto uzņēmumu šī gada jūnijā neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs joprojām stabils

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā bija 3,9 (salīdzinājumā ar maiju, pieaugums par 0,5 procentpunktiem), ko ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes sava uzņēmuma gaidāmās ražošanas aktivitātei nākamajos trīs mēnešos. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas. Savukārt samazinājums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, elektrisko iekārtu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Salīdzinot ar maiju, uzlabojies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada maiju, nedaudz samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 27 % un 20 % respondentu), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu (23 % apsekoto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi jūnijā norādījuši 12 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (attiecīgi pieaugums 3,3 un 2,6 reizes). 30 % apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 105,63, kas ir par 1,4 punktiem vairāk nekā maijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.